Likud

Likud labēji centriska partija Izraēlā. Likud tika dibināta kā sekulāra partija 1973. gadā un tā uzvarēja 1977. gada vēlēšanās, kas atstāja zīmīgu punktu Izraēlas vēsturē, jo iepriekš pie varas vienmēr bijuši kresi pārstāvētās partijas. Partijas ideoloģiskā nostāja balstās un stingru drošības politikas, kas tiks vērsta pret jeb kuru, kurš apdraudēs Izraēlas drošību. Vēsturiski tā nav izrādījusi īpašu labpatiku pret tām valstīm, kas atsakās atzīt Izraēlu kā ebreju valsti, tomēr 1979. gadā panāca miera līgumu ar Ēģipti.

Attiecības ar Palestīnu

Attiecībā uz Palestīnu tā ir visai skaidri noformējusi savu nostāju un tā neredz Palestīnu kā neatkarīgu valsti, tomēr ārēju iespaidu rezultātā partijas nostāja nav tik viennozīmīga. 2013. gadā septiņi šīs partijas līderi nosūtīja lūgumu aizsardzības ministram, kur bija lūgts sasaukt konferenci ar jautājumu , lai tiktu pārtrauktas miera sarunas ar Palestīnu. Tāpēc partijas iekšienē nav pilnības vienprātības par nākotnes scenārijiem jautājumā ar Palestīnu.

Partijā valda liela nevienprātība par Izraēlas jautājumu, Likud partijas biedra Moshe Feiglina piedāvājusi samaksāt Palestīniešu ģimenēm, lai tās emigrētu no tā sauktās „West Bank” zonas. Summa varētu būt pat 500 000 katrai ģimenei, lai tā pamestu šo teritoriju. Moshe Feiglina to pamatoja, ka 10% no budžeta Izraēla tērē, lai risinātu šo konfliktu, par atdalīšanas žogiem, par dzelžiem pie domēm, pie policitiem visās kafejnīcās –vieglāks risinājums būtu samaksāt šo summu un likt, lai viņi pamet teritorijas.

Likud pozīcija bieži tiek uztverta caur šī brīža premjerministra Benjamina Netanjahu, kurš ir slavens ar saviem „Trīs Nē”. Netanjahu vienmēr ir uzsvēris, ka nekad neizvedīs Izraēlas spēkus un apmetņu iedzīvotājus no Sīrijai kādreiz piederošajām Golānas augstienēm, nekad nenoslēgs mieru ar palestīniešiem ar papildu nosacījumiem, kā arī nekad nepieļaus Jeruzalemes sadalīšanu. Tomēr Izraēla saņem lielu starptautisko spiedienu, sevišķi no ASV, tāpēc spiediens ir licis atzīt, ka Izraēla varētu piekrist divu valstu principam, ja tiek saņemtas garantijas par demilitarizāciju un to, ka, Palestīna atzīst Izraēlu kā ebreju valsti.

Likud partijas oficiālā nostāja ir, ka ilgstoši ir bijuši centieni panākt mieru starp Izraēlu un Palestīnu, kas tomēr nav izdevies, tāpēc viņi redz, ka šis process būtu jāpārvalda, nevis jāatrisina, kas prasītu arī lielāku citu arābu valstu iesaisti. Ja Palestīnieši patiesi vēlas dzīvot mierā un harmonijā ar Izraēlu, tad tam jābūt trīs valstu risinājumam, kas būtu pamatojams ar starpvalstu līgumiem starp Izraēlu, Jordāniju un Ēģipti. Ir svarīga visa Izraēlas valsts teritorijas drošība, kas attiecas uz Palestīnu, tad Izraēla ir gatava tuvākajā laikā nodrošināt pilnietiesīgu ceļošanu no pilsētas uz pilsētu bez vairākiem drošības pārbaudes posteņiem. Tā arī ir vērsta uz to, lai Palestīnu sasniegtu pilntiesīgu autonomijas statusu, kur tai būtu jāspēj kontrolēt terorisma izpausmes, izbeigt tautas naidošanu pret ebrejiem u.c, tikai pie šādiem nosacījumiem varētu sākt runāt par Palestīnas valsti.