Apskatīt 2014. gada laikapstākļi Latvijā izejas kodu

{{labs raksts}}
{{Latvijas dabas parādības}}
{{Meteoroloģijas infokaste
|nosaukums  = [[2014]]. gada laikapstākļi Latvijā
|vid Lat    = +7,36 °C
|min Lat    = −24,3 °C
|max Lat    = +37,8 °C
|vid Rīga   = +8,5 °C
|min Rīga   = −19,2 °C
|max Rīga   = +33,0 °C

|nokrišņi gadā      = Latvija: 724,3 mm<br />Rīga: 657,7 mm
|nokrišņi mēnesī    = Rīga: 161,7 mm (augusts)
|nokrišņi dekādē    = Rīga: 72,8 mm (augusts)
|nokrišņi diennaktī = Latvija: 122,8 mm ([[Sigulda]])<br />Rīga: 43,0 mm ([[9. augusts]])
|sniega sega        =

|vējš 10 min    = 
|vēja brāzmas   = Liepāja: 35 m/s ([[13. decembris]])

|citi notikumi  = 
}}

Šajā rakstā ir apkopoti '''[[2014]]. gada laikapstākļi [[Latvija|Latvijā]].''' 2014. gadā visi mēneši, izņemot jūniju, bija siltāki par normu. Kopumā 2014. gads bija viens no siltākajiem novērojumu vēsturē. 2014. gads iesākās ar janvārim netipiski siltu laiku, kad gaisa temperatūra atsevišķās dienās bija pat 11 °C virs normas, tomēr janvāra otrajā pusē visā Latvijā strauji atgriezās ziema un diennakts vidējā gaisa temperatūra lielākoties bija 8—10 °C zem normas. Viszemākā mēneša gaisa temperatūra (−24,3 grādi) tika reģistrēta 26. janvārī Zosēnos. Neskatoties uz kraso aukstā laika iestāšanos, nevienā novērojumu stacijā netika pārspēti minimālās gaisa temperatūras rekordi. Pāris nedēļas Latvijā pieturējās aukstums, taču sniega segas biezums bija neliels, kas ietekmēja situāciju lauksaimniecības teritorijās. Ilgā anticiklona ietekmē janvāris kļuva par vissaulaināko gada pirmo mēnesi saules spīdēšanas novērojumu vēsturē, un saule spīdēja 2,7 reizes vairāk nekā ierasts. Līdz ar februāra sākšanos arī aukstums strauji atkāpās un mēneša vidējā gaisa temperatūra bija 5,1 °C virs normas, tomēr, ņemot vērā iepriekšējo gadu siltos februārus, tika pārspēti tikai trīs diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi — 16. februārī.

Arī 2014. gada marts aizritēja neparasti silts: vidējā gaisa temperatūra bija +3,4 °C, kas ir 4,7 grādus virs ilggadīgās normas, šis mēnesis ilggadīgajā datu rindā bija trešais siltākais marts. Mēneša gaitā tika uzstādīti 52 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi konkrētās novērojumu stacijās, bet 10. un 23. martā tika pārspēti diennakts gaisa temperatūras rekordi visā Latvijā kopumā. Marts izcēlās arī ar ļoti stipru vētru, kas Latviju sasniedza 15. datumā. Vislielākais vēja ātrums jūras piekrastē brāzmās sasniedza pat 30 m/s, Kurzemes iekšzemes rajonos līdz 29 m/s. 2014. gada aprīlis arī bija siltāks par normu (par 2,3 °C) un kļuvis par 5. siltāko aprīli novērojumu vēsturē, bet 21. gadsimtā — vissiltāko aprīli, un periodā no 20. līdz 22. aprīlim vietām tika uzstādīti maksimālās gaisa temperatūra rekordi. Aprīlis aizritēja ar neparasti lēnu vēju — otrs lēnākais pēdējos 38. gados novērotais. Maijs bija 1,2 °C siltāks par normu un, pateicoties siltajām gaisa masām virs Latvijas, maija otrajā pusē meteoroloģiskā vasara sākās vidēji par mēnesi agrāk. Turklāt gada 19., 23., 24. un 25. maijs kļuva par viskarstākajiem atbilstošajiem datumiem ne tikai lielā daļā novērojumu staciju, bet arī visā Latvijā kopumā. Interesanti, ka maijā pilnībā bez nokrišņiem aizritēja tikai viena diena, bet visvairāk jeb 2/3 no visa nokrišņu daudzuma nokrita mēneša pirmajā pusē. Maijā bija nedaudz vairāk nokrišņu nekā norma (131% no normas). Arī maijā tika novērots salīdzinoši lēns vēja ātrums, tomēr mēneša otrajā pusē daudzviet tika novēroti pērkona negaisi ar lokālām krasām vēja brāzmām. Vislielākās bija 25. maijā Dobelē: līdz 23 m/s.

Jūnijs atšķirībā no pārējiem 2014. gada mēnešiem bija aukstāks par normu (0,9 °C zem tās) un ierindojas kā otrs vēsākais vasaras pirmais mēnesis 21. gadsimtā. Šis jūnijs izcēlās ar neierastu gaisa temperatūras gaitu, jo, mēnesim ritot, gaisa temperatūras kļuva nevis augstākas, bet arvien zemākas, vien pašā mēneša izskaņā tās pietuvojās normai. Šis bija arī salīdzinoši mitrs jūnijs (nokrišņu daudzums 146% no ilggadīgās normas) un bija desmitais mitrākais novērojumu vēsturē, bet otrs mitrākais 21. gadsimtā. Liels daudzums nokrišņu mēneša otrajā dekādē un vairākās trešās dekādes dienās nolija pār Ogres novada Lielpēčiem, tā rezultātā kopējais 2014. gada jūnija mēneša nokrišņu daudzums bija vislielākais līdz šim Lielpēčos jūnijā reģistrētais un vislielākais šajā mēnesī Latvijā — 160 mm (228% no normas). Lietusgāzes nereti pavadīja pērkona negaiss. Atsevišķās dienās mēneša otrajā pusē tika reģistrēta arī krusa. 17. jūnijā Alūksnē krusas graudu diametrs sasniedza 8 mm. Vasarai turpinoties, jūlijs Latvijā bija 5. siltākais jūlijs gan 21. gadsimtā, gan visā novērojumu vēsturē ar vidējo gaisa temperatūru +19,7 °C, kas ir 2,7 °C virs ilggadīgās normas. Jūlijā nolija vien 74% no ilggadīgās nokrišņu normas, līdz ar ko šis bija otrs sausākais jūlijs 21. gadsimtā. Tomēr, kā jau vasaras mēnešiem raksturīgi, nokrišņu daudzums bija teritoriāli ļoti mainīgs un Siguldā 29. jūlijā diennakts laikā nolija 122,8 mm, kas ir 123% no visa mēneša normas, tas ir lielākais jebkad diennaktī Siguldā nolijušais nokrišņu daudzums un sestais lielākais diennaktī nolijušais nokrišņu daudzums Latvijā. Augsta vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +17,3 °C, kas ir 1,1 °C virs ilggadīgās normas. Neierasti karsts bija augusta sākums, kad vairākas dienas Latvijā valdīja karstums virs +30 °C. Turklāt Ventspilī tika uzstādīts jauns visas Latvijas visa gada maksimālās gaisa temperatūras rekords. 3. augustā tas bija +36,7 °C, par 0,3 grādiem pārspējot iepriekšējo, gandrīz 70 gadus veco, Daugavpilī uzstādīto, bet jau nākamajā dienā to nomainīja jauns, vēl iespaidīgāks: +37,8 °C. Bet mēneša otrās dekādes sākumā karstums strauji rimās un mēneša otrajā pusē gaisa temperatūra jau bija zemāka par normu un līdz ar to pakāpeniski arī noslēdzās meteoroloģiskā vasara. Kopējais mēneša nokrišņu daudzums Latvijā vidēji bija 138,7 mm, kas ir 178% no ilggadīgās normas, līdz ar ko 2014. gada augusts bija otrs mitrākais 21. gadsimtā. Mēnesī tika reģistrētas 24 dienas ar pērkona negaisu un brāzmās visstiprākais vējš tika novērots 20. augustā Priekuļos 25 m/s, šai novērojumu stacijai augustā ir jauns maksimālā vēja ātruma rekords.

2014. gada septembra vidējā gaisa temperatūra bija 1 °C virs ilggadīgās normas, un 13. septembris bija līdz šim vissiltākais novērojumu vēsturē: Piedrujā gaisa temperatūra sasniedza +26,4 °C. Pirmās rudens salnas tika novērotas gandrīz mēnesi vēlāk nekā ierasts. Septembris bija sauss, nokrišņu daudzums Latvijā bija vien 33,2 mm, kas ir 46% no ilggadīgās normas. Mēneša vidējais vēja ātrums bija 38. mazākais novērojumu vēsturē. Oktobra vidējā gaisa temperatūra bija gandrīz normas robežās, tomēr 0,1 °C virs tās. Nolija 98,7 mm nokrišņu, kas ir 145% no ilggadīgās normas. Dobelē ar 74,3 mm tika uzstādīts jauns diennakts maksimālā nokrišņu daudzuma oktobrī Latvijā rekords. Jauni konkrēto vietu diennakts maksimālā nokrišņu daudzuma rekordi šajā diennaktī tika uzstādīti arī Ogres novada Lielpēčos un Zosēnos. Novembris noslēdzās ar vidējo gaisa temperatūru 0,7 °C virs normas. Novembrī visaugstākā gaisa temperatūra tika reģistrēta 4. novembrī Kolkā: +15,3 °C. Tik silts 4. novembrī Latvijā bija pirmoreiz, savukārt Kolkai tas bija jauns visa novembra mēneša maksimālās gaisa temperatūras rekords. Novembris aizritēja ar īpaši mazu nokrišņu daudzumu — 21,4 mm, kas ir vien 35% no normas.<ref>[http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/539983-2014gada_laika_apstaklu_rekordi 2014.gada laika apstākļu rekordi] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20150110124455/http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/539983-2014gada_laika_apstaklu_rekordi |date={{dat|2015|01|10||bez}} }}, tvnet.lv, {{dat|2015|1|3|SK}}</ref>

== Gada raksturojums pa mēnešiem ==
{{Latvijas temp un nokr infokaste
|jan temp = −6,1 °C
|feb temp = +0,4 °C
|mar temp = +3,4 °C
|apr temp = +7,2 °C
|mai temp = +12,0 °C
|jūn temp = +13,8 °C
|jūl temp = +19,7 °C
|aug temp = +17,3 °C
|sep temp = +12,7 °C
|okt temp = +6,5 °C
|nov temp = +2,3 °C
|dec temp = −0,9 °C

|jan nokr = 43 mm (98%)
|feb nokr = 31,5 mm (92%)
|mar nokr = 47,4 mm (137%)
|apr nokr = 30,9 mm (79%)
|mai nokr = 64,3 mm (131%)
|jūn nokr = 96,6 mm (146%)
|jūl nokr = 58,4 mm (74%)
|aug nokr = 138,7 mm (178%)
|sep nokr = 32,3 mm (46%)
|okt nokr = 98,7 mm (145%)
|nov nokr = 21,4 mm (35%)
|dec nokr = 61,1 mm (115%)
}}

Ar vidējo gaisa temperatūru −6,1 °C, kas ir 1,5 grādus zem ilggadējās normas, '''2014. gada janvāris''' ilggadējā gada pirmo mēnešu datu rindā bija ierindojies aukstāko 32. vietā, tūlīt aiz 2013. gada janvāra, kurš bija tikai grāda desmitdaļu aukstāks. Starp 21. gadsimta janvāriem 2014. gada pirmais mēnesis bija ceturtais aukstākais. Janvāra nokrišņu daudzums — 43 mm — ir bijis tuvs ilggadējiem vidējiem rādītājiem (98% no ilggadējās normas), tādējādi ierindojot to gan ilggadējās datu rindas, gan [[21. gadsimts|21. gadsimta]] decembra mēnešu vidusdaļā. Janvāri laika apstākļu ziņā var dalīt divās daļās — siltajā, mākoņainajā, lietainajā un aukstajā, saulainajā, sausajā. No mēneša sākuma līdz 12. janvārim diennakts vidējā gaisa temperatūra bija stabili virs normas, perioda vissiltākajās dienās paaugstinoties 10—11 grādus virs ilggadīgajiem vidējiem rādītājiem. Visas diennaktis no 6. līdz 10. janvārim ilggadīgajā datu rindā bija pirmo piecu vissiltāko atbilstošo datumu skaitā. Diennakts maksimālā gaisa temperatūra 7. un 8. janvārī pakāpās līdz mēnesī visaugstākajām atzīmēm: +6,1 līdz +8,3 grādiem. Neparasti augstas šajā laikā bija arī diennakts minimālās gaisa temperatūras. Perioda vissiltākajā naktī (uz 8. janvāri) tās nenoslīdēja zemāk par +4,5 līdz +6,6 grādiem. Siltais laiks bija arī nokrišņiem bagāts. Tā vislietainākajā periodā — no 10. līdz 12. janvārim — nolija vairāk kā puse no visa mēneša nokrišņu daudzuma. 10. janvārī [[Rucava|Rucavā]], [[Stende|Stendē]], [[Salacgrīva|Salacgrīvā]], [[Priekuļi|Priekuļos]] un [[Skrīveri|Skrīveros]] diennakts nokrišņu daudzums bija lielāks par visas mēneša pirmās dekādes nokrišņu normu. Janvāra otrajā dekādē Latvijā strauji un pārliecinoši ienāca ziema. Sākot no 15. janvāra, sals jau visā Latvijas teritorijā valdīja visu diennakti, kļūstot jo dienas, jo stiprāks. No 19. janvāra diennakts vidējā gaisa temperatūra lielākoties bija 8—10 grādus zem normas, diennakts minimālā gaisa temperatūra pārsvarā bija −16 līdz −20 grādi, tomēr gandrīz katru nakti noslīdot arī zem −20 grādiem. Viszemākā mēnesī vērtība (−24,3 °C) tika reģistrēta 26. janvārī [[Zosēni (Zosēnu pagasts)|Zosēnos]]. Mazāks sals bija piekrastes rajonos, it sevišķi, ja vējš pūta no jūras puses. Dienā Austrumlatvijā termometra stabiņš pakāpās pārsvarā līdz −7, −11 grādiem, bet šī temperatūra, mēneša beigās pūšot brāzmainam vējam, sajūtās likās zemāka. Tomēr jāatzīmē, ka 2014. gada janvārī netika uzstādīts neviens jauns minimālās gaisa temperatūras rekords — pat mēneša visaukstākajā laikā diennakts minimālās gaisa temperatūras šogad bija 5—15 grādus augstākas par līdz šim novērotajām. Anticiklona ietekmē debesīm skaidrojoties, aukstais laika periods bija ar minimālu nokrišņu daudzumu. Tādējādi biezumā nelielā sniega sega, kas visā Latvijā izveidojās praktiski vienas diennakts laikā — 13. janvārī — ar minimālām izmaiņām saglabājās līdz pat mēneša beigām. Toties skaidrajā laikā dāsni spīdēja saule. Tās spīdēšanas ilgums kopumā mēnesī bija 2,7 reizes lielāks par normu, tādējādi teritorijas lielākajā daļā janvāris kļuva par vissaulaināko gada pirmo mēnesi saules spīdēšanas novērojumu vēsturē. Mēneša vidējais vēja ātrums bija tuvs normai. Visstiprāk tas pūta 10. janvārī, jūras piekrastes rajonos brāzmās sasniedzot 20—22, Liepājas ostā 25 m/s. Stiprāks vējš bija arī mēneša pēdējās dienās, brāzmās jūras piekrastes rajonos, 31. janvārī arī daudzviet iekšzemē sasniedzot 15–20 m/s.<ref>[http://www.meteo.lv/lapas/noverojumi/meteorologija/laika-apstaklu-raksturojums/janvaris-2014-meteo?id=1868&nid=536 Laika apstākļu raksturojums 2014. gada janvārī] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20140327180117/http://www.meteo.lv/lapas/noverojumi/meteorologija/laika-apstaklu-raksturojums/janvaris-2014-meteo?id=1868&nid=536 |date={{dat|2014|03|27||bez}} }}, meteo.lv, {{dat|2014|2|5|SK}}</ref>

[[Attēls:Zvārtes iezis 01.2014.jpg|thumb|200px|[[Zvārtes iezis]], [[2014]]. gada [[29. janvāris]].]]
Ar vidējo gaisa temperatūru +0,4 °C, kas ir 5,1 grādu virs ilggadīgās normas, '''2014. gada februāris''' ilggadīgajā gada datu rindā bija astotais siltākais, bet 21. gadsimtā — trešais siltākais kalendāro ziemu noslēdzošais mēnesis. Februāra nokrišņu daudzums — 31,5 mm — bija nedaudz zem ilggadīgā vidējā (92% no ilggadīgās normas), ierindojot to gan ilggadīgās datu rindas, gan 21. gadsimta februāra mēnešu vidusdaļā. Tikpat strauji kā janvārī atnācis, līdz ar februāra pirmajām dienām atkāpās aukstais laiks. Vēl 30. janvārī diennakts vidējā gaisa temperatūra bija desmit, 31. janvārī — sešus grādus zemāka par normu, bet februāra pirmajās dienās gaisa temperatūra jau svārstījās ap normu. No 7. februāra līdz pat mēneša beigām iestājās stabili siltāks par normu laiks. Diennakts vidējā gaisa temperatūra šajā periodā bija 5—8 grādus augstāka par normu. Dienā temperatūra praktiski visā Latvijā bija pozitīva, visaugstākās vērtības — +7 līdz +10 grādus — sasniedzot 24.—25. februārī. Tomēr šīs temperatūras lielākoties bija zemākas par iepriekšējo gadu siltajos februāros uzstādītajām, tāpēc jauni maksimālo gaisa temperatūru rekordi visā 2014. gada februārī bija tikai trīs — 16. februārī [[Pāvilosta|Pāvilostā]], 18. februārī [[Zīlāni|Zīlānos]] un 24. februārī [[Saulkrasti|Saulkrastos]] ([[Skulte (Skultes pagasts)|Skulte]]s novērojumu stacijā). Minimālās gaisa temperatūras viszemākās bija no 1. līdz 6. februārim — līdz −14, −16 grādiem, kas arī šajā laikā bija ievērojami mazāk par ilggadīgi viszemākajām šajā laika periodā. Mēneša gaitā ar nokrišņiem visbagātākā bija otrā dekāde. Tajā nokrišņu daudzums kopumā Latvijā bija gandrīz divreiz lielāks par normu, Latgalē sasniedzot 260—280%. Kontrastā tam sausa bija mēneša trešā dekāde — tajā kopumā Latvijā nokrišņu bija tikai 9% no normas. Siltā laika ietekmē mēneša laikā strauji izkusa jau tā plānā sniega sega. Otrajā dekādē jau praktiski bez sniega bija Kurzeme un Latvijas vidusdaļa, bet 25. februārī, kā pēdējā, Latvijā izkusa sniega sega arī [[Alūksne|Alūksnē]]. Mēneša vidējais vēja ātrums bija 0,6 m/s zemāks par normu. Visstiprāk tas pūta 1. februārī, brāzmās teritorijas lielākajā daļā sasniedzot 15–20 m/s.<ref>[http://www.meteo.lv/lapas/noverojumi/meteorologija/laika-apstaklu-raksturojums/februaris-2014-meteo?id=1881&nid=536 Laika apstākļu raksturojums 2014. gada februārī] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160624190502/http://www.meteo.lv/lapas/noverojumi/meteorologija/laika-apstaklu-raksturojums/februaris-2014-meteo?id=1881&nid=536 |date={{dat|2016|06|24||bez}} }}, meteo.lv, {{dat|2014|3|3|SK}}</ref>

