Brīvpiekļuves atmiņa

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
512 MB DDR 400 MHz čips.
1 Megabita čips

Brīvpiekļuves atmiņa jeb operatīvā atmiņa (angļu: Random Access Memory - RAM) ir datoru atmiņa, kurai centrālais procesors spēj piekļūt tieši, tas ir - izpildīt tur esošās programmas vai apstrādāt tur esošos datus. Procesors tieši spēj piekļūt tikai operatīvajai atmiņai un lasāmatmiņai, tāpēc pirms apstrādes vai izpildes citu veidu atmiņu saturs vispirms jāielādē operatīvajā atmiņā. Brīvpiekļuves atmiņai parasti raksturīga labāka ātrdarbība nekā diskiem, taču tās saturs pēc elektrības atslēgšanas izzūd.

Dažreiz, attiecībā uz vecākām skaitļošanas sistēmām, lieto jēdzienu brīvpieejas atmiņa, kā pretstatu virknes pieejas atmiņai, jo tai ir iespējams piekļūt jebkādā secībā (virknes pieejas atmiņa būtu magnētiskā lenta, kur lai nolasītu datus, kas atrodas lentas otrā galā būtu vispirms jāpārtin visa lenta).

Datoros lietotā operatīvā atmiņa pamatā ir veidota no silīcija mikroshēmām. Ir divi galvenie atmiņas veidi:

  • statiskā atmiņa (SRAM, static RAM) (informācija tiek saglabāta trigeros), tai ir mazāka ietilpība, lielākas izmaksas, bet labāka ātrdarbība, to lieto par CPU kešu (cache).
  • dinamiskā atmiņa (DRAM, dynamic RAM) (informācija tiek saglabāta kondensatorā), tai ir lielāka ietilpība, jo lai saglabātu vienu bitu informācijas, pietiek ar vienu tranzistoru (SRAM vajadzēja 6), tāpēc tai ir mazākas izmaksas, taču tā ir lēnāka un tajai ir nepieciešamas speciāla atmiņas atjaunošana (refresh). DRAM lieto kā galveno datora atmiņu.

Datoru galvenā atmiņa parasti sastāv no mikroshēmām, kas atrodas uz nelielām, šaurām, garām platēm (atmiņas moduļiem). Tie iedalās pēc interfeisa specifikācijas (kontaktu skaits un izvietojums) un pēc lietotās atmiņas tehnoloģijas (visos gadījumos tā ir dinamiskā atmiņa). Vēsturiski ir bijuši sastopami dažādu veidu atmiņas moduļi. Mūsdienās (2008) izplatītākie ir DIMM moduļi parastajiem datoriem un SODIMM moduļi portatīvajiem datoriem. Vēsturiski vēl ir bijuši lietoti SIMM moduļi (līdzīgi DIMM, tikai divreiz šaurāka datu maģistrāle) un RIMM (rambus) bija dārgi un netika plaši lietoti.