Īrisi (glezna)
| Īrisi | |
|---|---|
| Les Iris | |
 | |
| Mākslinieks |
Vinsents van Gogs  |
| Gads | maijs 1889 |
| Medijs |
eļļas krāsa, audekls |
| Izmēri | 74.3 cm (29.3 in)[1] × 94.3 cm (37.1 in)[1] |
| Atrašanās vieta | Getī centrs |
| Kolekcija |
Žana Pola Getī muzejs |
| Inventāra nr. |
90.PA.20 |
Īrisi ir viena no nīderlandiešu gleznotāja Vinsenta van Goga vairākām gleznām, kurās attēloti īrisi (skalbes), kā arī viena no trimdā Senremīdeprovansā tapušajām gleznām gadu pirms viņa nāves 1890. gadā.
Van Gogs "Īrisus" sāka gleznot nedēļu pēc ierašanās trimdas vietā 1889. gada maijā, strādājot slimnīcas dārzā. Šajā gleznā trūkst spriedzes, kas redzama vēlākajos viņa darbos. Gleznu viņš nodēvēja par "zibensnovedēju manai slimībai", jo viņš uzskatīja, ka var sevi atturēt no apziņas zaudēšanas, turpinot gleznot.
Glezna, iespējams, radusies japāņu ukiyo-e koka atspiešanas tehnikas iespaidā, līdzīgi kā citi viņa un citu tā laika mākslinieku darbi. Līdzības parādās stingrajās kontūrās, neierastajos leņķos, ieskaitot pietuvinātus skatus, kā arī plakanu lokālo krāsojumu (modelēts, neņemot vērā gaismas krišanu).
Viņš šo gleznu bija nolēmis veidot kā pētījumu. Iespējams, tāpēc nav atrodama neviena šīs gleznas skice,[2] tomēr Teo, Vinsenta brālis bija par to labākās domās un veikli iesniedza to ikgadējai Société des Artistes Indépendants izstādei 1889. gada septembrī līdz ar gleznu "Zvaigžņotā nakts pār Ronu". Vinsentam par izstādi viņš rakstīja: "[Tā] pievērš skatienu no tālienes. Īrisi ir skaists pētījums, kas ir pilns ar gaisu un dzīvi." Glezna ir viens no viņa slavenākajiem darbiem.[3]
Īpašnieki[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Pirmais īpašnieks bija Žiljēns "Pērē" Tangijs, krāsas malējs un mākslas tirgonis, kura portretu van Gogs gleznojis trīs reizes. 1892. gadā Tangijs pārdeva "Īrisus" mākslas kritiķim un anarhistam Oktavam Mirbo, kurš bija arī viens no pirmajiem van Goga atbalstītājiem.[4] Mirbo par gleznu samaksāja 300 frankus. 1987. gadā šī glezna kļuva par dārgāko jebkad pārdoto gleznu, uzstādot rekordu, kas noturējās divus ar pusi gadus.[5] To par 53,9 miljoniem ASV dolāru pārdeva Alanam Bondam, kuram nepietika naudas, lai par to samaksātu.[6] Gleznu pārdeva vēlreiz 1990. gadā Žana Pola Getī muzejam Losandželosā.[7] 2012. gadā "Īrisi" bija desmitā dārgāk pārdotā glezna, ņemot vērā inflāciju, bet ignorējot to - 25. dārgākā.
Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- ↑ 1,0 1,1 http://www.getty.edu/art/collection/objects/826.
- ↑ "Irises" Arhivēts 2015. gada 22. janvārī, Wayback Machine vietnē. J. Paul Getty Museum. Retrieved June 5, 2011
- ↑ Chenglin Lee. «Five Ways of Seeing Van Gogh’s Irises», 2015. gada 29. jūlijs. Skatīts: 2017. gada 30. jūnijs.
- ↑ «Irises». J. P. Getty Museum.
- ↑ Van Gogh's Portrait of Dr. Gachet sold for $82.5 million on May 15, 1990, at Christie's, New York
- ↑ «History for November 11». On-This-Day.com. Skatīts: 2012-11-17.
- ↑ Kimmelman, Michael. Getty buys van Gogh "Irises," but won't tell price. New York Times, March 22, 1990. Retrieved March 20, 2011.
Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Īrisi.- Van Gogh, paintings and drawings: a special loan exhibition, pilnībā digitalizēts izstādes katalogs, kurā ir informācija par gleznu (skatīt saturu)
|