Ar vidējo gaisa temperatūru +3,4 °C, kas ir 4,7 grādus virs ilggadīgās normas, '''2014. gada marts''' ilggadīgajā gada datu rindā bija trešais siltākais, bet 21. gadsimtā — otrais siltākais pavasara pirmais mēnesis, tūlīt aiz [[2007. gada laikapstākļi Latvijā|2007. gada]]. Marta nokrišņu daudzums — 47,4 mm (137% no ilggadīgās normas) — šo mēnesi bija ierindojis ilggadīgajā datu rindā kā 14. mitrāko, bet 21. gadsimtā kā ceturto mitrāko. 2014. gada marta lielākajā daļā diennakts vidējā gaisa temperatūra bija virs normas. Divpadsmit mēneša dienās kopā tika uzstādīti 52 jauni konkrētās dienas konkrētajā vietā gaisa temperatūras rekordi, bet 10. un 23. marts bija līdz šim vissiltākie visā Latvijā kopumā. 23. marta visaugstākā maksimālā gaisa temperatūra +18,5 °C ([[Krāslavas novads|Krāslavas novada]] Piedrujā) bija arī visaugstākā gaisa temperatūra Latvijā visā mēnesī. Līdz normai un arī nedaudz zem tās gaisa temperatūra noslīdēja [[16. marts|16.]]—[[18. marts|18.]] un [[31. marts|31. martā]]. 18. martā vietām Austrumlatvijā temperatūras stabiņš saruka arī zem −10 grādiem, viszemāko mēnesī gaisa temperatūru sasniedzot [[Rēzekne|Rēzeknē]]: −11,1 °C. Mēneša gaitā 96% no visa nokrišņu daudzuma izkrita divpadsmit dienās — no 15. līdz 26. martam. Četrās no tām — 15., 20., 23. un 25. martā — diennaktī izkritušais nokrišņu daudzums vietām pārsniedza visas atbilstošās dekādes nokrišņu normu. Nokrišņu perioda sākums sakrita ar gaisa temperatūras pazemināšanos, kā rezultātā 15.—16. martā Latvijas lielākajā daļā izveidojās sniega sega, kas vislielāko biezumu sasniedza 20. martā Siguldā — 18 cm. Tomēr arī šīs sniega segas mūžs bija īss — temperatūrai paaugstinoties, tā jau 21. martā izkusa. Vēja vidējais ātrums — 3,3 m/s — bija tuvs normai. Aktīvie cikloni, kas mēneša vidusdaļā atnesa Latvijai nokrišņus, izraisīja arī līdz šim visstiprāko vēju. 15. martā tas stipri pūta visā Latvijā, brāzmās vislielāko ātrumu sasniedzot Baltijas jūras piekrastē — 30 m/s, Kurzemes iekšzemes rajonos līdz 29 m/s, Austrumlatvijā 14–19 m/s. Kurzemē vēja brāzmas plosījās vēl arī nākamajās dienās, brāzmās 16. martā sasniedzot 20, bet 17. martā — 24 m/s. Divas vētrainas dienas bija arī mēneša trešās dekādes sākumā — 21. martā vēja brāzmas Kurzemē sasniedza 18—22, pārējā teritorijā 15–18 m/s, 25. martā piekrastes rajonos un arī Kurzemes vidienē — 18–20 m/s.<ref>[http://www.meteo.lv/lapas/2014-gada-marts-otrais-siltakais-un-ceturtais-nokrisniem-bagatakais-21?id=1888&nid=536 2014. gada marts — otrais siltākais un ceturtais nokrišņiem bagātākais 21. gadsimtā] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160624185631/http://www.meteo.lv/lapas/2014-gada-marts-otrais-siltakais-un-ceturtais-nokrisniem-bagatakais-21?id=1888&nid=536 |date={{dat|2016|06|24||bez}} }}, meteo.lv, {{dat|2014|4|2|SK}}</ref><ref>[http://www.meteolapa.lv/blogs/5315/marts-tresais-siltakais-noverojumu-vesture-aprila-otraja-puse-siltaks-laiks Marts trešais siltākais novērojumu vēsturē, aprīļa otrajā pusē — siltāks laiks], meteolapa.lv, {{dat|2014|4|4|SK}}</ref>

Ar vidējo gaisa temperatūru +7,2 °C, kas ir 2,3 grādus virs ilggadīgās normas, '''2014. gada aprīlis''' ilggadīgajā gada datu rindā bija piektais siltākais, bet 21. gadsimtā — vissiltākais pavasara vidējais mēnesis. 2014. gada aprīļa nokrišņu daudzums — 30,9 mm (79% no ilggadīgās normas) — šo mēnesi ir ierindojis ilggadīgās datu rindas vidusdaļā, vairāk uz sauso pusi. 2014. gada aprīļa lielākajā daļā diennakts vidējā gaisa temperatūra bija virs normas. Vissiltākais laiks bija no 19. līdz 22. aprīlim, kad diennakts vidējā gaisa temperatūra bija 6—9 grādus virs normas. Šajās dienās maksimālā gaisa temperatūra pirmo reizi šopavasar pakāpās virs +20 grādiem, mēnesī visaugstāko vērtību, +25,4 grādus, sasniedzot 22. aprīlī [[Ogres novads|Ogres novada]] Lielpēčos. 20., 21. un 22. aprīlī vietām tika uzstādīti jauni konkrētās dienas konkrētajā vietā maksimālās gaisa temperatūras rekordi. Lai arī viszemākās gaisa temperatūras, −7, −9 grādi, bija mēneša sākumā, sals naktī un rīta pusē gaisā bija gandrīz visu mēnesi, arī trešā dekādē vietām sasniedzot −3, −5 grādus. Nokrišņu daudzums mēneša gaitā bija nevienmērīgs. Visvairāk nokrišņu — 80% no visa mēneša nokrišņu daudzuma — izkrita laikā no 7. līdz 9. aprīlim. 9. aprīlī Latvijas lielākajā daļā diennakts nokrišņu daudzums pārsniedza visas mēneša pirmās dekādes nokrišņu normu, Dobelē — pat 2,3 reizes. Turpretī mēneša sākums un laika periods no 17. aprīļa līdz mēneša beigām bija gandrīz bez nokrišņiem. Nokrišņi lielākoties bija lietus veidā. Mēneša sākumā izkrita arī sniegs, 14. aprīlī — ledus graudi, tomēr sniega sega, ja arī naktī izveidojās, dienā, temperatūrai paaugstinoties, izzuda. Mēneša vidējais vēja ātrums (2,6 m/s, kas ir 0,9 m/s zem normas) bija otrais lēnākais pēdējos 38 gados aprīlī novērotais. Mēneša laikā bija tikai viena diena (15. aprīlis), kad vēja ātrums brāzmās sasniedza vētraina vēja spēku.<ref>[http://www.meteo.lv/lapas/noverojumi/meteorologija/laika-apstaklu-raksturojums/si-gada-laika-apstakli/aprilis-2014/laika-apstaklu-raksturojums-2014-gada-aprili?id=1904&nid=894 Laika apstākļu raksturojums 2014. gada aprīlī] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20140708122018/http://meteo.lv/lapas/noverojumi/meteorologija/laika-apstaklu-raksturojums/si-gada-laika-apstakli/aprilis-2014/laika-apstaklu-raksturojums-2014-gada-aprili?id=1904&nid=894 |date={{dat|2014|07|08||bez}} }}, meteo.lv</ref>

Ar vidējo gaisa temperatūru +12,0 °C, kas ir 1,2 grādus virs ilggadīgās normas, '''2014. gada maijs''' ilggadīgajā gada datu rindā bija 16. siltākais, bet 21. gadsimtā — 5. siltākais pavasari noslēdzošais mēnesis. Ar mēneša kopējo nokrišņu daudzumu — 64,3 mm (131% no ilggadīgās normas) — 2014. gada maijs ilggadīgo datu rindā bija ierindojies mitrāko pavasari noslēdzošo mēnešu trešā desmita vidusdaļā. 21. gadsimta maija mēnešu datu rindā šī gada maijs ir 6. mitrākais. Jāatzīmē arī, ka 2014. gada maijs bija piektais maijs pēc kārtas, kad mēneša nokrišņu daudzums ir bijis lielāks par normu. Maijs kārtējo reizi parādīja, cik daudzveidīgi var būt Latvijas laika apstākļi atkarībā no valdošajām gaisa masām. Mēneša sākumā ar ziemeļrietumu, rietumu vējiem Latvijā ieplūda auksts gaiss, diennakts vidējā gaisa temperatūra noslīdēja līdz 4—5 grādiem zem normas, bet naktīs daudzviet bija sals līdz −3, −5 grādiem. Visaukstākā visā mēnesī bija nakts uz 3. maiju, kad gaisā −1, −5 grādu sals bija gandrīz visā Latvijā, bet zāles virskārtā temperatūra vietām noslīdēja pat zem −10 grādiem. Pāvilostā, [[Liepāja|Liepājā]], Stendē un [[Daugavpils|Daugavpilī]] tik zemas gaisa temperatūras šajā diennaktī tika reģistrētas pirmoreiz. Lietum šai laika periodā brīžam pievienojās arī slapjš sniegs un sniega graudi. Maija otrajā pusē līdz ar siltām gaisa masām no dienvidaustrumiem, dienvidiem Latvijā mēnesi ātrāk par ilggadīgiem vidējiem termiņiem sākās meteoroloģiskā vasara. Diennakts vidējā gaisa temperatūra paaugstinājās līdz pat 7-10 grādiem virs normas. 19., 23.—25. maijā dienā gaisa temperatūra bija kā karstā vasarā — līdz pat +31, +31,7 grādiem. Tādējādi šī gada 19., 23., 24. un 25. maijs kļuva par viskarstākajiem atbilstošajiem datumiem ne tikai lielā daļā novērojumu staciju, bet arī visā Latvijā kopumā. Vēsās gaisa masas Latviju sasniedza atkal mēneša pēdējās dienās, kad naktīs gaisa temperatūra noslīdēja līdz pat +4, +6 grādiem, bet zāles virskārtā Latvijas augstākajās vietās viszemākā temperatūra bija +0,2 līdz +1,5 °C. 2014. gada maijā pilnībā sausa visā Latvijā bija tikai viena diena, bet visvairāk — 2/3 no visa mēneša nokrišņu daudzuma — zemi sasniedza mēneša pirmajā pusē. Latvijas austrumu daļā visstiprākās lietusgāzes bija 12. un 13. maijā — šeit vietām diennakts nokrišņu daudzums pārsniedza dekādes normu 1,3—1,8 reizes, bet abu minēto diennakšu kopējais nokrišņu daudzums bija tuvs visa mēneša nokrišņu normai. Latvijas centrālajos rajonos un Vidzemē dekādes nokrišņu normai līdzvērtīgas un arī to pārsniedzošas lietusgāzes bija 20. un 21. maijā. Vismazāk nokrišņu šai mēnesī bija Kurzemē — tas bija vienīgais reģions ar mēneša nokrišņu daudzumu zem normas. Mēneša vidējais vēja ātrums (2,5 m/s, kas ir 0,6 m/s zem normas) bija otrais lēnākais pēdējos 38 gados maijā novērotais. Brāzmās vētraina vēja spēks tika sasniegts 1., 4. un 5. maijā Kurzemē un Rīgas līča dienvidu daļā — 18–20 m/s. Mēneša otrajā pusē daudzviet bija pērkona negaisi ar lokālu vēja pastiprināšanos: 20. maijā Rūjienā brāzmās līdz 22 m/s, bet 25. maijā [[Dobele|Dobelē]] līdz 23 m/s.<ref>[http://www.meteo.lv/lapas/noverojumi/meteorologija/laika-apstaklu-raksturojums/si-gada-laika-apstakli/maijs-2014/laika-apstaklu-raksturojums-2014-gada-maija?id=1913&nid=898 Laika apstākļu raksturojums 2014. gada maijā] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20140708124622/http://meteo.lv/lapas/noverojumi/meteorologija/laika-apstaklu-raksturojums/si-gada-laika-apstakli/maijs-2014/laika-apstaklu-raksturojums-2014-gada-maija?id=1913&nid=898 |date={{dat|2014|07|08||bez}} }}, meteo.lv</ref>

Ar vidējo gaisa temperatūru +13,8 °C, kas ir 0,9 grādus zem ilggadīgās normas, '''2014. gada jūnijs''' ilggadīgajā gada datu rindā bija vēsāko jūnija mēnešu trešā desmita vidū, bet 21. gadsimtā — otrais vēsākais vasaras pirmais mēnesis. Ar mēneša kopējo nokrišņu daudzumu — 96,6 mm (146% no ilggadīgās normas) — 2014. gada jūnijs ilggadīgajā datu rindā ir ierindojies mitrāko vasaras sākuma mēnešu desmitajā vietā. 21. gadsimta jūnija mēnešu datu rindā — otrais ar nokrišņiem bagātākais. 2014. gada jūnijā gaisa temperatūras izmaiņas bija pretējas ierastajām — mēnesim ritot, laiks palika nevis siltāks, bet aukstāks. Mēneša pirmā dekāde bija 2,6 grādus siltāka par normu un mēneša vissiltākajā dienā — 4.jūnijā — Latvijas centrālajos un austrumu rajonos gaiss sasila līdz +27, +29,5 grādiem. Daudzviet Latvijas austrumu daļā tika uzstādīti jauni 4. jūnija konkrētajā vietā maksimālās gaisa temperatūras rekordi un tikai pavisam nedaudz pietrūka līdz šai dienā 1949. gadā reģistrētajai visaugstākajai visā Latvijā gaisa temperatūrai. Turpmāk gaisa temperatūra pakāpeniski slīdēja uz leju un mēneša otrajā pusē lielākoties bija 4—6 grādus zem normas. Nu jau savukārt sāka krist iepriekšējie diennakts minimālās gaisa temperatūras rekordi — 16., 17., 18., 21., 26. un 27. jūnijā atsevišķās vietās, bet naktī uz 28. jūniju — Latvijas lielākajā daļā. 27. jūnijā līdz jaunam visas Latvijas minimālās gaisa temperatūras rekordam pietrūka nieka 0,3 °C. Siltākas gaisa masas Latviju sasniedza mēneša pēdējās dienās — 29. un 30. jūnija diennakts vidējās gaisa temperatūras jau bija tuvas normai. 2014. gada jūnijā lielāks vai mazāks nokrišņu daudzums Latvijā bija katru mēneša dienu. Stipru lietusgāžu lokālais raksturs bija iemesls visai ievērojamiem nokrišņu daudzuma kontrastiem. Tā, piemēram, Liepājā, 3. un 29. jūnijā diennaktī nolīstot aptuveni divām dekādes nokrišņu normām līdzvērtīgam nokrišņu daudzumam, kopējais mēneša nokrišņu daudzums bija 220% no normas, bet netālajā Rucavā, kur mēneša laikā intensīvu nokrišņu nebija, mēneša nokrišņu daudzums bija pat nedaudz zem normas (97%).
Liels daudzums nokrišņu mēneša otrajā dekādē un vairākās trešās dekādes dienās nolija pār Ogres novada Lielpēčiem, tā rezultātā kopējais 2014. gada jūnija mēneša nokrišņu daudzums bija vislielākais līdz šim Lielpēčos jūnijā reģistrētais un vislielākais šajā mēnesī Latvijā — 160 mm (228% no normas). Lietusgāzes nereti pavadīja pērkona negaiss. Atsevišķās dienās mēneša otrajā pusē tika reģistrēta arī krusa. 17. jūnijā Alūksnē krusas graudu diametrs sasniedza 8 mm. Mēneša vidējais vēja ātrums (2,5 m/s, kas ir 0,4 m/s zem normas) bija sestais lēnākais pēdējos 38 gados jūnijā novērotais. Visstiprākās brāzmas tika novērotas 17. jūnijā, Kurzemē tās sasniedza 15—17, Viduslatvijā 17—19, bet Austrumlatvijā — 20 m/s.<ref>[http://www.meteo.lv/lapas/noverojumi/meteorologija/laika-apstaklu-raksturojums/si-gada-laika-apstakli/junijs-2014/2014-gada-junijs-otrais-vesakais-un-otrais-ar-nokrisniem-bagatakais-va?id=1921&nid=905 2014. gada jūnijs — otrais vēsākais un otrais ar nokrišņiem bagātākais vasaras sākuma mēnesis 21. gadsimtā] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160624182225/http://www.meteo.lv/lapas/noverojumi/meteorologija/laika-apstaklu-raksturojums/si-gada-laika-apstakli/junijs-2014/2014-gada-junijs-otrais-vesakais-un-otrais-ar-nokrisniem-bagatakais-va?id=1921&nid=905 |date={{dat|2016|06|24||bez}} }}, meteo.lv</ref>

