Dinozauri

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Dinozauri
Dinosauria
Dinozauri
Klasifikācija
Valsts Dzīvnieki (Animalia)
Tips Hordaiņi (Chordata)
Apakštips Mugurkaulnieki (Vertebrata)
Klase Rāpuļi (Sauropsida)
Apakšklase Arhozauri (Archosauria)
Virskārta Dinozauri (Dinosauria)
Iedalījums

Dinozauri (grieķu: deinos - briesmīgs; sauros - ķirzaka) ir mugurkaulnieku apakštipa rāpuļu klases dzīvnieki, kuri dominēja uz Zemes aptuveni 160 000 000 gadus. Pirmie dinozauri parādījās pirms 230 000 000 gadiem, un pirms 65 000 000 gadiem dinozauru dominance pār zemeslodi beidzās, iespējams, ar liela meteorīta nokrišanu uz mūsu planētas[1]. Termins "dinozaurs" dažreiz tiek izmantots, lai aprakstītu aizvēsturiskus reptiļus, kā dimentrodons, pelikozaurs, spārnotais pterozaurs un citi, lai gan pēc bioloģiskās klasifikācijas tie nav dinozauri.

Dinozauru atklāšana[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Megalozaura apakšzokļa fragments.

Ap 1820. gadu tika atrasti lieli zobu un kaulu pārakmeņojumi, kas izraisīja angļu un franču zinātnieku interesi. Viņiem pakāpeniski kļuva skaidrs, ka tik lieli kauli varēja piederēt tikai ļoti lieliem rāpuļiem, kuri dzīvojuši sen. 1822. gadā angļu ārsts Džeimss Parkinsons pētīja ģeologa Viljama Buklenda kolekcijas fosilijas. Viņš secināja, ka kauli varēja piederēt ļoti lielam mūsdienās neeksistējošam dzīvniekam, kuru viņš nosauca par megalozauru, kas tulkojumā nozīmē "milzu ķirzaka". 1824. gadā Buklends pats sāka zinātniski nosaukt un aprakstīt savus atradumus. Tā bija pirmā reize, kad zinātnieki izpētīja dinozauru kaulus un deva dinozauriem atbilstošus nosaukumus.

1825. gadā cits angļu ārsts Gideons Mantels ziņoja par otru saviļņojošu atradumu. Viņa sieva Mērija pirms trim gadiem pludmalē kādā ceļmalas akmenī atradusi divus lielus zobus. Arī netālajā akmeņlauztuvē tika atrasti zobi un pārakmeņojušies kauli. Tā kā zobi pēc savas formas bija līdzīgi Centrālamerikā un Dienvidamerikā dzīvojošas ķirzakas iguānas zobiem, Mantels jaunatklāto dzīvnieku nosauca par iguanodonu, kas tulkojumā nozīmē "iguānas zobs".

1837. gadā, kad Anglijā bija jau atrastas dinozauru fosilijas, arī Vācijā netālu no Nirnbergas tika atrasti dinozauru kauli. Iepriekš nevienam zinātniekam nebija ienācis prātā, ka jaunatklātie dzīvnieki pieder pilnīgi atšķirīgais rāpuļu grupai. Šo faktu kontatēja Ričards Ovens, profesors no Londonas, kurš 1841. gadā ierosināja visus šīs grupas rāpuļus saukt par dinozauriem. Vārds "dinozaurs" nozīmē "briesmīgā ķirzaka".

Fosilijas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pārakmeņojušās dinozauru olas.

