Ukraina

Šis raksts ir par valsti Eiropā. Par apdzīvotu vietu Vīksnas pagastā skatīt rakstu Ukraina (ciems).

Ukraina Україна
Karogs Ģerbonis
Himna: Ще не вмерла України ні слава, ні воля   Ne Ukrainas slava, ne brīvība nav zudusi
Galvaspilsēta (un lielākā pilsēta)		Kijeva 50°27′N 30°30′E
Valsts valodas		ukraiņu valoda
Valdība		Pusprezidentāla unitāra valsts
-	Prezidents	Viktors Janukovičs
-	Premjerministrs	Mikola Azarovs
Neatkarība		Sabrūkot Padomju Savienībai
-	Deklarēta	1991. gada 24. augustā
-	Referendums	1991. gada 1. decembrī
-	Noslēgta	1991. gada 26. decembrī
Platība
-	Kopā	603 628 km² (44.)
-	Ūdens (%)	7
Iedzīvotāji
-	iedzīvotāji 2008. g.	46 372 700 (27.)
-	Blīvums	77/km² (115.)
IKP (PPP)		2007. gada aprēķins
-	Kopā	$399,866 miljardi
-	Uz iedzīvotāju	$8624
Džini koef. (2006)		31 (vidējs)
HDI (2005)		▲0.788 (vidējs) (76.)
Valūta		Grivna (UAH)
Laika josla		EET (UTC+2)
-	Vasarā (DST)	EEST (UTC+3)
Interneta domēns		.ua
ISO 3166-1 kods		804 / UKR / UA
Tālsarunu kods		+380

Ukraina (ukraiņu: Україна) ir valsts Eiropas austrumos. Ziemeļos tā robežojas ar Baltkrieviju, austrumos ar Krieviju, rietumos ar Poliju, Slovākiju, Ungāriju, Rumāniju un Moldovu, bet no dienvidiem to apskalo Melnā jūra. Pēc platības lielākā valsts Eiropā (neskaitot Krieviju un Turciju, kuru teritorijas ir gan Eiropā, gan Āzijā).

Tās platība ir 603,7 tūkstoši km², garums no ziemeļiem uz dienvidiem ir 893 km, no rietumiem uz austrumiem — 1316 km. Kopīgais sauszemes robežas garums ir 6500 km, jūras — 1050. Iedzīvotāju skaits (2000. gadā) ir 49,7 milj. cilv., iedzīvotāju blīvums ir 82,0 cilv/km².

Vēsture

No vismaz 9. gadsimta Ukrainas teritorija ir bijusi viduslaiku varjagu pārvaldītās austrumslāvu civilizācijas centrs, kurā izveidojās Kijevas lielkņaziem pakļauta valsts. No 14. gadsimta Ukrainas teritorijas ziemeļu un rietumu daļas nonāca Lietuvas dižkunigaitijas, Polijas karalistes un vēlāk Polijas-Lietuvas kopvalsts, bet dienvidu daļa Krimas hanistes pakļautībā.

Kopš krievu-turku kariem un Polijas dalīšanas 18. gadsimta beigās Ukrainas austrumu un dienvidu daļas nonāca Krievijas impērijā, bet rietumu daļa bija Austroungārijas sastāvā kā Galīcijas un Lodomērijas karaliste.

Pēc pilsoņu kara Ukrainas austrumu daļā tika izveidota Ukrainas PSR, kas 1922. gadā bija viena no Padomju Savienības dibinātājrepublikām. 1939. gadā Ukrainas PSR pievienoja daļu no PSRS okupētās Polijas (tagadējos Ļvivas, Volīnijas, Rivnes, Ternopoles, Ivanofrankivskas apgabalus) un Rumānijas (tagadējo Černivcu apgabalu un Odesas apgabala rietumdaļu). 1945. gadā Ukrainas PSR pievienoja arī Čehoslovākijas austrumu daļu, kurā tika izveidots Aizkarpatu apgabals. 1954. gadā Ukrainas PSR pievienoja pirms tam Krievijas PFSR sastāvā esošo Krimas apgabalu un nodibināja Krimas APSR.

Ukraina atguva neatkarību pēc Padomju Savienības sabrukuma 1991. gadā. Sākās pārejas periods uz tirgus ekonomiku, kura laikā Ukrainu piemeklēja astoņus gadus garš ekonomiskās lejupslīdes posms. Kopš 2000. gada ekonomikā bija vērojams stabils kāpums, un faktiskais IKP pieaugums vidēji pieauga par septiņiem procentiem gadā. 2008. gada pasaules finanšu krīze izraisīja Ukrainas ekonomikas recesiju. 2009. gadā Ukrainas IKP samazinājās par 14,1%.