Pēc vēsā vasaras sākuma, '''2014. gada jūlijs''', ar vidējo gaisa temperatūru +19,7 °C (2,7 grādus virs ilggadīgās normas), gan ilggadīgajā datu rindā, gan 21. gadsimtā bija piektais siltākais vasaras vidus mēnesis. Ar mēneša kopējo Latvijā nokrišņu daudzumu — 58,4 mm (74% no ilggadīgās normas) — 2014. gada jūlijs ilggadīgajā datu rindā ierindojās sausāko vasaras vidus mēnešu trešā desmita sākumā, bet 21. gadsimta jūlija mēnešu datu rindā, otrais sausākais. Pēc nedaudz vēsāka par ilggadīgajiem vidējiem rādītājiem mēneša sākuma, Latvijā sāka valdīt silta, brīžam arī karsta vasara. Mēneša pirmajā un trešajā dekādēs gaisa temperatūra pakāpās līdz pat 5—6 grādiem virs normas, dienā gaiss vietām sakarsa arī virs +30 grādiem. Visaugstākā šai mēnesī gaisa temperatūra tik reģistrēta 30. jūlijā Ogres novada Lielpēčos: +33,6 °C. Naktīs, vējam pūšot no jūras puses, piekrastes rajonos termometra stabiņš noslīdēja arī zem +10 grādiem, mēnesī viszemāko vērtību sasniedzot 19. jūlijā [[Ventspils novads|Ventspils novada]] Vičakos: +6,2 °C. Kopumā mēnesī vismazāk lija Kurzemes jūras piekrastes rajonos — Ventspilī tikai 16%, Kuldīgā, Liepājā, Rucavā 25—27% no mēneša "plāna". Pārējā teritorijā bija vasarai raksturīgais teritoriāli mainīgais nokrišņu daudzums ar lokāli stiprām un pat ļoti stiprām lietusgāzēm. Tā dekādes nokrišņu normu līdz 1,5 reizēm pārsniedzošs nokrišņu daudzums zemi sasniedza 1. jūlijā Priekuļos, Ogres novada Lielpēčos, Skrīveros un Zosēnos, 15. jūlijā Sīļos, 19. jūlijā Lubānā, un 31. jūlijā Salacgrīvā, bet 29. jūlijā pār Siguldu nolijušais neparasti lielais nokrišņu daudzums jau pārsniedza visa mēneša normu — 123%. 122,8 mm nokrišņu, kas Siguldā izlija 29. jūlija pēcpusdienā 6 stundu laikā, bija lielākais jebkad diennaktī Siguldā izlijušais nokrišņu daudzums un sestais lielākais diennaktī izlijušais nokrišņu daudzums Latvijā. Vislielākais Latvijā diennaktī izlijušais nokrišņu daudzums ir reģistrēts Ventspilī — tur 1973. gada 9. jūlijā, arī pēcpusdienā, arī 6 stundu laikā, zemi sasniedza 160 mm nokrišņu. Jūlijā kopā Latvijā bija 18 dienas ar pērkona negaisu, teritoriāli biežāk tas bija centrālajos un austrumu rajonos. Mēneša vēja ātrums (2,1 m/s, kas ir 0,6 m/s zem normas) bija viens no lēnākajiem jūlijā novērotajiem, tikai divās mēneša dienās — 29. un 31. jūlijā — brāzmās Austrumlatvijā lokāli sasniedzot 17–18 m/s.<ref>[http://www.meteo.lv/lapas/noverojumi/meteorologija/laika-apstaklu-raksturojums/si-gada-laika-apstakli/julijs-2014/julijs-2014-meteo?id=1938&nid=918 2014. gada jūlijs — piektais siltākais vasaras vidus mēnesis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160624190041/http://www.meteo.lv/lapas/noverojumi/meteorologija/laika-apstaklu-raksturojums/si-gada-laika-apstakli/julijs-2014/julijs-2014-meteo?id=1938&nid=918 |date={{dat|2016|06|24||bez}} }}, meteo.lv</ref>

Ar gaisa temperatūras un nokrišņu daudzuma kontrastiem tika pavadīts vasaras pēdējais mēnesis. Ar vidējo gaisa temperatūru +17,3 °C (1,1 grādu virs ilggadīgās normas) '''2014. gada augusts''' ilggadīgajā datu rindā bija 19. siltākais, bet 21. gadsimtā — 6. siltākais, par 0,2 °C apsteidzot iepriekšējo, 2013. gada, augustu. Ar mēneša kopējo Latvijā nokrišņu daudzumu 138,7 mm (178% no ilggadīgās normas), ilggadīgajā datu rindā augusts bija piektais ar nokrišņiem bagātākais, bet 21. gadsimta augusta mēnešu datu rindā — otrais mitrākais. 2014. gada jūlijā sācies, karstums turpinājās arī augustā. Ar vidējo gaisa temperatūru +22,0 °C, kas ir 4,9 grādus virs ilggadīgās normas, mēneša pirmā dekāde bija karstākā augusta pirmā dekāde Latvijā. Ne tikai augusta mēneša, bet visas vasaras viskarstākās dienas bija 3., 4. un 5. augusts, kad diennakts vidējā gaisa temperatūra paaugstinājās 7—9, atsevišķās vietās pat 10—11 grādus virs normas — kopumā Latvijā tāds karstums šajās dienās bija pirmoreiz. Laikā no 2. līdz 8. augustam katru dienu un arī vēl 11. augustā gaiss Latvijā sakarsa virs +30 grādiem. 3. un 4. augustā Kurzemes rietumu daļā termometra stabiņš pakāpās virs +35 grādiem. Ventspilī, kur šajās dienās laiks bija viskarstākais, tika uzstādīts jauns visas Latvijas visa gada maksimālās gaisa temperatūras rekords. 3. augustā tas bija +36,7 °C, par 0,3 grādiem pārspējot iepriekšējo, gandrīz 70 gadus veco, Daugavpilī uzstādīto, bet jau nākamajā dienā to nomainīja jauns, vēl iespaidīgāks: +37,8 °C. Arī 4. augustā Ventspilī sasniegtā diennakts vidējā gaisa temperatūra (+28,8 °C) ir līdz šim visaugstākā Latvijā. Pāvilostā ar +35,9 °C (3. augustā) un Liepājā ar +35,6 °C (4. augustā) tika sasniegtas jaunas visa gada visaugstākās gaisa temperatūras šo pilsētu novērojumu vēsturē. Dobelē ar +35,1 °C (3. un 4. augustā) un [[Saldus|Saldū]] ar +33,1 °C (4. augustā) tika uzstādīti jauni šo pilsētu augusta mēneša maksimālās gaisa temperatūras rekordi. Jauni konkrēto dienu konkrētajā vietā rekordi 3. un 4. augustā tika uzstādīti Latvijas lielākajā daļā un atsevišķās vietās vēl arī 2., 5., 6. un 11. augustā. Arī naktis šai laikā nesniedza veldzi — atsevišķās vietās tās pat varēja saukt par tropiskajām, jo tajās minimālā gaisa temperatūra nenoslīdēja zemāk par +20 grādiem. Karstums visai strauji rimās mēneša otrās dekādes sākumā. Diennakts vidējā gaisa temperatūra 13. augustā jau bija gandrīz līdzvērtīga, bet turpmāk, līdz pat mēneša beigām, zemāka par ilggadīgo vidējo šai laikā. Laikam kļūstot vēsākam, mēneša otrajā pusē pakāpeniski noslēdzās arī meteoroloģiskā vasara. Visilgāk — līdz 29. augustam — tā bija jūras piekrastes rajonos. Mēneša pēdējās dienās naktīs gaiss atdzisa līdz rudenīgiem +3, +5 grādiem. Lai gan ne pavisam bez nokrišņiem, tomēr mēneša karstajā laikā nokrišņu bija salīdzinoši maz. Temperatūrai pazeminoties, atsākās un gandrīz līdz mēneša beigām turpinājās nokrišņu daudzumā kontrastainu lietusgāžu laiks. Gan otrajā, gan trešajā mēneša dekādēs nokrišņu daudzums kopumā Latvijā pārsniedza normu vairāk kā divas reizes, bet atsevišķās vietās pārsniegums bija četras un gandrīz piecas reizes. Visā mēnesī ar nokrišņiem visbagātākais kopumā Latvijā bija 25. augusts, kad diennakts nokrišņu daudzums gandrīz visur Valsts centrālajos un austrumu rajonos bija tuvs vai lielāks par visas dekādes nokrišņu normu. Lokāli vislielākais nokrišņu daudzums — 59,6 mm, kas divas reizes pārsniedz dekādes nokrišņu normu — izkrita 28. augustā Siguldā. Tas ir otrais vislielākais nokrišņu daudzums diennaktī šajā gadā. Jāatzīmē, ka pirmais — 122,8 mm — 29. jūlijā arī izkrita Siguldā. Siguldā dāsni lija arī citās šī mēneša dienās, tā rezultātā 2014. gada augustā [[Sigulda|Siguldā]] reģistrētais nokrišņu daudzums bija ilggadīgi vislielākais šai pilsētā augustā novērotais. Augustā Latvijā bija 24 dienas ar pērkona negaisu, teritoriāli biežāk tas bija jūras piekrastes rajonos. Mēneša vidējais vēja ātrums bija 2,5 m/s, kas ir tuvu normai. Stiprām vēja brāzmām, tāpat kā intensīviem nokrišņiem un pērkona negaisiem, bija lokāls raksturs. Mēneša pirmajā un trešajā dekādēs vislielākais vēja brāzmu ātrums tika reģistrēts Daugavgrīvā: 6. augustā 21 m/s, 27. augustā 19 m/s. 20. augustā Priekuļos sasniegtie 25 m/s bija visstiprākās vēja brāzmas 2014. gada augustā Latvijā un jauns ilggadīgais vēja brāzmu rekords augusta mēnesī Priekuļos.<ref>[http://www.meteo.lv/lapas/noverojumi/meteorologija/laika-apstaklu-raksturojums/si-gada-laika-apstakli/augusts-2014/augusts-2014-meteo?id=1950&nid=930 2014. gada augusts — sestais siltākais un otrais ar nokrišņiem bagātākais 21. gadsimtā] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160624185649/http://www.meteo.lv/lapas/noverojumi/meteorologija/laika-apstaklu-raksturojums/si-gada-laika-apstakli/augusts-2014/augusts-2014-meteo?id=1950&nid=930 |date={{dat|2016|06|24||bez}} }}, meteo.lv</ref>

[[Attēls:Laucinu karjers.jpg|left|200px|thumb|[[Lauciņu karjera ezers|Lauciņu dolomīta karjera ezers]] [[Cēsis|Cēsīs]]. [[2014. gads|2014. gada]] [[27. septembris]].]]
Ar vidējo gaisa temperatūru +12,7 °C (1 grādu virs ilggadīgās normas) '''2014. gada septembris''' ilggadīgajā datu rindā bija 24. siltākais, bet 21. gadsimtā — 6. siltākais. Ar mēneša kopējo Latvijā nokrišņu daudzumu 32,3 mm (46% no ilggadīgās normas), 2014. gada septembris ilggadīgajā datu rindā bija piektais sausākais, bet 21. gadsimtā — trešais sausākais. Līdz ar septembra pirmajām dienām noslēdzās divu nedēļas ilgušais stabili vēsais laiks un temperatūra sāka paaugstināties. Ar nelieliem pārtraukumiem tā turējās virs normas, visaugstāk — 4 grādus virs tās — pakāpjoties 8., 12. un 13. septembrī. Līdz pat 21. septembrim dienā gaiss Latvijā sasila virs +20 grādiem, mēnesī visaugstāko vērtību, +26,4 grādus, sasniedzot 13. septembrī [[Krāslavas novads|Krāslavas novada]] [[Piedruja|Piedrūjā]]. Tik silts laiks 13. septembrī Latvijā tika novērots pirmoreiz. Pirmās salnas gaisā šoruden tika reģistrētas gandrīz mēnesi vēlāk par ilggadīgi visagrākajām. 23. septembrī līdz −1 grādam gaiss atdzisa Kurzemē (Stendē), bet 24. septembrī Austrumlatvijas lielākajā daļā termometra stabiņš noslīdēja līdz −1, −2 grādiem. Salnas zāles virskārtā sākās jau 3., 4. septembrī, maksimālo intensitāti (−4, −6 grādus) sasniedzot 24. septembra naktī. Pēc lietainā augusta, septembrī visā Latvijā piedzīvojām sausa un saulaina laika periodus. Parasto 13—17 dienu mēnesī ar nokrišņiem vietā šī gada septembrī dienu skaits ar nokrišņiem 0,1 mm un vairāk bija no 5 Bauskā un Salacgrīvā līdz 12 Rucavā un Kuldīgā. Saules spīdēšanas ilgums mēnesī pārsniedza normu 1,2—1,5 reizes. Divos nokrišņu periodos vislielākais to daudzums izkrita Saldū un Dobelē (86% un 78% no mēneša normas), bet diennaktī vislielākais nokrišņu daudzums šomēnes nolija pār Rucavu (17,6 mm, 12. septembrī) un Kalnciemu (17,4 mm, 23. septembrī). Mēneša vidējais vēja ātrums bija 2,0 m/s (1,1 m/s zem normas), kas ir vismazākais pēdējos 38 gados septembrī novērotais. Mēneša laikā visstiprākās vēja brāzmas bija 23. un 24. septembrī, Baltijas jūras piekrastē sasniedzot 20 m/s.<ref>[http://www.meteo.lv/lapas/noverojumi/meteorologija/laika-apstaklu-raksturojums/si-gada-laika-apstakli/septembris-2014/septembris-2014-meteo?id=1965&nid=938 2014. gada septembris — trešais sausākais 21. gadsimtā un piektais sausākais nokrišņu novērojumu vēsturē] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160624181124/http://www.meteo.lv/lapas/noverojumi/meteorologija/laika-apstaklu-raksturojums/si-gada-laika-apstakli/septembris-2014/septembris-2014-meteo?id=1965&nid=938 |date={{dat|2016|06|24||bez}} }}, meteo.lv</ref>

Ar vidējo gaisa temperatūru +6,5 °C (0,1 grādu virs ilggadīgās normas) '''2014. gada oktobris''' ilggadīgajā datu rindā bija ierindojies vidusdaļā, bet 21. gadsimtā ir bija piektais vēsākais. Ar kopējo Latvijā mēneša nokrišņu daudzumu 98,7 mm (145% no ilggadīgās normas), tas ilggadīgajā datu rindā bija 14. mitrākais, bet 21. gadsimtā — ceturtais nokrišņiem bagātākais. 2014. gada oktobrim bija raksturīgas biežas un mēneša otrajā pusē arī krasas temperatūras svārstības. Mēnesī visaugstāk termometra stabiņš pakāpās 10. oktobrī — dienā Latgalē gaiss sasila līdz +20, +21,9 grādiem, tikai pavisam nedaudz atpaliekot no šīs dienas ilggadīgā absolūti maksimālā visas Latvijas gaisa temperatūras rekorda. Jauns konkrētās dienas absolūti maksimālās gaisa temperatūras visas Latvijas rekords tika uzstādīts 28. oktobrī, kad Mērsragā gaiss sasila līdz +16,3 grādiem. Visaukstākās mēneša diennaktis bija 23. un 24. oktobris. Naktī uz 24. oktobri termometra stabiņš pirmo reizi šoruden Latvijā noslīdēja zem −10 grādiem, Madonā sasniedzot −11,7 grādus. Tik zema gaisa temperatūra Latvijā 24. oktobrī tika reģistrēta pirmoreiz. Arī nokrišņu sadalījums mēneša gaitā bija kontrastains. 97% no visa mēneša nokrišņu daudzuma nolija laikā no 9. līdz 21. oktobrim. Mēneša otrās dekāde ar nokrišņu daudzumu, kas 3,5 reizes pārsniedza dekādes normu un bija arī lielāka par visa mēneša nokrišņu "plānu", kļuva par nokrišņiem visbagātāko oktobra vidus dekādi Latvijā. Kopumā mēnesī vislielākais nokrišņu daudzums nolija pār Dobeli, Ogres novada Lielpēčiem, Zosēniem un Lubānu: 210—260% no mēneša normas. Ar nokrišņiem visbagātākā diennakts bija 14. oktobris. Dobelē ar 74,3 mm tika uzstādīts jauns diennakts maksimālā nokrišņu daudzuma oktobra mēnesī Latvijā rekords. Jauni konkrēto vietu diennakts maksimālā nokrišņu daudzuma rekordi šajā diennaktī tika uzstādīti arī Ogres novada Lielpēčos un Zosēnos. Gandrīz visā Latvijā kādā no oktobra otrās dekādes dienām diennakts nokrišņu daudzums bija lielāks par visas dekādes nokrišņu "plānu", Lubāna bija vienīgā no stacijām, kur tas notika četrās diennaktīs. 17. un 21. oktobrī pirmo reizi šoruden tika reģistrēts slapjš sniegs. Mēneša vidējais vēja ātrums bija 2,9 m/s (0,6 m/s zem normas). Mēneša laikā tikai piecās dienās Baltijas jūras piekrastē vēja brāzmas sasniedza vētraina vēja spēku, visstiprāk — līdz 19 m/s — pūšot 6. un 7. oktobrī Kolkā.<ref>[http://www.meteo.lv/lapas/noverojumi/meteorologija/laika-apstaklu-raksturojums/si-gada-laika-apstakli/oktobris-2014/oktobris-2014-meteo?id=1973&nid=942 Laika apstākļu raksturojums 2014. gada oktobrī]{{Novecojusi saite}}, meteo.lv</ref>

Ar vidējo gaisa temperatūru +2,3 °C (0,7 grādus virs ilggadīgās normas) '''2014. gada novembris''' gan ilggadīgajā datu rindā, gan 21. gadsimta novembru skaitā bija ierindojies vidusdaļā. Ar kopējo Latvijā mēneša nokrišņu daudzumu 21,4 mm (35% no ilggadīgās normas) 2014. gada novembris ilggadīgajā datu rindā bija bijis 4. sausākais, bet 21. gadsimtā — vissausākais rudens noslēguma mēnesis. 2014. gada novembra pirmajā pusē Latvijā vēl pieturējās rudenīgi silts laiks. Atsevišķās diennaktīs to vidējā gaisa temperatūra pakāpās līdz pat 5—6 grādiem virs normas, dienā sasniedzot +10, +15 grādus. Mēnesī visaugstākā gaisa temperatūra tika reģistrēta 4. novembrī Kolkā: +15,3 °C. Tik silts 4. novembrī Latvijā bija pirmoreiz, savukārt Kolkai tas bija jauns visa novembra mēneša maksimālās gaisa temperatūras rekords. Mēneša otrajā pusē pakāpeniski kļuva arvien vēsāks. 19. novembrī diennakts vidējā gaisa temperatūra noslīdēja zem nulles, tā kopumā Latvijā iezīmējot meteoroloģiskās ziemas sākumu, kas, salīdzinot ar ilggadīgiem vidējiem termiņiem, ir nepilnu nedēļu agrāk. Pēdējās trijās novembra diennaktīs visā Latvijā gaisa temperatūra bija zem nulles, 29. un 30. novembrī Austrumlatvijā sasniedzot mēnesī zemāko temperatūru: −13,8 °C. 2014. gada novembris bija ne tikai ar mazu nokrišņu daudzumu, bet arī ar salīdzinoši lielu dienu skaitu, kad nokrišņu vai nu nebija nemaz, vai tie daudzumā bija nelieli. Tā, dažādās Latvijas vietās, bija tikai 3—7 diennaktis, kurās diennakts nokrišņu daudzums bija vienāds vai lielāks par vienu milimetru. Ilggadīgie dati liecina, ka parasti šādu dienu skaits ir 10—14. Temperatūrai pazeminoties, 20. novembrī lietum pievienojās slapjš sniegs, naktī uz 21. novembri arī sniegs, un sāka veidoties sniega sega. 21. novembrī īslaicīga, 1–4 cm bieza tā pārsvarā klāja Kurzemes un Zemgales iekšzemes rajonus. Turpmāk vairāk vai mazāk noturīga sniega sega klāja Austrumlatviju, tur tās biezums vietām sasniedza 5–9 cm. Visos Latvijas reģionos sākās arī apledojuma — [[sarma]]s parādību sezona. Alūksnē, 21. novembrī izveidojies, apledojums saglabājās līdz pat mēneša beigām. Vietām apledoja arī ceļi, bet koku zaros sarma. Mēneša vidējais vēja ātrums bija 2,7 m/s (1,1 m/s zem normas), kas ir trešais lēnākais pēdējos 38 gados novembrī novērotais. Mēneša laikā tikai trijās dienās [[Baltijas jūra]]s piekrastē vēja brāzmas sasniedza vētraina vēja spēku, visstiprāk — līdz 18 m/s — pūšot 16. novembrī Kolkā.<ref>[http://www.meteo.lv/lapas/noverojumi/meteorologija/laika-apstaklu-raksturojums/si-gada-laika-apstakli/novembris-2014/novembris-2014-meteo?id=1980&nid=945 2014. gada novembris — vissausākais rudens noslēguma mēnesis 21. gadsimtā] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160624190947/http://www.meteo.lv/lapas/noverojumi/meteorologija/laika-apstaklu-raksturojums/si-gada-laika-apstakli/novembris-2014/novembris-2014-meteo?id=1980&nid=945 |date={{dat|2016|06|24||bez}} }}, meteo.lv</ref>

