Apskatīt Ķemeri izejas kodu

{{Cita nozīme|Jūrmalas pilsētas daļu|dzelzceļa staciju|Ķemeri (stacija)}}
{{Pilsētas daļas infokaste
|nosaukums          = Ķemeri
|attels             = [[Attēls:Ķemeru kūrorts.jpg|250px]]<br>
[[Attēls:Kemeri COA.svg|thumb|100px|center|Ķemeru pilsētas agrākais ģerbonis]]
|paraksts           = 
|karte              = [[Attēls:Ķemeri location map.png|250px]]
|paraksts2          = Ķemeru novietojums Jūrmalā
|pilseta            = [[Attēls:Flag of Jurmala.svg|24px|border]] [[Jūrmala]] 
|vest_nos           = 
|priekspilseta      =  <!-- priekšpilsēta vai rajons -->
|apaksrajoni        = <!-- ja pilsētas daļa iedalās sīkāk -->
|platiba            = 13,8km<sup>2</sup>
|iedzivotaju_skaits = 1962([[2008. gads|2008]])<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.grupa93.lv/jurmala/wp-content/faili/1-redakcija/paskaidrojuma-raksts/3-dzivojama-vide-Jurmalas-planojums-Grupa93.pdf |title=Jūrmalas pilsētas teritorijas plānojums |access-date={{dat|2013|07|02||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20160305003514/http://www.grupa93.lv/jurmala/wp-content/faili/1-redakcija/paskaidrojuma-raksts/3-dzivojama-vide-Jurmalas-planojums-Grupa93.pdf |archivedate={{dat|2016|03|05||bez}} }}</ref>
|augstums           = 3 m
|iever_celtnes      = [[Ķemeru viesnīca]]
|udenstilpnes       = [[Vēršupīte (Vecslocenes pieteka)|Vēršupīte]]
|parki              = Jaunais parks
|autobuss           = [[6. autobusu maršruts (Jūrmala)|6.]] 
|trolejbuss         = 
|tramvajs           = 
|mikroautobuss      = [[5. autobusu maršruts (Jūrmala)|5.]]
|cits               = Vilciens ([[Ķemeri (stacija)|Ķemeru stacija]])
|pasta_indekss      = LV-2012
|areja_saite        = 
}}
'''Ķemeri''' ir [[Jūrmala]]s pilsētas daļa tās rietumos. No 1928. līdz 1959. gadam Ķemeri bija atsevišķa [[pilsēta]], 19. un 20. gadsimtā — nozīmīgs [[kūrorts]].

Atrodas 6 km uz dienvidiem no [[Rīgas līcis|Rīgas līča]] piekrastes starp ezeriem un purviem, kas bagāti ar [[sēravots|sēravotiem]]. Tāpēc Ķemeru attīstība saistīta sērūdeņu dziedniecisko īpašību izmantošanu. Ķemeru kūrorta teritorijā ir vairāk nekā 30 [[sērūdeņradis|sērūdeņraža]] avotu un bagātīgi ārstniecisku [[kūdra]]s un [[sapropelis|sapropeļa]] dūņu krājumi ([[Kaņieris|Kaņiera]] ezerā). 1997. gadā izveidots [[Ķemeru nacionālais parks]], kura administratīvais centrs atrodas Ķemeros.

Ar pārējo Jūrmalu un [[Rīga|Rīgu]] saista elektriskais [[dzelzceļš]] un [[Rīga]]s—[[Ventspils]] autoceļš ([[Autoceļš A10 (Latvija)|A10]]). Ķemeri atrodas 44 km no Rīgas.

