Palīdzība:Rediģēšana, noformēšana

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Vikipedijas Palidziba logo.png
Svarīgākā pamatinformācija

Īsa lietošanas pamācība
Stila rokasgrāmata
Nozīmīguma kritēriji
Kas Vikipēdija nav
Špikeris
Pamācība

Saturs

Darba uzsākšana
Vikipēdijas pārlūkošana
Rediģēšana, noformēšana
Iekšējās saites un tabulas
Atsauces, ārējās saites,
kategorijas un starpviki saites

Attēli un citi faili
Veidnes un infokastes
Sekošana izmaiņām
Vikipēdijas vadlīnijas
Saziņa
Ārējie resursi
Konta iestatījumi, uzturēšana
Tehniskā informācija

Skatīt arī

Uzdot jautājumu
Biežāk uzdotie jautājumi
Sazināties ar Vikipēdiju

Dalībnieku uzvedības noteikumi

Rediģēšana

Skatīt arī Vikipēdija:Kā rediģēt lapu.

Lapu labošana

Ar dažiem izņēmumiem (aizsargātām lapām), katrai viki lapai augšpusē ir redzama saite Labot. Šī saite tieši to arī ļauj darīt, proti, izmainīt lapu, kuru tu redzi ekrānā. Tādas lapas kā šo, kuru ikviens var izmainīt, sauc par viki.

Pamēģini! Atver jaunā logā šīs lapas smilšu kasti un spied uz saites Labot (Brīdinājums: Tā nav šīs lapas saite Labot). Tu ieraudzīsi tās lapas izejmateriālu. Uzraksti kaut ko saturīgu vai smieklīgu, vari arī rakstīt vienkārši "čau". Tad saglabā to (Saglabāt lapu) un apskaties, kas izveidots. Vairāk informācijas par rediģēšanu var atrast Vikipēdija:Kā rediģēt lapu. Iespējams, tu to gribēsi atvērt jaunā logā, lai turpinātu iepazīties ar šo pamācību.

Kad vien vēlies eksperimentēt, tu to vienmēr vari darīt Smilšu kastē. Tas ir visu iespējamo izmēģinājumu poligons.

Maznozīmīgs labojums

Ja esi ielogojies kā reģistrēts dalībnieks, vari norādīt, ka tavs ieraksts ir maznozīmīgs, ieķeksējot šajā ailītē pirms labojumu saglabāšanas. To izmanto, lai citiem norādītu, ka tavas izmaiņas nav mainījušas neko būtisku. Nav nekādu stingru norāžu par šīs iespējas izmantošanu, bet pilnīgi noteikti par mazsvarīgiem uzskata pareizrakstības labojumus un nelielas noformējuma izmaiņas, piemēram, atstarpes vai vikisaites ievietošanu, tomēr satura izmaiņas gan ir svarīgas. Citiem vārdiem, izskata izmaiņas nav būtiskas, saturs ir. Ja šaubies, neliec ķeksi.

Sīkāk: Maznozīmīgs labojums, lai uzzinātu vairāk par šo tēmu.

Uzraudzīt

Ja esi ielogojies kā reģistrēts dalībnieks, tad ar to var pievienot lapu uzraugāmo lapu sarakstam (mani uzraugāmie raksti). Ja sāc izmainīt tajā sarakstā esošu lapu, tas jau no sākuma ir ieķeksēts. Izveidojot jaunu lapu, tas jau ir ieķeksēts pēc noklusējuma.

Kopsavilkums

Par labu ieradumu uzskata ļoti īsa (~200 simboli) izmaiņu kopsavilkuma pievienošanu ailītē Kopsavilkums, pirms izmaiņu saglabāšanas. Šī ailīte ir redzama starp labošanas logu un Saglabāt lapu un Parādīt pirmskatu pogām. Tas var būt ļoti kodolīgs, piemēram, "+en" – citi zinās, ka tu esi ievietojis saiti uz attiecīgā raksta angļu valodas versiju. Šīs ailītes saturs parādās pēdējo izmaiņu lapā un lapas hronoloģijā. Dažos gadījumos, ja tur neko neieraksta, sistēma to aizpilda automātiski:

  • izveidojot jaunu lapu — "Jauna lapa: lapas saturs (sākums, cik ielien)";
  • izveidojot pāradresāciju — "Pāradresē uz saite uz lapu";
  • nodzēšot visu lapas saturu — "Nodzēsa lapu";
  • nodzēšot visu lapas saturu un ievietojot vietā kaut ko citu — Aizvieto lapas saturu ar 'Ievietotais teksts (sākums, cik ielien)'.

Noformēšana

Vikipēdijas rakstu veidošana mazliet atšķiras no parastas rakstīšanas teksta apstrādes programmā (piemēram, Word). Wiki noformēšanai izmanto vienkāršu kodu, nevis parasto pieeju what you see is what you get.

Wiki saprot dažus html marķējumus, bet dalībnieki visbiežāk izmanto iebūvēto wiki marķēšanas valodu, kas ir izveidota rediģēšanas atvieglošanai.