Ar vidējo gaisa temperatūru −0,9 C° '''2014. gada decembris''' bija par 1,5 C° siltāks par ilggadīgo normu. Kopumā mēnesī Latvijā vidējā gaisa temperatūra 18 dienās bija pozitīva, un 19. decembrī septiņās novērojumu stacijās tika uzstādīts arī jauns diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekords — vissiltākais bija Dobelē, Kuldīgā un Rīgā: +8,8 C°. Kopējais decembra nokrišņu daudzums vidēji Latvijā bija 61,1 mm, kas ir 115% no ilggadīgās normas. Visvairāk nokrišņu gada pēdējā mēnesī izkrita jūras piekrastē un Salacgrīvā (143—182%), bet vismazāk nokrišņu bija Rīgā — vien 63% no normas. Latvijas centrālajos un austrumu rajonos nokrišņu daudzums bija ap normu. Decembra pirmajā dekādē sniega sega kā arī apledojums bija vērojama Latvijas austrumu daļā, tomēr jau decembra otrajā dekādē, Latvijā ieplūstot siltākām gaisa masām, sniega sega saglabājās vien atsevišķos rajonos un dekādes izskaņā sniegs Latvijā bija pilnībā nokusis. Sākot no decembra trešās dekādes vidus Latvijā atgriezās ziemai raksturīgi laika apstākļi. Virzoties pāri nokrišņu zonām, Latvijā no jauna izveidojās sniega sega, kas maksimālo biezumu līdz 14 cm sasniedza 31. decembrī. 13. decembrī Latvijā tika piedzīvota 2014. gada stiprākā vētra, kuras laikā maksimālais vēja ātrums Liepājas ostā sasniedza pat 35 m/s, kas atbilst orkāna spēkam, bet daudzviet citur Latvijā vējš sasniedza vētras vai stipras vētras spēku. Brāzmains vējš Latvijā bija arī decembra pirmajā dekādē, kā arī decembra trešā dekāde kopumā tika aizvadīta ar salīdzinoši brāzmainu vēju, kam gada izskaņā dažviet Latvijā pievienojās arī putenis.<ref>[http://www.meteo.lv/lapas/noverojumi/meteorologija/laika-apstaklu-raksturojums/si-gada-laika-apstakli/decembris-2014/decembris-2014-meteo?id=1989&nid=951 Laika apstākļu raksturojums 2014. gada decembrī] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160624181733/http://www.meteo.lv/lapas/noverojumi/meteorologija/laika-apstaklu-raksturojums/si-gada-laika-apstakli/decembris-2014/decembris-2014-meteo?id=1989&nid=951 |date={{dat|2016|06|24||bez}} }}, meteo.lv</ref>

== Gada notikumi ==

=== Janvāris ===
* [[7. janvāris]] — dienā, no rietumiem, Latviju šķērsoja plaša nokrišņu zona, daudzviet atnesot ilgstošu, vietām mēreni stipru lietu. Mazāk nokrišņu bija Latgalē.
* [[8. janvāris]] — naktī gaisa temperatūra Latvijā nenoslīdēja zemāk par +4,5 līdz +6,6 grādiem.<ref>[http://meteo.lv/jaunumi/laika-apstakli/laika-apstakli-2014-gada-janvara-1-dekade?id=597&cid=100 Laika apstākļi 2014. gada janvāra 1. dekādē] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160629150917/http://meteo.lv/jaunumi/laika-apstakli/laika-apstakli-2014-gada-janvara-1-dekade?id=597&cid=100 |date={{dat|2016|06|29||bez}} }}, meteo.lv</ref>

[[Attēls:Baldones Sanatorijas parks, 09.01.2014.jpg|thumb|200px|[[Baldone]], [[2014]]. gada [[9. janvāris]]. Gaisa temperatūra paaugstinājās virs +7 grādiem.]]
* [[9. janvāris]] — Alūksnē tika novērots pērkona negaiss.
* [[13. janvāris|13.]]—[[30. janvāris]] — Rīgā netika novēroti nokrišņi.
* [[13. janvāris]] — diennakts vidējā gaisa temperatūra Rīgā un vidēji kopumā Latvijā, stabili noslīdēja zem nulles, iestājās [[meteoroloģiskā ziema]] un sākās ilgstošs auksta laika periods.
* [[17. janvāris]] — aizsala [[Daugava]] [[Rīga|Rīgā]]. Viszemākā gaisa temperatūra bija Rēzeknē −16,9 °C.<ref>[https://twitter.com/VSIA_LVGMC/status/424071281005166592 LVĢMC, @VSIA_LVGMC], twitter.com, {{dat|2014|1|17|SK}}</ref> Rīgā gaiss atdzisa līdz −15,0 °C.
* [[19. janvāris]] — naktī Latvijas teritorijas lielākajā daļā gaisa temperatūra pazeminājās līdz −14, −19 grādiem, Zosēnos pat līdz −20,6 °C.<ref>[https://twitter.com/VSIA_LVGMC/status/424832170138419200 LVĢMC, @VSIA_LVGMC], twitter.com, {{dat|2014|1|19|SK}}</ref>
* [[24. janvāris]] — no rīta, gaisa temperatūra Rīgā pazeminājās līdz −19,2 °C.
* [[25. janvāris]] — aukstākā janvāra diena Rīgā. Diennakts vidējā gaisa temperatūra galvaspilsētā bija −15,3 °C.
* [[27. janvāris|27.]]—[[31. janvāris]] — līdzās stipram salam, krasi pastiprinājās austrumu puses vējš, brāzmās piekrastes rajonos sasniedzot pat 21 m/s (Kolka, 29. janvāris) un vējā [[komforta temperatūra]] nokritās līdz −30 grādiem.

[[Attēls:Rīga, Daugavgrīva, 30.01.2014.jpg|thumb|200px|Vēsturisks ūdens līmeņa kritums [[Rīgas līcis|Rīgas līča]] dienvidu piekrastē, [[Daugavgrīva|Daugavgrīvā]]. [[2014]]. gada [[30. janvāris]].]]
* [[29. janvāris]] — pastiprinoties austrumu vējam, ūdens līmenis Rīgas līcī sasniedza zemāko atzīmi kopš 1976. gada. Saskaņā ar datiem no Daugavgrīvas novērojumu stacijas ūdens līmenis līča dienvidu piekrastē naktī uz trešdienu brīžiem pazeminājās metru zem vidējā jūras līmeņa. Iepriekšējo reizi tik zems rādījums Rīgas līcī tika reģistrēts 1976. gada 14. oktobrī, kad, līdzīgi kā šajā reizē, gar anticiklona dienvidu malu pūta stiprs austrumu vējš un ūdens līmenis Daugavgrīvā pazeminājās pat 107 cm zem normas.<ref>[http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/495456-udens_limenis_rigas_juras_lici_sasniedzis_zemako_atzimi_kops_1976gada Ūdens līmenis Rīgas jūras līcī sasniedzis zemāko atzīmi kopš 1976.gada] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20140303224450/http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/495456-udens_limenis_rigas_juras_lici_sasniedzis_zemako_atzimi_kops_1976gada |date={{dat|2014|03|03||bez}} }}, tvnet.lv, {{dat|2014|1|29|SK}}</ref><ref>[https://twitter.com/VSIA_LVGMC/status/428443746393280512 LVĢMC, @VSIA_LVGMC], twitter.com, {{dat|2014|1|29|SK}}</ref>
* [[30. janvāris]] — Latgalē un Vidzemes austrumu daļā gaisa temperatūra pazeminājās līdz −20, −22 grādiem un vēja dēļ [[komforta temperatūra]] nokrita līdz −30 grādiem.<ref>[http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/495615-valsts_austrumos_aukstums_lidz_22_gradiem_kas_veja_lidzinas_30_gradiem Valsts austrumos aukstums līdz -22 grādiem, kas vējā līdzinās -30 grādiem] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160306053042/http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/495615-valsts_austrumos_aukstums_lidz_22_gradiem_kas_veja_lidzinas_30_gradiem |date={{dat|2016|03|06||bez}} }}, tvnet.lv, {{dat|2014|1|30|SK}}</ref>

=== Februāris ===
* [[1. februāris]] — pāri Latvijai virzījās plaša nokrišņu zona, naktī Kurzemē, bet no rīta Vidzemē un Zemgalē atnesot sniegputeni, [[Atkala|atkalu]] un ledus lietu. Redzamība sniegputenī brīžiem samazinājās līdz 500 metriem.<ref>[http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/495926-vidzeme_un_zemgale_plosas_sniegputenis Vidzemē un Zemgalē plosās sniegputenis]{{Novecojusi saite}}, tvnet.lv, {{dat|2014|2|1|SK}}</ref> Vēja brāzmās teritorijas lielākajā daļā sasniedza 15–20 m/s.<ref name="meteo.lv">[http://meteo.lv/jaunumi/laika-apstakli/laika-apstakli-2014-gada-janvara-2-dekade?id=620&cid=100 Laika apstākļi 2014. gada janvāra 2. dekādē] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160624185916/http://meteo.lv/jaunumi/laika-apstakli/laika-apstakli-2014-gada-janvara-2-dekade?id=620&cid=100 |date={{dat|2016|06|24||bez}} }}, meteo.lv, {{dat|2014|2|11|SK}}</ref> Pūšot brāzmainam dienvidu vējam, gaisa temperatūra paaugstinājās līdz −2, −6 grādiem.
* [[2. februāris]] — pēc 1. februāra sniegputeņa sniega segas biezums Latvijā bija ļoti nevienmērīgs — vējš daudzviet bija nopūtis kailu zemi, bet kupenās sniega dziļums vietām pārsniedza 20 cm. Visvairāk sniega bija Ziemeļvidzemē, bet vismazāk — Latgalē, kur pēdējās dienās nokrišņu tikpat kā nav bijis. Vidējais sniega segas biezums Latvijā bija no 2 līdz 9 cm, tostarp Rīgā bija vidēji 5 cm bieza sniega kārta. Ainažu meteoroloģisko novērojumu stacijas sensors konstatēja 15 cm dziļu sniegu.<ref>[http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/495987-valsti_klaj_videji_29_centimetrus_bieza_sniega_sega Valsti klāj vidēji 2-9 centimetrus bieza sniega sega] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160306051058/http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/495987-valsti_klaj_videji_29_centimetrus_bieza_sniega_sega |date={{dat|2016|03|06||bez}} }}, tvnet.lv, {{dat|2014|2|2|SK}}</ref>
* [[5. februāris]] — aukstākā februāra nakts. Minimālā gaisa temperatūra teritorijas lielākajā daļā svārstījās ap −10 grādiem, viszemāk — līdz −16,2 °C — noslīdot Madonā.<ref name="meteo.lv"/><ref>[http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/496356-tresdienas_rita_skaidrs_un_lidz_14_gradiem_auksts_laiks Trešdienas rītā skaidrs un līdz -14 grādiem auksts laiks] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160307054702/http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/496356-tresdienas_rita_skaidrs_un_lidz_14_gradiem_auksts_laiks |date={{dat|2016|03|07||bez}} }}, tvnet.lv, {{dat|2014|2|5|SK}}</ref> Rīgā gaisa temperatūra pazeminājās līdz −9,3 °C.
* [[6. februāris]] — bija neliels mākoņu daudzums, bez nokrišņiem. Gaisa temperatūra no –14,5 grādiem naktī Madonā līdz +2,7 grādiem pēcpusdienā Pāvilostā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/diena-vesture/6.-februaris.a73533/ Šī diena vēsturē | 6. februāris], lsm.lv</ref>
* [[7. februāris]]:
** Pēc 25 dienu ilga sala, vidējā diennakts gaisa temperatūra Rīgā pakāpās virs nulles.
** Sniega segas biezums Latvijā svārstījās no 1 līdz 5 centimetriem. Visbiezākā tā bija Vidzemes ziemeļu daļā (Ainažos 12. Alūksnē 9 cm), savukārt Latgalē sniega segas biezums nepārsniedza 1 cm. Rīgā bija 3 cm biezs sniegs.<ref>[http://www.meteo.lv/jaunumi/prognoze/brivdienas-un-nakamaja-darba-nedela-tikai-naktis-nedaudz-piesals?id=616&cid=105 Brīvdienās un nākamajā darba nedēļā tikai naktīs nedaudz piesals], meteo.lv, {{dat|2014|2|7|SK}}</ref>
* [[9. janvāris]] — atkušņa ietekmē sniegs Latvijā bija gandrīz nokusis, vietām saglabājās nepilna sniega sega, un vienīgi valsts ziemeļaustrumu daļā sniega bija vairāk, Alūksnē zemi klāja vidēji 8 cm bieza sniega kārta.<ref>[http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/496858-teju_visa_latvija_izzudusi_sniega_sega_tomer_sleposanas_trases_vel_atvertas Teju visā Latvijā izzudusi sniega sega, tomēr slēpošanas trases vēl atvērtas] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160305052601/http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/496858-teju_visa_latvija_izzudusi_sniega_sega_tomer_sleposanas_trases_vel_atvertas |date={{dat|2016|03|05||bez}} }}, tvnet.lv, {{dat|2014|2|9|SK}}</ref>
* [[10. februāris]] — no rīta Latvijā bija apmācies un miglains laiks, migla bija izveidojusies visos valsts reģionos. Plašākā un biezākā migla tika novērota Kurzemē un Vidzemē. Piemēram, Skrīveru meteoroloģiskajā stacijā redzamība pulksten divos un piecos bija tikai 200 metru.<ref>[http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/496929-redzamiba_migla_vietam_neparsniedz_200_metru Redzamība miglā vietām nepārsniedz 200 metru] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160307054356/http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/496929-redzamiba_migla_vietam_neparsniedz_200_metru |date={{dat|2016|03|07||bez}} }}, tvnet.lv, {{dat|2014|2|10|SK}}</ref>
* [[11. februāris|11.]]—[[20. februāris]] — februāra otrajā dekādē Latvijā valdīja stabili silts laiks. Ar vidējo gaisa temperatūru +1,4 °C, kas ir 6,2 grādus augstāk par normu, tā bija trešā siltākā februāra vidus dekāde Latvijā pēc atbilstošā laika perioda 1925. (+3,2 °C) un 1995. (+2,0 °C) gados. Šajā periodā visas 10 dienas diennakts vidējā gaisa temperatūra bija stabili 5—7 grādus virs ilggadīgās normas.<ref>[http://meteo.lv/jaunumi/laika-apstakli/laika-apstakli-2014-gada-februara-2-dekade?id=624&cid=100 Laika apstākļi 2014. gada februāra 2. dekādē] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160625001948/http://meteo.lv/jaunumi/laika-apstakli/laika-apstakli-2014-gada-februara-2-dekade?id=624&cid=100 |date={{dat|2016|06|25||bez}} }}, meteo.lv, {{dat|2014|2|21|SK}}</ref>
* [[16. februāris]] — Pāvilostā tika uzstādīts jauns diennakts absolūtais temperatūras maksimums, +7,1 °C. Iepriekšējais rekords, kas tika uzstādīts [[1995. gada laikapstākļi Latvijā|1995. gadā]], bija +5,9 °C.<ref>[https://twitter.com/VSIA_LVGMC/status/435118421856894976 LVĢMC, @VSIA_LVGMC], twitter.com, {{dat|2014|2|16|SK}}</ref>
* [[24. februāris]]:
** Pirmo reizi 2014. gadā, gaisa temperatūra Latvijā pakāpās virs +10 grādiem (Mērsragā un Kolkā attiecīgi līdz +10,0 °C un +10,3 °C). Valsts lielākajā daļā pēcpusdienā saule gaisu sasildīja līdz +6, +10 grādiem. Vēsāks laiks bija Latgales dienvidos pie Baltkrievijas robežas, kur biezas mākoņu segas dēļ nekļuva siltāks par 0, +2 grādiem. Tik augsta gaisa temperatūra Latvijā bija pirmo reizi kopš [[2013. gada laikapstākļi Latvijā|2013. gada]] novembra. +10 grādu atzīme tika pārsniegta pusotru mēnesi agrāk nekā gadu iepriekš, kad tas notika tikai 12. aprīlī.<ref>[http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/498817-pirmo_reizi_sogad_gaiss_iesilis_lidz_10_gradiem_visa_nedela_bus_silta Pirmo reizi šogad gaiss iesilis līdz +10 grādiem; visa nedēļa būs silta] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20180702011655/http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/498817-pirmo_reizi_sogad_gaiss_iesilis_lidz_10_gradiem_visa_nedela_bus_silta |date={{dat|2018|07|02||bez}} }}, tvnet.lv, {{dat|2014|2|24|SK}}</ref> Rīgā gaiss iesila līdz +8,6 °C, Rīgas centrā +8,9 °C bet Teikā +8,4 °C. No LVC novērojumu stacijām, diennakts augstākā gaisa temperatūra tika reģistrēta Raunā, +10,7 °C, savukārt zemākā Līvānos, Krāslavā un Daugavpilī — attiecīgi −0,5 °C, +0,1 °C un +1,2 °C.
** Zvejniekciemā, Skultes meteoroloģisko novērojumu stacijā, ar +8,0 grādiem tika sasniegts jauns 24. februāra siltuma rekords, pārspējot 1990. gadā reģistrētos +7,8 °C.

