Trīspadsmitgadu karš

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Trīspadsmitgadu karš
Datums 1454—1466
Vieta Prūsija
Iznākums Otrais Tornas līgums
Prūsijas rietumdaļu iekļauj Polijā
Vācu ordenis atzīst sevi par Polijas vasali
Karotāji
Prūsijas konfederācija
Polija
Vācu ordenis
Komandieri
Frīdrihs II (Brandenburga)
Kazimirs IV (Polija)
Ludvigs fon Erlihshauzens (Ordenis)

Trīspadsmitgadu karš (vācu: Dreizehnjähriger Krieg; poļu: Wojna trzynastoletnia), saukts arī par Pilsētu karu, bija bruņots konflikts no 1454. gada līdz 1466. gadam, iesākumā starp Prūsijas konfederāciju un Vācu ordeņa valsti, vēlākajā gaitā starp Poliju un Vācu ordeni. Kara rezultātā Polija ieguva pieeju pie Baltijas jūras, bet Vācu ordeņa valsts atzina sevi par Polijas vasali.

Stāvoklis pirms kara[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

XV gs. Prūsijas pilsētas strauji auga, bet to politiskā ietekme bija niecīga, jo visa politiskā vara bija Ordeņa rokās.

1440.gada 21.februārī Prūsijas pilsētu pārstāvji nodibina Prūsijas konfederāciju. Galvenās pilsētas šajā organizācijā bija Danciga (Gdaņska), Elbinga (Elblonga) un Torna (Toruņa). Gandrīz uzreiz sākās politiskas nesaskaņas ar Ordeņa lielmestru.

1452.gadā Prūsijas konfederācija lūdz Frīdrihu III (Svētās Romas imperatoru būt par vidutāju konfliktā ar Ordeni. 1453.gada 5.decembrī imperators aizliedza konfederāciju un pavēlēja paklausību Vācu ordenim. Šajā situācijā konfederāti lūdza atbalstu Polijas karalim Kazimiram IV, kurš atbalstu apstiprināja.

1454.gada 4.februārī Prūsijas konfederācija nosūtīja formālu nepakļaušanās dokumentu lielmestram Ludvigam fon Erlihshauzenam.

Kara gaita[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Kara sākums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

6.februārī sākās Prūsijas pilsētu sacelšanās, un drīz gandrīz visa Prūsija (izņemot Marienburgas, Štūmas (Stuhm,Sztum) un Marienverderas (Marienwerder,Kwidzyn) pilis) bija sacelšanās dalībnieku rokās. Lielākā daļa no ieņemtajām pilīm tūlīt tika nojauktas.

1454.gada 10.februārī konfederāti sūtīja oficiālu delegāciju uz Polijas galvaspilsētu Krakovu, lai lūgtu Polijas karali Kazimiru IV iekļaut Prūsiju Polijas sastāvā. 1454.gada 6.martā karalis deklarēja Prūsiju par Polijas sastāvdaļu, apstiprinot plašas pilsētu tiesības. Polija izsūtīja oficiālu kara pieteikumu ordenim, kurš bija atpakaļejoši datēts ar 22.februāri.