Dānija

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Dānijas Karaliste
Kongeriget Danmark
Dānijas Karalistes karogs Dānijas Karalistes ģerbonis
Karogs Ģerbonis
Devīzenav
(Karaliskā devīze: Guds hjælp, Folkets kærlighed, Danmarks styrke
"Dieva palīdzība, cilvēku mīlestība, Dānijas spēks")
HimnaDer er et yndigt land
Karaliskā himnaKong Christian stod ved højen Mast
Location of Denmark
Galvaspilsēta
(un lielākā pilsēta)
Kopenhāgena
094) 55°43′N 12°34′E
Valsts valodas dāņu valoda1
Valdība Parlementāra demokrātija un konstitucionāla monarhija
 -  Karaliene Margrēte II
 -  Premjerministrs Helle Torninga-Šmita
Konsolidācija ap 980.gadu 
Iestāšanās ES 1973. gada 1. janvārī
Platība
 -  Kopā 43 094 km² (134.)
 -  Ūdens (%) 1,62
Iedzīvotāji
 -  iedzīvotāji 2008. g. 5 475 791 (108.)
 -  Blīvums 129,16/km² (78.2)
IKP (PPP) 2008. gada aprēķins
 -  Kopā $213,6 miljardi 
 -  Uz iedzīvotāju $38 900 
Džini koef. (1997) 24.7 (zems) (1.)
HDI (2004) 0.943 (augsts) (14.)
Valūta Dānijas krona (DKK)
Laika josla CET2 (UTC+1)
 -  Vasarā (DST) CEST2 (UTC+2)
Interneta domēns .dk2,3
ISO 3166-1 kods 208 / DNK / DK
Tālsarunu kods +454
1 Grenlandē oficiāla arī grenlandiešu valoda, Fēru Salās fēriešu valoda. Vācu valoda ir atzīta kā aizsargāta minoritātes valoda Dienvidjitlandes (Sønderjylland) reģionā.
2 Dānija, neskaitot Fēru Salas un Grenlandi.
3 Arī .eu, kopā ar citām Eiropas Savienības dalībvalstīm.
4 Fēru Salas izmanto +298 un Grenlande +299.

Dānija (dāņu: Danmark) jeb Dānijas Karaliste (dāņu: Kongeriget Danmark) ir valsts Eiropā. Dienvidos tā robežojas ar Vāciju, bet ziemeļos ar Zviedriju.

Iedzīvotāji[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dānija ir bijusi apdzīvota jau tūkstošiem gadu. Nosaukumu tā ieguvusi no ģermāņu cilts — dāņiem, kuri apdzīvoja Skones pussalu mūsdienu Zviedrijā un Dānijas salas. Dānijas vecākā pilsēta ir Rībe. Tā atrodas 25 km uz dienvidaustrumiem no Esbjergas un bijusi starptautisks tirdzniecības centrs jau tālā senatnē — no 850. gada. 90,5% Dānijas iedzīvotāju ir dāņi. Dānijas dienviddaļā Vācijas pierobežā dzīvo vācieši. Valstī ir neliels skaits turku, irākiešu, irāņu, pakistāņu, kā arī imigrantu no kādreizējās Dienvidslāvijas un Somālijas. Dānijā ir viens no augstākajiem dzīves līmeņiem pasaulē. Pavisam valstī dzīvo 5,5 miljoni iedzīvotāju. No tiem 0-14 gadu vecumā ir 18,8% iedzīvotāju (524 250 vīriešu un 497 683 sieviešu), 15-64 gadu vecumā ir 66,1% iedzīvotāju (1 811 787 vīrieši un 1 780 907 sievietes), bet cilvēki, kuri ir vecāki par 65 gadiem ir 15,1% (349 458 vīrieši un 468 250 sievietes). Vidējais iedzīvotāju vecums ir 39,47 gadi (vīriešiem 38,55, bet sievietēm 40,4 gadi). Dzimstības koeficients valstī ir 11,36 cilvēki uz 1000 iedzīvotājiem gadā, bet mirstības - 10,43 uz 1000 iedzīvotājiem. Iedzīvotāju vidējais dzīves ilgums ir 77,62 gadi (75,34 gadi vīriešiem un 80,03 gadi sievietēm).

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Virkne vēsturnieku uzskata, ka ģermāņu tauta — dāņi, Jitlandes pussalā un tuvākajās salās ieradušies no Skandināvijas pussalas dienvidu daļas 5.—6. gadsimtā, izspiežot no šejienes citus ģermāņus, tās pamatiedzīvotājus — kimrus, jitus, angļus, sakšus u.c., kuri bijuši spiesti meklēt patvērumu Britu salās. Vēsturiskas pazīmes liecina, ka Dānijā pietiekami autoritatīva centrālā vara sākusi veidoties ne vēlāk kā 8. gadsimtā, tātad vēl pirms vikingu laikmeta. Tomēr tikai ap 10. gadsimtu, līdz ar kristietības ieviešanu, Dānijā tika pilnībā pabeigta politiskā konsolidācija. Grūti teikt, vai Dānijā šis process noritēja ātrāk nekā Anglijā, katrā gadījumā militārā ziņā Dānija izrādījās vairāk sagatavota. Tas ļāva dāņu karalim Sveinam I 1013.—1014.g. iekarot praktiski visu Angliju. Viņa dēls Knuts, jeb Kanuts II pārvaldīja Angliju (1016.—1035.g.), Dāniju (1018.—1035.g.) un Norvēģiju (1028.—1035). Dāņu vikingu laiki Anglijā izbeidzās 1066. gadā, kad Viljams I Iekarotājs Heistingsas kaujā sakāva angosakšus un nodibināja Anglijā spēcīgu, centralizētu valsti.