== Vēsture ==
[[Attēls:Senākā Ķemeru ūdensdziedniecības iestāde 1837.jpg|thumb|200px|left|Senākā Ķemeru ūdensdziedniecības iestāde (1837).]]
[[Attēls:Ķemeru Ermitāža pirms 1865.jpg|thumb|250px|Ķemeru Ermitāža (pirms 1865).]]
[[Attēls:Ķemeru tramvajs pēc 1920.jpg|thumb|250px|Ķemeru tramvajs pie Sēravotiņa (pēc 1920).]]
Vēsturiski Ķemeru teritorija līdz 18. gadsimta beigām atradās [[Kurzemes un Zemgales hercogiste]]s un [[Vidzemes guberņa]]s sastāvā, pa seno robežu mūsdienās iet [[Robežu iela (Jūrmala)|Robežu iela]]. Tautas dziedniecībā izmantotie Ķemeru sēravoti ārstiem bija pazīstami jau 18. gadsimta otrajā pusē un 19. gadsimta sākumā, kad uz šejieni ārstniecības nolūkos brauca sirgstošie Kurzemes augstākās sabiedrības pārstāvji. Viņus uzņēma mežsargi, kuru mājās varēja apmesties un baudīt no purva avotiem atvesto dziedniecisko ūdeņu peldes. Vienu no mežsargiem sauca Ķemers, viņa vārds devis nosaukumu purvam un vēlāk kūrortam.<ref>[https://www.facebook.com/1785688975058807/posts/1984796328481403/ Northern Stars of the Seaside] no Inga Sarma. Resort in Time. Jūrmala Case {{en ikona}}</ref>

Ķemeru [[minerālūdens|minerālūdeņu]] ķīmiskā analīze pirmoreiz veikta 1801. gadā [[Sanktpēterburga|Pēterburgā]], pēc tam tos pētīja [[Dāvids Hieronīms Grindelis]] un publicēja laikrakstā ''[[Rigasche Stadtblätter]]''.

1825. gadā [[Klīves muiža]]s mežzinis Karls fon Feihtners atvēra pirmo viesnīcu ''Formikahiva''. 1826. gadā turpat līdzās atklāta pirmā [[vanna|vannu]] iestāde, uz kuru sērūdeni, ko pildīt vannās, no avotiem piegādāja mucās. Abas ēkas gājušas bojā ugunsgrēkos.

[[Baltijas ģenerālgubernators]] grāfs [[Kārlis Magnuss fon der Pālens]] ar Ķemeru minerālūdeņiem 1833.—1835. gadā dziedējās pats un, pārliecinājies par to labvēlīgo ietekmi, vērsās pie [[Krievijas Impērija]]s ķeizara [[Nikolajs I Romanovs|Nikolaja I]] pēc atbalsta kūrorta izveidošanai. Imperators 1836. gadā Ķemeru dziedinātavai arī atvēlēja 700 ha valsts zemes, kas piederēja daļēji [[Vidzemes guberņa|Vidzemes]], daļēji [[Kurzemes guberņa]]i. Veselības ūdeņu uzraudzīšanai izveidoja īpašu komisiju ģenerālgubernatora vadībā. Vēl Krievijas Impērijas valdība piešķīra 100 000 rubļu ēku būvniecībai un ceļa bruģēšanai no Ķemeriem līdz [[Sloka (Jūrmala)|Slokas]]—[[Tukums|Tukuma]] lielceļam.

Pirmā valsts peldu iestāde atklāta 1838. gadā. Šis gads tiek uzskatīts par kūrorta dibināšanas gadu. Ķemeri (''Kemmern'') jau sākotnēji veidojušies kā [[balneoloģija|balneoloģisks]] kūrorts, par kura attīstību arī turpmāk rūpes uzņēmās valsts. Pirmie Ķemeru kūrorta ārsti bija Gotfrīds H. fon Magnuss (1840—1844), Georgs Reinholds Gvido Girgensons (1844—1855), Ernests Merķelis (1855—1863), Roberts Ferdinands Kofskis (1864—1877).<ref>[[Jānis Stradiņš]]. „Zinātnes un augstskolu sākotne Latvijā". Latvijas vēstures institūta apgāds, Rīga: 2009., 395.-401. lpp.</ref> Ķemeru kūrorta un apstādījumu parka projektēšanu bez atlīdzības uzņēmās Rīgas daiļdārznieks [[Kārlis Heinrihs Vāgners]].

Ķemeru kūrorta ārsts Gvido Girgensons 1844. gadā Ķemeros ierīkoja dūņu vannas un aizsāka dūņu dziedniecību. 1878. gadā agroķīmiķis [[Georgs Tomss]] veica pirmo dūņu analīzi. 1892. gadā inženieris un profesors [[Karls Loviss]] ierīkoja jaunas sērūdens un dūņu vannu ēkas, kas bija aprīkotas ar mehānisku ūdens piegādi vannām iepriekšējo rokas sūkņu vietā.

