Zodiakālā gaisma

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Zodiakālā gaisma austrumpuses debesīs. Redzama arī Venēra

Zodiakālā gaisma ir vāja, bālgana blāzma nakts debesīs, kura redzama tūlīt pēc saulrieta vai pirms saullēkta. Blāzmai ir trīsstūrveidīga forma, kura izstiepta pa ekliptiku un plešas uz augšu Saules apvidū. Vidējos ziemeļu platuma grādos zodiakālo gaismu vislabāk var novērot pavasarī, kad tā redzama rietumpuses debesīs, tūlīt pēc vakara krēslas izzušanas, vai arī rudenī, austrumpuses debesīs, tieši pirms rītausmas. Zodiakālā gaisma ir ļoti vāja, to pilnībā nomāc mēnesgaisma vai gaismas piesārņojums, tāpēc jābūt piemērotiem apstākļiem, lai to novērotu.

Astronoms Džovanni Domeniko Kasīni (Giovanni Domenico Cassini) 1683. gadā pirmoreiz zinātniski aprakstīja zodiakālo gaismu. Tās zinātnisko izkaidrojumu 1684. gadā deva šveiciešu matemātiķis Nikolas Fatio de Duilīrs (Nicolas Fatio de Duillier).

Zodiakālā gaisma veidojas Saules gaismai atstarojoties no Saules sistēmā esošajām putekļu daļiņām, jeb kosmiskajiem putekļiem. Šie putekļi atrodas izplatījumā (starpplanētu putekļu mākonī) ap Sauli , ārpus Zemes orbītas. Lielākais putekļu daudzums atrodas ekliptikas plaknē, tāpēc arī zodiakālā gaisma ir vērojama zodiaka joslā. Zodiakālo gaismu radošo starpplanētu putekļu blīvums izplatījumā ir ļoti niecīgs. Ir aprēķināts, ka, lai rastos zodiakālā gaisma, 1 mm lielām putekļu daļiņām, ar albedoMēnesim, jāatrodas vienai no otras 8 km attālumā.

Ārējās saites[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]