Ukraiņu valoda

Ukraiņu valoda
Izruna:	IPA: [ukrɑˈjinʲsʲkɑ ˈmɔʋɑ]
Valodu lieto:	Ukraina, Krievija, Brazīlija, Kazahstāna, ASV, Kanāda, Moldova, Ungārija, Baltkrievija, Polija
Runātāju skaits:	39,4 milj.[nepieciešama atsauce]
Reitings:	26
Valodu saime:	Indoeiropiešu; Slāvu; Austrumslāvu; Ukraiņu valoda
Rakstība:	Kirilica (ukraiņu ortogrāfija)
Oficiālais statuss
Oficiālā valoda:	Ukraina; Piedņestra
Regulators:	Ukrainas Valsts Zinātņu Akadēmija
Valodas kodi
ISO 639-1:	uk
ISO 639-2:	ukr
ISO 639-3:	ukr
	Ukraiņu valodas areāls;
	Piezīme: Šī lapa var saturēt IPA fonētiskās rakstzīmes unikodā.

Ukraiņu valoda (украї́нська мо́ва, ukrayins'ka mova; izrunā: [ukraˈjinsʲka ˈmɔva]), vēsturiskais nosaukums ruska un rusinska (ру́ська, руси́нська), ir indoeiropiešu valodu saimes slāvu atzara valoda. Ukraiņu valodai līdzīgākās valodas ir rusīnu (daži valodnieki to uzskata par ukraiņu valodas dialektu), baltkrievu un krievu valoda. Tā ir Ukrainas valsts valoda un viena no oficiālajām Piedņestras Moldāvu Republikas valodām. Lielākā daļa no ukraiņu valodas pratējiem dzīvo Ukrainā. Pēc runātāju skaita, kas tiek lēsts ap 40 miljoniem, ukraiņu valoda ir otra vai trešā lielākā slāvu valoda aiz krievu un varbūt aiz poļu valodas. Ukraiņu rakstībā izmanto kirilicu.

Ukraiņu valodas izcelsme ir meklējama senajā austrumslāvu valodā, kurā runāja Kijevas Krievzemes iedzīvotāji no 10. līdz 13. gadsimtam. No 1804. līdz 1917. gada Krievijas revolūcijai, kad Ukraina bija Krievijas impērijas sastāvā, skolās bija aizliegts runāt ukraiņu valodā.^[1]