VEF I-11

Vikipēdijas lapa
I—11
Tips Treniņlidaparāts
Ražotājs VEF
Konstruktors Kārlis Irbītis
Pirmais lidojums 1936
Kopskaits 1(?)
Varianti I-12

VEF I-11 bija 1936. gadā VEF rūpnīcā uzbūvēta divvietīga sporta un ceļojumu lidmašīna. Lidmašīnas autors ir Kārlis Irbītis, kurš 1935. gadā ierosināja VEF ražot lidmašīnas.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pēc atgriešanās no Milānas avio izstādes, 1935. gadā, Kārlis Irbītis konstruēja monoplānu I-11, kas pārspēja pasaules rekordu ātrumā, taču tas netika fiksēts (attālumu no Rīgas līdz Kauņai — 240 km, I-11 veica stundā un divdesmit minūtēs). 1937. gada 26. aprīlī VEF I—11 pabeidza 1000 km lielu lidojumu pa Latviju. I-11 kādu laiku bija ātrākā lidmašīna pasaulē, jo tās maksimālais fiksētais ātrums izmēģinājumos sasniedza 229,3 km/h, kamēr tā laika ātruma rekords lidmašīnām ar motora cilindra tilpumu mazāku par četriem litriem bija ap 190 km/h.

Uz I-11 bāzes Irbītis konstruēja mācību iznīcinātāju I-12.[1]

Tehniskie parametri[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Modelis I-11
Garums 7,1 metri
Augstums 1,9 metri
Spārna laukums 9,3 kvadrātmetri
Dzinēja tips 1x
Dzinēja jauda 90 Zs
Maksimālais ātrums 230 km/h
Nolidošanas attālums 800 kilometri
Maksimālais lidojuma augstums 4000 metri
Ekipāža 2 cilvēki

Galerija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]