=== Marts ===
* [[3. marts]] — Liepājā tika uzstādīts jauns diennakts absolūtais temperatūras maksimums, +7,0 °C. Iepriekšējais rekords, kas tika uzstādīts [[1997. gada laikapstākļi Latvijā|1997. gadā]], bija +6,9 °C.<ref>[https://twitter.com/VSIA_LVGMC/status/440443777111425024 LVĢMC, @VSIA_LVGMC], twitter.com,{{dat|2014|3|3|SK}}</ref> Arī Pāvilostā tika uzstādīts jauns diennakts absolūtais temperatūras maksimums, +8,3 °C. Iepriekšējais rekords, kas tika uzstādīts [[1992. gada laikapstākļi Latvijā|1992. gadā]], bija +7,9 °C.<ref>[https://twitter.com/VSIA_LVGMC/status/440478686676918274 LVĢMC, @VSIA_LVGMC], twitter.com,{{dat|2014|3|3|SK}}</ref>
* [[4. marts]] — maksimālās gaisa temperatūras rekordi tika pārspēti Daugavpilī +7,1 °C iepriekš (+6,7 °C, [[1959. gada laikapstākļi Latvijā|1959. gadā]]),<ref>[https://twitter.com/VSIA_LVGMC/status/440840525583613953 LVĢMC, @VSIA_LVGMC], twitter.com,{{dat|2014|3|4|SK}}</ref> Rēzeknē +7,4 °C iepriekš (+6,4 °C, [[1959. gada laikapstākļi Latvijā|1959. gadā]]).<ref>[https://twitter.com/VSIA_LVGMC/status/440831836088840192 LVĢMC, @VSIA_LVGMC], twitter.com,{{dat|2014|3|4|SK}}</ref><ref>[https://twitter.com/VSIA_LVGMC/status/440918361103269889 LVĢMC, @VSIA_LVGMC], twitter.com,{{dat|2014|3|4|SK}}</ref>
* [[7. marts]] — Kolkā tika uzstādīts jauns diennakts absolūtais temperatūras maksimums, +8,8 °C. Iepriekšējais rekords, kas tika uzstādīts [[1961. gada laikapstākļi Latvijā|1961. gadā]], bija +8,5 °C.<ref>[https://twitter.com/VSIA_LVGMC/status/441931269677404160 LVĢMC, @VSIA_LVGMC], twitter.com,{{dat|2014|3|7|SK}}</ref>
* [[8. marts]] — jauni maksimālās gaisa temperatūras rekordi tika uzstādīti četrās novērojumu stacijās: Jelgavā +10,7 °C (iepriekš +9,7 °C [[2007. gada laikapstākļi Latvijā|2007. gadā]]), Rīgā +10,2 °C (+9,0 °C, [[1990. gada laikapstākļi Latvijā|1990. gadā]]), kā arī Skrīveros +9,6 °C (iepriekš +9,5 °C, [[1990. gada laikapstākļi Latvijā|1990. gadā]]) un Mērsragā +9,2 °C (iepriekš +9,1 °C, [[2007. gada laikapstākļi Latvijā|2007. gadā]]).<ref>[http://meteo.lv/jaunumi/laika-apstakli/sodien-parspeti-vairaki-8-marta-maksimalas-temperaturas-rekordi?id=637&cid=100 Šodien pārspēti vairāki 8. marta maksimālās temperatūras rekordi]{{Novecojusi saite}}, meteo.lv, {{dat|2014|3|8|SK}}</ref><ref>[https://twitter.com/VSIA_LVGMC/status/442274560311062528 LVĢMC, @VSIA_LVGMC], twitter.com,{{dat|2014|3|8|SK}}</ref>
* [[9. marts]] — Silta un saulaina pavasara diena. Septiņās novērojumu stacijās tika pārspēti maksimālās gaisa temperatūras rekordi.<ref>[https://twitter.com/VSIA_LVGMC/status/442678316865040384 LVĢMC, @VSIA_LVGMC], twitter.com,{{dat|2014|3|9|SK}}</ref> Rīgā gaisa temperatūra pakāpās līdz +11,8 °C lidostā, +11,7 °C Rīgas centrā un +11,5 °C Teikā.
* [[15. marts]] — pēcpusdienā Latviju sasniedza pirmā 2014. gada vētra, kuru izraisīja ciklons, kas austrumu virzienā, virzījās pāri Igaunijai. Kurzemes rietumu piekrastē vētra sākās agrā pēcpusdienā, jūrā plosījās ziemeļrietumu vējš ar brāzmām līdz pat 35 m/s, un stipro vēju zona virzījās tālāk uz austrumiem.<ref>[http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/501501-vetra_sasniedz_kurzemi_tuvojas_rigai_baltijas_jura_brazmas_35_ms Vētra sasniedz Kurzemi, tuvojas Rīgai; Baltijas jūrā brāzmas 35 m/s] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20140318155925/http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/501501-vetra_sasniedz_kurzemi_tuvojas_rigai_baltijas_jura_brazmas_35_ms |date={{dat|2014|03|18||bez}} }}, tvnet.lv, {{dat|2014|3|15|SK}}</ref> Stiprākās vēja brāzmas tika novērotas Ventspilī, Saldū un Liepājā, attiecīgi '''30,2 m/s''', 28,5 m/s un 27,1 m/s.<ref>[http://meteo.lv/jaunumi/laika-apstakli/maksimalas-veja-brazmas-m-s-latvija-15-03-vetras-laika-lidz-plkst-15-0?id=649&cid=100 Maksimālas vēja brāzmas (m/s) Latvijā 15.03 vētras laikā līdz plkst 15:00]{{Novecojusi saite}}, meteo.lv, {{dat|2014|3|15|SK}}</ref><ref>[https://twitter.com/VSIA_LVGMC/status/444911419574607872 LVĢMC, @VSIA_LVGMC], twitter.com, {{dat|2014|3|15|SK}}</ref>
[[Attēls:Cesis castle in the spring.jpg|200px|thumb|right|Plānā sniega sega pie [[Cēsu viduslaiku pils]]. [[2014]]. gada [[18. marts]].]]
* [[18. marts]] — Latvijas vidienē sniega sega bija 11–14 cm bieza, savukārt Kurzemē daudzviet tās biezums ir neliels vai nebija nemaz.<ref>[https://twitter.com/VSIA_LVGMC/status/445840179333324800 LVĢMC, @VSIA_LVGMC], twitter.com, {{dat|2014|3|18|SK}}</ref>
* [[21. marts]]:
** Daugavpilī gaiss sasilis līdz +17,2 °C un tika pārspēts 21. marta maksimālās gaisa temperatūras rekords, iepriekšējais siltākais 21. marts pilsētā bija [[1974. gada laikapstākļi Latvijā|1974. gadā]], kad gaiss sasila līdz +13,8 °C.<ref>[https://twitter.com/VSIA_LVGMC/status/446937222022189056 LVĢMC, @VSIA_LVGMC], twitter.com, {{dat|2014|3|21|SK}}</ref> Siltuma rekords tika labots arī Dobelē, Jēkabpilī, Skrīveros un Rēzeknē,<ref>[https://twitter.com/VSIA_LVGMC/status/446981164734353408 LVĢMC, @VSIA_LVGMC], twitter.com, {{dat|2014|3|21|SK}}</ref> kur gaisa temperatūra dienas vidū pakāpās līdz aptuveni +15 grādiem, kā arī Zīlānos un Bauskā,<ref>[https://twitter.com/VSIA_LVGMC/status/446985198035808256 LVĢMC, @VSIA_LVGMC], twitter.com, {{dat|2014|3|21|SK}}</ref> kur termometra stabiņš sasniedza +15,7 °C.<ref>[http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/502430-vietam_jau_parspets_21_marta_siltuma_rekords Vietām jau pārspēts 21. marta siltuma rekords] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20140322215356/http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/502430-vietam_jau_parspets_21_marta_siltuma_rekords |date={{dat|2014|03|22||bez}} }}, tvnet.lv, {{dat|2014|3|21|SK}}</ref> Rīgā gaiss iesila līdz +15,4 °C un arī tika pārspēts [[1974. gada laikapstākļi Latvijā|1974. gada]] rekords, kas bija +14,4 °C.
** Latvijā tika novērots pirmais pavasara negaiss. Vakarā un nakts sākumā Kurzemei, valsts vidienei un vēlāk arī Vidzemei pāri virzījās plaša nokrišņu zona, atnesot mērenu, vietām stipru lietu un nelielu negaisu.<ref>[https://twitter.com/VSIA_LVGMC/status/447220992965103616 LVĢMC, @VSIA_LVGMC], twitter.com, {{dat|2014|3|22|SK}}</ref> Spēcīgākais lietus tika novērots Kurzemes un Vidzemes vidienē, kā arī Rīgā.<ref>[http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/502531-ari_nakti_latvija_dardejis_perkons Arī naktī Latvijā dārdējis pērkons] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20140322215340/http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/502531-ari_nakti_latvija_dardejis_perkons |date={{dat|2014|03|22||bez}} }}, tvnet.lv, {{dat|2014|3|22|SK}}</ref> Savukārt Vidzemes austrumu daļai pāri virzījās pāris lokālas un ļoti intensīvas lietusgāzes, Jēkabpilī un citviet atnesot negaisu.<ref>[https://twitter.com/meteozinas/status/447110357786443776 Jānis Trallis, @meteozinas], twitter.com, {{dat|2014|3|21|SK}}</ref>
* [[23. marts]] — Daugavpilī un Rēzeknē tika uzstādīti maksimālās gaisa temperatūras rekordi: atbilstoši +17,7 °C un +17,2 °C.<ref>[https://twitter.com/VSIA_LVGMC/status/447740840115703808 LVĢMC, @VSIA_LVGMC], twitter.com, {{dat|2014|3|23|SK}}</ref> Šis bija arī jauns 23. marta siltuma rekords visas Latvijas mērogā (iepriekšējais bija +16,2 °C un tika uzstādīts Jelgavā, 2007. gadā).<ref>[https://twitter.com/meteozinas/status/447695103084490752 Jānis Trallis, @meteozinas], twitter.com, {{dat|2014|3|23|SK}}</ref> Pēc LVC datiem, maksimālā gaisa temperatūra bija robežās no +6,4 °C [[Vitrupe (Salacgrīvas pagasts)|Vitrupē]], līdz +17,7 °C [[Krāslava|Krāslavā]]. Rīgā gaiss iesila līdz +10,2 °C.
* [[27. marts]]:
** Virs Latvijas debesis pārsvarā bija skaidras, spoži spīdēja saule un gaisa temperatūra visā valsts teritorijā pakāpās virs +10 grādiem. Visaugstākā gaisa temperatūra tika novērota Lielpēčos, [[Ogres novads|Ogres novadā]], +18,0 °C.<ref>[https://twitter.com/VSIA_LVGMC/status/449252751235883008 LVĢMC, @VSIA_LVGMC], twitter.com, {{dat|2014|3|27|SK}}</ref> Pēc LVC datiem, maksimālā gaisa temperatūra bija no +10,3 °C Slokas novērojumu punktā Jūrmalā līdz +18,3 °C Siguldā. Rīgā gaisa temperatūra pakāpās līdz 14,2 °C un līdz [[2003. gada laikapstākļi Latvijā|2003. gada]] rekordam pietrūka 0,6 grādi.
** Liepājā tika uzstādīts jauns diennakts absolūtais temperatūras maksimums, +15,6 °C. Iepriekšējais rekords, kas tika uzstādīts [[2007. gada laikapstākļi Latvijā|2007. gadā]], bija +14,8 °C.<ref>[https://twitter.com/VSIA_LVGMC/status/449251922248499200 LVĢMC, @VSIA_LVGMC], twitter.com, {{dat|2014|3|27|SK}}</ref> Arī Ventspilī tika uzstādīts jauns diennakts absolūtais temperatūras maksimums, +15,4 °C.<ref>[https://twitter.com/VSIA_LVGMC/status/449204801629601792 LVĢMC, @VSIA_LVGMC], twitter.com, {{dat|2014|3|27|SK}}</ref> Iepriekšējais rekords, kas tika uzstādīts [[1999. gada laikapstākļi Latvijā|1999. gadā]], bija +13,0 °C.<ref>[https://twitter.com/VSIA_LVGMC/status/449146616549613569 LVĢMC, @VSIA_LVGMC], twitter.com, {{dat|2014|3|27|SK}}</ref>
* [[28. marts]] — virs Baltijas valstīm bija pilnīgi skaidras debesis.<ref>[https://twitter.com/meteozinas/status/449505763635916801 Jānis Trallis, @meteozinas], twitter.com, {{dat|2014|3|28|SK}}</ref>
* [[29. marts]] — Latvijā, īpaši valsts austrumu daļā, valdīja ļoti sauss gaiss.<ref>[http://www.lsm.lv/lv/raksts/latvija/laika-zinas/sestdien-saglabasies-saulains-un-ljoti-sauss-laiks.a81336/ Sestdien saglabāsies saulains un ļoti sauss laiks], lsm.lv, {{dat|2014|3|29|SK}}</ref><ref>[https://twitter.com/meteozinas/status/449853125231661056 Jānis Trallis, @meteozinas], twitter.com, {{dat|2014|3|29|SK}}</ref> [[Relatīvais gaisa mitrums]] pēcpusdienā Rēzeknē pazeminājās līdz 13%, Gulbenē līdz 14%, līdzīgi kā tuksnesī. Rīgā gaisa mitrums ap 17.00 nokritās līdz 25%.

=== Aprīlis ===
* [[7. aprīlis]] — pēcpusdienā un vakarā pāri Latvijai virzījās plaša nokrišņu zona, atnesot ilgstošu, vietām mērenu lietu. Līšana turpinājās arī naktī.
* [[8. aprīlis]] — vakarā un naktī Latviju no rietumiem šķērsoja aukstā atmosfēras fronte, daudzviet atnesot stipru lietu, dažviet lietusgāzes, valsts dienvidaustrumos, tostarp Liepājā, arī pērkona negaisu.<ref>[https://twitter.com/VSIA_LVGMC/status/453569503461249025 LVĢMC, @VSIA_LVGMC], twitter.com. {{dat|2014|4|8|SK}}</ref> Negaiss virzījās no [[Polija]]s, pāri [[Kaļiņingrada]]i un [[Lietuva]]s rietumu reģioniem. Valsts centrālos rajonus stipra lietus zona sasniedza pirms pusnakts.
* [[9. aprīlis]] — naktī stiprākais lietus bija Vidzemes dienvidu daļā. Latvijas vidienē, nokrišņu daudzums naktī sasniedza 1—1,5 dekādes normas. Kalnciema un Dobeles novērojumu stacijā nokrišņu daudzums sasniedza attiecīgi 19,2 un 17,2 mm.<ref>[https://twitter.com/VSIA_LVGMC/status/453784903604113408 LVĢMC, @VSIA_LVGMC], twitter.com. {{dat|2014|4|9|SK}}</ref> Dienā ilgstoši lija Zemgalē un Kurzemes austrumu daļā.
* [[15. aprīlis]] — dienā virs Kurzemes, vēlāk arī virs Vidzemes, aktīvi veidojās gubu mākoņi, kas, virzoties dienvidu virzienā, atnesa lokālas lietusgāzes, Kurzemē arī nelielu pērkona negaisu<ref>[http://www.lightningmaps.org/blitzortung/europe/index.php?bo_page=archive&bo_hour_range=24&bo_oldmap=baltic&bo_oldani=0&bo_map=baltic&bo_year=2014&bo_month=4&bo_day=15&bo_hour_from=0&bo_animation=0&lang=en#bo_arch_strikes_maps_form Lightning archive: Maps and animations], lightningmaps.org, {{dat|2014|4|15|SK}}</ref> un krusu.<ref>[http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/506089-dazviet_plosas_perkons_un_krusa_tresdiena_bus_saulainaka Dažviet plosās pērkons un krusa; trešdiena būs saulaināka] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20140418043553/http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/506089-dazviet_plosas_perkons_un_krusa_tresdiena_bus_saulainaka |date={{dat|2014|04|18||bez}} }}, tvnet.lv, {{dat|2014|4|15|SK}}</ref><ref>[https://twitter.com/meteozinas/status/455997772060442625 Jānis Trallis, @meteoziņas], twitter.com, {{dat|2014|4|15|SK}}</ref>
* [[19. aprīlis]]:
** Latvijā tika aizvadīta pirmā vasarīgā diena, valdīja pārsvarā skaidrs laiks ar lēnu vēju. Valsts lielākajā daļā gaiss sasila līdz +17, +20 grādiem. Vissiltākais bija dažviet Kurzemē, tostarp Liepājas un Ventspils lidostā, kā arī vietām Zemgalē un Rīgas apkārtnē. Šī bija pirmā diena 2014. gadā, kad temperatūra pakāpās virs +20 grādiem.<ref>[http://www.lsm.lv/lv/raksts/latvija/laika-zinas/pirmo-reizi-shogad-gaisa-temperatura-pakapusies-liidz-20-gradiem.a83307/ Pirmo reizi šogad gaisa temperatūra pakāpusies līdz +20 grādiem], tvnet.lv, {{dat|2014|4|19|SK}}</ref> Augstākā gaisa temperatūra tika sasniegta Lielpēčos un Kuldīgā, attiecīgi +21,8 °C un +21,1 °C.<ref>[https://twitter.com/VSIA_LVGMC/status/457510824760705025 LVĢMC, @VSIA_LVGMC], twitter.com, {{dat|2014|4|19|SK}}</ref> Pēc LVC informācijas 16 no 47 novērojumu punktiem gaiss iesila virs +20 grādiem — visaugstāk pakāpjoties Bērziņos un Siguldā, attiecīgi +23,1 °C un +22,5 °C. Rīgas lidostā maksimālā gaisa temperatūra sasniedza +19,2 °C, Rīgas centrā +19,7 °C, bet Teikā +20,1 °C.
** Pirmo reizi 2014. gadā, diennakts vidējā gaisa temperatūra Rīgā pakāpās virs +10 grādiem un bija +13,3 °C.
* [[20. aprīlis]] — pirmo reizi 2014. gadā, maksimālā gaisa temperatūra Rīgā sasniedza +20 grādus un bija +21,8 °C.<ref>[https://www.la.lv/sogad-riga-vel-nav-parsniegta-20-gradu-atzime Šogad Rīgā vēl nav pārsniegta +20 grādu atzīme], la.lv {{dat|2015|5|23|SK}}</ref>
* [[21. aprīlis]] — pirmo reizi 2014. gadā, diennakts minimālā gaisa temperatūra Rīgā pakāpās virs +10 grādiem un bija +12,4 °C.
* [[22. aprīlis]] :
** Pēcpusdienā Latgales dienvidu un austrumu apgabalos, gar [[Baltkrievija]]s robežu, aktīvi veidojās [[Gubu lietusmākoņi]], atnesot lokālas lietusgāzes un pērkona negaisu.<ref>[https://twitter.com/boms_tricis/status/458581036310347777 Toms Bricis, @boms_tricis], twitter.com, {{dat|2014|4|22|SK}}</ref>
** Divas līdz trīs nedēļas agrāk nekā parasti Latvijā sāka ziedēt [[Parastā ieva|ievas]]. Iepriekšējais agrākais ievziedu sākums tika konstatēts [[1990. gada laikapstākļi Latvijā|1990. gadā]], kad ievas sāka ziedēt 26. aprīlī, bet visvēlākais ievziedu laiks bijis [[1980. gada laikapstākļi Latvijā|1980. gadā]], kad ievu ziedi atvērās 25. maijā.<ref>[http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/506761-krietni_agrak_neka_parasti_latvija_sakas_ievziedu_laiks Krietni agrāk nekā parasti Latvijā sākas ievziedu laiks] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160306051629/http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/506761-krietni_agrak_neka_parasti_latvija_sakas_ievziedu_laiks |date={{dat|2016|03|06||bez}} }}, tvnet.lv, {{dat|2014|4|22|SK}}</ref>
* [[24. aprīlis]] — visas dienas garumā virs Baltijas valstīm valdīja pilnīgi skaidras debesis. Pēcpusdienā [[relatīvais gaisa mitrums]] daudzviet strauji samazinājās, Jelgavā nokrītoties līdz 15%, Gulbenē, Pāvilostā un Liepājā līdz 16%.
* [[27. aprīlis]] — ūdens temperatūra Latvijas upēs pārsvarā paaugstinājās līdz +10, +13 grādiem, vietām Kurzemē un Zemgalē — līdz +14, +16 grādiem. Baltijas jūras, tostarp Rīgas līča, piekrastē ūdens temperatūra bija +6, +10 grādi.<ref>[http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/507538-udens_temperatura_vietam_sasniegusi_15_gradu Ūdens temperatūra vietām sasniegusi +15 grādu] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20140502233358/http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/507538-udens_temperatura_vietam_sasniegusi_15_gradu |date={{dat|2014|05|02||bez}} }}, tvnet.lv, {{dat|2014|4|27|SK}}</ref>