Kopš 1877. gada atklājot [[Dzelzceļa līnija Torņakalns—Tukums II|dzelzceļa līniju Rīga -Tukums]] izveidojās tiešā satiksme ar [[Rīga|Rīgu]]. Krievijas Impērijā kūrorts bija visai iecienīts — 1912. gadā atklāta tiešā dzelzceļa satiksme Ķemeri—[[Maskava]] kura darbojās līdz 1920. gadam. {{Dat|1912|6|3||bez}} atklāja {{nobr|8 km}} garo [[Tramvaju satiksme Ķemeros|elektriskā tramvaja līniju]] satiksmei uz [[Jaunķemeri|Jaunķemeru]] jūrmalu. 1913. gadā līnijā kursēja pieci motorvagomi un četri piekabes vagoni. Šī tramvaja līnija veicināja Jaunķemeru vasarnīcu rajona attīstību. Kara laikā 1915. gadā vagoni izvesti uz [[Staraja Rusa]]s pilsētu Krievijā. Satiksmi pa vecajām tramvaja sliedēm atjaunoja 1920. gados, kad pasažieru vagonus vilka [[motordrezīna]]. Sliedes nojauca 1933. gadā, kad tramvaja satiksmi aizstāja autobusu reisi pa jaunuzbūvēto šoseju. Pirms [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] Ķemeru kūrortā ārstēto cilvēku skaits sasniedza pat 8300 gadā.

Jau 1915. gadā pēc [[Slokas kaujas (1915)|Slokas kaujas]] frontes līnija nostabilizējās Ķemeru tuvumā un vairākus gadus gāja cauri [[Lielais Ķemeru tīrelis|Ķemeru tīrelim]] un [[Maztīrelis|Maztīrelim]], šeit vairākkārt notika aktīva karadarbība un nopostīja lielāko daļu no kūrorta apbūves. 1919. gadā Ķemeros norisinājās latviešu strēlnieku cīņas ar [[Rietumkrievijas Brīvprātīgo armija|bermontiešiem]].

Pēc Pirmā pasaules kara kūrorta dzīve tomēr strauji atjaunojās. Līdzīgi [[Sigulda]]i un [[Ogre]]i, Ķemeri bija iemīļota rīdzinieku atpūtas vieta. 1922. gadā Ķemeriem piešķīra [[miests|miesta]] tiesības, bet 1928. gadā jau pilsētas tiesības. Pašvaldības izveidošana palīdzēja kūrortam straujāk attīstīties. 1922. gadā uzbūvēja jaunu [[Ķemeri (stacija)|dzelzceļā staciju]] (arhitekts [[Artūrs Mēdlingers]]), 1924. gadā uzbūvēja ārstniecības iestādes korpusu ar vannu nodaļu (arhitekts [[Ernests Štālbergs]]), 1929. gadā — ūdenstorni ar skatu laukumu un paviljonu [[rotonda|rotondu]] uz Mīlestības saliņas (arhitekts [[Frīdrihs Skujiņš]]). 1932. gadā pabeidza jaunās šosejas izbūvi, kas savienoja Ķemerus ar Jaunķemeriem. 1933. gadā mežā pie ceļa uz Jaunķemeriem atklāja sporta un atpūtas kompleksu, ko vēlāk pārveidoja par smalku restorānu "Jautrais ods" (arhitekts Frīdrihs Skujiņš). 1934. gadā uzcēla [[Ķemeru pamatskola|Ķemeru pamatskolu]] (arhitekts [[Kārlis Cināts (arhitekts)|Kārlis Cināts]]). 1936. gadā Valsts prezidents [[Kārlis Ulmanis]] svinīgi atklāja vienu no tā laika prestižākajām celtnēm Latvijā — [[Ķemeru viesnīca|viesnīcu "Ķemeri"]] ar 100 komfortablām istabām un greznu halli (arhitekts [[Eižens Laube]]). 1937. gada vasarā, lai piesaistītu kūrortam ārzemnieku uzmanību, viesnīcā notika [[šahs|šaha]] turnīrs - I Ķemeru starptautiskais šaha turnīrs.

