Venera (planēta)
- Šis raksts ir par planētu. Par citām jēdziena Venera nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.
 Venera patiesajās krāsās |
||||||||||
| Orbitālie parametri | ||||||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Epoha J2000 | ||||||||||
| Afēlijs | 108 942 109 km 0,72823128 AU |
|||||||||
| Perihēlijs: | 107 476 259 km 0,71843270 AU |
|||||||||
| Lielā pusass (rādiuss): | 108 208 930 km 0,723332 AU |
|||||||||
| Ekscentricitāte (orbītas izstiepums): | 0,0068 | |||||||||
| Apriņķošanas periods: | 224,70069 dienas 0,6151970 gadi |
|||||||||
| Sinodiskais periods: | 583,92 dienas[1] | |||||||||
| Vidējais apriņķošanas ātrums: | 35,02 km/s | |||||||||
| Slīpums: | 3,39471° 3,86° pret Saules ekvatoru |
|||||||||
| Uzlecošā mezgla garums: | 76,67069° | |||||||||
| Perihēlija arguments: | 54,85229° | |||||||||
| Pavadoņi: | nav pavadoņu | |||||||||
| Fiziskie parametri | ||||||||||
| Vidējais rādiuss: | 6 051,8 ± 1,0 km[2] 0,9499 Zemes |
|||||||||
| Saspiedums: | < 0,0002[2] | |||||||||
| Virsmas laukums: | 4,60×108 km² 0,902 Zemes |
|||||||||
| Tilpums: | 9,38×1011 km³ 0,857 Zemes |
|||||||||
| Masa: | 4,8685×1024 kg 0,815 Zemes |
|||||||||
| Vidējais blīvums: | 5,204 g/cm³ | |||||||||
| Ekvatoriālais brīvās krišanas paātrinājums uz virsmas: | 8,87 m/s2 0,904 g |
|||||||||
| Otrais kosmiskais ātrums: | 10,46 km/s | |||||||||
| Sideriskais rotācijas periods: | 243,0185 dienas | |||||||||
| Lineārais ātrums uz ekvatora: | 6,52 km/h (1,81 m/s) | |||||||||
| Ass slīpums: | 177,3°[1] | |||||||||
| Ziemeļu pola rektascensija: | 18 h 11 min 2 s 272.76°[3] |
|||||||||
| Ziemeļu pola deklinācija: | 67,16° | |||||||||
| Albedo: | 0,65[1] | |||||||||
| Virsmas t°: kelvins Celsijs |
|
|||||||||
| Redzamais spožums: | līdz -4,6[1] | |||||||||
| Leņķiskais diametrs: | 9,7" — 66,0"[1] | |||||||||
| Atmosfēra | ||||||||||
| Atmosfēras spiediens: | 9,3 MPa | |||||||||
| Sastāvs: | ~96,5% oglekļa dioksīds ~3,5% slāpeklis 0,015% sēra dioksīds 0,007% argons 0,002% ūdens tvaiks 0,0017% oglekļa monoksīds 0,0012% hēlijs 0,0007% neons oglekļa sulfīda pēdas ūdeņraža hlorīda pēdas fluorūdeņraža pēdas |
|||||||||
Venera ir otrā planēta no Saules mūsu Saules sistēmā, kas ir viena no zemes grupas planētām. Tā ir trešais spilgtākais objekts (spilgtākie ir Saule un Mēness) pie debess sfēras. Veneras orbīta atrodas Zemes iekšējā orbītā, attālums līdz Venerai mainās no 45 līdz 259 milj. kilometru. Tā kā vidējais attālums no Saules līdz Venerai ir 108,2 milj. km, tad Venera saņem no Saules vismaz divas reizes vairāk saules enerģijas nekā Zeme, turklāt siltumnīcas efekta rezultātā planētas temperatūra pieaug līdz 730K (450 °C). Oglekļa dioksīda blīvie mākoņi labi laiž cauri Saules redzamo gaismu, bet aiztur no planētas atstaroto siltumu, kā rezultātā planētas temperatūra krasi pieaug.
Veneras simbols ir romiešu dievietes Veneras spoguļattēls: aplis ar nelielu krustu apakšā (♀).
Satura rādītājs |
Fiziskie parametri [izmainīt šo sadaļu]
Atmosfēra [izmainīt šo sadaļu]
Venerai ir atmosfēra, kas satur galvenokārt oglekļa dioksīdu (96,5%) un nedaudz slāpekļa (3,5%). Virs šī slāņa atrodas bieza mākoņu sega, kas pārklāj visu planētu un sastāv no sēra dioksīda un sērskābes pilieniem, kas radušies saules stariem iedarbojoties uz atmosfērā esošo ogļskābo gāzi, sēru un ūdens tvaikiem. Veneras atmosfēra griežas ātrāk par pašu planētu (virs Veneras ekvatora 65—70 kilometru augstumā vējš sasniedz 300 km/h lielu ātrumu, planētas ass kustības virzienā). Atmosfēras spiediens 90 reizes pārsniedz Zemes atmosfēras spiedienu (tāds spiediens ir Zemes okeānā 900 m dziļumā). Turklāt uz planētas virsmas nokrišņu veidā nonāk sērskābes lietus. Veneras atmosfēras augšējos slāņos ļoti nelielos daudzumos sastopams arī ūdens tvaiks un skābeklis.
Virsma [izmainīt šo sadaļu]
Venerai ir lēna atpakaļ rotācija (pretēji pulksteņa rādītāja virzienam), kas nozīmē, ka tā griežas no rietumiem uz austrumiem, nevis no rietumiem uz austrumiem, kā vairums citu lielāko planētu (Plūtonam un Urānam arī ir atpakaļ rotācija, jo Urānam slīpums ir 97,68 grādi un tas gandrīz guļ uz orbītas plaknes). Nav zināms kāpēc Venera rotē pretēji, lai gan tika uzskatīts, ka senos laikos Venerā ir ietriecies liels meteorīts.
Atsauces un piezīmes [izmainīt šo sadaļu]
- ↑ 1,0 1,1 1,2 1,3 1,4 Williams, Dr. David R. (April 15, 2005). Venus Fact Sheet. NASA. Atjaunināts: 2007-10-12.
- ↑ 2,0 2,1 Seidelmann, P. Kenneth; Archinal, B. A.; A’hearn, M. F.; et.al. (2007). "Report of the IAU/IAGWorking Group on cartographic coordinates and rotational elements: 2006". Celestial Mechanics and Dynamical Astronomy 90: 155–180. doi:10.1007/s10569-007-9072-y. Atjaunots: 2007-08-28.
- ↑ Report on the IAU/IAG Working Group on cartographic coordinates and rotational elements of the planets and satellites. International Astronomical Union (2000). Atjaunināts: 2007-04-12.
- ↑ Venus: Facts & Figures (html). NASA. Atjaunināts: 2007-04-12.
- ↑ Space Topics: Compare the Planets: Mercury, Venus, Earth, The Moon, and Mars. Planetary Society. Atjaunināts: 2007-04-12.
 |
Šis ar astronomiju saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
|
||||||||||||||
