Šveice

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Šveices Konfederācija
Schweizerische Eidgenossenschaft
Confédération suisse
Confederazione Svizzera
Confederaziun svizra
Confoederatio Helvetica (CH)
Šveices karogs Šveices ģerbonis
Karogs Ģerbonis
Himna"Swiss Psalm"
Location of Switzerland
Galvaspilsēta Berne[1]
46°57′N 7°27′E
Lielākā pilsēta Cīrihe
Valsts valodas vācu valoda,
franču valoda,
itāļu valoda,
retoromāņu valoda[2]
Valdība Federāla valsts ar parlamentāru sistēmu un tiešo demokrātiju
 -  Federālā padome Moritz Leuenberger (VP 10)
Micheline Calmy-Rey
Hans-Rudolf Merz
Doris Leuthard (Pres. 10)
Eveline Widmer-Schlumpf
Ueli Maurer
Didier Burkhalter
 -  Federālais kanclers Corina Casanova
Neatkarība
 -  Dibināšanas datums 1291. gada 1. augustā 
 -  de facto 1499. gada 22. septembrī 
 -  Federāla valsts 1848. gada 12. septembrī 
Platība
 -  Kopā 41 284 km² (136)
 -  Ūdens (%) 4,2
Iedzīvotāji
 -  iedzīvotāji 2009. g. 7 771 600[3] (94)
 -  Blīvums 188/km² (65)
IKP (PPP) 2008. gada aprēķins
 -  Kopā $315,768 miljardi[4] 
 -  Uz iedzīvotāju $43,195[4] 
Džini koef. (2000) 33,7 
HDI (2007) 0,960[5] (ļoti augsts) (9)
Valūta Šveices franks (CHF)
Laika josla CET (UTC+1)
 -  Vasarā (DST) CEST (UTC+2)
Interneta domēns .ch
ISO 3166-1 kods 756 / CHE / CH
Tālsarunu kods +41

Šveice (vācu: Schweiz, franču: Suisse, itāļu: Svizzera, retoromāņu: Svizra), oficiāli Šveices Konfederācija (latīņu: Confoederatio Helvetica, saīsinājumā CH), ir federāla valsts Rietumeiropā, kuru veido 26 kantoni. Šveicei juridiski nav galvaspilsētas, lai gan faktiski tā ir Berne, kur atrodas vairums valsts iestāžu. Šveicei nav robežas ar jūru; ziemeļos tā robežojas ar Vāciju, austrumos ar Lihtenšteinu un Austriju, dienvidos ar Itāliju, bet rietumos robežojas ar Franciju.

Šveice atrodas starp Alpu un Juras kalniem; tās kopējā platība ir 41 284 km². Šveicē dzīvo aptuveni 8 miljoni iedzīvotāji, no kuriem lielākā daļa ir apmetušies valsts centrālajā daļā. Šeit atrodas arī lielākās valsts pilsētas. No šīm pilsētām ļoti nozīmīgas ne tikai Šveicē, bet arī visā pasaulē ir Ženēva un Cīrihe. Pēc iekšzemes kopprodukta uz vienu cilvēku Šveice ir viena no bagātākajām valstīm pasaulē. Cīrihe un Ženēva attiecīgi ir novērtētas kā pilsētas ar otro un trešo augstāko dzīves kvalitāti pasaulē.[6]

Kopš 1815. gada Šveice ir neitrāla valsts un nav iesaistījusies karos, kas norisinājušies Eiropā. Šajā valstī atrodas vairāku starptautisku organizāciju galvenās mītnes, piemēram, Sarkanā Krusta galvenā mītne. Valsts daudzējādā ziņā ir vienota un, apzinot savus nelielos resursus, radījusi plaukstošu saimniecību. Šveice ir kļuvusi par svarīgu finanšu centru.

Šveice ir multilingvāla valsts, tajā ir četras oficiālās valodas: vācu, franču, itāļu un retoromāņu. Par valstiskās neatkarības sākumu ir uzskatāms 1291. gads, kad Šveice izveidojās, apvienojoties vairākām zemēm un veidojot kantonus. Par Konfederāciju tā kļuva 1848. gadā, kad tika izstrādāta Šveices konstitūcija. Šveicē vidējais iedzīvotāju mūža ilgums ir 79 gadi. Valsts oficiālā naudas vienība ir Šveices franks.

