Triceratopss

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Triceratopss
Triceratops
Triceratopss
Klasifikācija
Valsts Dzīvnieki (Animalia)
Tips Hordaiņi (Chordata)
Apakštips Mugurkaulnieki (Vertebrata)
Klase Rāpuļi (Sauropsida)
Virskārta Dinozauri (Dinosauria)
Kārta Putniegurņa dinozauri (Ornithischia)
Apakškārta Cerapodi (Cerapoda)
Dzimta Ceratopsidae
Ģints Triceratopsi (Triceratops)
Iedalījums
  • T. horridus
  • T. prorsus
Triceratopss Vikikrātuvē

Triceratopsi jeb trīsradži (latīņu: triceratops - "trīs ragu seja") ir cerapodu apakškārtas ģints dinozauri, kuri dzīvoja Krīta perioda beigās pirms 68-65 miljons gadiem Ziemeļamerikas teritorijā. Tas bija viens no pēdējiem dinozauriem, kuri piedzīvoja dinozauru izmiršanu, kas notika liela meteorīta sadursmē ar Zemi.[1] Triceratopsi ir vieni no pazīstamākajiem dinozauriem. Tie līdzinās mūsdienās vēl dzīvojošajam degunradzim, jo arī triceratopsam uz deguna ir izaugums. Bet atšķirībā no degunradža, triceratopam vēl ir divi ragi, kā arī ap kaklu liels kaula vairogs.

Lai gan triceratopsa skelets nav atrasts pilnībā,[2] triceratopss zinātniekiem ir jau zināms kopš 1887. gada.

Triceratops ir viens no pazīstamākajiem dinozauriem. Tie dzīvoja tajā pašā periodā, kurā dzīvoja Tiranozaurs. Triceratopsi bija tiranozauru upuri. Divas triceratopsa sugas T. horridus un T. prorsus tika atklātas, taču ir aizdomas, ka bija daudz citu sugu. Jaunākie pētījumi liecina, ka Torozaurs, dinozaurs, kas dzīvoja Krīta periodā, bija triceratopsa suga ar vairāk nobriedušu formu, bet šī teorija ir apstrīdama.

Ir savāktas daudzas triceratopa ģints paliekas kopš to atklāšanas 1889. gadā. Tika atrasti dažāda vecuma skeletu eksemplāri, jaundzimušo un pieaugušo triceratopsu skeleti.

Par kaula vairogu un trīs ragiem ir vairākas teorijas. Tiek visbiežāk uzskatīts, ka tie bija aizsardzības ieroči pret plēsējiem. Jaunākās teorijas uzskata, ka tie tika izmantoti, lai identificētu tēviņus.

Triceratopsa salīdzinājums ar cilvēku.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Lehman T.M. (1987). "Late Maastrichtian paleoenvironments and dinosaur biogeography in the Western Interior of North America". Paleogeography, Paleoacclimatology and Paleoecology 60: 290. doi:10.2307/2406631.
  2. Lambert, D. (1993). The Ultimate Dinosaur Book. Dorling Kindersley, New York. pp. 152—167. lpp. ISBN 1-56458-304-X.