=== Maijs ===
* [[2. maijs]] — daudzviet Vidzemē un Kurzemē tika novērota krusa, kā arī sniega pārslas.<ref>[http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/508337-iedzivotaji_zino_vietam_sniegs_krusa_un_pus_stiprs_vejs Iedzīvotāji ziņo: Vietām sniegs, krusa un pūš stiprs vējš] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20140505025232/http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/508337-iedzivotaji_zino_vietam_sniegs_krusa_un_pus_stiprs_vejs |date={{dat|2014|05|05||bez}} }}, tvnet.lv, {{dat|2014|5|2|SK}}</ref>
* [[3. maijs]] — no rīta Latvijā gaisa temperatūra pazeminājusies zem −4 grādiem. Rucavā gaisa temperatūra pazeminājusies līdz −4,4 °C, Stendē līdz −4,1 °C, Daugavpilī un Jelgavā līdz −3,8 °C, Liepājā līdz −3,3 °C, bet Pāvilostā līdz −3,1 °C. Arī daudzviet citur Latvijā bijis neliels sals.<ref>[http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/508376-vietam_registrets_4_gradu_sals Vietām reģistrēts -4 grādu sals] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20140504223614/http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/508376-vietam_registrets_4_gradu_sals |date={{dat|2014|05|04||bez}} }}, tvnet.lv, {{dat|2014|5|3|SK}}</ref>
* [[5. maijs]] — no rīta vietām Latvijas austrumu pusē, tajā skaitā Jēkabpilī, sniga, naktī sniga Vidzemes rietumu daļā. Rīta agrumā zemi klāja neliela sniega kārta.<ref>[http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/508550-vietam_zemi_parklajis_sniegs_kurzeme_registrets_tris_gradu_sals Vietām zemi pārklājis sniegs, Kurzemē reģistrēts trīs grādu sals] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20140506205710/http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/508550-vietam_zemi_parklajis_sniegs_kurzeme_registrets_tris_gradu_sals |date={{dat|2014|05|06||bez}} }}, tvnet.lv, {{dat|2014|5|5|SK}}</ref>
* [[9. maijs]] — plaša nokrišņu zona daudzviet atnesa stipru lietu.
* [[10. maijs]] — naktī ļoti stipra lietus zona šķērsoja Zemgales centrālos un austrumu rajonus, kā arī Vidzemi. Dienā daudzviet centrālajos un austrumu rajonos gan plašas, gan lokālas nokrišņu zonas atnesa stipras lietusgāzes, Vidzemē un Latgalē arī pērkona negaisu.
* [[17. maijs]] — Latvijā iestājās [[meteoroloģiskā vasara]].<ref>[http://meteo.lv/jaunumi/prognoze/vasara-sogad-uzreiz-naks-ar-pirmo-karstuma-vilni?id=708&cid=105 Vasara šogad uzreiz nāks ar pirmo karstuma vilni] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20140804102112/http://meteo.lv/jaunumi/prognoze/vasara-sogad-uzreiz-naks-ar-pirmo-karstuma-vilni?id=708&cid=105 |date={{dat|2014|08|04||bez}} }}, meteo.lv, {{dat|2014|5|16|SK}}</ref> Daudzviet valsts centrālajos un austrumu rajonos gaisa temperatūra pakāpās līdz +23, +24 grādiem.<ref>[http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/510486-vissiltakais_sodien_bijis_piedruja_un_jelgava Vissiltākais šodien bijis Piedrujā un Jelgavā] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20140522003019/http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/510486-vissiltakais_sodien_bijis_piedruja_un_jelgava |date={{dat|2014|05|22||bez}} }}, tvnet.lv, {{dat|2014|5|17|SK}}</ref>
* [[18. maijs]]:
** Eiropas Eksperimentālais vētru prognozēšanas centrs (ESTOFEX) Latvijas valsts lielāko daļu iekļāva stipra negaisa riska otrajā zonā. Tika brīdināts par stipras un postošas vētras, augstu tornado un ļoti lielas krusas iespējamību.<ref>[http://www.estofex.org/cgi-bin/polygon/showforecast.cgi?text=yes&fcstfile=2014051906_201405180538_2_stormforecast.xml Storm Forecast], estofex.org, {{dat|2014|5|18|SK}}</ref><ref>[http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/510515-latvija_iespejams_postoss_perkona_negaiss Latvijā iespējams postošs pērkona negaiss]{{Novecojusi saite}}, tvnet.lv, {{dat|2014|5|18|SK}}</ref>
** Gandrīz visā valstī gaisa temperatūra sasniedza un pārsniedza +25 grādus. Visaugstākā tā bija Piedrujā, kur termometra stabiņš apstājās pie +27,6 °C atzīmes.<ref>[https://twitter.com/VSIA_LVGMC/status/468055876436492288 LVĢMC, @VSIA_LVGMC], twitter.com, {{dat|2014|5|18|SK}}</ref> Rīgā gaiss iesila līdz +25,7 °C (Rīgas centrā +25,3 °C, Teikā +25,7 °C) un šī bija pirmā diena 2014. gadā, kad temperatūra sasniedza +25 grādus.
** Agrā rītā, pāri Zemgalei virzījās nokrišņu zona, atnesot pērkona negaisu. Vakarā Latgali sasniedza izlijis negaiss no Baltkrievijas, kas pierobežā atnesa mēreni stipru lietu un negaisu.<ref>[https://twitter.com/laurijssvirskis/status/468077673429094400/photo/1 Laurijs Svirskis, @laurijssvirskis], twitter.com, {{dat|2014|5|18|SK}}</ref><ref>[https://twitter.com/meteolapa/status/468119992933044224 meteolapa.lv, @meteolapa], twitter.com, {{dat|2014|5|18|SK}}</ref>
* [[19. maijs]]:
** Tika sasniegts jauns 19. maija maksimālas gaisa temperatūras rekords Latvijā — Piedrujā +31,1 °C (iepriekš +29,9 °C tika sasniegts [[1979. gada laikapstākļi Latvijā|1979. gadā]]).<ref>[https://twitter.com/VSIA_LVGMC/status/468388457791111168 LVĢMC, @VSIA_LVGMC], twitter.com, {{dat|2014|5|19|SK}}</ref>
** Vakarā Latgalē plosījies pērkona negaiss, kas virzījās tālāk uz ziemeļiem — uz Vidzemi, skarot arī Sēliju un naktī Rīgu. Negaiss sev līdzi nesa intensīvas lietusgāzes un lielas vēja brāzmas, vietām vētru, tika saņemtas ziņas arī par krusu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/nakti-negaisi-postijusi-elektrolinijas-ari-otrdien-vakara-daudzviet-plosisies-negaiss.a85980/ Naktī negaisi postījuši elektrolīnijas; arī otrdien vakarā daudzviet plosīsies negaiss], lsm.lv, {{dat|2014|5|20|SK}}</ref> Negaisa dēļ bez elektrības palika 15 000 mājsaimniecību, Dagdas, Rēzeknes, Krāslavas, Riebiņu, Preiļu, Aglonas, Daugavpils, Vārkavas un Viļānu novadā.<ref>[http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/510752-pirmdienas_vakara_negaisa_del_bez_elektribas_15_000_majsaimniecibu Pirmdienas vakarā negaisa dēļ bez elektrības 15 000 mājsaimniecību] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20140522141924/http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/510752-pirmdienas_vakara_negaisa_del_bez_elektribas_15_000_majsaimniecibu |date={{dat|2014|05|22||bez}} }}, tvnet.lv, {{dat|2014|5|19|SK}}</ref>
* [[20. maijs]] — dienā un vakarā daudzviet Latvijā plosījās spēcīgi pērkona negaisi, kurus pavadīja spēcīgas vēja brāzmas un krusa. Pievakarē pērkona negaiss lielākos postījumus bija radījis Vidzemē, kur vējš daudzviet lauza kokus. Ap plkst. 18.00 negaiss pietuvojās Rīgai, atnesot stipru lietu un krusu. Spēcīgās lietusgāzes uz brīdi applūdinājušas atsevišķas ielas. Rūjienā vēja brāzmu spēks sasniedza 22 m/s, bet gaisa temperatūra stundas laikā pazeminājās par 11 grādiem — līdz +14,5 °C. Priekuļu novērojumu stacijā, Cēsu apkaimē, tika fiksētas vēja brāzmas līdz 19 m/s. Daudzviet novērota krusa, tās graudu diametrs dažviet sasniedzis 3 cm. Sešos vakarā elektroapgāde valstī kopumā bija pārtrūkusi aptuveni 8000 mājsaimniecību.<ref>[http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/510887-negaiss_visvairak_plosijies_vidzeme Negaiss visvairāk plosījies Vidzemē] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160305051322/http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/510887-negaiss_visvairak_plosijies_vidzeme |date={{dat|2016|03|05||bez}} }}, tvnet.lv, {{dat|2014|5|20|SK}}</ref>
* [[23. maijs]] — virs Latvijas saglabājās anticiklona rietumu malas ietekme, kas nesa sausu, saulainu un karstu laiku, līdz ar to četrpadsmit novērojumu stacijās tika pārspēti šīs dienas absolūtās maksimālās gaisa temperatūras rekordi. Visaugstākā absolūtā gaisa temperatūra Latvijā tika fiksēta Ventspilī (+31,4 °C), kas bija jauns gan dekādes, gan maija mēneša rekords Ventspilī, kā arī jauns maksimālās gaisa temperatūras rekords kopumā Latvijai 23. maijam.<ref>[http://meteo.lv/jaunumi/laika-apstakli/daudzviet-parspeti-sis-dienas-maksimalas-gaisa-temperaturas-rekordi?id=716&cid=100 Daudzviet pārspēti šīs dienas maksimālās gaisa temperatūras rekordi] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160625001925/http://meteo.lv/jaunumi/laika-apstakli/daudzviet-parspeti-sis-dienas-maksimalas-gaisa-temperaturas-rekordi?id=716&cid=100 |date={{dat|2016|06|25||bez}} }}, meteo.lv, {{dat|2014|5|23|SK}}</ref> Arī Rīgā tika uzstādīts jauns diennakts absolūtais temperatūras maksimums, +28,6 °C. Iepriekšējais rekords, kas tika uzstādīts [[1953. gada laikapstākļi Latvijā|1953. gadā]], bija +28,1 °C.
* [[24. maijs]] — 18 novērojumu stacijās tika pārspēti 24. maija maksimālās gaisa temperatūras rekordi. Ainažos, Liepājā un Ventspilī tika pārspēta arī maksimālā maijā teģistrētā gaisa temperatūra. Visaugstākā gaisa temperatūra Latvijā tika fiksēta Ventspilī (+31,7 °C).<ref>[https://twitter.com/VSIA_LVGMC/status/470195133791895553 LVĢMC, @VSIA_LVGMC], twitter.com, {{dat|2014|5|24|SK}}</ref> Rīgā tika uzstādīts jauns diennakts absolūtais temperatūras maksimums, +29,4 °C. Iepriekšējais rekords, kas tika uzstādīts [[2005. gada laikapstākļi Latvijā|2005. gadā]], bija +29,1 °C.
* [[25. maijs]]:
** Valsts lielākajā daļā gaisa temperatūra paaugstinājās virs +27 grādiem. Savukārt Kurzemes rietumu piekrastē — Liepājā un Ventspilī gaisa temperatūra nepārsniedza +19 grādus. Vietām Latvijā spēcīgi lija, bija pērkona negaiss un krusa.<ref>[http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/511535-treso_dienu_pec_kartas_labots_karstuma_rekords_vietam_krit_krusa Trešo dienu pēc kārtas labots karstuma rekords; vietām krīt krusa] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20140528112619/http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/511535-treso_dienu_pec_kartas_labots_karstuma_rekords_vietam_krit_krusa |date={{dat|2014|05|28||bez}} }}, tvnet.lv, {{dat|2014|5|25|SK}}</ref> Dobelē pievakarē negaisa laikā tika novērota krusa ar krusas graudiem aptuveni 5 mm lielumā, bet vējš brāzmās sasniedza 23 m/s.<ref>[http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/511559-dobele_noverota_krusa_un_stipras_veja_brazmas Dobelē novērota krusa un stipras vēja brāzmas] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160306053325/http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/511559-dobele_noverota_krusa_un_stipras_veja_brazmas |date={{dat|2016|03|06||bez}} }}, tvnet.lv, {{dat|2014|5|25|SK}}</ref><ref>[https://twitter.com/meteozinas/status/470587760836087808 Jānis Trallis, @meteoziņas], twitter.com, {{dat|2014|5|25|SK}}</ref> Krusa negaisa laikā tika novērota arī Mērsraga, Tukuma, Apes un Alūksnes pusē.<ref>[https://twitter.com/meteozinas/status/470570516420784129 Jānis Trallis, @meteoziņas], twitter.com, {{dat|2014|5|25|SK}}</ref> Tuvējo negaisu ietekmē, Rīgā, plkst. 18.00, gaisa temperatūra 15 minūšu laikā pazeminājās par 10 grādiem.
** 14 novērojumu stacijās tika pārspēti 25. maija maksimālās gaisa temperatūras rekordi.<ref>[https://twitter.com/VSIA_LVGMC/status/470558198613946368 LVĢMC, @VSIA_LVGMC], twitter.com, {{dat|2014|5|25|SK}}</ref> Rīgā tika uzstādīts jauns diennakts absolūtais temperatūras maksimums, +29,4 °C. Iepriekšējais rekords, kas tika uzstādīts [[2003. gada laikapstākļi Latvijā|2003. gadā]], bija +28,6 °C.

=== Jūnijs ===
* [[3. jūnijs]] — no rīta Liepājā lietusgāzē ar negaisu nolija vairāk nekā puse mēneša normas. Ielas strauji pārplūda — dziļajās peļķēs noslāpa automašīnas, uz vairākām stundām bija pārtraukta tramvaju satiksme. Daudzviet ūdens bija pietiekami, lai pa ielu pārvietotos laivā.<ref>[http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/512951-pa_liepajas_ielam_otrdien_brauc_laivas Pa Liepājas ielām otrdien brauc laivās] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20140608002136/http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/512951-pa_liepajas_ielam_otrdien_brauc_laivas |date={{dat|2014|06|08||bez}} }}, tvnet.lv, {{dat|2014|6|3|SK}}</ref>
* [[4. jūnijs]] — vairākās meteoroloģisko novērojumu stacijās tika laboti 4. jūnija maksimālās gaisa temperatūras rekordi. Vecākais dienas rekords tika labots Gulbenes novērojumu stacijā — tur tika pārspēts 1938. gadā fiksētais maksimālās gaisa temperatūras rekords (+27,0 °C) un gaisa temperatūra sasniedza +27,2 °C.<ref>[http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/513052-sodien_laboti_vairaki_maksimalas_gaisa_temperaturas_rekordi Šodien laboti vairāki maksimālās gaisa temperatūras rekordi] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160305052505/http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/513052-sodien_laboti_vairaki_maksimalas_gaisa_temperaturas_rekordi |date={{dat|2016|03|05||bez}} }}, tvnet.lv, {{dat|2014|6|4|SK}}</ref>
* [[28. jūnijs]] — naktī 18 meteoroloģisko novērojumu stacijās tika pārspēts 28. jūnija aukstuma rekords. Liepājā naktī gaisa temperatūra pazeminājās līdz +7,1 °C, kas ir jauns 28. jūnija zemākās temperatūras rekords. Iepriekšējais rekords bija nepārspēts 91 gadu — 1923. gadā tika fiksēta +7,5 °C. Savukārt zemākā gaisa temperatūra tika fiksēta Ainažos, kur plkst. 4 tā bija tikai +2,1 grāds.<ref>[http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/516104-liepaja_aizvaditaja_nakti_parspets_91_gadu_vecs_aukstuma_rekords Liepājā aizvadītajā naktī pārspēts 91 gadu vecs aukstuma rekords]{{Novecojusi saite}}, tvnet.lv, {{dat|2014|6|28|SK}}</ref>

