Ēģipte

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Šis raksts ir par valsti Ziemeļāfrikā. Par apdzīvotu vietu Latvijā skatīt rakstu Ēģipte (ciems).
Ēģiptes Arābu Republika
جمهورية مصر العربية
Ǧumhūriyyat Maṣr al-ʿArabiyyah
Ēģiptes karogs Ēģiptes ģerbonis
Karogs Ģerbonis
HimnaBilady, Bilady, Bilady

Location of Ēģipte
Galvaspilsēta
(un lielākā pilsēta)
Kaira
30°2′N 31°13′E
Valsts valodas Arābu
Demonīms Ēģiptietis
Valdība Unitāra pusprezidentāla republika
 -  Prezidents Mohameds Morsī
 -  Premjerministrs Heshams Kandils
Likumdevējs Parlaments
 -  Augšpalāta Shura Council
 -  Apakšpalāta Pārstāvju palāta
Neatkarība
 -  Apakšējās un Augšējās Ēģiptes apvienošanās[1][2] apmēram 3200. gads p.m.ē. 
 -  Muhameda Ali dinastijas inaugurācija 1805. gada 8. jūlijs[3] 
 -  Neatkarība no Apvienotās Karalistes 1922. gada 28. februāris 
 -  Deklarēta republika 1953. gada 18. jūnijs 
Platība
 -  Kopā 1 002 450 km² (30.)
 -  Ūdens (%) 0.632
Iedzīvotāji
 -  iedzīvotāji 2011. g. 79 602 000[4] (15.)
 -  2006. gada tautas skaitīšana 72 798 000[5] 
 -  Blīvums 76,3/km² (126.)
IKP (PPP) 2012. gada aprēķins
 -  Kopā $533,739 miljardi[6] 
 -  Uz iedzīvotāju $6594[6] 
IKP (nominālais) 2012. gada aprēķins
 -  Kopā $252,458 miljardi[6] 
 -  Uz iedzīvotāju $3118[6] 
Džini koef. (2008) 30,8 
HDI (2011) 0,644 (113.)
Valūta Ēģiptes mārciņa (EGP)
Laika josla EET (UTC+2[1])
Interneta domēns
Tālsarunu kods ++20
1 ^ Kopš 2011. gada nav vasaras laika

Ēģipte, oficiāli Ēģiptes Arābu Republika, ir valsts, kas aizņem Āfrikas kontinenta ziemeļaustrumu daļu, kā arī Sinaja pussalu Vidējos Austrumos. Valsts ziemeļu daļu apskalo Vidusjūras ūdeņi, bet austrumos - Sarkanā jūra. Arī Izraēla ir Ēģiptes kaimiņš austrumos. Dienvidos tā robežojas ar Sudānu, bet rietumos ar Lībiju.

Ēģipte 19. gadsimtā bija Osmaņu impērijas sastāvā. 1882. gadā to okupēja Lielbritānija, tomēr formāli Ēģipte palika Osmaņu impērijas vasalis.[nepieciešama atsauce] No 1914. gada Ēģiptes Sultanāts bija Lielbritānijas protektorāts. 1922. gada 16. martā Ēģipte kļuva par karalisti, bet 1936. gadā ieguva pilnīgu neatkarību. 1953. gada 18. jūnijā proklamēta Ēģiptes Arābu Republika.

Iedzīvotāji[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ap 98% ēģiptiešu ir vai nu seno ēģiptiešu pēcteči, vai to arābu pēcnācēji, kuri iekaroja Ēģipti un apmetās tajā uz dzīvi 642. gadā. Pirms arābu iebrukuma vairums ēģiptiešu bija kristieši kopti. Arābi ieviesa islāmu, un tagad vairāk nekā 90% valsts iedzīvotāju ir musulmaņi. Iedzīvotāju skaits Ēģiptē strauji palielinās: katru gadu ap 1,2 miljoniem jaundzimušo. Tas rada grūtības Ēģiptes ekonomikai, jo cilvēku dzīvošanai piemērotas zemes jau tā ir pārapdzīvotas.