[[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā slēgtā kūrorta viesnīcā ierīkots karavīru hospitālis. Pēc Otrā pasaules kara Ķemerus pasludināja par Vissavienības nozīmes kūrortu, 1951. gada oktobrī atklāja elektriskā dzelzceļa satiksmi ar Rīgu. 1959. gadā Ķemeru pilsētu iekļāva jaunizveidotās pilsētas [[Jūrmala]]s sastāvā.

Pēc [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s Ķemeri savu kūrorta nozīmi zaudēja un 1995. gadā kūrortu slēdza. 1997. gadā izveidots [[Ķemeru nacionālais parks]], kas ietver visu Ķemeru teritoriju, šeit ("Meža mājā", agrākajā restorānā "Jautrais ods", padomju laikā bērnu sanatorijā) atrodas arī parka administrācija. 2000. gadu otrajā pusē uzsākti vairāki kompleksa daļu rekonstrukcijas darbi. 2019. gadā uzsākta ūdenstorņa pārbūve, kultūrvēsturisko objektu atjaunošana un restaurācija un labiekārtots parks.
[[Attēls:Ķemeru peldu māja pirms Pirmā pasaules kara.JPG|thumb|Ķemeru peldu māja (pirms Pirmā pasaules kara).]]
<gallery>
Attēls:Ķemeru kūrorts pirms Pirmā pasaules kara.JPG|Ķemeru kūrorts (pirms Pirmā pasaules kara)
Ķemeru tramvajs Tukuma ielā.JPG|Ķemeru tramvajs [[Tukuma iela (Jūrmala)|Tukuma ielā]]
Ķemeru sanatorija pirms 1936.JPG|Ķemeru peldiestāde ar dūņu vannām (pirms 1936)
Attēls:Ķemeru viesnīca pēc 1936.JPG|Ķemeru viesnīca (1938. gadā)
Attēls:Mīlestības saliņa Ķemeru parkā.JPG|Mīlestības saliņa Ķemeru parkā (pastkarte)
Annenhofas viesnīca Ķemeros.JPG|Annenhofas viesnīca (pastkarte)
Tukuma iela Ķemeros.JPG|Tukuma iela Ķemeros (pastkarte)
Ķemeru kūrmāja.JPG|Ķemeru kūrmāja (pastkarte)
Ķemeru kafijas paviljons-konditoreja pirms 1914.JPG|Ķemeru kafijas paviljons-konditoreja (pirms 1914)
Ķemeru sēravotiņš pēc 1920.JPG|Ķemeru sēravotiņš (pēc 1920)
</gallery>

== Ievērojamas vietas ==

=== Ķemeru peldiestāde ===
Pirmā valsts peldu iestāde Ķemeros ({{val|de|Bad Kemmern}}) atklāta 1838. gadā.<ref>[http://www.zudusilatvija.lv/objects/object/16741/ Ķemeri. Peldiestāde] Zudusī Latvija</ref> 1924. gadā pēc arhitekta [[Ernests Štālbergs|Ernesta Štālberga]] projekta uzcēla katlu māju un ārstniecības iestādes korpusu ar sērūdens, ogļskābās gāzes un dūņu vannu procedūrām. Sēravotu peldiestādes pagalmā izmantoja peldēm. Komplekss bija viens no modernākajiem Eiropā.<ref>[http://www.daba.gov.lv/public/lat/turistiem/apraksti/apskates_objekts/kemeru_peldiestade/ Ķemeru peldiestāde] Dabas aizsardzības pārvalde</ref> 1929. gadā pie sanatorijas uzcēla oriģinālas konstrukcijas ūdenstorni, kura augšā atradās skatu platforma. 2019. gada augustā uzsākta ūdenstorņa rekonstrukcija ar mērķi atjaunot skatu platformu un izveidot tūrisma informācijas centru.<ref name=":0" />

[[Latvijas PSR]] laikā šeit izveidoja kūrorta [[poliklīnika|poliklīniku]], kas bija konsultatīvais centrs visām sanatorijām. Mūsdienās (2019. gadā) ēka [[Emīla Dārziņa iela (Jūrmala)|Emīla Dārziņa ielā]] 15 netiek izmantota un atrodas sliktā stāvoklī, lai gan ir paziņots par plāniem to rekonstruēt.<ref name=":0" />

