USB zibatmiņa

Vikipēdijas lapa
Zibatmiņa ar ievelkamu USB savienotāju(Ražotājs Geil)
1 — USB savienotājs; 2 — mikrokontrolieris; 3 — kontrola punkti; 4 — zibatmiņas mikroshēma; 5 — kvarca rezonators; 6 — diode; 7 — pārslēdzējs "aizsardzība pret ierakstu"; 8 — vieta papildu atmiņas mikroshēmai.

USB zibatmiņa ir vairākkārtīgi pārrakstāma datu uzglabāšanas ierīce, kas izmanto zibatmiņu un USB seriālo kopni savienojumam ar datoru vai citu perifērijas iekārtu. USB zibatmiņas vidējais izmērs ir aptuveni 5 cm, masa – mazāka par 60 gramiem. Lielu popularitāti tā ieguva 2000. gados, jo kļuva daudz ērtāka un mazāka, salīdzinājumā ar kompaktdiskiem, viegli pārrakstāma un ar lielu atmiņas apjomu (no 32 MB līdz 256 MB).[1] Parasti USB zibatmiņa ir sastopama garenas formas korpusā ar noņemamu vāciņu vai izbīdāmu USB spraudni, tomēr mūsdienās tā ir sastopama ļoti dažādas formas un izmēru korpusos, kā arī iebūvēta citās ierīcēs (armijas nazī, pulkstenī, apģērbā utt.), kā arī pieejama ar dažādu papildus funkciju iespējām (piemēram pirkstu nospiedumu sensors, utt.).

Pielietojums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Galvenais USB zibatmiņas mērķis un pielietojums ir informācijas, jeb datņu uzglabāšana, pārvietošana un to apmaiņa, kā arī rezerves kopiju uzglabāšana un operētājsistēmas instalēšana un palaišana, izmantojot (LiveUSB).

Priekšrocības[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Viegls svars un klusa darbība.
  • Visām mūsdienu personālo datoru mātesplatēm ir USB-savienotāji.
  • Izturīgāka pret mehānisko iedarbību (vibrācija un trieciens), salīdzinājumā ar HDD.
  • Efektivitāte plašā temperatūru diapazonā.
  • Augsta blīvuma ieraksts (daudz lielāka nekā CD vai DVD).
  • Nav kustīgu detaļu, kas samazina to enerģijas patēriņu 3-4 reizes, salīdzinājumā ar cieto disku.
  • Nav pakļautas putekļu un skrāpējumu iedarbībai, salīdzinājumā ar optiskiem datu nesējiem un disketēm.
  • Daudzveidīgs dizains un ārējais izskats.

Trūkumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Ierobežots lietošanas ciklu skaits. (Vidusmēra USB konektora dzīves cikls ir aptuveni 1500 savienošanas/atvienošanas cikli).
  • Spēj uzglabāt datus vidēji līdz 5 gadiem, atsevišķi produkti spēj uzglabāt datus līdz pat 10 gadiem.
  • Ierakstīšanas un lasīšanas ātrums ir ierobežots, pirmkārt, ar iedarbības spēju[2], otrkārt, ar pašas zibatmiņas ātrumu. Šajā gadījumā lasīšana ir daudzas reizes ātrāka nekā ierakstīšana.
  • Salīdzinājumā ar disketēm un kompaktdiskiem tiem ir trūkumi, kuri ir katrai elektroniskai ierīcei:
    • Ļoti jutīgas pret elektrostatiskām izlādēm.
    • Ļoti jutīgas pret radioaktīvo starojumu (radiācija).
  • Ja uzkrājējs ir usb 2.0, bet mātesplate ir 1.0 vai 1.1 tad uzkrājējs darbosies ar ātrumu 1.0 vai 1.1.

Kā izvēlēties zibatmiņu[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Apjoms[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Viss ir atkarīgs no tā, kam zibatmiņa ir vajadzīga. Pašlaik lielākais atmiņas daudzums ir 1 TB [3]. Visvairāk sastopamās zibatmiņas ir ar 4 GB un 8 GB atmiņas daudzumu.

Ražotāji[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Mūsdienās pazīstamākie USB zibatmiņu ražotāji ir Kingston, Transcend un SanDisk.

Vidējais ātrums pēc ražotājiem[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

LaCie zibatmiņa
Ražotājs Lasīšana (Mb/s) Ierakstīšana (Mb/s)
Kingmax 21,65 7,24
Toshiba 18,03 8,17
TakeMS 19,36 6,34
Pretec 21,05 7,86
Patriot 24,42 10,82
PQI 20,22 7,31
A-Data 22,83 8,27
OCZ 26,91 12,39
Sandisk 21,60 8,26
Apacer 18,83 7,57
Corsair 25,02 11,80
SiliconPower 21,89 10,23
Kingston 18,56 8,18
Transcend 20,35 11,87

Avots

Lasīšanas ātrums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Lasīšanas ātrumam labprāt vajag būt labāk vidējam vai augstam, ja jums ir svarīgs jūsu laiks, un jūs gatavojaties skatīt liela izmēra failus.