Dabas resursi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Nozīmīgs Ēģiptes dabas resurss ir Nīlas upe, lai gan valsts teritorijā ir dažādi derīgo izrakteņu krājumi — zelts, urāns, fosfāti, dzelzs rūda u.c. visvairāk Ēģiptē iegūst naftu un dabasgāzi. Ēģipte ir 4. lielākā valsts no naftas ieguvējām Āfrikā aiz Nigērijas, Alžīrijas un Lībijas. Gandrīz 25% strādājošo ir nodarbināti rūpniecībā, īpaši — lauksaimniecības produktu pārstrādē un derīgo izrakteņu apstrādē. Daudz iedzīvotāju veic kokvilnas pirmapstrādi, strādā tekstilrūpniecībā un apģērbu ražošanā, kā arī valsts pārvaldē. Nozīmīgas nozares ir naftas pārstrāde, minerālmēslu, cementa un cukura ražošana. Attīstās arī mazais bizness: podniecība, parfimērija un amatnieku uzņēmumi, kuri savas preces ik gadu piedāvā vairāk nekā 4 miljoniem tūristu, kas ierodas Ēģiptē.

Kopējās naftas rezerves veido 2,9 miljardi barelu. Vislielākās tās iegulas atrodas Sinaja pussalā, pie Suecas līča un Ēģiptes ziemeļaustrumos. Dabasgāzes rezerves veido apmēram 1000 miljardu kubikmetru. Lielāko dabasgāzes daļu iegūst Abukiras atradnē. Ēģiptē iegūst dzelzs un mangāna rūdu, azbestu, ģipsi un anhidrītu, diezgan daudz sāls, sastopami arī fosfāti un fosforīti.

Klimats[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ēģiptē ir sauss klimats. Vairāk mitruma ir tikai Vidusjūras piekrastē, bet arī tur nokrišņu ir maz — līdz 800 mm gadā. Lielākā valsts teritorija saņem ne vairāk kā 500 mm nokrišņu gadā, bet dažviet tuksnesī lietus nelīst gadiem. Sinaja pussalas kalnos ziemā mēdz uzsnigt sniegs, tā kušanas ūdeņi tiek savākti un uzkrāti, lai tos izmantotu sausajā vasarā. Ēģiptes tuksnešos ir lielas diennakts gaisa temperatūras svārstības. Dienā, kad saule atrodas augstu debesīs, tā stipri sakarsē smiltis un klintis, tā ātri sasildot sauso gaisu. Gaisa temperatūra tad var sasniegt 50 °C. Kad saule ir noritējusi, tuksnesis strauji atdziest, tāpēc gaisa temperatūra 24 stundu laikā var mainīties pat par 37 °C.

Ģeogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Valsts platība pārsniedz miljonu kvadrātkilometru, taču līdz pat 90 % ēģiptiešu dzīvo šaurā auglīgas zemes joslā Nīlas upes ielejā. Uz rietumiem no Nīlas ielejas stiepjas Austrumu (Arābijas) tuksnesis – neauglīga zemes, ko ieskauj kalnu grēda, kuras augstums sasniedz vairāk kā 2 km, bet garums – vairāk kā 800 km. Uz rietumiem no Nīlas ielejas atrodas Rietumu (Lībijas) tuksnesis, kas aizņem 2/3 Ēģiptes platības. Rietumu tuksnesis stiepjas līdz pat Ziemeļāfrikas krastam un ir pazīstams kā Sahāras tuksnesis. Lai gan tuksnesī ir ļoti augsta temperatūra, neauglīga zeme, tomēr vētras un zemais gaisa spiediens rada labvēlīgus apstākļus auglīgu oāžu pastāvēšanai.

Skatīt arī[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Goldschmidt, Arthur (1988). Modern Egypt: The Formation of a Nation-State. Boulder, CO: Westview Press. 5. lpp. ISBN 978-0-86531-182-4. "Among the peoples of the ancient Near East, only the Egyptians have stayed where they were and remained what they were, although they have changed their language once and their religion twice. In a sense, they constitute the world's oldest nation. For most of their history, Egypt has been a state, but only in recent years has it been truly a nation-state, with a government claiming the allegiance of its subjects on the basis of a common identity."
  2. Background Note: Egypt. United States Department of State Bureau of Near Eastern Affairs (10 November 2010). Atjaunināts: 5 March 2011.
  3. Pierre Crabitès (1935). Ibrahim of Egypt. Routledge. 1. lpp. ISBN 978-0-415-81121-7. Atjaunināts: 10 February 2013. "…on July 9, 1805, Constantinople conferred upon Muhammad Ali the pashalik of Cairo…"
  4. Population Estimates by Sex & Governorate 1/1/2011. Egypt State Information Service.
  5. Population in Censuses by Sex & Sex Ratio (1882-2006). Egypt State Information Service.
  6. 6,0 6,1 6,2 6,3 Egypt. International Monetary Fund. Atjaunināts: 18 April 2012.