Ādolfs Pilars fon Pilhavs
| Ādolfs Pilars fon Pilhavs Adolf Konstantin Jakob Baron Pilar von Pilchau | |
|---|---|
 | |
| Apvienotās Baltijas hercogistes reģents | |
|
Amatā 1918. gada 8. novembris — 1918. gada 28. novembris | |
|
| |
| Dzimšanas dati |
1851. gada 11. maijā Audru muiža, Pērnavas apriņķis, Vidzemes guberņa |
| Miršanas dati |
1925. gada 17. jūnijā (74 gadu vecumā) Pērnava, Igaunija |
| Profesija | Jurists |
| Augstskola | Tērbatas Universitāte |
Ādolfs Pilars fon Pilhavs (Adolf Konstantin Jakob Baron Pilar von Pilchau, 1851–1925) bija vācbaltiešu politiķis, Vidzemes bruņniecības landmaršals (1908-1918), Apvienotās Baltijas hercogistes reģents (1918).
Dzīvesgājums
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Dzimis 1851. gada 11. maijā Vidzemes guberņas Pērnavas apriņķa Audru muižā Pilaru fon Pilhavu dzimtā, pēc tēva nāves 1870. gadā kļuva par Audru muižas īpašnieku. Pēc studiju beigšanas 1876. gadā viņš kļuva par tiesnesi Pērnavā, 1879. gadā ievēlēts par Vidzemes bruņniecības mantzini, 1899. gadā par Vidzemes guberņas landrātu. Vidzemes Vispārderīgās un ekonomiskās biedrības prezidents (1903–1906).
1908. gadā tika ievēlēts par Vidzemes bruņniecības landmaršalu, 1912.-1916 gadā par Baltijas provinču pārstāvi Krievijas Impērijas Valsts padomē. No 1918. gada 12. aprīļa Ādolfs Pilars fon Pilhavs vadīja Vidzemes, Igaunijas, Rīgas un Sāmsalas apvienoto zemes padomi. 8. novembrī piedalījās Apvienotās Baltijas hercogistes dibināšanā un vadīja tās Reģentu padomi. Pēc tam, kad 1918. gada 28. novembrī Apvienotā Baltijas hercogiste tika likvidēta un Rīgu ieņēma lielinieki, Ādolfs Pilars fon Pilhavs 1919. gada 3. janvārī devās uz Vāciju.
22. jūlijā Ādolfs Pilars fon Pilhavs Berlīnē iesaistījās Rietumkrievijas militāri politiskajā padomē barona Ludviga Knoringa vadībā, kurā līdzdarbojās arī lielrūpnieki Andrejs Rēmers (Römmer), Hermanis fon Bergs, krievu ģenerālis Vasīlijs Biskupskis un pulkvedis Pjotrs Durnovo. Padome plānoja pēc Krievijas Impērijas atjaunošanas piešķirt neatkarību Polijai un Somijai, bet Baltijas provincēm piešķirt autonomiju, tāpat kā pirmskara Somijas lielhercogistei. Bermonta uzbrukuma sagatavošanas posmā 9. septembrī Pilars fon Pilhavs ieņēma viceprezidenta amatu t. s. Rietumkrievijas valdībā ar ministru prezidentu V.Biskupski priekšgalā.
1923. gadā viņš atgriezās Igaunijas Republikā un mira 1925. gada 17. jūnijā Pērnavā.
|