IP adrese

IP adrese (saīsinājumā no angļu valodas Internet Protocol Address) ir unikāls kādas ierīces (parasti datora) identifikators (tīkla slāņa protokola IP adrese), kurš ir pieslēgts lokālajam tīklam vai internetam. Citiem tīkla slāņa protokoliem var būt analogas adreses, tikai šobrīd (2009. gadā) IP ir dominējošais tīkla slāņa protokols.

IP adrese var sastāvēt no 32 (IPv4) vai 128 (IPv6) binārajā skaitīšanas sistēmā pierakstītiem cipariem. Ērti lietojamas ir IPv4 adreses, piemēram, 128.10.2.30, kuras pieraksts binārajā skaitīšanas sistēmā ir 10000000 00001010 00000010 00011110.

IP adreses lieto arī maršrutēšanai (angļu: routing) un tās norāda IP pakešu avotu un saņēmēju (source un destination). Šīm vajadzībām daļa no IP adreses bitiem ir apakštīkla (subnetwork) adrese (viendabīga adrešu kopa, kuras var sasniegt caur vienu maršrutētāja saskarni). Pēdējie biti ir attiecīgā datora (host) adrese. To skaitu, ja nepieciešams norāda ar skaitli aiz slīpsvītras, aiz adreses. Piem., 192.168.11.2/26 - IP adrese ir 192.168.11.2 un tā atrodas apakštīklā, kam ir adrešu apgabals no 192.168.11.0-192.168.11.63. (hostu adrešu apgabals ir tas, kas paliek pāri no subneta, šajā gadījumā tie ir 32-26=6 biti, kas atbilst 64 adresēm (2⁶)). Dažādi maršrutētāja vienu un to pašu adresi var iedalīt dažādos subnetos (parasti tie subneti pārklājas). Hierarhijā augstāk esošiem maršrutētāja parasti ir lielāki subneti.

Internetā lietotās IP adreses piešķir IANA. Tas ir nepieciešams lai adreses saglabātos unikālas (diviem datoriem nebūtu vienādas adreses). Ir daži apgabali (privātās adreses), kuros adreses var lietot jebkurš. Šīs adrese šī iemesla dēl nav sasniedzamas no interneta.

IP versijas

Šobrīd tiek lietotas divas interneta protokola (IP) versijas. Šīm versijām ir atšķirīgi adreses formāti. Šobrīd (2009. gada pavasarī) dominējošais ir IPv4 protokols, kas lieto 32 bitu adreses. Šī iemesla dēļ, ar jēdzienu IP adrese ļoti bieži saprot tieši IPv4 adresi.

IPv4 adreses

IPv4 lieto 32 bitu (4 baitu) garas adreses, kā dēļ maksimālais iespējamais unikālo adrešu skaits ir 2³² (~4 miljardi). No šīm adresēm daļa ir rezervētas īpašiem mērķiem (privātajiem tīkliem (10.0.0.0, utt.)(~18 miljoni)), multicast adreses (~270 miljoni). Tas samazina pieejamo lietojamo IP adrešu skaitu un ir sagaidāms, ka ne pārāk tālā nākotnē tās beigsies. Šī iemesla dēļ izstrādāja IPv6 protokolu, kam ir garākas adreses (bet tas ir nesavietojams ar IPv4, tāpēc nepopulārs)).

IPv4 adreses parasti pieraksta kā 4 decimālu skaitļus robežās no 0 līdz 255, kurus atdala ar punktiem, piem., 12.222.234.90 (katrs no šiem skatļiem apzīmē 8 bitu skaitli, tāpēc nevar būt lielāks par 255 (80.70.283.1 nav derīga IPv4 adrese)). Dažreiz lieto arī šādā pašā veidā sadalītu heksadecimālo pierakstu, šeit katram skaitlim jāliek priekšā 0x, piem 10.0.0.136 būtu 0xa.0x0.0x0.0x88. Vēl ir sastopama binārā un oktālā pieraksta forma, bet tās lieto vēl retāk. Dažreiz adreses nesašķeļ oktetos un lieto kā vienu garu skaitli. Tāds skaitlis ir nepārskatāms, tāpēc šī forma nav izplatīta. 10.0.0.136 decimālā formā būtu 167772296 un heksadecimālā formā 0xa000088.

Ārējās saites

• Publiski redzamās IP adreses noskaidrošana
• IP Address