Ukrainas himna

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Ukrainas himna.

Ще не вмерла Україна (latviešu: Vēl nav mirusi Ukraina) ir Ukrainas valsts himna. Tās mūziku 1863. gadā sacerēja Mihailo Verbitskis (Mykhailo Verbytsky), komponists no Rietumukrainas, katoļu mācītājs.

Vārdus (patriotisku dzejoli) sacerēja Pavlo Čubinskis (Pavlo Chubynsky), Kijevas reģiona etnogrāfs.

1917. gadā šī himna kļuva par Ukrainas Tautas Republikas himnu, taču ši republika pastāvēja ļoti īsu laiku.

Neilgi pēc Ukrainas neatkarības atgūšanas no Padomju Savienības, 1991. gada 5 decembrī pirmā Ukrainas prezidenta Leonīda Kravčuka (Leonid Kravchuk) inaugurācijā tika atskaņota Ще не вмерла Україна.

Himnas vārdi ukraiņu valodā[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ще не вмерла України і слава, і воля,
Ще нам, браття молодії, усміхнеться доля.
Згинуть наші воріженьки, як роса на сонці,
Запануєм і ми, браття, у своїй сторонці.

Piedziedājums: Душу, тіло ми положим за нашу свободу.
І покажем, що ми, браття, козацького роду.

Himnas vārdi ukraiņu latīņu alfabētā (Łatynka)[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Šče ne vmerła Ukrajiny i słava, i vola,
Šče nam, brattia mołodiji, usmichneťsia dola.
Zhynuť naši vorižeńky, jak rosa na sonci,
Zapanujem i my, brattia, u svojij storonci.

Piedziedājums (divreiz)
Dušu, tiło my položym za našu svobodu
I pokažem, ščo my, brattia, kozaćkoho rodu.

Himnas vārdu latviskojums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Vēl nav mirusi Ukrainas slava un brīve,
Vēl mums, jaunie brāļi, uzsmaidīs veiksme.
Izplēnēs mūsu naidnieki kā rasa saulē,
Saimniekosim arī mēs, brāļi, savā zemē.

Piedziedājums (divreiz)
Dvēseli un miesu mēs dosim par mūsu brīvi
Un rādīsim, ka mēs, brāļi, no kazaku cilts esam.