=== Jūlijs ===
* [[1. jūlijs]] — Zemgalē un Vidzemē lija ilgstoši un stipri, Cēsu apkaimē nokrišņu daudzums diennaktī sasniedza 40 milimetru. Maksimālā gaisa temperatūra bija +13, +19 grādi, Latgales austrumos līdz +26 grādiem.
* [[5. jūlijs]] — pārsvarā sausa un saulaina diena. Gaisa temperatūra bija no +7 grādiem naktī Mērsragā, līdz 28,3 °C pēcpusdienā Saldū.
* [[7. jūlijs]] — dažviet bija lietusgāzes un pērkona negaiss, gaisa temperatūra valsts lielākajā daļā paaugstinājās līdz +27, +31 grādam.
* [[8. jūlijs]] — pirmo reizi 2014. gada vasarā, Rīgā tika novērota [[tropiskā nakts]]. Minimālā gaisa temperatūra naktī galvaspilsētā bija +20,1 °C.
* [[13. jūlijs]]:
** Rīgā tika novērota [[tropiskā nakts]]. Minimālā gaisa temperatūra naktī galvaspilsētā bija +20,2 °C.
** Dienā daudzviet, īpaši Kurzemes austrumos un Vidzemē, veidojās stipras lietusgāzes un negaisi, kas valsti šķērsoja ziemeļu virzienā.<ref>[http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/517758-veidojas_lietus_un_negaisa_makoni_pirmdien_gaidams_saulainaks_laiks Veidojas lietus un negaisa mākoņi; pirmdien gaidāms saulaināks laiks] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20140715225625/http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/517758-veidojas_lietus_un_negaisa_makoni_pirmdien_gaidams_saulainaks_laiks |date={{dat|2014|07|15||bez}} }}, tvnet.lv, {{dat|2014|7|13|SK}}</ref><ref>[http://www.lightningmaps.org/blitzortung/europe/index.php?bo_page=archive&bo_oldmap=0&bo_oldani=0&bo_map=baltic&bo_year=2014&bo_month=7&bo_day=13&bo_hour_from=0&bo_hour_range=24&bo_animation=0&lang=en#bo_arch_strikes_maps_form Lightning archive: Maps and animations], lightningmaps.org</ref>
* [[15. jūlijs]] — valsts austrumu daļā plosījās negaisi, vietām nesdami stipru lietu, krusu un spēcīgas vēja brāzmas.
* [[25. jūlijs]] — Rīgā tika novērota [[tropiskā nakts]]. Minimālā gaisa temperatūra naktī galvaspilsētā bija +20,1 °C.
* [[26. jūlijs]]:
** Karsta un skaidra diena. Viskarstākais bija Kurzemē — Ventspilī, Rucavā un Kuldīgā gaiss iesila līdz +32 grādiem. Tika sasniegti vairāki 26. jūlija gaisa temperatūras rekordi. Pāvilostā gaisa temperatūra sasniedza +31,3 °C, pārspējot 1992. gadā sasniegtos +29,3 grādus. Kolkā gaiss iesilis līdz +27,5 grādiem, pārsniedzot 1946. gadā uzstādīto rekordu +27,1 grāds, savukārt Saldū termometra stabiņš uzkāpa +29,3 grādu atzīmei, pārspējot 1992. gadā un 1994. gadā uzstādītos rekordus +29,2 grādi.<ref>[http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/519558-parspeti_vairaki_sis_dienas_karstuma_rekordi_kurzeme_32_gradi Pārspēti vairāki šīs dienas karstuma rekordi; Kurzemē +32 grādi]{{Novecojusi saite}}, tvnet.lv, {{dat|2014|7|26|SK}}</ref> Rīgā gaisa temperatūra pakāpās līdz +29,7 °C, pierīgā vēl augstāk.
** Vietām Rīgas līča rietumu piekrastē, kā arī upēs un ezeros ūdens bija sasilis līdz +26, +27 grādiem. Tik augsta ūdens temperatūra līča rietumu piekrastē bija pēdējo gadu rekords. Sešos vakarā [[Rīgas līcis|Rīgas līcī]] pie [[Kolka]]s ūdens temperatūra sasniedza +26,5 grādus. Iepriekšējā augstākā ūdens temperatūra Kolkā bija +24,7 grādi 2010. gada 13. jūlijā un 2005. gada 9. jūlijā. Arī [[Mērsrags|Mērsragā]] līča ūdens bija sasilis līdz aptuveni +26 grādiem, iepriekšējā augstākā ūdens temperatūra šeit bija +24,3 grādi 2010. gada 17. jūlijā. [[Venta|Ventā]] pie [[Kuldīga]]s, [[Mūsa|Mūsā]] pie [[Bauska]]s, Daugavā pie [[Piedruja]]s un Alūksnes ezerā pie Alūksnes ūdens temperatūra plkst. 18:00 bija +26,4 līdz +27,3 grādi. Lielākajā daļā ūdenstilpju ūdens sasilis līdz +22, +26 grādiem. Dažās īpaši saulainās, karstās un sausās vasarās ūdens temperatūra upēs vietām ir pakāpusies virs +28 grādiem, pati augstākā reģistrētā temperatūra ir +29,8 grādi 1947. gadā [[Lielupe|Lielupē]].<ref>[http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/519565-udens_vietam_sakarsis_lidz_27_gradiem Ūdens vietām sakarsis līdz +27 grādiem]{{Novecojusi saite}}, tvnet.lv, {{dat|2014|7|26|SK}}</ref>
* [[27. jūlijs]]:
** Rīgā un Ventspilī tika aizvadīta tā dēvētā tropiskā nakts, kad gaisa temperatūra nenoslīdēja zem +20 grādiem.<ref>[http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/519605-aizvadita_tropiska_nakts Aizvadīta tropiska nakts] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20140730022201/http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/519605-aizvadita_tropiska_nakts |date={{dat|2014|07|30||bez}} }}, tvnet.lv, {{dat|2014|7|27|SK}}</ref>
** Vakarā gar Kurzemes rietumu pirkrasti, virzījās stipras lietusgāzes, kuras pavadīja negaiss.
* [[28. jūlijs]]:
** Rīgā tika novērota [[tropiskā nakts]]. Minimālā gaisa temperatūra naktī galvaspilsētā bija +20,5 °C.
** Divās meteoroloģisko novērojumu stacijās tika sasniegti jauni maksimālās gaisa temperatūras rekordi šai dienai, bet viens rekords tika atkārtots. Rūjienā tika labots 1938. gadā fiksētais rekords, +30,7 grādi. Jaunais rekords šai novērojumu stacijai 28. jūlijā ir +30,9 grādi. Zosēnos 2012. gadā uzstādīto rekordu +30,0 grādi aizstāja jaunais rekords, +30,7 grādi. Savukārt Alūksnes novērojumu stacijā tika atkārtots maksimālās gaisa temperatūras rekords, +29,3 grādi. Šāda maksimālā temperatūra bijusi fiksēta 1994. un 2010. gadā.<ref>[http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/519803-sodien_laboti_divi_un_atkartots_viens_maksimalas_gaisa_temperaturas_rekords Šodien laboti divi un atkārtots viens maksimālās gaisa temperatūras rekords] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20140731034708/http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/519803-sodien_laboti_divi_un_atkartots_viens_maksimalas_gaisa_temperaturas_rekords |date={{dat|2014|07|31||bez}} }}, tvnet.lv, {{dat|2014|7|28|SK}}</ref>
** Vakarā, no dienvidiem, pāri Vidzemei un atsevišķiem Kurzemes rajoniem, virzījās spēcīgas nokrišņu zonas, atnesot negaisu.
* [[29. jūlijs]] — Rīgā tika novērota [[tropiskā nakts]]. Minimālā gaisa temperatūra naktī galvaspilsētā bija +20,1 °C.
* [[31. jūlijs]] — Rīgā tika novērota [[tropiskā nakts]]. Minimālā gaisa temperatūra naktī galvaspilsētā bija +20,9 °C.

=== Augusts ===
* [[3. augusts]]:
** Rīgā tika novērota pirmā no četrām [[tropiskā nakts|tropiskajām naktīm]] pēc kārtas. Minimālā gaisa temperatūra naktī galvaspilsētā bija +20,2 °C.
** Līdz tam '''karstākā diena Latvijas meteoroloģisko novērojumu vēsturē'''. Pēcpusdienā, plkst. 15.53, [[Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs|Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra]] (LVĢMC) [[Ventspils]] novērojumu stacijā, kas atrodas [[Ventspils osta|ostā]], gaisa temperatūra pakāpās vismaz līdz '''+36,7 grādiem'''. Tā ir augstākā gaisa temperatūra, kas reģistrēta Latvijas teritorijā. Iepriekšējais oficiālais karstuma rekords bija +36,4 grādi 1943. gada 4. augustā Daugavpils pilsētā.<ref>[http://www.lsm.lv/lv/raksts/latvija/laika-zinas/ventspils-osta-parspets-latvijas-absolutais-karstuma-rekords.a93434/ Ventspils ostā pārspēts Latvijas absolūtais karstuma rekords], lsm.lv, {{dat|2014|8|3|SK}}</ref><ref>[http://www.delfi.lv/news/national/politics/cilveki-socialajos-tiklos-sumejas-par-lielo-karstumu.d?id=44799954 Cilvēki sociālajos tīklos 'šūmējas' par lielo karstumu], delfi.lv, {{dat|2014|8|3|SK}}</ref> Tomēr svētdien rekordaugsta gaisa temperatūra tika reģistrēta ne tikai Ventspils ostā, bet arī citviet Kurzemes rietumu piekrastē. Pāvilostā ar 35,9 °C un Liepājā ar 34,6 °C tika sasniegta jauna visa gada visaugstākā gaisa temperatūra šo pilsētu novērojumu vēsturē. Dobelē ar 35,1 °C tika uzstādīts jauns, bet Saldū ar 32,8 °C atkārtots augusta mēneša maksimālās gaisa temperatūras rekords. Jauni 3. augusta maksimālās gaisa temperatūras rekordi tika uzstādīti arī Kolkā, Stendē, Bauskā, Jelgavā, Rīgā, Skultē, Ainažos, Rūjienā, Skrīveros, Rēzeknē un Daugavpilī.<ref>[http://www.meteo.lv/jaunumi/laika-apstakli/jaunu-karstuma-rekordu-birums-3-augusta?id=774&cid=100 Jaunu karstuma rekordu birums 3. augustā], meteo.lv, {{dat|2014|8|4|SK}}</ref> Visās 40 LVC novērojumu stacijās gaisa temperatūra pārsniedza +30 grādus un bija no +30,4 °C Virešos līdz +35,9 °C Nīcā.<ref>[https://twitter.com/laurijssvirskis/status/496034081935593472 Laurijs Svirskis, @laurijssvirskis], twitter.com, {{dat|2014|8|3|SK}}</ref>
* [[4. augusts]]:
** Rīgā tika novērota [[tropiskā nakts]]. Minimālā gaisa temperatūra naktī galvaspilsētā bija +22,5 °C.
** '''Ventspilī tika sasniegts jauns Latvijas absolūtais maksimālās temperatūras rekords — +37,8 °C'''. Pirmo reizi meteoroloģisko novērojumu vēsturē gaisa temperatūra Latvijā pārsniedza +37 grādu atzīmi. Ventspilī ceturto reizi pēdējo divu dienu laikā tika labots absolūtais Latvijas karstuma rekords — plkst. 13.09 tika fiksēti +36,9 grādi, ap plkst. 15 tika fiksēti +37,2 grādi, bet nedaudz vēlāk — jau +37,8 grādi.<ref>[http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/520715-latvijai_ir_jauns_absolutais_karstuma_rekords_378_gradi Latvijai ir jauns absolūtais karstuma rekords, +37,8 grādi] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20170503184811/http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/520715-latvijai_ir_jauns_absolutais_karstuma_rekords_378_gradi |date={{dat|2017|05|03||bez}} }}, tvnet.lv, {{dat|2014|8|4|SK}}</ref><ref>[http://www.lsm.lv/lv/raksts/latvija/laika-zinas/gaisa-temperatura-jau-pirms-pusdienlaika-parsniedz-30-sak-krist-.a93491/ Tiešraide: Pirmo reizi Latvijas vēsturē gaisa temperatūra pārsniedz +37 grādus], lsm.lv, {{dat|2014|8|4|SK}}</ref>
[[Attēls:Mersrags udensstabs 17aug2014.jpg|200px|thumb|right|Neliels [[ūdens stabs]] Rīgas līcī pie Mērsraga 17. augustā]]
* [[5. augusts]] — Rīgā tika novērota [[tropiskā nakts]]. Minimālā gaisa temperatūra naktī galvaspilsētā bija +21,8 °C.
* [[6. augusts]] — Rīgā tika novērota desmitā un pēdējā šī gada [[tropiskā nakts]]. Minimālā gaisa temperatūra naktī galvaspilsētā bija +20,3 °C.
{{nepilnīga sadaļa}}

* [[20. augusts]] — īslaicīgi lija, vietām stipri, ar krusu un pērkonu. Vēja ātrums brāzmās Kurzemes rietumu piekrastē sasniedza 20 metru sekundē, negaisa laikā Priekuļos — 25 metrus sekundē. Gaisa temperatūra +6, +13 grādi naktī un +16, +22 grādi dienā.
* [[25. augusts]] — valsts lielākajā daļā pamatīgi lija, nokrišņu daudzums austrumu un centrālajos novados diennaktī sasniedza 20—40 milimetru, gaisa temperatūra bija +13, +18 grādi.
* [[26. augusts]] — valsts lielākajā daļā īslaicīgi lija, vietām bija lietusgāzes un krusa, turklāt pūta brāzmains rietumu vējš. Gaisa temperatūra naktī +9, +14 grādi, dienā +15, +18 grādi.
* [[28. augusts]] — bija daļēji mākoņains un vējains laiks, daudzviet lija. Nokrišņu daudzums Skrīveros diennaktī sasniedza 40 milimetru. Pēc vairāku dienu lietusgāzēm Vidzemes rietumu daļā bija applūduši lauki, dārzi, pagalmi un ceļi. Maksimālā gaisa temperatūra dienā bija +17, +19 grādi.
* [[29. augusts]] — valsts lielākajā daļā brīžiem lija, vietām bija pērkona lietusgāzes. Pēc vairāku dienu lietavām bija pārplūdušas upes Vidzemes rietumu daļā, tostarp Lielajā Juglā pie Zaķumuižas ūdens līmenis bija cēlies par četriem metriem.

=== Septembris ===
* [[4. septembris]] — bija saulains laiks, naktī un no rīta vietām migla. Gaisa temperatūra saullēktā bija +3, +9 grādu robežās, bet pēcpusdienā +19, +22 grādi.
* [[5. septembris]] — Latvijā valdīja sauss un saulains laiks, gaisa temperatūra +4, +9 grādi saullēktā un +19, +22 grādi pēcpusdienā.
* [[8. septembris]] — gaiss dienā sasila līdz +20, +25 grādiem, Ainažos un Ventspilī tika labots 8. septembra siltuma rekords. Rīgā gaisa temperatūra pakāpās līdz +23,4 °C.
* [[15. septembris]] — bija skaidras debesis. Minimālā gaisa temperatūra naktī Vidzemes un Latgales lielākajā daļā 0, +3 grādi, zāles augstumā līdz −5 grādiem. Dienā saule gaisu sasildīja līdz +16, +19 grādiem.
* [[17. septembris]] — gaisa temperatūra bija no +1 grāda saullēktā vietām Vidzemē un Latgalē līdz +22 grādiem pēcpusdienā Ventspils ostā.
* [[18. septembris]] — maksimālā gaisa temperatūra pēcpusdienā galvaspilsētā sasniedza +20,3 °C
* [[19. septembris]] — bija sauss un saulains laiks. Gaisa temperatūra bija no +1,5 grādiem saullēktā Madonā, līdz +23,5 grādiem pēcpusdienā Ventspils ostā. Rīgā gaiss iesila līdz +20,1 °C.
* [[20. septembris]] — bija sauss un valsts lielākajā daļā saulains laiks. Gaisa temperatūra bija no +0,5 grādiem naktī Madonā, līdz +22 grādiem pēcpusdienā Ventspilī.
* [[21. septembris]] — spīdēja saule un gaisa temperatūra bija no +1 grāda naktī [[Madona|Madonā]] līdz +21 grādam pēcpusdienā [[Rucava|Rucavā]].
* [[23. septembris]] — ar spēcīgu ziemeļu vēju ieplūda auksts gaiss, no rīta un dienā gaisa temperatūra pazeminājās līdz +5, +9 grādiem, daudzviet lija.
* [[24. septembris]] — gaisa temperatūra naktī noslīdēja līdz +3, −3 grādiem, nedaudz siltāk bija tikai piekrastē, un dienā nekļuva siltāks par +10, +14 grādiem. Vietām bija īslaicīgs lietus un krusa, bet Somijas ziemeļu daļā uzsniga 20 centimetri sniega.