Etimoloģija[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Valsts nosaukums "Šveice" ir cēlies no Švīces kantona nosaukuma, kas atrodas valsts vidienē.[7] Švīce bija viens no kantoniem, kas 1291. gadā parakstīja Federatīvo hartu, un dibināja Seno Šveices Konfederāciju. Savukārt Švīces kantona nosaukums ir datēts ar 972. gadu. Tā izcelsme tiek saistīta ar senaugšvācu vārdu Suittes, kas nozīmē "sadedzināt". Šads nosaukums visticamāk ir saistīts ar mežu izdedzināšanu, kur pēc tam cēla mājas.[8] Visu valsti pakāpeniski par "Šveici" sāka saukt tikai pēc Švābu kara, kas norisinājās 1499. gadā.

Valsts antīkais nosaukums ir "Helvētija" (latīņu: Helvetia), kas cēlies no ķeltu cilts helvētu nosaukuma, kuri dzīvoja mūsdienu Šveices teritorijā pirms to iekaroja romieši. Rakstiskajos avotos šī cilts pirmo reizi ir pieminēta ap 300. gadu p.m.ē.[9] Balstoties tieši uz šo agrīno nosaukumu Šveices oficiālais nosaukums arī mūsdienās latīņu valodā ir Confoederatio Helvetica, un tieši tāpēc tās starptautiskais ISO kods ir latīņu nosaukuma pirmie burti CH.

Vēsture[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Senie laiki[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ir atrastas liecības, ka cilvēks Šveices teritorijā ir sācis dzīvot aptuveni pirms 150 000 gadiem.[10] Savukārt vecāko atrasto lauksaimniecības darbarīku vecums ir datēts ar 5300. gadu p.m.ē.[10]

Augusta Raurica bija viena no pirmajām romiešu apmetnēm pie Reinas, celta 44. gadā, un šobrīd ir viena no visnozīmīgākajām arheoloģisko izrakumu vietām Šveices teritorijā.[11]

Senākās zināmās ciltis, kas dzīvoja Šveices teritorijā, ir no Hallštates un Latenes kultūrām. Starp citu, Latenes kultūras nosaukums ir cēlies no Latenes (La Tène) arheoloģisko izrakumu vietas, kas atrodas netālu no Neišateles ezera. Latenes kultūras uzplaukums sākās aptuveni ap 450. gadu p.m.ē., vēlajā Dzelzs laikmetā.[12] Tiek pieļauts, ka tas notika seno grieķu un etrusku civilizāciju ietekmē. Viena no nozīmīgājām ciltīm, kas šajā laikā dzīvoja Šveices teritorijā, bija helvēti. 58. gadā p.m.ē. Jūlija Cēzara vadītā armija sakāva helvētus kaujā pie Bibraktas.[13] 15. gadā p.m.ē. Tibērijs, kas vēlāk kļuva par Romas imperatoru, un Nērons Klaudijs Drūzs (Nero Claudius Drusus) iekaroja Alpus un pievienoja šo teritoriju Romas impērijai. Teritoriju, kuru apdzīvoja helvēti, sākotnēji bija daļa no Beļģu Gallijas (Gallia Belgica) provinces, bet vēlāk tika iekļauta Augšģermānijas (Germania Superior) provincē. Savukārt daļa no mūsdienu Šveices austrumu daļas bija iekļauta Rētijas provincē.

Agrīnajos viduslaikos, tas ir, sākot no 4. gadsimta, rietumi no mūsdienu Šveices teritorijas bija daļa no Burgundijas karalistes. 5. gadsimtā Šveices plakankalnē uz dzīvi apmetās ģermāņu cilts alemaņi. 504. gadā Franku impērijas karalis Hlotārs I pie Tolbiakas guva uzvaru pār alemaņiem un viss reģions kļuva par daļu no impērijas. Vēlāk franki dominēja arī pār burgundiešiem.

Dominējošās dzimtas Šveices teritorijā ap 1200. gadu. Brūnā krāsā ir iekrāsotas Savojas, zaļā krāsā - Cēringenu, violetā krāsā - Habsburgu, bet dzeltenā krāsā - Kiburgu dinastijas pārvaldītās zemes.