Ģeogrāfija

Reljefs

Ukrainas ģeotektonisko struktūru dažādība un to attīstības ģeodinamiskie apstākļi, noteica neskaitāmu derīgo izrakteņu iegulu izveidi. Visnozīmīgākās ir dzelzsrūdas, mangāna rūdas, urāna rūdas, ogles, gāze, nafta un kondensāts, titāns, cirkons, sērs, kaolīns, grafīts, rūdu nesaturošās izejvielas metalurģijai un apdares akmens. Pasaulē un Eiropā paši lielākie rūdas objekti: Krivorožskas dzelzsrūdas, Nikopoles mangāna rūdas, un Doņeckas ogļu baseini; Iršanskas titāna rūdas, Kirovogradas urāna rūdas, Pobužskskas grafīta rūdas rajoni Ukrainā ir krams, pirofilīta slāneklis, smilšakmens, kaļķakmens un krīts, akmens sāls, dzintars, pusdārgakmeņi, minerālūdeņi. Ukrainā atrastas unikālās, pagaidām pasaulē vienīgās Peržanskas berīlija iegulu atradnes, kas saistās ar ļoti retu un vērtīgu metālu — genthelvīnu. Zemes dzīlēs atrastas rūpnieciskas zelta, litija, skandija, retzemju metālu, fluorīda, degslānekļa, fosforīta atradnes. Ir cerības atrast izstrādāt jaunus derīgo izrakteņu veidus: varu, platinoīdus, molibdēnu, alvu, tantalu, niobiju, vanādiju u.c. Arvien lielāka uzmanība tiek veltīta Poļesjes dzintaram, Volīnijas topāziem, morioniem, labradoriem, Krimas kerčenītiem. Ukraina aizņem 0,4 % pasaules sauszemes un nodrošina 5% minerālizejvielu un to pārstrādes produktu, tai skaitā 20% mangāna un 10% dzelzsrūdas, 3% ogļu. Izpētīto galveno derīgo izrakteņu rezervju aptuvens novērtējums ASV dolāros pārsniedz 7 triljoniem dolāru.

Klimats

Ukrainas teritorijai raksturīgs visumā labvēlīgs klimats. Tomēr, tās novietojuma fiziski-ģeogrāfiskās īpatnības un pāri tai cirkulējošie procesi nosaka lielo klimatisko apstākļu dažādību un salīdzinoši biežo dažādu bīstamu laika apstākļu atkārtojamību. Ukraina novietojusies Eiropas dienvidaustrumos mērenā klimata joslā. Tās lielākajai daļai raksturīgs mēreni kontinentāls klimats. Ukrainas teritorija atrodas divās klimatiskajās — mērenajā un subtropiskajā platuma zonās. Pēdējā aptver tikai Krimas Dienvidu krastu. Ukrainā uzskaita sekojošus klimatiskos apgabalus: Atlantijas-kontinentālo, kas ietver jaukto mežu un meža stepes zonu, Ukrainas Karpatu kalnu masīvu, Krimas kalnus, Krimas dienvidu piekrasti.

Administratīvais iedalījums

Ukrainas administratīvais iedalījums ir 24 apgabali (область), 2 pilsētas (місто) un viena autonomā republika (Автономна Республіка). Skat. Ukrainas administratīvais iedalījums.

Ukrainas simboli

Karogs

Tiek uzskatīts, ka Ukrainas karogs radies Kijevas Krievzemes laikā.^{[nepieciešama atsauce]} Paši Rietumukraiņi sava karoga rašanos saista ar 1848. gadu, kad pēc Polijas sadalīšanas daļa tagadējās Ukrainas teritorijas - Galīcija ietilpa Austroungārijas impērijā. Toreiz ukraiņu interešu pārstāvji griezušies pie imperatora Franča Jozefa ar lūgumu par ukraiņu karogu atzīt zili sarkano karogu.^{[nepieciešama atsauce]} Taču imperatora māte vēlējusies, lai karogā tiktu iekļauta austriešu impērijas krāsa. Toreiz tāda skaitījās dzeltenā. Tādēļ par ukraiņu karogu imperators apstiprināja dzelteni zilo.^{[nepieciešama atsauce]}

1918. gadā, kad tika proklamēta neatkarīgā Ukrainas Tautas Republika, par tās karogu kļuva dzelteni zilais karogs uz kura tika attēlots trīsžuburis.

Visbeidzot 1992. gadā Ukrainas Augstākā padomē dzelteni zilais karogs tika pasludināts par Ukrainas valsts karogu. Karoga proporcijas ir 2:3. Karoga apraksts ir iekļauts Ukrainas Republikas konstitūcijas 20. pantā. Ukrainas karoga simbolisms tiek pamatots ar Ukrainu kā tradicionālo labības audzēšanas valsti, tādēļ dzeltenā krāsa tiek tulkota kā labības krāsa, savukārt gaiši zilā Ukrainas skaidrās debesis.

Skatīt arī

• Ukrainas administratīvais iedalījums
• Ukrainas pilsētu uzskaitījums