Vilamovice

Vilamovice
Vilamovices centra apbūve
Ģerbonis
Vilamovice
Koordinātas: 49°55′05″N 19°09′42″E
Valsts	Polija
Vojevodiste	Silēzijas vojevodiste
Apriņķis	Belsko apriņķis
Pilsētas tiesības	1818
Platība
• Kopējā	10,41 km2
Augstums	206 m
Iedzīvotāji (2021)
• kopā	3 164
• blīvums	270,7/km²
Laika josla	CET (UTC+1)
• Vasaras laiks (DST)	CEST (UTC+2)
Mājaslapa	http://miasto.wilamowice.pl/
Vilamovice Vikikrātuvē

Vilamovice (poļu: Wilamowice, vilamoviešu:Wymysoü) ir pilsēta Polijas dienvidos, Silēzijas vojevodistē uz austrumiem no Čehovices-Dzedzices.

Pilsētā līdz Otrajam pasaules karam bija izplatīta vietējā valoda - vilamoviešu valoda (pašnosaukums - Wymysiöeryś), kas pēc pētnieku domām ir centrālvācu dialekta forma ar nīderlandiešu, frīzu, poļu un lejasvācu valodu ietekmi. Pilsētā dzimušais dzejnieks Florians Besiks (Florian Biesik, 1849 - 1924/1931), kurš rakstīja vilamoviešu valodā, izveidoja šīs valodas literāro formu. Pēc Otrā pasaules kara komunistiskās varas iestādes aizliedza vilamoviešu valodas lietošanu. Kaut arī 1954. gadā aizliegums tika atcelts, mūsdienās šo valodu prot tikai apmēram 70 cilvēku, vairums no tiem vecāka gadagājuma.

Pilsētā dzimis viens no redzamākajiem baroka laika sārmatiešu dzejniekiem Jans Gaviņskis (Jan Gawiński, ap 1622 - ap 1684) un Ļvivas arhibīskaps, Ļvivas Universitātes teoloģijas profesors, rektors un katoļu svētais Juzefs Bilčevskis (Józef Bilczewski, 1860 - 1923).