Līdz mūsdienām ir saglabājušies galvenokārt tikai dinozauru kauli. Zinātnieki priecājas par ļoti retajiem skeletu un galvaskausu, kuros ir saglabājušies zobi, atradumiem. Paleontologiem - zinātniekiem, kuri pēta izmirušos augus un dzīvniekus - visbiežāk jāsamierinās ar kaulu fragmentiem vai atsevišķiem zobiem. Ķermeņa mīkstās daļas nav spējušas saglabāties, tomēr dažkārt atrodami dinozaura ādas fragmentu nospiedumi, pēc kuriem var spriest, kā izskatījās dinozaura āda. Pārakmeņotu olu vai to čaumalu fragmentu atradumi vienmēr ir liela sensācija. Diemžēl, var tikai minēt, kuriem dinozauriem tās ir piederējušas. Arī tad, ja atrod ligzdu ar olām un tai pāri guļošu skeletu, kas šķietami pieder ligzdai, nevar droši apgalvot, ka olas un skelets ir no vienas dinozauru sugas, jo pastāv iespēja, ka skelets piederējis dinozauram, kas aplaupījis ligzdu. Zinātnieki īpašu uzmanību pievērš pārakmeņojušām barības atliekām, kuras atrod dinozaura kuņģa apvidū. Piemēram, mazā plēsīgā kompsognata skeletā starp ribām ir atrasti kādas ķirzakas kauli. Arī pārakmeņojušies izkārnījumi liecina par dinozauru barību. Ļoti vērtīgi ir pēdu nospiedumi, jo no tiem var gūt ziņas par dzīvnieka pārvietošanās ātrumu, dzīvesveidu un ķermeņa izmēriem.

2005. gadā amerikāņu paleontologi atrada mīksto audu un asinsvadu fragmentus 68 miljonus vecā karaliskā tiranozaura (Tyrannosaurus rex) augšstilba kaulā, kas izraisīja sensāciju zinātnieku aprindās. Parasti saglabājās tikai dinozauru kaulu un zobu cietās daļas, kurās zinātniekiem ir maz cerību kaut ko atrast, tāpēc tās sīkāk netiek pētītas. Taču šajā gadījumā ievietoja pārakmeņojušos augšstilba kaulu vajā skābes šķīdumā, kas lēnām izšķīdināja fosilijas minerālvielas. Par lielu pārsteigumu tika atrasti elastīgi audi. Pētnieki vēl nav veikuši pilnīgu unikālo audu analīzi un izdarījuši galīgo slēdzienu, bet ir cerība, ka tie ļaus uzzināt, vai karaliskais tiranozaurs bijis aukstasiņu vai siltasiņu dzīvnieks.

Dinozauru apraksts[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dinozauru lielums variēja no cāļa izmēriem līdz pat milzenim. Piemēram, Brachiosaurus svēra vairāk nekā 50 tonnas. Daži dinozauri iespējams bija siltasiņu dzīvnieki, tāpēc varēja būt aktīvāki un veiklāki. Iespējams, ka daži pat perēja olas un rūpējās par mazuļiem.

Dinozauru daudzveidība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dinozauri bija lielākā un daudzveidīgākā aizvēsturisko dzīvās būtnes grupa; saskaņā ar 2006. gada pētījumu[2], pāri 500 dinozauru gēniem ir identificēti, un lielākais daudzums, kas ir saglabājies fosilijās, ir 1850, tuvu 75%, kas vēl nav atklāti. Agrāks pētījums[3] paredzēja ka ap 3400 gēniem eksistēja, ieskaitot daudzus, kas nevarētu saglabāties. Daži bija plēsēji, daži zālēdāji. Daži divkājaini, daži četrkājaini, un daži kā amozaurs un iguanodons, varēja staigāt gan uz divām, gan četrām kājām tikpat viegli.

Lielākais plēsīgais dinozaurs, kurš jebkad ir dzīvojis uz sauszemes, bija karaliskais tiranozaurs (Tyrannosaurus rex) bija visspēcīgākais un karaliskākais. Bet tricerops bija lēns.

Dinozauru klasifikācija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dinozaurus iedala divās kārtās:

Dinozauri un kultūra[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Kopš 18. gadsimta, kad tika atpazītas pirmās dinozaura fosilijas, milzīgi dinozauru skeleti kļuva par populāru apskates objektu pasaules muzejos. Tie ir kļuvuši par daļu populārās kultūras.

Skatīt arī[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces un piezīmes[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. (angliski) Kas iznīcināja dinozaurus?
  2. (angliski) Estimating the diversity of dinosaurs
  3. Russell, Dale A. (1995). China and the lost worlds of the dinosaurian era. Historical Biology 10: 3-12.