Svenska Cellulosa Aktiebolaget SCA

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Svenska Cellulosa Aktiebolaget SCA (publ)
Tips Kapitālsabiedrība
Darbības joma papīra un celolozes rūpniecība
Dibināts 1929. gads
Galvenais birojs Stokholma, Karogs: Zviedrija Zviedrija
Produkti papīrs
Mājaslapa sca.com

Svenska Cellulosa Aktiebolaget SCA (publ) ir Zviedrijas uzņēmums, kas ražo papīra izstrādājumus. Galvenais birojs atrodas Stokholmā. Dibināts 1929. gadā.

Uzņēmums ražo higiēnas produktus (urīna nesaturēšanas izstrādājumus, autiņbiksītes, sieviešu higiēnas produktus, tualetes papīru, papīra dvieļus), avīžpapīru, masīvkoksnes izstrādājumus un koksnes biokurināmo. SCA ir viens no lielākajiem privātajiem meža īpašniekiem ar 2,6 miljoniem hektāru.

Pazīstamākie zīmoli: Libresse, Libero, TENA, Tork, Zewa.

SCA akcijas (A un B klase) tiek kotētas NASDAQ OMX Stockholm biržā. 2013. gada martā lielākie kapitāldaļu turētāji bija: Industrivärden AB (10,2 %), Norges Bank Investment Management (7,0 %), Svenska Handelsbanken (4,7 %), Swedbank Robur fonder (2,4 %).[1]

Vēsture[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

SCA 1929. gadā dibināja zviedru finansists Ivars Krūgers (Ivar Kreuger), apvienojot vairākus Zviedrijas kokapstrādes, celulozes ražošanas, mašīnbūves un elektrostaciju uzņemumus vienā grupā. Pēc Krūgera bankrota 1932. gadā uzņēmuma kontroli pārņēma banka Handelsbanken. 1932. gadā sāka darbu celulozes fabrika Östrand. Aptuveni 50 % celulozes tika eksportēta uz ASV. Otrais pasaules karš dramatiski samazināja eksporta iespējas.

Pēc kara SCA stāvoklis uzlabojās, un 1950. gadā tā akcijas sāka kotēt Stokholmas biržā. 1957. gadā Ortviken atvērta avīžpapīra fabrika ar divām papīra mašīnām. 1960. gados, samazinoties pieprasījumam pēc koksnes produktiem, slēgtas vairākas ražotnes, koncentrējoties uz lielākajām fabrikām. 1961. gadā Munksund sāka darbu gofrētā kartona ražorne. 1960. gados pārtraukta apaļkoku pludināšāna, pārejot uz autotransportu. Eksporta uzlabošanai iegādāti kuģi.

1975. gadā SCA nopirka higiēnas preču ražotāju Mölnlycke AB. 1980. gados uzņēmums sāka izplesties Eiropā, Āzijā un Amerikā, iegādājoties uzņēmumus vai dibinot kopuzņēmumus. 1983. gadā SCA akcijas sāka kotēt Londonas fondu biržā.[2] 1988. gadā iegādats Itālijas pakošanas materiālu ražotājs Italcarta.

1990. gadā nopirkts Apvienotās Karalistes transporta iepakojuma ražotājs Reedpack. 1991. gadā pārdota kuģniecība SCA Shipping. 1992. gadā pārdots enerģētikas uzņēmums Båkab Energi AB. 1995. gadā iegūts vairākums Vācijas iepakojuma un higiēnas papīra ražotājā PWA (sākotnēji tas bija 75 %, bet 1997. gadā iegūti 94 %).

2001. gadā nopirkts Georgia-Pacific Tissue meitas uzņēmums ASV Wisconsin Tissue, kā arī aizsargiepakojuma ražotājs Tuscarora. 2004. gadā no International Paper nopirkts Jaunzēlandes higiēnas papīra ražotājs Carter Holt Harvey, tādējādi SCA nostiprinājās Austrālijas tirgū. 2007. gadā pārdotas Ziemeļamerikas iepakošanas bizness. 2007. gadā nopirktas Procter & Gamble higiēnas papīra Eiropas operācijas ar zīmolu Tempo. 2008. gadā SCA pārtrauca akciju kotēšanu Londonas fondu biržā.[2]

2012. gada 19. jūlijā nopirkta Georgia-Pacific Eiropas higiēnas papīra nodaļa kopā ar Georgia-Pacific Nordic (tagad SCA Tissue Finland).[3] 2012. gadā pārdots iepakošanas biness, tai skaitā divas gofrētā kartona fabrikas Zviedrijā.

Atsauces[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Skatīt arī[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]