Likud

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Likud
Priekšsēdētājs Benjamins Netanjahu
Dibinātāji Menahems Begins, Ichaks Šamirs
Dibināta 1973 (alianse)
1988 (vienota partija)
Politiskā pozīcija labēji centriska partija
Starptautiskās filiāles Nav
Vēlēšanu simbols
מחל
Mājaslapa
www.likud.org.il

Likud ir labēji centriska partija Izraēlā. Likud tika dibināta kā sekulāra partija 1973. gadā, un tā uzvarēja 1977. gada vēlēšanās, kas atstāja zīmīgu punktu Izraēlas vēsturē, jo iepriekš pie varas vienmēr bijušas kreisās partijas. Partijas ideoloģiskā nostāja balstās uz stingras valsts drošības politikas. Vēsturiski partija izrādījusi nepatiku pret tām valstīm, kas atsakās atzīt Izraēlu kā ebreju valsti, tomēr 1979. gadā panāca miera līgumu ar Ēģipti.[1] Zināmākie līderi ir bijuši Menahems Begins, Ichaks Šamirs, Benjamins Netanjahu un Ariels Šarons.

Attiecības ar Palestīnu[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Attiecībā uz Palestīnu tā ir visai skaidri noformulējusi savu nostāju un tā neredz Palestīnu kā neatkarīgu valsti, tomēr ārējā spiediena rezultātā partijas nostāja nav tik viennozīmīga. 2013. gadā septiņi šīs partijas līderi nosūtīja lūgumu aizsardzības ministram, kur bija lūgts sasaukt konferenci ar jautājumu, lai tiktu pārtrauktas miera sarunas ar Palestīnu. Tāpēc partijas iekšienē nav pilnības vienprātības par nākotnes scenārijiem Palestīnas jautājumā.[2] Likud partijas biedrs Moše Feiglins piedāvājis samaksāt palestīniešu ģimenēm, lai tās emigrētu no tā sauktās "Rietumkrasta" zonas. Summa varētu būt pat 500 000 katrai ģimenei, lai tā pamestu šo teritoriju. Moše Feiglins to pamatoja, ka 10% no budžeta Izraēla tērē, lai risinātu šo konfliktu, par atdalīšanas žogiem, par drošības joslām pie mērijām, par policistiem kafejnīcās — vieglāks risinājums būtu samaksāt šo summu par to, lai viņi pamet teritoriju.

Likud pozīcija bieži tiek uztverta caur nesenā premjerministra Benjamina Netanjahu nostāju, kurš ir slavens ar saviem "Trīs Nē". Netanjahu vienmēr ir uzsvēris, ka nekad neizvedīs Izraēlas spēkus un apmetņu iedzīvotājus no Sīrijai formāli piederošajām Golānas augstienēm, nekad nenoslēgs mieru ar palestīniešiem ar papildu nosacījumiem, kā arī nekad nepieļaus Jeruzalemes sadalīšanu. Tomēr Izraēla saņem lielu starptautisko spiedienu, sevišķi no ASV, un tas licis atzīt, ka Izraēla varētu piekrist divu valstu principam, ja tiek saņemtas garantijas par demilitarizāciju un to, ka Palestīna no savas puses atzīst Izraēlu kā ebreju valsti.

Likud partijas oficiālā nostāja 2015. gadā bija, ka ilgstošie centieni panākt mieru starp Izraēlu un Palestīnu nav izdevušies, tāpēc viņi redz, ka šis process būtu jāpārvalda, nevis uzreiz jāatrisina, kas prasītu arī lielāku citu arābu valstu iesaisti. Ja palestīnieši patiesi vēlas dzīvot mierā un harmonijā ar Izraēlu, tad tam jābūt trīs valstu risinājumam, kas būtu pamatojams ar starpvalstu līgumiem starp Izraēlu, Jordāniju un Ēģipti. Ir svarīga visa Izraēlas valsts teritorijas drošība, kas attiecas uz Palestīnu, tad Izraēla ir gatava tuvākajā laikā nodrošināt pilntiesīgu ceļošanu no pilsētas uz pilsētu bez vairākiem drošības pārbaudes posteņiem. Tā arī ir vērsta uz to, lai Palestīnu sasniegtu pilntiesīgu autonomijas statusu, kur tai būtu jāspēj kontrolēt terorisma izpausmes, izbeigt tautas naidošanu pret ebrejiem u.c, un tikai pie šādiem nosacījumiem varētu sākt runāt par Palestīnas valsti.[3]

Līderi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Vēlēšanu rezultāti[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Vēlēšanu gads Partijas līderis Kopējais balsu skaits % balsu skaits kopējais vietu skaits +/- Piezīmes
1973 Menahems Begins 473,309 30.2 (#2)
39 / 120
7
1977 Menahems Begins 583,968 33.4 (#1)
45 / 120
4
1981 Menahems Begins 718,941 37.1 (#1)
48 / 120
3
1984 Ichaks Šamirs 661,302 31.9 (#2)
41 / 120
7
1988 Ichaks Šamirs 709,305 31.1 (#1)
40 / 120
1
1992 Ichaks Šamirs 651,229 24.9 (#2)
32 / 120
8
1996 Benjamins Netanjahu 767,401 25.1 (#2)
32 / 120
0 ar vienošanos kopā ar Gešer un Tzomet
1999 Benjamins Netanjahu 468,103 14.1 (#2)
19 / 120
8
2003 Ariels Šarons 925,279 29.4 (#1)
38 / 120
19
2006 Benjamins Netanjahu 281,996 09.0 (#4)
12 / 120
26
2009 Benjamins Netanjahu 729,054 21.6 (#2)
27 / 120
15
2013 Benjamins Netanjahu 884,631 23.3 (#1)
20 / 120
7 kopā ar Jisraēlu Beiteinu
2015 Benjamins Netanjahu 984,966 23.4 (#1)
30 / 120
10

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Baskin, Judith Reesa, ed. (2010). The Cambridge Dictionary of Judaism and Jewish Culture. Cambridge University Press. p. 304. To overcome Labor Party dominance, the bulk of center-right parties formed Likud.... In the early twenty-first century, Likud remains a major factor in the center-right political bloc.
  2. «Arhivēta kopija». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 5. martā. Skatīts: 2015. gada 26. martā.
  3. «Arhivēta kopija». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2014. gada 7. augustā. Skatīts: 2015. gada 26. martā.