Talasa (pavadonis)

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Talasa
Naiad Voyager.png
Najāda vai Talasa (Voyager 2uzņemtais attēls)
Atklāšana
Atklājējs/i Voyager zinātnieku komanda
Atklāšanas datums 1989. gada septembris
Orbitālie parametri
Epoha 1989. gada 18. augusts
Lielā pusass (rādiuss) 50 075 ± 1 km
Ekscentricitāte (orbītas izstiepums) 0.0002 ± 0.0002
Apriņķošanas periods 0.31148444 ± 0.00000006 d
Slīpums 0.21 ± 0.02° (pret Neptūna ekvatora plakni)
Pavadonis Neptūns
Fiziskie parametri
Dimensijas 108 × 100 × 52 km[1]
Masa ~3.5 × 1017kg
Vidējais blīvums ~1.2 g/cm³
Ass slīpums 0
Albedo 0.091[2]
Temperatūra ~51 K
Redzamais spožums 23.32[3]

Talasa, arī Neptūns IV[4], ir Neptūna pavadonis. Tas ir otrais pēc kārtas, skaitot no Neptūna.

Atklāšana un nosaukums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pavadonis tika atklāts pirms 1989. gada septembra vidus, izpētot starpplanētu zondesVoyager 2” uzņemtos attēlus. Tam tika piešķirts pagaidu apzīmējums S/1989 N 5[5]. Vārds Talasa pavadonim tika piešķirts 1991. gada 16. septembrī ar Starptautiskās Astronomijas savienības cirkulāru Nr.5347[6]. Talasa grieķu mitoloģijā ir jūras dieviete, Ētera un Hēmeras meita.

Orbīta un fizikālie parametri[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Talasa ir neregulāras, diskveida formas pavadonis. Nekādas ģeoloģiskās aktivitātes pēdas uz pavadoņa nav konstatētas. Tiek uzskatīts, ka Talasa ir izveidojusies, apvienojoties agrāk eksistējošo pavadoņu šķembām, kuras palika pēc sadursmēm, kad Neptūns savā gravitācijas laukā „sagrāba” Tritonu[7]. Talasa orbīta palēnām pazeminās. Tas nozīmē, ka ar laiku pavadonis vai nu ietrieksies Neptūnā, vai arī izjuks gabalos, izveidojot gredzenu ap planētu. Šādā gadījumā radušās atlūzas relatīvi ātri nonāks Despoinas orbītā.

Atsauces un piezīmes[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]