No 6. līdz 8. gadsimtam Šveicē turpinājās franku hegemonija (valdīja gan merovingi, gan karolingi). 843. gadā, pēc tam, kad Kārļa Lielā valdīšanas laikā impērija bija sasniegusi savu maksimālos apmērus, tā tika sadalīta pēc Verdenas līguma. Mūsdienu Šveices teritorija tika sadalīta starp Austrumfranku valsti un Vidējo valsti, bet jau 10. gadsimtā tā bija daļa no Svētās Romas impērijas.[14]

Līdz 1200. gadam Šveices plakankalne bija Savojas, Cēringenu, Habsburgu un Kiburgu dinastiju valdījumā.[15] Daži reģioni kā Ūrī, Švīce un Untervaldene, kas vēlāk kļuva pazīstama kā Valdštātene, tika atstāti impērijas pakļautībā, lai nodrošinātu impērijas kontroli pār kalnu pārejām. Kad 1264. gadā Kiburgu dinastija nespēja saglabāt savus īpašumus, Habsburgu dinastijas karalis Rūdolfs I, kurš 1273. gadā kļuva par Svētās Romas imperatoru, veiksmīgi izmantoja iespēju un paplašināja impērijas teritorijas uz austrumiem no Šveices plakankalnes.

Senā Šveices Konfederācija[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Senā Šveices Konfederācija bija savienība, kuru izveidoja Alpu centrālajā daļā dzīvojošās kopienas. Konfederācija veicināja vairāku kopīgu interešu attīstību, piemēram, brīvo tirdzniecību, kā arī nodrošināja mierīgu tirgotāju pārvietošanos pa kalnu tirdzniecības ceļiem. 1291. gada Federālā harta, kuru parakstīja lauku kopienas no Ūrī, Švīces un Untervaldenes, tiek uzskatīts par pamatdokumentu konfederācijas dibināšanai, lai gan ir iespējams, ka līdzīgas savienības bija izveidojušās jau iepriekšējos gadu desmitos.

1291. gada Federālā harta.

1353. gadā trīs sākotnējiem kantoniem pievienojās Glarusa un Cūga, kā arī Lucernas, Cīrihes un Bernes pilsētu kantoni. Šī astoņu kantonu konfederācija pastāvēja līdz 15. gadsimta beigām. Teritoriālās paplašināšanās rezultātā palielinājās konfederācijas vara un bagātība.[16] Līdz 1460. gadam Konfederācijas kontrolē bija nonākusi lielākā daļa no teritorijas, kas atrodas starp Reinu un Alpiem. 1499. gadā Šveice ar uzvaru Švābu karā pret Švābu savienību un Habsburgiem de facto ieguva neatkarību no Svētās Romas impērijas.[16]

Senā Šveices Konfederācija šajos karos bija ieguvusi reputāciju kā neuzvarama, lai gan 1515. gadā, kad tā uzsāka kārtējo Konfederācijas paplašināšanu, cieta sakāvi Marinjāno kaujā. Šveices vēsturē šo laika posmu sauc par "varoņu" laikmetu.[16] Ulriha Cvinglija veiktās reformācijas laikā no 1529. līdz 1531. gadam starp dažiem kantoniem izcēlās iekšēji kari (Kappeler Kriege). Tikai 1648. gadā, vairāk nekā gadsimtu pēc šiem kariem, Johans Rūdolfs Vetstains (Johann Rudolf Wettstein) kā Šveices Konfederācijas sūtnis veiksmīgu pārrunu rezultātā parakstīja Vestfālenes līgumu, saskaņā ar kuru oficiāli tika atzīta Šveices neatkarība attiecībā pret Svēto Romas impēriju un tās neitralitāti karos (franču: Ancien Régime).

16. un 17. gadsimts iezīmējās ar pieaugošo valdošo dzimtu autoritārismu. 1653. gadā pēc saimnieciskā pagrimuma Trīsdesmitgadu kara beigās Šveicē uzliesmoja Zemnieku karš (vācu: Deutscher Bauernkrieg). Papildus tam starp katoļu un protestantu kantoniem joprojām pastāvēja reliģisks konflikts, kura rezultātā 1656. un 1712. gadā notika vardarbīgas sadursmes, kas tiek sauktas par Villmergenes kaujām (vācu: Villmergerkriege).[16]

Napoleona laikmets[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

1798. gadā Francijas revolūcijas spēki iekaroja Šveici un noteica tajā jaunu konstitūciju.[16]

20. un 21. gadsimts[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Abu pasaules karu laikā Šveici nevienu reizi neiekaroja. Pirmā pasaules kara laikā Šveice kalpoja par mājvietu Vladimiram Ļeņinam, kurš tur dzīvoja līdz 1917. gadam.

