Voldemārs Kernigs

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Voldemārs Kernigs
Woldemar Kernig
Voldemārs Kernigs
Personīgā informācija
Dzimis 1840. gada 28. jūnijā
Liepājā
Miris 1917. gada 18. aprīlī (76 gadi)
Pēterburgā, Krievijā
Tautība vācbaltietis
Zinātniskā darbība
Zinātne medicīna
Alma mater Tērbatas Universitāte
Sasniegumi, atklājumi Tipiskas akūta meningīta pazīmes atklāšana - "Kerniga simptoms" (1882)

Voldemārs Kernigs, arī Vladimirs Kernigs (vācu: Woldemar Friedrich Michael Kernig, krievu: Владимир Михайлович Керниг, dzimis 1840. gada 16./28. jūnijā Liepājā; miris 1917. gada 18. aprīlī Pēterburgā) bija vācbaltiešu internists un neirologs, kura vārdā ir nosaukts viens no svarīgākajiem klīniskajiem simptomiem meningīta diagnostikā - Kerniga simptoms.

Dzīves gājums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Voldemārs Kernigs dzimis 1840. gadā Liepājā (pēc citu autoru datiem - Sanktpēterburgā).
  • Studējis medicīnu Tērbatas universitātē, bijis Ādolfa Vahsmuta (Adolph Wachsmuth) skolnieks. 1864. gadā ieguvis doktora grādu par zinātnisko darbu "Eksperimentāli dati par siltuma regulāciju cilvēkiem" (Experimentelle Beiträge zur Kenntnis der Wärmeregulirung beim Menschen).
  • 1864. gadā kļuvis par ārsta asistentu Obuhova slimnīcā Pēterburgā, 1865. gadā ticis pieņemts pastāvīgā darbā šajā slimnīcā, kur nostrādājis visu savu mūžu.
  • 1871.-1878. gadā bijis Pēterburgas ārstu apvienības ( „Verein St. Petersburger Ärzte“) zinātniskais sekretārs.
  • Paralēli tam viņš strādājis arī par ārstu Pēterburgas kurlmēmo skolā (1873-1890) un par internās medicīnas docētāju ķeizarienes Marijas institūtā (1881-1886).
  • Slavens kļuvis pēc raksta par kādu tipisku akūta meningīta simptomu publicēšanas medicīnas žunālā „St. Petersburger Medizinische Wochenschrift“ 1882. gadā.
  • 1890. gadā kļuvis par Obuhova slimnīcas ginekoloģijas klīnikas galveno ārstu.
  • 1896.-1917. gadā bijis Vācu ārstu biedrības („Deutsche Ärztliche Verein“) Pēterburgā prezidents.
  • Līdz pat savai nāvei 1917. gadā bijis Pēterburgas acu dziednīcas direktors.

Kerniga simptoms[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Pozitīvs Kerniga simptoms (pazīme): gulošs pacients nespēj izstiept kāju ceļa locītavā, ja tā ir saliekta gūžas locītavā. Turpretī, ja kāja ceļa locītavā ir izstiepta, tad, mēģinot to saliekt gūžas locītavā, kāja reflektori saliecas ceļa locītavā.
  • Kerniga simptoms ir viena no smadzeņu apvalku karinājuma (meningisma) klīniskajām pazīmēm. Var būt pozitīvs arī pie lumbago vai mugurkaula starpskriemeļu diska trūces.
  • Citas meningisma klīniskās pazīmes ir Brudzinska simptoms un Lasega simptoms (Lasègue).

Kerniga publikācijas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Voldemāra Kerniga doktora disertācija Tērbatas universitātē (1864).
  • Über Milzabscesse nach Febris recurrens. St. Petersburger medicinische Zeitschrift, 1867, XII.
  • Über subfebrile Zustände von erheblicher Dauer. Deutsches Archiv für klinische Medicin, Leipzig, 1879, XXIV.
  • Vorläufiger Bericht über die in der Frauenabteilung des Obuchow-Hospitals nach Koch’scher Methode behandelten Schwindsüchtigen. Deutsches Archiv für klinische Medicin, Leipzig, 1891, XVI.
  • Über ein Krankheitssymptom der acuten Meningitis. St. Petersburger medicinische Wochenschrift 1882; VII.
  • Über subcutane Injectionen an den Lungenspitzen ohne pathologische Veränderungen an denselben. Deutsches Archiv für klinische Medicin, Leipzig, 1898; XXXIV.
  • Bericht über die mit Tuberculin R im Obuchow-Frauenhospital behandelten Lungenkranken. St. Petersburger medicinische Wochenschrift, 1898; XXIII.

Literatūra[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • M Krasnianski, P Tacik, T Müller, S Zierz. Attenuation of Kernig’s sign by concomitant hemiparesis: forgotten aspects of a well known clinical test. Journal of Neurology, Neurosurgery, and Psychiatry 2007;78:1413-1414
  • M. Welz, A. Lindner. Vladimir Kernig (1840—1917). Der Nervenarzt 2003;74:935-936

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]