Vītollapu skābene

Vītollapu skābene; Rumex triangulivalvis ((Danser) Rech. f.)
Klasifikācija
Valsts	Augi (Plantae)
Nodalījums	Segsēkļi (Magnoliophyta)
Klase	Divdīgļlapji (Magnoliopsida)
Rinda	Neļķu rinda (Caryophyllales)
Dzimta	Sūreņu dzimta (Polygonaceae)
Ģints	Skābenes (Rumex)
Suga	Vītollapu skābene (Rumex triangulivalvis)
Sinonīmi
	Rumex salicifolius Weinm. ssp. triangulivalvis Danser
	Vītollapu skābene Vikikrātuvē

Vītollapu skābene (latīņu: Rumex triangulivalvis) ir skābeņu suga, kuras dabiskais izplatības areāls ir Ziemeļamerikā, taču mūsdienās augs ir ievazāts arī Eiropā, tostarp Latvijā.^[1]

Apraksts[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Vītollapu skābene ir daudzgadīgs, 40-100 cm garš lakstaugs ar stāvu, kailu, zarainu stublāju, kurš zarojuma vietās ir it kā lauzīts. Piezemes lapu rozetes parasti nav.

Lapas ir lancetiskas, 4-10 cm garas un 1-3,5 cm platas, tumšzaļas, mazliet spīdīgas un ādainas. Lapu mala ir gluda, gals smails vai gari nosmailots, pamats smails, un kāts ir īss. Ziedi ir izvietoti piramidālās skarās stublāja un zaru galā. Iekšējās apziedņa lapas ir sirdsveidīgas, aptuveni 0,4-0,6 cm garas un 0,3-0,5 cm platas, mala sīkzobaina vai gandrīz gluda. Kārpveidīgais izaugums uz apziedņa lapām jeb augonītis ļoti liels (aptuveni 0,3 cm garš) un ovāls. Zied jūnijā un jūlijā.^[1]