Triju Zvaigžņu ordenis

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Triju Zvaigžņu ordenis

Triju Zvaigžņu ordenis ir Latvijas Republikas apbalvojums. To piešķir pilsoņiem un ārvalstniekiem par nopelniem tēvijas labā. Nopelni var būt pašvaldību, saimnieciskā, sabiedriskā un kultūras darbā jebkurā jomā.

Vēsture un izgatavošana[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Triju Zvaigžņu ordenis ir dibināts 1924. gada 24. martā, par piemiņu Latvijas Republikas tapšanai. Ordeņa devīze ir: "Per aspera ad astra", kas tulkojumā no latīņu valodas tas nozīmē: "Caur ērkšķiem uz zvaigznēm".

Līdz 1940. gada 17.jūnijam, kad padomju okupācija likvidēja Triju Zvaigžņu ordeni, ar to bija apbalvotas 8822 personas, bet ar ordeņa Goda zīmēm — 7973 personas.

Pēc Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanas ar 1994. gada 25.oktobra likumu "Par Triju Zvaigžņu ordeni" ordenis tiek atjaunots. Likums nosaka ordenim to pašu devīzi, tās pašas ordeņa šķiras un goda zīmju pakāpes. Atjaunotais ordenis pirmo reizi piešķirts 1994. gadā.

Triju Zvaigžņu ordeņa metu autors ir latviešu mākslinieks Gustavs Šķilters. Triju Zvaigžņu ordeņus izgatavo juveliera un metālmākslinieka Jāņa Mikāna zeltkaļu darbnīcā "Kalvis".

Ordeņu lentītes jeb muarē tiek pasūtītas no Dānijas no firmas, kas lenti gatavoja 1920.gados, jaunās lentes tiek izgatavotas pēc tā paša laika analoga.

No agrākajiem tagadējie ordeņi atšķiras vienīgi ar to, ka tagad uz tiem ir atjaunošanas datums un tekstā nomainīts burtveidols. Citas izmaiņas nav notikušas. Ordeņus un goda zīmes pasūta Prezidenta kanceleja, bet visus izdevumus sedz valsts.

Šķiras un Goda zīmes[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Triju Zvaigžņu ordenim nosacītas piecas šķiras:

  • I — lielkrusta komandieris
  • II — lielvirsnieks,
  • III — komandieris,
  • IV — virsnieks,
  • V — kavalieris.

Triju Zvaigžņu ordeņa Goda zīmes:

  • I pakāpes — zelta,
  • II pakāpes — sudraba,
  • III pakāpes — bronzas.

Ordeņa šķiru apraksts[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ordenis[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Triju Zvaigžņu ordenis ir baltas emaljas krusts zeltītā aplokojumā. Krusta aversa centrā atrodas zilas emaljas medaljons stilizētā zeltītā aplokojumā. Medaljona vidū trīs zvaigznes. Krusta reversa centrā ir zeltīts medaljons ar devīzi "Per aspera ad astra" aplokojumā un ierakstu medaljonā "Latvijas Republika - 1918.g. 18.novembris".

Pirmās šķiras ordenis[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pirmās šķiras ordenis — lielā zvaigzne — ir piecstūru zvaigzne sudrabā. Attālums no zvaigznes viduspunkta līdz stūrim — 44 mm. Zvaigznes viduspunktā zilas emaljas medaljons zeltītā aplokojumā. Medaljona vidū trīs zvaigznes. Aplokojumā uzraksts "Par Tēviju". Kā īpašu balvu lielkrusta komandierim var piešķirt ordeņa ķēdi.

Otrās šķiras ordenis[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Otrās šķiras ordenis — mazā zvaigzne — ir tāda paša veida kā lielā zvaigzne, tikai attālums no zvaigznes viduspunkta līdz stūrim — 41 mm.

Ordeņa krusts[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ordeņa krusta diametrs ir 40 mm kavalieriem un virsniekiem, 49 mm — komandieriem.

Ordeņa ķēde un lenta[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Triju Zvaigžņu ordenis ar ķēdi

Ordeņa ķēde sastāv no 10 zeltītiem posmiem. Ordeņa lente ir gaišzilā krāsā ar zeltītām svītrām, abpusīgi ielokota.

Triju Zvaigžņu ordeņa goda zīme[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Triju Zvaigžņu ordeņa goda zīme ir apaļš vairogs 30 mm diametrā, kura aversā reljefi izcelts Triju Zvaigžņu ordeņa krusta attēls, bet reversā ir uzraksts "Par Tēviju" un zem tā liesmaina sirds. Vairogs aplokots ar ozola vainagu. 1. pakāpes zīme — zelta, 2. pakāpes — sudraba un 3. pakāpes — bronzas.

Triju Zvaigžņu ordeņa nēsāšana[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ordeni nēsā tikai svētkos un svinīgos gadījumos pie attiecīga apģērba un ja to prasa pasākuma protokols. Pēc apbalvošanas ar augstākas šķiras ordeni zemākas šķiras ordeni vairs nenēsā.

  • Kavalieri nēsā ordeņa krustu 32 mm platā lentē, bez rozetes, krūšu kreisajā pusē.
  • Virsnieki nēsā ordeņa krustu 32 mm platā lentē, ar rozeti, krūšu kreisajā pusē.
  • Komandieri nēsā ordeņa krustu 52 mm platā lentē ap kaklu.
  • Lielvirsnieki nēsā ordeņa krustu tāpat kā komandieri un mazo zvaigzni krūšu labajā pusē.
  • Lielkrusta komandieri nēsā pār labo plecu 110 mm platu lenti, kuras galu savienojumā piestiprināts 54 mm ordeņa krusts, vai ap kaklu ķēdi ar šo krustu un lielo zvaigzni krūšu kreisajā pusē.
  • Ordeņa goda zīmi nēsā virs trijstūra veidā salocītas ordeņa lentes krūšu kreisajā pusē.

Ikdienā atsevišķos gadījumos nēsā ordeņa miniatūrzīmes vai mazās nozīmes (svinīga pieņemšana, oficiāla tikšanās).

Apbalvotās personas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Personas, kas balsoja par deklarāciju “Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu”, apbalvotas ar III šķiras Triju Zvaigžņu ordeni 2000. gada 3. maijā.

I šķiras Triju Zvaigžņu ordeni ir saņēmis arī ASV prezidents Džordžs Bušs, vizītes laikā Latvijā 2005. gada 6. maijā.

Daļa cilvēku, kas saņēmuši Triju Zvaigžņu ordeni, ir apvienojušies Triju Zvaigžņu ordeņa brālībā.[1]

Piezīmes un atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]