Venera (planēta)

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Šis raksts ir par planētu. Par citām jēdziena Venera nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.
Venera  Veneras astronomiskais simbols
Venera
Venera patiesajās krāsās
Orbitālie parametri
Epoha J2000
Afēlijs 108 942 109 km
0,72823128 AU
Perihēlijs 107 476 259 km
0,71843270 AU
Lielā pusass (rādiuss) 108 208 930 km
0,723332 AU
Ekscentricitāte (orbītas izstiepums) 0,0068
Apriņķošanas periods 224,70069 dienas
0,6151970 gadi
Sinodiskais periods 583,92 dienas[1]
Vidējais apriņķošanas ātrums 35,02 km/s
Slīpums 3,39471°
3,86° pret Saules ekvatoru
Uzlecošā mezgla garums 76,67069°
Perihēlija arguments 54,85229°
Pavadoņi nav pavadoņu
Fiziskie parametri
Vidējais rādiuss 6 051,8 ± 1,0 km[2]
0,9499 Zemes
Saspiedums < 0,0002[2]
Virsmas laukums 4,60×108 km²
0,902 Zemes
Tilpums 9,38×1011 km³
0,857 Zemes
Masa 4,8685×1024 kg
0,815 Zemes
Vidējais blīvums 5,204 g/cm³
Ekvatoriālais brīvās krišanas paātrinājums uz virsmas 8,87 m/s2
0,904 g
Otrais kosmiskais ātrums 10,46 km/s
Sideriskais rotācijas periods 243,0185 dienas
Lineārais ātrums uz ekvatora 6,52 km/h (1,81 m/s)
Ass slīpums 177,3°[1]
Ziemeļu pola rektascensija 18 h 11 min 2 s
272.76°[3]
Ziemeļu pola deklinācija 67,16°
Albedo 0,65[1]
Virsmas temperatūra min vid maks
kelvins 735 K[4][5]
Celsijs 461,85 °C
Redzamais spožums līdz -4,6[1]
Leņķiskais diametrs 9,7" — 66,0"[1]
Atmosfēra
Atmosfēras spiediens 9,3 MPa
Sastāvs ~96,5% oglekļa dioksīds
~3,5% slāpeklis
0,015% sēra dioksīds
0,007% argons
0,002% ūdens tvaiks
0,0017% oglekļa monoksīds
0,0012% hēlijs
0,0007% neons
oglekļa sulfīda pēdas
ūdeņraža hlorīda pēdas
fluorūdeņraža pēdas

Venera ir otrā planēta no Saules mūsu Saules sistēmā, kas ir viena no zemes grupas planētām. Tā ir trešais spilgtākais objekts (spilgtākie ir Saule un Mēness) pie debess sfēras. Veneras orbīta atrodas Zemes iekšējā orbītā, attālums līdz Venerai mainās no 45 līdz 259 milj. kilometru. Tā kā vidējais attālums no Saules līdz Venerai ir 108,2 milj. km, tad Venera saņem no Saules vismaz divas reizes vairāk saules enerģijas nekā Zeme, turklāt siltumnīcas efekta rezultātā planētas temperatūra pieaug līdz 730K (450 °C). Oglekļa dioksīda blīvie mākoņi labi laiž cauri Saules redzamo gaismu, bet aiztur no planētas atstaroto siltumu, kā rezultātā planētas temperatūra krasi pieaug.

Veneras simbols ir romiešu dievietes Veneras spoguļattēls: aplis ar nelielu krustu apakšā (♀).

Fiziskie parametri[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atmosfēra[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Venerai ir atmosfēra, kas satur galvenokārt oglekļa dioksīdu (96,5%) un nedaudz slāpekļa (3,5%). Virs šī slāņa atrodas bieza mākoņu sega, kas pārklāj visu planētu un sastāv no sēra dioksīda un sērskābes pilieniem, kas radušies saules stariem iedarbojoties uz atmosfērā esošo ogļskābo gāzi, sēru un ūdens tvaikiem. Veneras atmosfēra griežas ātrāk par pašu planētu (virs Veneras ekvatora 65—70 kilometru augstumā vējš sasniedz 300 km/h lielu ātrumu, planētas ass kustības virzienā). Atmosfēras spiediens 90 reizes pārsniedz Zemes atmosfēras spiedienu (tāds spiediens ir Zemes okeānā 900 m dziļumā). Turklāt uz planētas virsmas nokrišņu veidā nonāk sērskābes lietus. Veneras atmosfēras augšējos slāņos ļoti nelielos daudzumos sastopams arī ūdens tvaiks un skābeklis.

Virsma[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Venerai ir lēna atpakaļ rotācija (pulksteņa rādītāja virzienā), kas nozīmē, ka tā griežas no austrumiem uz rietumiem, nevis no rietumiem uz austrumiem, kā vairums citu lielāko planētu (Plūtonam un Urānam arī ir atpakaļ rotācija, jo Urāna slīpums ir 97,68 grādi un tas gandrīz guļ uz orbītas plaknes). Nav zināms kāpēc Venera rotē pretēji, viena no versijām ir, ka senos laikos Venerā ir ietriecies liels meteorīts.

Atsauces un piezīmes[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. 1,0 1,1 1,2 1,3 1,4 Williams, Dr. David R. (April 15, 2005). Venus Fact Sheet. NASA. Atjaunināts: 2007-10-12.
  2. 2,0 2,1 Seidelmann, P. Kenneth; Archinal, B. A.; A’hearn, M. F.; et.al. (2007). "Report of the IAU/IAGWorking Group on cartographic coordinates and rotational elements: 2006". Celestial Mechanics and Dynamical Astronomy 90: 155–180. doi:10.1007/s10569-007-9072-y. Atjaunināts: 2007-08-28.
  3. Report on the IAU/IAG Working Group on cartographic coordinates and rotational elements of the planets and satellites. International Astronomical Union (2000). Atjaunināts: 2007-04-12.
  4. Venus: Facts & Figures (html). NASA. Atjaunināts: 2007-04-12.
  5. Space Topics: Compare the Planets: Mercury, Venus, Earth, The Moon, and Mars. Planetary Society. Atjaunināts: 2007-04-12.