Sievietēm Šveicē balstiesība ir kopš 1971. gada. Par pirmo sievieti- prezidenti Šveicē kļuva Ruta Dreifusa, ko ievēlēja 1998. gadā. Šveices prezidentu ievēl septiņu biedru konsuls uz vienu gadu.

2002. gadā Šveice kļuva par pilntiesīgu Apvienoto Nāciju biedru. Šveice nav iestājusies Eiropas Savienībā. Šveicē pastāv daudzpartiju demokrātija.

Ģeogrāfija[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Šveices Alpu ainava.

Šveices platība ir 41 290 km², iedzīvotāju skaits ap 7,7 miljoni, apdzīvotības blīvums ir 187 cilvēki uz kvadrātkilometru. Tā kā Šveicei nav tiešas pieejas jūrai un ir salīdzinoši maz dabas resursu, tai ir bijis jāuztur labas attiecības ar savām kaimiņvalstīm un jāattīstās specifiskās saimniecības nozarēs. Šveice robežojas ar Vāciju, Lihtenšteinu, Franciju, Austriju un Itāliju.

Šveici var iedalīt trīs ģeogrāfiskos reģionos — Šveices Alpos, Šveices plakankalnē un Juras kalnos. Alpi atrodas valsts centrālajā daļā un dienvidos. Augstākā virsotne Šveicē ir Difūra smaile (4634 m v.j.l.) valsts dienvidos uz robežas ar Itāliju. Alpos ir neskaitāmi daudz ieleju ar šļūdoņiem un ūdenskritumiem. Šveice ir bagāta ar ezeriem, daudzos kalnu ieskautajos, gleznainajos ezeros sākas upes. Cauri lielākajam Šveices ezeram Ženēvas ezeram tek Rona. Citi lielākie ezeri ir Bodenezers, Neišateles ezers, Frīvaldšteterezers, Cīrihes ezers. Šveicē atrodas arī Reinas, Āres, Innas un Tičīno iztekas.

Apdzīvotākā Šveices daļa ir vidiene - tā ir kalnaina, bet daudz līdzenāka par Alpiem un Juru. Tur ir daudz mežu un pļavu, šeit ir auglīgas upju ielejas, kuras izmanto augļu koku un vīnogulāju audzēšanai. Dominējošā lauksaimniecības nozare ir piena lopkopība. Siltajos mēnešos liellopi, aitas un kazas ganās augstkalnu pļavās, bet ziemā viņus nodzen zemāk ielejās. Pienu izmanto dažādu siera šķirņu ražošanai, viens no pazīstamajiem Šveices sieriem ir Ementāles siers.

Klimats[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Klimats Šveicē visumā ir mērens. Vasaras parasti ir siltas un mitras, periodiski līst. Ziemas kalnos ir bagātas ar sniegu, bet ļoti saulainas. Zemāk ziemās ir mākoņains, drēgns un mikls. Vissausākais laiks parasti ir rudenī.

Administratīvais iedalījums[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Šveice iedalās 26 kantonos.

Kantons Admin. centrs Platība (km²) Iedzīvotāji
Apencelle-Auserrodene Hērizava 243 52654
Apencelle-Innerrodene Apencelle 173 15471
Ārgava Ārava 1404 581562
Bāzele-lauki Līstāle 518 269145
Bāzele-pilsēta Bāzele 37 185227
Berne Berne 5959 962982
Cīrihe Cīrihe 1729 1307567
Cūga Cūga 239 109141
Fribūra/Freiburga Fribūra 1671 263241
Glarusa Glarusa 685 38237
Graubindene Kūra 7105 188762
Jura Delemona 838 69555
Lucerna Lucerna 1493 363475
Neišatele Neišatele 803 169782
Nidvaldene Štansa 276 40287
Obvaldene Zarnene 491 33997
Sanktgallene Sanktgallene 2026 465937
Šafhauzene Šafhauzene 298 74527
Švīce Švīce 908 141024
Tičīno Bellincona 2812 328580
Turgava Frauenfelde 991 238316
Ūrī Altdorfa 1077 34989
Valē/Vallisa Sjona 5224 298580
Vo Lozanna 3212 672039
Zoloturna Zoloturna 791 250240
Ženēva Ženēva 282 438177

