Apskatīt Ādolfs Pilars fon Pilhavs izejas kodu

{{Valsts amatpersonas infokaste
| vārds               = Ādolfs Pilars fon Pilhavs
| vārds_orģ           = Adolf Konstantin Jakob Baron Pilar von Pilchau
| attēls              = Ādolfs Pilars fon Pilhavs.jpg
| mazs_att            = 
| apraksts            = 
| amats               = [[Apvienotā Baltijas hercogiste|Apvienotās Baltijas hercogistes]] reģents
| term_sākums         = {{dat|1918|11|8|N}}
| term_beigas         = {{dat|1918|11|28|N}}
| premjers            = 
| priekštecis         = 
| pēctecis            = 
| dzim_dati           = {{dat|1851|5|11}} 
| dzim_vieta          = Audru muiža, [[Pērnavas apriņķis]], [[Vidzemes guberņa]]
| dzīves_vieta        = 
| mir_dati            = {{miršanas datums un vecums|1925|6|17|1851|5|11}}
| mir_vieta           = {{vieta|Igaunija|Pērnava}} 
| apglabāts           = 
| tautība             = 
| partija             = 
| tēvs                = 
| māte                = 
| dzīvesb             = 
| bērni               = 
| profesija           = [[tiesību zinātne|Jurists]]
| alma_mater          = [[Tērbatas universitāte]]
| reliģija            = 
| paraksts            = 
| paraksts_izm        = 
| piezīmes            = 
}}

'''Ādolfs Pilars fon Pilhavs''' (''Adolf Konstantin Jakob Baron Pilar von Pilchau'', 1851–1925) bija [[vācbaltieši|vācbaltiešu]] politiķis, [[Vidzemes bruņniecība]]s landmaršals (1908-1918), [[Apvienotā Baltijas hercogiste|Apvienotās Baltijas hercogistes]] [[reģents]] (1918).

== Dzīvesgājums ==
Dzimis 1851. gada 11. maijā [[Vidzemes guberņa]]s [[Pērnavas apriņķis|Pērnavas apriņķa]] Audru muižā [[Pilari fon Pilhavi|Pilaru fon Pilhavu dzimtā]], pēc tēva nāves 1870. gadā kļuva par Audru muižas īpašnieku. Pēc studiju beigšanas 1876. gadā viņš kļuva par tiesnesi Pērnavā, 1879. gadā ievēlēts par [[Vidzemes bruņniecība]]s mantzini, 1899. gadā par Vidzemes guberņas landrātu. [[Vidzemes Vispārderīgā un ekonomiskā biedrība|Vidzemes Vispārderīgās un ekonomiskās biedrības]] prezidents (1903–1906).

1908. gadā tika ievēlēts par [[Vidzemes landmaršali|Vidzemes bruņniecības landmaršalu]], 1912.-1916 gadā par Baltijas provinču pārstāvi Krievijas impērijas Valsts padomē. 
No 1918. gada 12. aprīļa Ādolfs Pilars fon Pilhavs vadīja Vidzemes, Igaunijas, Rīgas un Sāmsalas apvienoto zemes padomi. 
8. novembrī piedalījās Apvienotās Baltijas hercogistes dibināšanā un vadīja tās Reģentu padomi.
Pēc tam, kad 1918. gada 28. novembrī Apvienotā Baltijas hercogiste tika likvidēta un Rīgu ieņēma [[lielinieki]], Ādolfs Pilars fon Pilhavs 1919. gada 3. janvārī devās uz Vāciju.

22. jūlijā Ādolfs Pilars fon Pilhavs Berlīnē iesaistījās [[Rietumkrievijas valdība|Rietumkrievijas militāri politiskajā padomē]] barona [[Ludvigs Knorings|Ludviga Knoringa]] vadībā, kurā līdzdarbojās arī lielrūpnieki Andrejs Rēmers (''Römmer''), [[Hermanis fon Bergs]], krievu ģenerālis [[Vasīlijs Biskupskis]] un pulkvedis [[Pjotrs Durnovo]]. Padome plānoja pēc Krievijas impērijas atjaunošanas piešķirt neatkarību Polijai un Somijai, bet Baltijas provincēm piešķirt autonomiju, tāpat kā pirmskara Somijas lielhercogistei. [[Bermontiāde|Bermonta uzbrukuma]] sagatavošanas posmā 9. septembrī Pilars fon Pilhavs ieņēma viceprezidenta amatu t. s. Rietumkrievijas valdībā ar ministru prezidentu V.Biskupski priekšgalā.

1923. gadā viņš atgriezās Igaunijas Republikā un mira 1925. gada 17. jūnijā Pērnavā.

{{autoritatīvā vadība}}
{{DEFAULTSORT:Pilars fon Pilhavs, Ādolfs}}

[[Kategorija:1851. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:1925. gadā mirušie]]
[[Kategorija:Vācbaltieši]]
[[Kategorija:Latvijas vēsture]]
[[Kategorija:Igaunijas vēsture]]