Zemūdene

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Zemūdenes darbības shēma

Zemūdene ir kuģa veids, kas spēj ilgstoši peldēt zem ūdens (līdz 500 metru dziļumā)[1]. Mūsdienu zemūdenēm mēdz būt cilindrveidīgs plūdlīnijas korpuss, kas sadalīts nodalījumos ar hermētiski noslēdzamām starpsienām.

Izmantošana[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Zemūdenes ietilpst daudzu valstu bruņoto spēku sastāvā, bez tam tās tiek izmantotas zinātniskos pētījumos un tūristu zemūdens ekskursijām. Pēdējā laikā zemūdenes izmanto arī krimināliem nolūkiem narkotiku pārvadāšanai.

Militārās zemūdenes[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Valstis, kuru rīcībā ir zemūdens flote

Zemūdenes galvenokārt tiek izmantotas militāriem nolūkiem, jo tām ir liela taktiska nozīme nepamanāmības dēļ. Tās ietilpst jūras spēku sastāvā kā zemūdens flote. Tās var izmantot kaujas operācijām kā atsevišķi, tā grupās; patstāvīgi un kopā ar citiem bruņoto spēku veidiem.

Zemūdeņu militārās izmantošanas veidi (atkarībā no klases un aprīkojuma):

  • uzbrukumam ostām, karabāzēm, rūpniecības centriem un citiem sauszemes objektiem;
  • kuģu, tai skaitā pretinieka zemūdeņu, iznīcināšanai;
  • slēptai mīnu izvietošanai kuģu ceļos;
  • dažādām izlūkošanas vajadzībām;
  • sakaru nodrošināšanai, galvenokārt retranslācijai;
  • diversijas grupu izsēdināšanai krastā.
Ar ballistiskajām kodolraķetēm bruņota zemūdene

Latvijas bruņoto spēku sastāvā mūsdienās zemūdeņu nav, bet no 1927. līdz 1940. gadam Latvijas kara flotē bija divas zemūdenes - Spīdola un Ronis.

Ārējas saites[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Zinātnes un tehnoloģijas vārdnīca, Norden AB, 2001, 738. lpp.