Iedzīvotāji[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Šveices iedzīvotāju sadalījums pēc lietotās valodas

gads iedzīvotāju skaits vācu franču itāļu retoromāņu angļu holandiešu spāņu krievu citu slāvu valodas citas valodas
1930 4066400 2924313 831097 242034 44158 8974 2452 2095 2751 3555 4971
1941 4265703 3097060 884669 220530 46456 4326 2356 1571 2375 2776 3584
1950 4714992 3399636 956889 278651 48862 9164 3542 2172 2309 4894 8873
1960 5429061 3765203 1025450 514306 49823 18418 6220 16113 2271 5361 25896
1970 6269783 4071289 1134010 743760 50339 32509 11935 123708 nez. 43457 58776
1980 6365960 4140901 1172502 622226 51128 38494 13228 118169 nez. 80349 128963
1990 6873687 4374694 1321695 524116 39632 60786 11895 116818 3022 124624 296405
2000 7288010 4640359 1485056 470961 35095 73425 11840 77506 9003 125727 359038
2010 7952555

Kultūra[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Alpu ragu koncerts Graubindenes kantona pilsētā Valsā.

Šveicē populārs sports ir slēpošana. Arī daudz tūristi brauc uz Šveici, lai slēpotu vai brauktu ar sniega dēli. Šveicē ir viszemākais noziedzības līmenis pasaulē. Šveicieši ir arī pazīstami ar savu punktualitāti un kārtīgumu, viņi visus likumus uztver ļoti nopietni. Pēdējā laikā imigrantu dēļ noziegumu skaits ir audzis, bet tik un tā tas ir salīdzinoši ļoti zems.

Valsts iedzīvotāji ļoti mīl futbolu, viņiem ir arī sava komanda "Nati". Valsts ir kļuvusi par ievērojamu rūpniecības centru, lai gan pašai ir ļoti maz izejvielu. Šveicē ir augsti kvalificēts darbaspēks, kas specalizējies augstvērtīgas produkcijas ražošanā. Tā kā tā ir maza valsts, tās kompānijām savi produkti jāeksportē.

Kad piemin šveiciešu virtuvi visbiežāk cilvēki iedomājas par šokolādi un sieru. Šveices sieri: Emmental, Gruyère, Vacherin, Appenzeller ir slaveni un izplatīti visur pasaulē. No to siera gatavo fondue. Visur pasaulē slaveni ir arī no Šveices nākušie, kvalitatīvie pulksteņi. Katru gadu tiek no turienes eksportēti apmēram 50 miljoni šo pulksteņu.

Sports[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Kalnu slēpošanas bāze Ločentālas (Lötschental) ielejā.

Šveicē ir ļoti populāri ziemas sporta veidi. Ļoti daudz šveicieši nodarbojas ar slēpošanu un alpīnismu. Arī salīdzinoši daudz tūristi no visas pasaules dodas uz Šveices Alpiem nodarboties gan ar kalnu slēpošanu, gan ar alpīnismu, jo kalnus regulāri klāj sniega kārta.[17] Valsts ir organizējusi vairākus ziemas sporta veidu pasaules čempionātus un citas pasaules mēroga sacensības. 1928. un 1948. gadā Šveices pilsētā Sanktmoricā notika Ziemas Olimpiskās spēles. Katru gadu nozīmīgas sacensības tramplīnlēkšanā norisinās Engelbergā.