=== Parks ===
Kūrorta viesu ērtībai un dziedināšanai gar [[Vēršupīte (Vecslocenes pieteka)|Vēršupīti]] tika izveidots plašs parks. Parka izveidi 19. gadsimtā vadīja Rīgas galvenais dārznieks [[Kārlis Vāgners]].<ref>[http://manasvietas.blogspot.com/2015/05/vagnera-muiza-riga.html Vāgnera muiža Rīgā] Latvijas muižas un pilis un citas interesantas vietas</ref> Parks ir bagāts ar mazo arhitektūru: skulptūrām, paviljoniem, tiltiņiem; ievērojamākie objekti: sēravots "Ķirzaciņa" ar paviljonu un paviljons-rotonda Mīlestības saliņā.

19. gadsimta beigās [[Ķemeru parks|Ķemeru parkā]] uz [[Vēršupīte (Vecslocenes pieteka)|Vēršupītes]] mākslīgi izveidoja Mīlestības saliņu, uz tās atradās kokgriezumiem bagātīgi rotāts paviljons, kas nopostīts Pirmā pasaules kara laikā.
Tā vietā 1928. gadā pēc arhitekta [[Frīdrihs Skujiņš|Frīdriha Skujiņa]] projekta uzcēla mūra [[Rotonda|rotondu]], kurā atradās kafijas paviljons. Tajā kūrorta viesiem piedāvāja bezalkoholiskos dzērienus, tēju un kafiju ar uzkodām. Izklaidei bija uzstādīts radio. Tepat bija iespējams izīrēt laiviņas, lai vizinātos pa Vēršupīti un kanālu sistēmu.<ref name=":0" />
2008. gadā "Mīlestības saliņas" paviljonā vasaras koloniju izveidoja [[pigmejsikspārņi]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.daba.gov.lv/public/lat/turistiem/apraksti/apskates_objekts/paviljons_rotonda/ |title=Dabas aizsardzības pārvalde |access-date={{dat|2015|12|04||bez}} |archive-date={{dat|2016|03|05||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20160305011633/http://www.daba.gov.lv/public/lat/turistiem/apraksti/apskates_objekts/paviljons_rotonda/ }}</ref>

No 2019. gada oktobra līdz 2021. gada augustam notika parka pārbūve, kas izmaksāja 9,5 miljonus eiro. Jūrmalas pašvaldība ieguldīja 3,5 miljonus eiro, bet lielāko daļu pārējo izdevumu sedza [[Eiropas Reģionālās attīstības fonds]].<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/no-sodienas-apmekletajiem-pieejams-atjaunotais-un-parbuvetais-kemeru-vesturiskais-parks.a416760/ No šodienas apmeklētājiem pieejams atjaunotais un pārbūvētais Ķemeru vēsturiskais parks] lsm.lv 2021. gada 13. augustā</ref>

=== Ķemeru viesnīca un sanatorijas ===
1936. gadā Valsts Prezidents [[Kārlis Ulmanis]] svinīgi atklāja vienu no tā laika prestižākajām celtnēm Latvijā — [[Ķemeru viesnīca|viesnīcu "Ķemeri"]] ar 100 komfortablām istabām un greznu halli. Arhitekta [[Eižens Laube|Eižena Laubes]] projektētā ēka tika uzcelta par valsts līdzekļiem. Ķemeru viesnīca ir viens no spilgtākajiem [[neoeklektisms|neoeklektisma]] paraugiem Latvijas arhitektūrā.