Ierakstīšanas ātrums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ļoti īss laiks - parasti tādas zibatmiņas ir atzīmētas kā "High-speed". Zibatmiņas cena ir proporcionāla tās ātrumam, jo īpaši ierakstīšanas ātrumam. Jūs varat apmierināties ar mīnusu, piemēram kā zems ierakstīšanas ātrums, taču tas cena bus mazāka. Lai salīdzinātu zibatmiņas ātrumu pētām testa rezultātus! Liela apjoma un maza ātruma zibatmiņas, labāk nepirkt.

Izmērs[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Bieži klēpjdatoros USB kopnes atrodas pārāk tuvu viena otrai, tāpēc maza izmēra zibatmiņas būs ļoti noderīgas.

Krāsa[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Šeit viss ir saprotams. Bieži vien ražotāji izlaiž vienu modeli dažādās krāsās.

Korpuss[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Standarts - tas ir plastikas korpuss. Bieži sastopamas zibatmiņas ar metāla korpusu, koka utt. Ka arī zibatmiņas var būt ar gumijas korpusu, kurš ir ūdens un putekļu izturīgs.
Avots

Viltojumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

USB zibatmiņas dažkārt tiek pārdotas, maldinot pircēju par to patieso ietilpību. Parasti tās ir zibatmiņas ar nelielu atmiņas apjomu, kuru programmaparatūra ir modificēta, lai uzrādītu lielāku pieejamās atmiņas apjomu nekā īstenībā (piemēram, 2 GB zibatmiņa tiek pārdota kā 64 GB zibatmiņa).

Pieslēdzot šādu zibatmiņu pie datora, tā uzrāda to brīvās atmiņas apjomu, kāds tika uzrādīts uz iepakojumā, bet ierakstot datus šādā zibatmiņā, tā uzrāda, ka datus ierakstīt neizdevās, vai arī zibatmiņa pārstāj darboties,kā arī ir gadījumi kad esošie dati pazūd, lai atbrīvotu vietu jauniem datiem. Pastāv programmatūra, kas var pārbaudīt, vai esošā zibatmiņa ir modificēta[4][5]. Dažos gadījumos var atjaunot šīs ierīces, nodzēšot modificēto informāciju, un turpmāk izmantot šīs zibatmiņas kā nemodificētās[6].

Ilgmūžība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Zibatmiņas kontakti pamazām mehāniski bojājas.
Informācija zibatmiņā var autonomi uzglabāties vismaz 10 gadus [7], taču pēc tāda laika ierīce būs jau novecojusi. SLС atmiņai var veikt aptuveni 100 000 ierakstīšanas-dzēšanas ciklus. Citiem vārdiem sakot, ja dienā to pārrakstīs 10 reizes, tā darbosies apmēram 27,5 gadus. Dažas kompānijas savai produkcijai dod mūža garantiju. Bieži izmanto MLC, kuras pietiek 10 000 cikliem. Kopējā zibatmiņas efektivitāte ir atkarīga no ciklu skaita un arī no tā, cik bieži tā tiek lietota.

Drošība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Galvenie drošības riski, ko USB zibatmiņas rada informācijas sistēmām, ir datu noplūde un ievainojamība, izmantojot ļaunprogrammatūru.

Datu noplūde[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

USB zibatmiņu lielā ietilpība salīdzinājumā ar to mazo izmēru un zemo cenu nozīmē, ka to izmantošana datu uzglabāšanai bez pienācīgas kontroles var radīt nopietnus draudus informācijas pieejamībai, konfidencialitātei un integritātei. Uzskata, ka svarīgi ņemt vērā šādus faktorus:

  • Uzglabāšana: UZB zibatmiņas ir grūti izsekot, jo tās var atrasties somās, apģērba kabatās, vai tikt atstātas nepieskatītās darbstacijās.
  • Lietojums: izsekot organizācijas datu glabāšanu personīgajās USB zibatmiņās ir sarežģīti. Šī iemesla dēļ daudzās organizācijās USB zibatmiņu lietojums tiek stingri kontrolēts vai aizliegts pilnībā.

Ļaunprogrammatūra[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Senāk ļaunprogrammatūra tika izplatīta galvenokārt ar diskešu palīdzību. Mūsdienās USB zibatmiņas pilda tādu pašu lomu datu un programmatūras uzglabāšanā un pārvietošanā kā disketes. Faili nereti tiek pārvietoti starp datoriem, kas var atrasties dažādos datortīklos, birojos vai piederēt citiem īpašniekiem. Šī iemesla dēļ USB zibatmiņas ir viens no vadošajiem ļaunprogrammatūru izplatīšanas veidiem.

Skatīt arī[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. «Kingston sācis ražot 256 GB zibatmiņas». Skatīts: 2011. gada 1. jūnijā.
  2. «Walton Chaintech izsludina APOGEE Pronto eSATA datu nesēju». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2014. gada 1. septembrī. Skatīts: 2011. gada 1. jūnijā.
  3. http://www.kingston.com/en/usb/personal_business#DTHXP30
  4. «USB Flash Tools». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2011. gada 26. jūlijā. Skatīts: 2011. gada 1. jūnijā.
  5. H2testw USB flash drive test tool
  6. Memory Stick Formatter
  7. USB flash drive life expectancy [1]

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]