Tāpat kā daudzās citās Eiropas valstīs, arī Šveicē iemīļots sporta veids ir futbols. Šveices futbola izlase pēdējā desmitgadē regulāri piedalās FIFA Pasaules kausa izcīņā un Eiropas čempionāta finālturnīros. Par futbolu valstī atbild Šveices Futbola asociācija. Futbols popularitāti ieguva 1920. gados, bet kulmināciju sasniedza, kad Šveicē tika organizēts 1954. gada FIFA Pasaules kauss. Pēc šī kausa sekoja vairāku gadu stagnācijas periods (Šveice nekvalificējās Pasaules kausam no 1970. līdz 1990. gadam). Pēc tam, kad Šveices futbola izlase veiksmīgi bija startējusi 1994. gada FIFA Pasaules kausā, valstī atkal pieauga šī sporta veida popularitāte.[18] Šveice ir piedalījusies astoņos Pasaules kausa finālturnīros, un augstākais sasniegums ir bijis iekļūšana ceturtdaļfinālā. Šveice kopā ar Austriju organizēja 2008. gada Eiropas čempionātu. Eiropas čempionātu finālturnīros Šveices futbola izlase ir startējusi trīs reizes, un vēl nevienu reizi nav tikusi ārā no grupu turnīra. Valsts futbola klubu čempions tiek noskaidrots Šveices Superlīgā.

Ļoti daudz šveicieši fano arī par hokeju un ir kāda no 12 A līgas hokeju klubu atbalstītājiem. 2010. gada Pasaules čempionāts hokejā būs jau vienpadsmitais, kurā piedalās Šveices hokeja izlase.

Plašs atbalstītāju loks ir arī riteņbraukšanā. Šveicē tiek organizētas tādi daudzdienu velobraucieni kā Tour de Suisse un Tour de Romandie. Papildus tam Šveicē organizē arī starptautiskus čempionātus, piemēram, Pasaules čempionātu riteņbraukšanā pa šoseju. Starp vadošajiem riteņbraucējiem ir Fabians Kančellāra, Alekss Cille (Alex Zülle) un Tonijs Romingers (Tony Rominger).

Slavenākie šveiciešu tenisistiRodžers Federers un Martina Hingisa ir ieguvuši slavu ne tikai Šveicē, bet arī visā pasaulē.

Skatīt arī[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces un piezīmes[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. De jure "federāla pilsēta"; de facto galvaspilsēta
  2. Federal Constitution, article 4, "National languages" : National languages are German, French, Italian and Romansh; Federal Constitution, article 70, "Languages", paragraph 1: The official languages of the Confederation are German, French and Italian. Romansh shall be an official language for communicating with persons of Romansh language.
  3. (angliski) Population size and population composition. Swiss Federal Statistical Office. Swiss Federal Statistical Office, Neuchâtel (2009). Atjaunināts: 2009-08-27.
  4. 4,0 4,1 (angliski) Switzerland. International Monetary Fund. Atjaunināts: 2009-10-01.
  5. (angliski) Human Development Report 2009. The United Nations. Atjaunināts 2009-10-05.
  6. (angliski) Swiss and German cities dominate ranking of best cities in the world
  7. (angliski) Douglas Harper. Online Etymology Dictionary. Etymon-line.com. Atjaunināts: 2010-01-26.
  8. (angliski) Room, Adrian (1997). Placenames of the World. McFarland and Co., Inc., lpp. 364. ISBN 0-7864-0172-9
  9. R. C. De Marinis reprodukcija, Gli Etruschi a Nord del Po, Mantova, 1986.
  10. 10,0 10,1 (angliski) Prehistoric times. Swiss World.org. Atjaunināts: 2010-01-25.
  11. (angliski) Armando Mombelli. Switzerland's Roman heritage comes to life. Swiss Info.ch. Atjaunināts: 2010-01-29.
  12. (angliski) Celts and other peoples. Swiss World.org. Atjaunināts: 2010-01-27.
  13. (angliski) The Romans. Swiss World.org. Atjaunināts: 2010-01-27.
  14. (angliski) The Franks and their empires. Swiss World.org. Atjaunināts: 2010-01-29.
  15. (angliski) The emperor and the dynastic families. Swiss World.org. Atjaunināts: 2010-01-29.
  16. 16,0 16,1 16,2 16,3 16,4 (angliski) A Brief Survey of Swiss History. Admin.ch. Atjaunināts: 2010-01-31.
  17. (angliski) Winter sports. Swiss World.org. Atjaunināts: 2010-01-30.
  18. (angliski) Football. Swiss World.org. Atjaunināts: 2010-01-30.

Ārējās saites[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Commons:Category
Vikikrātuvē ir pieejami multimediju faili par šo tēmu. Skatīt: Šveice
  • (angliski) Switzerland Britannica Online Encyclopedia
  • (angliski) Switzerland The Columbia Encyclopedia, Sixth Edition