Pustrekns teksts un kursīvs

Visbiežāk izmantotie wiki marķējumi ir pustrekns (bold) un kursīvs (italic). To īsteno, rakstot vārdu vai frāzi iekš vairākkārtējiem apostrofiem ('):

  • ''kursīvs'' izskatās kā kursīvs. (2 apostrofi katrā pusē)
  • '''pustrekns ''' izskatās kā pustrekns. (3 apostrofi katrā pusē)
  • '''''pustrekns kursīvs''''' izskatās kā pustrekns kursīvs. (2 + 3 = 5 apostrofi katrā pusē)

Vikipēdijā ir pieņemts raksta nosaukumu rakstīt pustreknu, kad to rakstā piemin pirmo reizi. Piemēram, raksts par psiholoģiju sākas šādi:

Psiholoģija tiek lielākoties definēta kā zinātne par uzvedību un kognitīvajiem jeb domāšanas procesiem…

Pārējās reizes pieminot raksta nosaukumu, to raksta normāli, nevis pustreknu.

Cita Vikipēdijas tradīcija ir grāmatu un filmu nosaukumu rakstīšana kursīvā. Ja raksts ir par grāmatu vai filmu, tad, pirmo reizi to pieminot, to raksta pustreknā kursīvā. Piemēram, raksts par Gredzenu pavēlnieku sāktos šādi:

Gredzenu pavēlnieks ir episks fantastikas žanra stāsts, ko sarakstījis Dž. R. R. Tolkīns, un tas ir turpinājums viņa agrāk sarakstītajai grāmatai Hobits.

HTMLveidīgie tagi

Daudzus no šiem (kā arī iepriekšējā nodaļā aprakstītos teksta formatēšanas simbolus) var ielikt no rediģēšanas loga rīku joslas (toolbar). Sākumā attiecīgo tekstu iezīmē, pēc tam nospiež attiecīgo pogu. Vikitekstā var lietot arī vairākus HTML (vai XML) tagus:

  • <sub> ... </sub> — subscript, parasti lieto indeksiem ķīmiskajās formulās, piemēram, H<sub>2</sub>O izskatītos kā H2O.
  • <sup> ... </sup> — superscript, parasti lieto matemātikas vienādojumos, kāpinātājiem, piemēram, 2<sup>8</sup>=256 izskatītos kā 28=256.
  • <nowiki> ... </nowiki> — neapstrādā starp šiem tagiem esošo viki formatējumu, parasti lieto aprakstos par viki funkcionalitāti.
  • <s> ...</s> vai <strike> ... </strike> — pārsvītro tekstu, lielākoties lietojams diskusiju lapās. Piemēram, Šis ir <s>nosvītrots</s> teksts izskatītos kā nosvītrots teksts.
  • <small> ... </small> — samazina tekstu (lai iegūtu mazākus burtus). Šo arī lielākoties lieto diskusiju lapās. Piemēram, Tas ir <small>teksts, kuram kāda daļa ir</small> samazināta. izskatītos kā Tas ir teksts, kuram kāda daļa ir samazināta.
  • <!-- ... --> — ievieto paslēptu komentāru. Teksts, kas ir ierakstīts starp šiem tagiem, lapā neparādās (bet tam joprojām var tikt klāt vikitekstā). Šo iespēju dažreiz var lietot, lai paslēptu kādu tekstu pirms galīgās ielikšanas lapā. Pārāk plaši ar šī taga lietošanu nevajadzētu izvērsties. Piemēru šim nav iespējams parādīt, jo šī taga funkcija ir teksta slēpšana.

Saraksti un saistīti teksti

Lai arī dažkārt saistīts teksts nav uzskatāmāks kā saraksts, taču Vikipēdijā kā enciklopēdijā vairāk iederas saistītie teksti. Taču ir vairāki gadījumi, kad uzskaitījums jāveido saraksta veidā, piemēram, mūziķiem un mūzikas grupām tā var būt diskogrāfija (piemēram, šajā rakstā), rakstniekiem izdoto darbu saraksts utt. Īsumā var teikt, ka sarakstveidīgi uzskaitījumi veidojami, ja teksts sastāv tikai no vienas frāzes, savukārt saistītā tekstā jāveido raksts, ja katram faktam ir vairāk kā viens teikums (vienu teikumu ieskaitot). Protams, tas nav akmenī iekalts un var būt izņēmumi.

Virsraksti un apakšvirsraksti

Virsraksti un apakšvirsraksti atvieglo raksta uzbūves organizēšanu. Ja rakstā ir apspriestas vismaz divas dažādas tēmas, tad rakstu var sadalīt, katrai nodaļai piešķirot virsrakstu.

Virsrakstus var izveidot šādi:

  • == Augstākā līmeņa virsraksts == (2 vienādības zīmes)
  • === Apakšvirsraksts === (3 vienādības zīmes)
  • ==== Nākamais līmenis zem apakšvirsraksta ==== (4 vienādības zīmes)

Ja rakstam ir vismaz trīs virsraksti, tad automātiski tiks izveidots satura rādītājs. Pamēģini izveidot virsrakstu šīs lapas smilšu kastē. Tas automātiski tiks pievienots tās lapas satura rādītājam. Kad esi to apguvis, dodamies uz nākamo nodaļu.