Deguns
Vikipēdijas raksts
| Deguns | |
|---|---|
 |
|
| Cilvēka deguns profilā. | |
| Latīniski | Nasus |
Deguns (latīņu: Nasus) ir sejas (cilvēkam) vai purna (dzīvniekam) daļa, kurai ir elpošanas, ožas, barības iegūšanas un saziņas funkcija.
[izmainīt šo sadaļu] Cilvēka deguna anatomija
Degunam ir divas daļas – ārējais deguns (nasus externus) un deguna dobums (cavum nasi).
[izmainīt šo sadaļu] Ārējais deguns
Ārējais deguns (Nasus externus) atrodas deguna dobuma priekšējā sienā. Tam izšķir deguna sakni (radix nasi), kas atrodas sejas augšdaļā starp acu dobumiem un uz leju pāriet par deguna muguru (dorsum nasi). Deguna mugura beidzas ar degungalu (apex nasi) un diviem deguna spārniem (alae nasi), kuri norobežo nāsis (nares), kas savieno deguna dobumu ar ārējo vidi. Deguna sakni un daļu no deguna muguras, veido deguna kauli (ossa nasalia) un abi augšžokļa pieres izaugumi (procesus feontalis maxillae). Deguna muguras apakšējās daļas, deguna spārnus un degungala skeletu veido deguna skrimšļi (cartilagines nasales). Ārējā deguna skeletu no ārpuses sedz deguna muskulis (m. nasalis) un āda.
[izmainīt šo sadaļu] Deguna dobums
Deguna dobums (Cavum nasi) ir kubveida dobums, kas atrodas sejas centrālajā daļā. Deguna dobumā gaiss sasilst, samitrinās un attīrās no putekļiem un mikrobiem. Tam ir arī rezonatora, gaisa pārvades un ožas funkcija. Dobums ir sadalīts divās simetriskās daļās ar sagitālu starpsienu (septum nasi). Starpsienas mugurējā daļa ir kaulu daļa, kuru veido sietiņkaula perpendikulārā plātnīte (lamina perpendicularis ossis ethmoidalis) un lemesis (vomer), bet priekšējā daļa ir skrimšļaina (pars cartilaginea), kuru veido deguna starpsienas skrimslis (cartilago septi nasi). Katru deguna dobuma pusi iedala deguna priekštelpā (vestibulum nasi) un īstajā deguna dobumā (cavum nasi proprium).
- Deguna priekštelpa (Vestibulum nasi) sākas no nāsīm (nares) un turpinās līdz deguna slieksnim (limen nasi), kas atdala deguna priekštelpu no īstā deguna dobuma (cavum nasi proprium). Deguna priekštelpas skelets ir skrimšļains un to klāj āda ar matiņiem. Matiņi attīra gaisu.
- Īstais deguna dobums (Cavum nasi proprium) atrodas starp deguna slieksni (limen nasi) un huanām (choanae). Tā skeletu lielākajā daļā veido galvaskausa kauli un tikai priekšējā daļā deguna skrimšļi. Īsto deguna dobumu klāj deguna gļotāda (tunica mucosa nasi), zem kuras ir zemgļotāda (tela submucosa).
Funkcionāli deguna dobumu iedala divās daļās (robeža starp abiem apvidiem iet pa vidējo deguna gliemežnīcu (concha nasalis media):
- Ožas apvidus (Regio olfactoria). Tā gļotādu sedz skropstiņepitēlijs. Gļotādā atrodas deguna gļotu dziedzeri (glandulae mucosae nasales) un ožas receptori, no kuriem sākas ožas nerva šķiedras.
- Elpošanas apvidus (Regio respiratoria). Tā gļotādu sedz skropstiņepitēlijs. Skropstiņas kustās pretēji ieelpojamā gaisa virzienam un attīra to. Gļotādā atrodas deguna gļotu dziedzeri (glandulae mucosae nasales). Dziedzeru sekrētam ir baktericīdas īpašības, tas padara valgu gļotādas virsmu, mitrina gaisu, aiztur mikrobus un putekļus, kas pēc tam tiek izvadīti ārā. Elpošanas apvidus zemgļotādā atrodas liels venozs pinums (plexus cavernosi concharum) , kas sasilda vai atdzesē ieelpojamo gaisu.
Deguna dobums savienojas arī ar deguna blakusdobumiem (sinus paranasales), kuri ir izklāti ar gļotādu, kas ir deguna dobuma gļotādas turpinājums. Deguna blakusdobumi attīstās pēc dzimšanas.
