Tālivaldis Margēvičs

Tālivaldis Margēvičs;
Dzimis	1946. gada 30. janvārī (78 gadi); Lībeka, Vācija
Nodarbošanās	kinorežisors; scenārists; rakstnieks; pedagogs;

Tālivaldis Margēvičs (dzimis 1946. gada 30. janvārī} ir latviešu kinorežisors, scenārists, pedagogs un rakstnieks.

Biogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dzimis 1946. gada 30.janvārī Vācijas pilsētā Lībekā. Māte Alīda Margeviča strādājusi par pārdevēju un audēju, tēvs Jēkabs Sīlis bijis arhitekts un būvinženieris, emigrējis uz Austrāliju. Māte atgriezusies Latvijā 1949. gadā. Tālivaldis mācījies Rīgas 41. vidusskolā, Rīgas celtniecības tehnikumā. 1970. gadā absolvējis Latvijas Valsts universitātes Vēstures un filoloģijas fakultāti.^[1]

Margēvičs no 1967. līdz 1969. gadam strādājis Rīgas Pedagoģiskajā skolā par latviešu valodas un vēstures skolotāju. 1968. gadā apprecējās ar savu skolnieci Ludmilu Korejsku, kura pieņēma vīra uzvārdu. Viņu laulībā 1976. gadā dzimusi meita Ieva.

No 1993. līdz 1995. gadam Latvijas Universitātē PPMF vadījis studiju kursus par kino vēsturi. No 2001. līdz 2007. gadam strādājis kā RDIJSD Zemgales priekšpilsētas nodaļas ilgstoši slimojošu bērnu mācības centra skolotājs.

Margēvičs bijis arī aktieris Diseldorfas teātrī, bet mūža lielāko daļu strādājis Rīgas kinostudijā un citās kino iestādēs par redaktoru, scenāristu un režisoru. Kopš 1981. gada Latvijas Kinematogrāfistu Savienības biedrs.^[2] No 1987. līdz 1990. gadam bijis Rīgas kinostudijas Scenāriju redakcijas kolēģijas vadītājs.^[1] Pazīstamākās filmas, kas tapušas ar Tālivalža Margēviča līdzdalību — “Sieviete, kuru gaida”, “Meklēju vīrieti”, "Šķērsiela”, “Maestro bez frakas”.

Neilgu laiku Margēvičs darbojās politikā — bija Latvijas Ministru prezidenta Valda Birkava padomnieks un palīgs. Kopš 2013. gada pievērsies arī rakstniecībai. 2019. gadā saņēmis AKKA/LAA stipendiju rakstniecībā. Popularitāti ieguvuši vēsturiskie romāni “Šķērsiela 13. Latvieša dibināts gulags” un “Zirgu gaļas pārdevējs”.

Apbalvojumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Divas reizes saņēmis Lielā Kristapa balvu kā gada labākais dokumentālā kino scenārists — 1978. gadā par filmu "Sieviete, kuru gaida?" un 1988. gadā par filmu "Šķērsiela”. Filma "Šķērsiela” 1990. gadā saņēmusi Eiropas Kinoakadēmijas balvu kā gada labākā dokumentālā filma; kā arī tai piešķirta Nīkes statuja kā PSRS izcilākajai gada dokumentālajai filmai. Par filmu triloģiju “Šķērsiela”, “Jaunie laiki Šķērsielā” un “Kapitālisms Šķērsielā” saņēmis Aleksandra Čaka balvu.

Margēviča režijā tapusī spēlfilma “Pūķa ola” (1996) veiksmīgi piedalījās starptautiskajā kinofestivālā “Baltijas pērle”. Ināra Slucka par labāko sieviešu lomas izpildījumu tika apbalvota ar Grand Prix — Džinas Lolobridžidas darināto statueti ar pērli. Saņēmis Latvijas Republikas Ārlietu ministrijas atzinību par nozīmīgu ieguldījumu Latvijas Republikas stiprināšanā.

2001. gadā saņēmis AKKA/LAA "Autortiesību bezgalības balvu" par dokumentālo filmu „Jaunie laiki Šķērsielā”. 1999. gadā pabeigtā pilnmetrāžas filma tika demonstrēta televīzijā, piedalījās nozīmīgos filmu festivālos un ieguvusi vairākas nozīmīgas nacionālas un starptautiskas godalgas.

2001. gadā apbalvots ar Latvijas Olimpiskās komitejas Goda zīmi „Par nopelniem olimpiskajā kustībā” (Lēmums Nr. 65, Goda zīme Nr. 59).

2002. gadā apbalvots ar barikāžu dalībnieka piemiņas zīmi par 1991. gada janvārī un augustā parādīto drošsirdību, pašaizliedzību un iniciatīvu, par ieguldījumiem organizatoriskajā un apgādes darbā.

2015. gadā saņēmis AKKA/LAA "Autortiesību bezgalības balvu" par Latvijas Kultūras kanonā iekļauto 1988. gada dokumentālo filmu “Šķērsiela”, kas reproducēta DVD, iekļauta Nacionālā kino centra projekta “Latvijas filmu zelts” 25 DVD izlasē un demonstrēta Esplanādē projekta „Latvijas filmu vakari” ietvaros.

2020. gadā iecelts par Triju Zvaigžņu ordeņa virsnieku.

Filmogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

2019 "Zigfrīds Meierovics". Dokumentāla filma, filmas idejas un scenārija autors, režisors.
2013 "Kapitālisms Šķērsielā". Dokumentāla filma, filmas idejas un scenārija autors.
2008 "Monētas dubultportrets". Dokumentāla filma, filmas scenārija autors.
2005 "Mājskolotājs". Dokumentāla filma, filmas idejas un scenārija autors, režisors.
2002 "Operdziedātāja uz skrituļslidām". Dokumentāla filma, filamas scenārija autors.
2002 "Ceļš uz Sidneju". Dokumentāla filma, filmas idejas un scenārija autors, režisors.
1999 "Jaunie laiki Šķērsielā". Dokumentāla filma, filmas idejas un scenārija autors. Balva «Sudraba spice» ASV, 1.vieta Minhenes filmu festivālā, «Lielais Kristaps» par gada labāko dokumentālo filmu Latvijā. Galvenā balva festivālā Bornholmā. Balva «Sudraba kentaurs» u.c.
1998 "Saulīte un Voguls". Dokumentāla filma, filmas idejas un scenārija autors.
1996 "Pūķa ola". Spēlfilma filma, filmas idejas un scenārija autors, režisors.
1995 "Trīs soļi pretī Eiropai". Dokumentāla filma, filmas scenārija autors.
1995 "Tandēmā". Dokumentāla filma, filmas scenārija autors.
1994 "Neaizmirstiet Kārli!". Dokumentāla filma, filmas idejas un scenārija autors, režisors.
1993 "Es parādīšu Latviju". Dokumentāla filma, filmas scenārija autors un režisors.
1992 "Latvijas kultūras un mākslas darbinieku enciklopēdija" Jānis Pujāts, Pēteris Vasks, Jānis Stradiņš, Knuts Skujenieks. Dokumentāla filma, filmas scenārija autors.
1991 "Cepure uz trotuāra". Dokumentāla filma, filmas idejas un scenārija autors, režisors.
1990 "Pelnrušķīte". Dokumentāla filma, filmas idejas un scenārija autors, režisors.
1990 "Zolitūde". Dokumentāla filma, filmas scenārija autors.
1989 "Ilmārs un Marina". Dokumentāla filma, filmas scenārija autors.
1989 "Latvija 1989." Dokumentāla filma, filmas scenārija autors.
1989 "Tapers" (divsēriju spēlfilma). Spēlfilma filma, filmas scenārija autors.
1988 "Šķērsiela". Dokumentāla filma, filmas idejas un scenārija autors. «Sudraba kentaurs», «Galvenā kritikas balva», «Grand Prix» Amsterdamas, Jamagatas, Pērnavas kinofestivālā. «Lielais Kristaps» par labāko dokumentālo filmu. Eiropas kinoakadēmijas balva « Felix » par labāko dokumentālo filmu Eiropā u.c.
1986 "Mūsu Tālis". Dokumentāla filma, filmas scenārija autors.
1985 "Maestro bez frakas". Dokumentāla filma, filmas scenārija autors.«Lielā Kristapa» speciālbalva.
1985 "Latvija no putna lidojuma". Dokumentāla filma, filmas scenārija autors.
1984 "Sieviete starp diviem romāniem". Dokumentāla filma, filmas scenārija autors.
1983 "Meklēju vīrieti". Dokumentāla filma, filmas scenārija autors. «Lielā Kristapa» goda diploms.
1982 "… un arī jūtām". Dokumentāla filma, filmas scenārija autors.
1980 "Pasaules paplašināšana". Dokumentāla filma, filmas scenārija autors.
1980 "Iecirkņa priekšnieks". Dokumentāla filma, filmas scenārija autors.
1978 "Sieviete, kuru gaida". Dokumentāla filma, filmas scenārija autors. «Lielā Kristapa» balva par 1979.gada labāko dokumentālo filmu.
1974 "Pūra lāde". Dokumentāla filma, filmas scenārija autors.
1970 "Tā pati zeme". Dokumentāla filma, filmas scenārija autors.

Literatūra[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

"Zigfrīda Annas Meierovica sadalītā mīlestība" (2012), Jumava, Rīga.
"Šķērsiela 13. Latvieša dibināts gulags" (2016), Zvaigzne ABC, Rīga.
"Zirgu gaļas pārdevējs" (2019}, dokumentāli vēsturisks romāns, Zvaigzne ABC, Rīga.

Aktierdarbība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

2005: aktieris “Homo Novus” festivāla izrādē Cameriga (režisori Haugs, Kaegi, Vetcels Rimini Protokoll).
2006—2010: aktieris Rimini Protokoll grupas izrādē Karl Marx: Das Kapital. Erster Band (režisori Haugs, Vetcels Rimini Protokoll). Izrādes notika Dienvidkorejā, Vācijā, Austrijā, Šveicē, Itālijā, Ungārijā, Krievijā u.c. Izrāde 2007. gadā Mīlheimas festivālā tika atzīta par gada labāko Vācijas izrādi.
2019: aktieris režisora A. Hāna filmā.
2019—2020: aktieris režisora Matīsa Kaža spēlfilmā “Wild East. Kur vedīs ceļš” (2021).