Pēc Otrā pasaules kara ēkā bija iekārtota sanatorija ar 300 vietām, kurā ārstēja nervu sistēmas, kā arī locītavu, kaulu un muskuļu un ginekoloģisko slimību pacientus no PSRS republikām ar ļoti plašu kūrorta un medicīnas pakalpojumu klāstu. Pēc [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s ēka tika privatizēta un uzsākta tās rekonstrukcija, taču projekts sākotnēji bija neveiksmīgs un rekonstrukcija netika pabeigta. Kopš 2015. gada uzsākts vēl viens rekonstrukcijas mēģinājums un projektu plānots pabeigt 2020. vai 2021. gadā.<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/sak-restauret-kemeru-vesturisko-udenstorni-nakamajos-gados-atjaunos-visu-parku-precizets.a328054/|title=Sāk restaurēt Ķemeru vēsturisko ūdenstorni; nākamajos gados atjaunos visu parku (precizēts)|last=|first=|website=www.lsm.lv|access-date=2020-03-21|date=2019-08-08|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/a/49931659|title=Atkal pārceļ Ķemeru viesnīcas atklāšanas laiku; pašlaik ēkā esot pabeigti remontdarbi|last=Tūrismagids|website=delfi.lv|access-date=2020-03-21|date=2018-04-12|language=lv}}</ref>

Sanatorijas "Latvija" celtniecība sākās 1975. gadā un ilga 10 gadus. Sanatorijas divos vienpadsmitstāvu korpusos vienlaikus varēja izmitināt līdz 1200 kūrorta viesu, kopumā katru gadu uzņemot līdz 140 tūkstošiem cilvēku. Sanatorijas specializācija bija balsta-kustību un sirds-asinsvadu slimību ārstēšana.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.kemeri.lv/sanatorija-liva/|title=Ķemeri {{!}} Sanatorija “Līva”|website=web.archive.org|access-date=2021-11-13|date=2013-07-14|archive-date=2013-07-14|archive-url=https://web.archive.org/web/20130714014343/http://www.kemeri.lv/sanatorija-liva/}}</ref> Pēc [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s sanatoriju pārdēvēja par "Līvu", viesu trūkuma dēļ slēdza un privatizēja. 2015. gadā abus sanatorijas korpusus nojauca.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/news/national/politics/video-ka-bijusi-sanatorija-liva-puteklos-parvertas.d?id=46478717|title=Video: Kā bijusī sanatorija 'Līva' putekļos pārvērtās|last=www.DELFI.lv|website=delfi.lv|access-date=2021-11-13|date=2015-09-17|language=lv}}</ref>

[[Jaunķemeri|Jaunķemeros]] mūsdienās darbojas divas sanatorijas, kas turpina dziedniecību ar Ķemeru sēravotu ūdeni un dūņām — [[Kūrorta rehabilitācijas centrs "Jaunķemeri"|kūrorta rehabilitācijas centrs (sanatorija) "Jaunķemeri"]] un sanatorija "Jantarnij bereg" ([[Krievu valoda|kr. valodā]] "dzintara krasts"), kas pieder [[Krievijas Federācija]]s Prezidenta lietu pārvaldei un ir atveseļošanās kompleksa BOR filiāle. Sanatorijā "Jaunķemeri" ir arī izveidots bērnu slimību ārstēšanas un profilakses profils, līdz ar to sanatorija tagad ir atvērta bērnu ārstēšanai un atpūtai.

=== Pirmā pasaules kara kapi ===

Pie [[Ķemeru luterāņu baznīca]]s A. Upīša ielā 18 atrodas arhitekta [[Eižens Laube|Eižena Laubes]] projektēts piemineklis (1925) Pirmajā pasaules karā (1915—1917) kritušajiem 80 [[latviešu strēlnieki]]em. Te ir atsevišķi iekārtotas apbedījumu vietas ar piemiņas plāksnēm. 1919. gadā te apglabāti arī četri [[Latvijas brīvības cīņas|Latvijas brīvības cīņās]] kritušie kapteiņa [[Paulis Zolts|Pauļa Zolta]] rotas karavīri.

Parkā pie [[Ķemeru pareizticīgo baznīca]]s apglabāti 1915.—1917. gadā kritušie 97 krievu karavīri, uzstādīts piemineklis — krusts (1925).

Ķemeru vecajos (Liepmežnieku) kapos, Ķemeru mežniecības Fazānu iecirknī, apglabāti Pirmajā pasaules karā (1915—1917) kritušie 12 vācu karavīri (mūsdienās ietilpst [[Slampes pagasts|Slampes pagasta]] teritorijā).