12. gadsimtā dāņi arvien vairāk sāka mest skatienus austrumu virzienā, kur spēcīgas valstis vēl nebija paspējušas izveidoties. Dāņu austrumu ekspansija aizsākas 12. gadsimta beigās un turpinājās 13. gadsimtā. 1168. gadā Valdemārs I Lielais iekaroja Rīgenes salu. Valdemāra II valdīšanas laikā dāņu rokās nonāca liela daļa Baltijas jūras dienvidu piekrastes, taču 1227. gadā pēc zaudējuma vācu firstiem kaujā pie Bornhēvedas, Valdemārs II bija spiests atteikties no iekarojumiem, paturot vienīgi Rīgenes salu un Ziemeļigauniju.

Viduslaikos uzplauka Dānijas saimnieciskā dzīve — attīstījās zvejniecība un lauksaimniecība, galvenokārt, lopkopība. Pateicoties progresam abās šajās nozarēs, aktivizējās amatniecība un tirdzniecība, sāka veidoties dažādas ģildes. Tai pat laikā veiksmīgā saimnieciskā attīstība Dānijā vienlaicīgi bija arī faktors, kas radīja sarežģījumus iekšējā politiskā dzīvē. Dānijas aristokrātija, kuri bija arī lieli zemes īpašnieki, bija nostiprinājuši savu ekonomisko neatkarību un nebija ieinteresēti pieļaut pārāk lielu varas koncentrāciju karaļa rokās. Starp Dānijas karaļnamu un aristokrātiju cīņa par varu ieilga. Beidzot dāņu augstmaņiem 1282. gadā izdevās piespiest karali Eriku V parakstīt hartu, kas iegājusi vēsturē kā dāņu Magna Carta. Saskaņā ar šo hartu Dānijas karalim bija jāpakļaujas likumam, bet lordu asambleja kļuva par svarīgu administratīvās sistēmas elementu. Tā bija ievērojama atšķirība no pārējās Rietumeiropas, tai skaitā Svētās Romas impērijas un Francijas, kur vara bija daudz centralizētāka gan karaļa, gan baznīcas rokās.

Dānijai, neskatoties uz tās sekmīgo saimniecisko attīstību, tomēr neizdevās kļūt par noteicošo spēku Baltijas jūras reģionā. Dānijas militāro ekspansiju drīz apturēja vācu krustneši, bet ekonomisko ietekmi vēlāk ierobežoja vācu tirgotāji, kas izveidoja Hanzas savienību. Tādēļ Dānijai nācās aprobežoties ar tā sauktās Kalmāras ūnijas izveidošanu 1397. gadā, kas aptvēra Dāniju, Norvēģiju un Zviedriju. Dānija šajā savienībā spēlēja vadošo lomu un Zviedrijai tikai pēc sacelšanās 1523. gadā izdevās iegūt politisko neatkarību.

Kopš 16. gadsimta 20. gadiem Dānijā strauji izplatījās luterisms, līdz 1536. gada 30. oktobrī tas kļuva par Dānijas valsts reliģiju. 17. gadsimtā Dānija iesaistījās Trīsdesmitgadu karā un pēc Otrā Ziemeļu kara ar Zviedriju 1658. gadā bija spiesta atdot tai Skones provinci. 19. gadsimta sākumā Dānija iesaistījās Napoleona karos Francijas pusē un 1814. gadā kā zaudētāja bija spiesta atdot Zviedrijai Norvēģiju. 1848. gadā, kad Eiropu pārņēma nacionāli revolucionāra kustība, nomira karalis Kristiāns VIII un Dānijas opozīcija izdarīja spiedienu uz jauno valdnieku Frederiku VII, līdz tas sasauca nacionālo sapulci, lai izstrādātu jaunu konstitūciju. Līdz ar jauno konstitūciju, kas tika apstiprināta 1849. gada 5. jūnijā, Dānijā tika izveidots divpalātu tautas pārstāvniecības parlaments, un valsts kļuva par konstitucionālu monarhiju. 1864. gadā pēc Otrā Šlēsvigas kara Dānija bija spiesta atdot Šlēsvigu un Holšteinu Prūsijai.

Pirmajā pasaules karā Dānija bija neitrāla, bet pēc kara beigām notikušā plebiscīta saņēma Šlēsvigas ziemeļu daļu (tagad — Dienvidjitlande). 1915. gadā tika pieņemta jauna konstitūcija, saskaņā ar kuru stājās spēkā vispārējas balsstiesības vīriešiem un sievietēm. Arī sākoties Otrajam pasaules karam Dānija pasludināja neitralitāti, tomēr 1940. gada 9. aprīlī Vācija okupēja Dāniju, sastopoties tikai ar nelielu pretestību. 1945. gada maijā Dānijā ienāca Lielbritānijas karaspēks feldmaršala Bernarda Montgomerija vadībā, izbeidzot vācu okupāciju.

1949. gadā Dānija kļuva par vienu no NATO dibinātājvalstīm un 1973. gada 1. janvārī tā kļuva par Eiropas kopienas (Eiropas savienības priekšteces) dalībvalsti.

Ģeogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dānija ir samērā neliela valsts. Tās platība ir 43 094 km2. Dānijai ir daudz salu, kuras atrodas Baltijas jūras dienvidrietumos. Krasta līnijas garums tāpēc ir 7 314, bet robežas garums ar Vāciju — tikai 68 kilometri. Klimats mērens, mitrs un apmācies — maiga, mitra ziema un vēsa vasara. Janvārī temperatūra ir ap 0 °C, bet jūlijā +15 °C. Dānijā nav lielu augstieņu, tās augstākā virsotne ir tikai 173 m augsta, bet zemākā vieta atrodas 7 metrus zem jūras līmeņa.

Skatīt arī[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]