=== Ķemeru luterāņu baznīca ===

[[Ķemeru luterāņu baznīca]] celta pēc inženiera [[Heinrihs Šēls|Heinriha Šēla]] projekta, iesvētīta 1897. gada 2. jūnijā. Sākuma periodā bija atvērta tikai kūrorta sezonas laikā vasarās (luterticīgie iedzīvotāji līdz 1929. gadam piederēja pie Slokas draudzes). Parasti dievkalpojumi svētdienās no rīta notika vācu valodā, bet pēcpusdienā latviešu valodā. Bieži dievkalpojumus Ķemeros noturēja mācītāji, kas kūrortā uzturējās dziedniecības nolūkos.

=== Ķemeru pamatskola ===
{{Pamatraksts|Ķemeru pamatskola}}
[[Ķemeru pamatskola]]s celtniecību uzsāka 1930. gadā, pamatakmens ielikšanas ceremonijā piedaloties tā laika [[Latvijas izglītības ministrs|izglītības ministram]] [[Edmunds Ziemelis|Edmundam Ziemelim]].<ref>[http://www.kemeri.lv/skola/?page_id=383 Ķemeru vidusskola]</ref> Skolas celtniecība pabeigta 1934. gadā.

Sākotnēji šeit darbojās sešgadīgā pamatskola (1934—1941), tad [[Ķemeru pilsēta]]s tautas pamatskola (1942—1956), Ķemeru vidusskola (1956—1959), [[Jūrmala]]s 3. vidusskola (1959—1992), Ķemeru vidusskola (1992—2014) un kopš 2016. gada Ķemeru pamatskola.

=== Dzelzceļa stacija ===
{{Pamatraksts|Ķemeri (stacija)}}
[[Ķemeri (stacija)|Ķemeru dzelzceļa stacija]] uzbūvēta reizē ar [[Dzelzceļa līnija Torņakalns—Tukums II|dzelzceļa līniju Rīga—Tukums]] 1877. gadā kūrorta viesu vajadzībām. [[Krievijas Impērija]]s laikā Ķemeros pastāvējusi tiešā dzelzceļa satiksme ar [[Maskava|Maskavu]] (maršruts Ķemeri—Maskava atklāts 1911. gadā). 1912. gadā satiksmei no dzelzceļa stacijas pa [[Tukuma iela (Jūrmala)|Tukuma ielu]] līdz [[Jaunķemeri|Jaunķemeru]] jūrmalai izbūvēja elektriskā tramvaja līniju.
Stacijas ēka gāja bojā Pirmā pasaules kara laikā. Mūsdienu stacija pēc arhitekta [[Artūrs Mēdlingers|Artūra Mēdlingera]] projekta uzbūvēta 1922. gadā, kas ar nelielām izmaiņām saglabājusies līdz mūsdienām.

<gallery>
Attēls:Ķemeru peldu iestādes arhitektūra - frontons, arkāde.JPG|Ķemeru peldiestāde (2015)
Attēls:Tiltiņi ar metāla margām 2.jpg|Ķemeru parks, tiltiņš pār Vēršupīti (2015)
Attēls:Ķemeru luterāņu baznīca1.jpg|[[Ķemeru luterāņu baznīca]]
Attēls:Ķemeru pareizticīgo baznīca 6.jpg|Ķemeru pareizticīgo baznīca
Attēls:Ķemeru stacija 2021 (2).jpg|[[Ķemeri (stacija)|Ķemeru dzelzceļa stacija]]
</gallery>

== Skatīt arī ==
* [[Tramvaju satiksme Ķemeros]]

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{Commons category|Ķemeri}}
* [http://www.kemeri.lv Neoficiāla Ķemeru informācijas lapa]
* [https://web.archive.org/web/20160305005152/http://academia.lndb.lv/xmlui/bitstream/handle/1/198/k_001_ktl2-3-1_7.jpg?sequence=1 Kūrorta pilsēta Ķemeri] Kartes labajā malā interesantāko objektu rādītājs, augšējā kreisajā stūrī [[Jaunķemeri|Jaunķemeru]] apkārtnes ielaidumkarte

{{Jūrmalas pilsētas daļas}}
{{Rīgas apriņķis}}
{{Pilsētas tiesību piešķiršana Latvijā}}

[[Kategorija:Latvijas bijušās pilsētas]]
[[Kategorija:Ķemeri]]