=== Oktobris ===
* [[12. oktobris]] — dienas pirmajā pusē, pāri rietumu un centrālajiem rajoniem, virzījās plaša nokrišņu zona, atnesot ilgstošu un vietām stipru lietu.<ref>[http://www.tvnet.lv/zala_zeme/zala_dzive/530490-bridina_par_stipru_lietu_riga Brīdina par stipru lietu Rīgā] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20141130005850/http://www.tvnet.lv/zala_zeme/zala_dzive/530490-bridina_par_stipru_lietu_riga |date={{dat|2014|11|30||bez}} }}, tvnet.lv, {{dat|2014|10|12|SK}}</ref> Kurzemes dienvidu daļā tika novērots arī pērkona negaiss.
* [[14. oktobris]] — naktī un dienas pirmajā pusē pāri Latvijas rietumu un centrālajiem rajoniem virzījās plaša nokrišņu zona, daudzviet atnesot ilgstošas un spēcīgas lietavas.<ref>[http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/530733-valsts_lielakaja_dala_list_daudzviet_stipri Valsts lielākajā daļā līst, daudzviet stipri] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20141111013515/http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/530733-valsts_lielakaja_dala_list_daudzviet_stipri |date={{dat|2014|11|11||bez}} }}, tvnet.lv, {{dat|2014|10|14|SK}}</ref><ref>[https://twitter.com/VSIA_LVGMC/status/521924349318950912 LVĢMC, @VSIA_LVGMC], twitter.com, {{dat|2014|10|14|SK}}</ref> Rīgā, Jelgavā un citās pilsētās applūda ielas un zemākās vietas. Lietavu dēļ vairākās upēs, galvenokārt Zemgalē un Vidzemē, strauji cēlās ūdens līmenis, vietām appludinot [[paliene]]s.<ref>[http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/530870-vairakas_upes_strauji_celas_udens_limenis_dazviet_applust_autoceli Vairākās upēs strauji ceļas ūdens līmenis, dažviet applūst autoceļi] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20151219155912/http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/530870-vairakas_upes_strauji_celas_udens_limenis_dazviet_applust_autoceli |date={{dat|2015|12|19||bez}} }}, tvnet.lv, {{dat|2014|10|14|SK}}</ref> Dobelē lietus daudzums sasniedzis 74 mm, kas atbilst 74 litriem uz kvadrātmetru, un tik stiprs lietus oktobrī Latvijā tika reģistrēts pirmo reizi.<ref>[http://www.meteo.lv/jaunumi/laika-apstakli/dobele-parsniegta-visa-menesa-nokrisnu-daudzuma-norma?id=835&cid=100 Dobelē pārsniegta visa mēneša nokrišņu daudzuma norma]{{Novecojusi saite}}, meteo.lv, {{dat|2014|10|14|SK}}</ref><ref>[http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/530873-dobele_jauns_latvijas_nokrisnu_rekords_oktobri_74_litri_uz_kvadratmetru Dobelē jauns Latvijas nokrišņu rekords oktobrī — 74 litri uz kvadrātmetru] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160307052626/http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/530873-dobele_jauns_latvijas_nokrisnu_rekords_oktobri_74_litri_uz_kvadratmetru |date={{dat|2016|03|07||bez}} }}, tvnet.lv, {{dat|2014|10|14|SK}}</ref>
* [[17. oktobris]] — no rīta Latgalē tika novērots pirmais sniegs — Greiškānos pie [[Rēzekne]]s un arī [[Daugavpils|Daugavpilī]].<ref>[Latgalē novērots pirmais sniegs — Griškānos pie Rēzeknes un arī Daugavpilī LVĢMC, @VSIA_LVGMC], twitter.com, {{dat|2014|10|17|SK}}</ref>
* [[18. oktobris]] — pirmo reizi 2014. gada rudens sezonā, gaisa temperatūra Rīgā pazeminājās zem nulles un bija −0,7 °C. Naktī Daugavpilī un Jelgavā tika sasniegti jauni 18. oktobra minimālās gaisa temperatūras rekordi.<ref>[https://twitter.com/VSIA_LVGMC/status/523372672852713472 LVĢMC, @VSIA_LVGMC], twitter.com, {{dat|2014|10|18|SK}}</ref>
* [[19. oktobris]] — pāri Latvijai virzījās plaša nokrišņu zona, atnesot ilgstošu, brīžiem smidzinošu, bet pēcpusdienā un vakarā vietām stipru lietu.
* [[21. oktobris]] — pēcpusdienā Vidzemes ziemeļos vietām tika novērots sniegs. Neliela snigšana tika novērota [[Alūksne|Alūksnē]], tomēr sniegs zemi nenoklāja baltu un ātri izkusa. Gaisa temperatūra tur plkst. 15 bija +0,6 grādi. Iedzīvotāji sociālajos tīklos ziņoja, ka snieg arī [[Smiltene|Smiltenē]], [[Ranka|Rankā]], [[Vecpiebalga|Vecpiebalgā]] un [[Baltinava|Baltinavā]].<ref>[http://www.lsm.lv/lv/raksts/latvija/laika-zinas/ziemeljvidzeme-snieg.a103276/ Ziemeļvidzemē snieg], lsm.lv, {{dat|2014|10|21|SK}}</ref>
* [[23. oktobris]] — četrās novērojumu stacijās tika pārspēti 23. oktobra minimālās gaisa temperatūras rekordi ([[Alūksne]], [[Priekuļi]], [[Zīlāni]], [[Rēzekne]]).<ref>[https://twitter.com/VSIA_LVGMC/status/525153947766771713 LVĢMC, @VSIA_LVGMC], twitter.com, {{dat|2014|10|23|SK}}</ref>
* [[24. oktobris]] — sešās novērojumu stacijās tika pārspēti 24. oktobra minimālās gaisa temperatūras rekordi (Alūksne, Gulbene, Rēzekne, Rūjiena, Zīlāni, Zosēni).<ref>[https://twitter.com/VSIA_LVGMC/status/525488694585995264 LVĢMC, @VSIA_LVGMC], twitter.com, {{dat|2014|10|24|SK}}</ref> Turklāt, tika sasniegts jauns 24. oktobra minimālās gaisa temperatūras rekords Latvijā — Madonā −11,3 grādi.<ref>[https://twitter.com/VSIA_LVGMC/status/525520085260460032 LVĢMC, @VSIA_LVGMC], twitter.com, {{dat|2014|10|24|SK}}</ref><ref>[http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/532210-valsts_austrumos_lidz_11_gradu_sals_parspeti_daudzi_aukstuma_rekordi Valsts austrumos līdz -11 grādu sals, pārspēti daudzi aukstuma rekordi] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160307052916/http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/532210-valsts_austrumos_lidz_11_gradu_sals_parspeti_daudzi_aukstuma_rekordi |date={{dat|2016|03|07||bez}} }}, tvnet.lv, {{dat|2014|10|24|SK}}</ref>
* [[28. oktobris]] — tika pārspēts Latvijas 28.10. maksimālās gaisa temperatūras rekords: [[Mērsrags|Mērsragā]] +16,3 °C (iepriekšējais +15,6 °C 2013. gadā [[Dobele|Dobelē]]).<ref>[https://twitter.com/VSIA_LVGMC/status/527100621430988801 LVĢMC, @VSIA_LVGMC], twitter.com, {{dat|2014|10|28|SK}}</ref><ref>[http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/532839-parspets_28oktobra_latvijas_siltuma_rekords Pārspēts 28.oktobra Latvijas siltuma rekords] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160305052023/http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/532839-parspets_28oktobra_latvijas_siltuma_rekords |date={{dat|2016|03|05||bez}} }}, tvnet.lv, {{dat|2014|10|28|SK}}</ref>

=== Novembris ===
* [[4. novembris]] — divās meteoroloģisko novērojumu stacijās tika pārspēti siltuma rekordi.<ref>[http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/533762-sodien_parspeti_divi_siltuma_rekordi Šodien pārspēti divi siltuma rekordi] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20141111053707/http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/533762-sodien_parspeti_divi_siltuma_rekordi |date={{dat|2014|11|11||bez}} }}, tvnet.lv, {{dat|2014|11|4|SK}}</ref> Tostarp Kolkā tika uzstādīts jauns šīs dienas nacionālais siltuma rekords, +15,1 °C (iepriekš +14,3 °C, 1968. gadā).<ref>[https://twitter.com/VSIA_LVGMC/status/529885693162835968 LVĢMC, @VSIA_LVGMC], twitter.com, {{dat|2014|11|5|SK}}</ref>
* [[21. novembris]] — nakts sākumā Latviju no dienvidiem sasniedza nokrišņu zona, atnesot pirmo sniegu. Vēl [[20. novembris|20. novembra]] vakarā Liepājā un Rucavā slapjš sniegs mijās ar lietu. Savukārt Daugavpilī tika novērots slapjš sniegs un apledojums.<ref>[http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/536075-vietam_latvija_sacis_snigt Vietām Latvijā sācis snigt!!!] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20151016074542/http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/536075-vietam_latvija_sacis_snigt |date={{dat|2015|10|16||bez}} }}, tvnet.lv, {{dat|2014|11|20|SK}}</ref> Līdz astoņiem rītā lielu daļu Zemgales un Vidzemes bija pārklājusi 4–5 cm bieza sniega kārta un daudzviet snigšana turpinājās arī dienā.<ref>[http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/536085-vidzeme_sasnigusi_5_cm_bieza_sniega_sega_ari_diena_turpinasies_snigsana Vidzemē sasnigusi 5 cm bieza sniega sega, arī dienā turpināsies snigšana] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160307052510/http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/536085-vidzeme_sasnigusi_5_cm_bieza_sniega_sega_ari_diena_turpinasies_snigsana |date={{dat|2016|03|07||bez}} }}, tvnet.lv, {{dat|2014|11|21|SK}}</ref><ref>[https://twitter.com/VSIA_LVGMC/status/535707515900952576 LVĢMC, @VSIA_LVGMC], twitter.com, {{dat|2014|11|21|SK}}</ref>
* [[22. novembris]] — pēcpusdienā daudzviet izveidojās ļoti bieza migla, kas saglabājās arī naktī.<ref>[http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/536300-bridina_par_biezu_miglu_nakti_uz_svetdienu Brīdina par biezu miglu naktī uz svētdienu] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20141206023433/http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/536300-bridina_par_biezu_miglu_nakti_uz_svetdienu |date={{dat|2014|12|06||bez}} }}, tvnet.lv, {{dat|2014|11|22|SK}}</ref>
[[Attēls:Augstkalnes lidlauks.JPG|200px|thumb|Plānā sniega sega [[Augstkalnes lidlauks|Augstkalnes lidlaukā]]. [[2014. gads|2014. gada]] [[26. decembris]].]]

=== Decembris ===
* [[10. decembris]] — pēcpusdienā Latviju sasniedza pirmā rudens/ziemas sezonas vētra. Spēcīgākās vēja brāzmas tika reģistrētas Liepājas ostā — to ātrums sasniedzis 21 m/s, bet Rīgā un [[Rūjiena|Rūjienā]] — 17 m/s. Vairākās vietās vēja ātrums sasniedza 16 m/s — Rucavā, Stendē, [[Daugavgrīva|Daugavgrīvā]] un Ainažos. Savukārt Kolkā tas bija 15 m/s.<ref>[http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/539215-pagajusaja_nakti_specigakas_veja_brazmas_liepajas_osta_21_ms http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/539215-pagajusaja_nakti_specigakas_veja_brazmas_liepajas_osta_21_ms] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20150703200554/http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/539215-pagajusaja_nakti_specigakas_veja_brazmas_liepajas_osta_21_ms |date={{dat|2015|07|03||bez}} }}, tvnet.lv, {{dat|2014|12|11|SK}}</ref>
* [[28. decembris]] — Latgalē gaisa temperatūra atdzisa līdz −19 °C. Zemākā gaisa temperatūra naktī bija Rēzeknes apkaimē, kur reģistrēti −19,3 °C, un arī citviet Latgalē gaiss atdzisa līdz −14, −19 grādiem. Sals līdz −15 grādiem tika fiksēts arī vietām Kurzemē.<ref>[http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/541356-latgale_19_gradu_lielakais_sals_soziem_diena_sals_pieturesies Latgalē -19 grādu — lielākais sals šoziem; dienā sals pieturēsies] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20150102051702/http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/541356-latgale_19_gradu_lielakais_sals_soziem_diena_sals_pieturesies |date={{dat|2015|01|02||bez}} }}, tvnet.lv, {{dat|2014|12|28|SK}}</ref> Rīgā gaisa temperatūra pazeminājās līdz −9,5 °C. Visstiprāk sniga Kurzemē, kur Liepājā, Ventspilī un Kolkā izveidojās aptuveni 8 cm bieza sniega kārta, Rucavā pat 13 cm.<ref>[http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/541355-biezaka_sniega_sega_izveidojusies_kurzeme_rucava_13_cm Biezākā sniega sega izveidojusies Kurzemē — Rucavā 13 cm] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20150102051656/http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/541355-biezaka_sniega_sega_izveidojusies_kurzeme_rucava_13_cm |date={{dat|2015|01|02||bez}} }}, tvnet.lv, {{dat|2014|12|28|SK}}</ref>
* [[29. decembris]] — gaisa temperatūra Rucavā pazeminājās līdz −21,2 °C. Rucavā bija arī biezākā sniega sega Latvijā — 13 cm. Valsts lielāko daļu sniegs klāja 3–8 cm biezā slānī.<ref>[http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/541451-jaunais_sis_ziemas_aukstuma_rekords_ir_212_gradi_rucava Jaunais šīs ziemas aukstuma rekords ir -21,2 grādi Rucavā] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20150104094909/http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/541451-jaunais_sis_ziemas_aukstuma_rekords_ir_212_gradi_rucava |date={{dat|2015|01|04||bez}} }}, tvnet.lv, {{dat|2014|12|29|SK}}</ref>

== Gada pārskats ==
<!-- === Temperatūra ===

=== Nokrišņi ===

=== Sniegs ===

=== Vējš ===
-->

=== Gaisa temperatūras Latvijā ===
{{nepilnīga sadaļa}}
Mēneša minimālā un maksimālā gaisa temperatūras septiņpadsmit [[Latvija]]s meteoroloģiskajās novērošanas stacijās.<ref>[http://www.tutiempo.net/en/Climate/Liepaja_East/264060.htm Historical Weather: Liepaja East, Latvia] (264060), tutiempo.net {{angliski}}</ref><ref>[http://www.tutiempo.net/en/Climate/Ventspils/263140.htm Historical Weather: Ventspils, Latvia] (263140, UMRW), tutiempo.net {{angliski}}</ref><ref>[http://www.tutiempo.net/en/Climate/KOLKA/263130.htm Historical Weather: KOLKA, Belarus] (263130), tutiempo.net {{angliski}}</ref><ref>[http://www.tutiempo.net/en/Climate/STENDE/263180.htm Historical Weather: STENDE, Belarus] (263180), tutiempo.net {{angliski}}</ref><ref>[http://www.tutiempo.net/en/Climate/SALDUS/264160.htm Historical Weather: SALDUS, Belarus] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20130703024616/http://www.tutiempo.net/en/Climate/SALDUS/264160.htm |date={{dat|2013|07|03||bez}} }} (264160), tutiempo.net {{angliski}}</ref><ref>[http://www.tutiempo.net/en/Climate/Riga/264220.htm Historical Weather: Riga, Latvia] (264220), tutiempo.net {{angliski}}</ref><ref>[http://www.tutiempo.net/en/Climate/JELGAVA/264250.htm Historical Weather: JELGAVA, Belarus] (264250), tutiempo.net {{angliski}}</ref><ref>[http://www.tutiempo.net/en/Climate/AINAZI/262290.htm Historical Weather: AINAZI, Belarus] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20130703014557/http://www.tutiempo.net/en/Climate/AINAZI/262290.htm |date={{dat|2013|07|03||bez}} }} (262290), tutiempo.net {{angliski}}</ref><ref>[http://www.tutiempo.net/en/Climate/PRIEKULI/263350.htm Historical Weather: PRIEKULI, Belarus] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20130702160847/http://www.tutiempo.net/en/Climate/PRIEKULI/263350.htm |date={{dat|2013|07|02||bez}} }} (263350), tutiempo.net {{angliski}}</ref><ref>[http://www.tutiempo.net/en/Climate/ZOSENI/263390.htm Climate ZOSENI], (263390), tutiempo.net {{angliski}}</ref><ref>[http://www.tutiempo.net/en/Climate/ZILANI/264360.htm Historical Weather: ZILANI, Russia] (264360), tutiempo.net {{angliski}}</ref><ref>[http://www.tutiempo.net/en/Climate/DAUGAVPILS/265440.htm Historical Weather: DAUGAVPILS, Belarus] (265440), tutiempo.net {{angliski}}</ref><ref>[http://www.tutiempo.net/en/Climate/REZEKNE/264460.htm Historical Weather: REZEKNE, Belarus] (264460), tutiempo.net {{angliski}}</ref><ref>[http://www.tutiempo.net/en/Climate/GULBENE/263480.htm Historical Weather: GULBENE, Belarus] (263480), tutiempo.net {{angliski}}</ref><ref>[http://www.tutiempo.net/en/Climate/ALUKSNE/263460.htm Historical Weather: ALUKSNE, Belarus] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20130702210421/http://www.tutiempo.net/en/Climate/ALUKSNE/263460.htm |date={{dat|2013|07|02||bez}} }} (263460), tutiempo.net {{angliski}}</ref><ref>[http://www.tutiempo.net/en/Climate/RUJIENA/262380.htm Historical Weather: RUJIENA, Belarus] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20130702235031/http://www.tutiempo.net/en/Climate/RUJIENA/262380.htm |date={{dat|2013|07|02||bez}} }} (262380), tutiempo.net {{angliski}}</ref>

{| class="wikitable" style="font-size:95%;border:0px;line-height:175%;"
|- bgcolor="#CCCCCC"
| align="center" colspan="16" bgcolor="#CCCCCC" | '''[[Gaisa temperatūra]]s absolūtais mēneša minimums 2014. gadā ([[°C]])'''
|-
! width="40" rowspan="2" | Nr.
! width="120" rowspan="2" | Vieta
! width="600" colspan="12" | Mēnesis
! width="5" |
! width="100" rowspan="2" colspan="2" | Gadā
|- bgcolor="#CCCCCC"
! width="50" | [[Janvāra klimats Latvijā|Jan]]
! width="50" | [[Februāra klimats Latvijā|Feb]]
! width="50" | [[Marta klimats Latvijā|Mar]]
! width="50" | [[Aprīļa klimats Latvijā|Apr]]
! width="50" | [[Maija klimats Latvijā|Mai]]
! width="50" | [[Jūnija klimats Latvijā|Jūn]]
! width="50" | [[Jūlija klimats Latvijā|Jūl]]
! width="50" | [[Augusta klimats Latvijā|Aug]]
! width="50" | [[Septembra klimats Latvijā|Sep]]
! width="50" | [[Oktobra klimats Latvijā|Okt]]
! width="50" | [[Novembra klimats Latvijā|Nov]]
! width="50" | [[Decembra klimats Latvijā|Dec]]
|-
| align="center" | 1
| align="left" | [[Liepāja]]
| {{Temperatūras krāsa|−16,8}}
| {{Temperatūras krāsa|−9,0}}
| {{Temperatūras krāsa|−4,3}}
| {{Temperatūras krāsa|−4,6}}
| {{Temperatūras krāsa|−3,4}}
| {{Temperatūras krāsa|+3,3}}
| {{Temperatūras krāsa|+10,9}}
| {{Temperatūras krāsa|+7,9}}
| {{Temperatūras krāsa|+5,4}}
| {{Temperatūras krāsa|−4,4}}
| {{Temperatūras krāsa|−8,8}}
| {{Temperatūras krāsa|−16,3}}
|
| {{Temperatūras krāsa|−16,8}}
|-
| align="center" | 2
| align="left" | [[Ventspils]]
| {{Temperatūras krāsa|−15,9}}
| {{Temperatūras krāsa|−8,3}}
| {{Temperatūras krāsa|−1,9}}
| {{Temperatūras krāsa|−3,6}}
| {{Temperatūras krāsa|+3,5}}
| {{Temperatūras krāsa|+5,0}}
| {{Temperatūras krāsa|+11,3}}
| {{Temperatūras krāsa|+9,6}}
| {{Temperatūras krāsa|+7,1}}
| {{Temperatūras krāsa|−4,5}}
| {{Temperatūras krāsa|−7,3}}
| {{Temperatūras krāsa|−9,9}}
|
| {{Temperatūras krāsa|−15,9}}
|-
| align="center" | 3
| align="left" | [[Kolka]]
| {{Temperatūras krāsa|−15,3}}
| {{Temperatūras krāsa|−7,9}}
| {{Temperatūras krāsa|−4,9}}
| {{Temperatūras krāsa|−5,9}}
| {{Temperatūras krāsa|−0,5}}
| {{Temperatūras krāsa|+5,7}} <!-- nav info par 6. un 7. dat. -->
| {{Temperatūras krāsa|+8,7}}
| {{Temperatūras krāsa|+6,8}}
| {{Temperatūras krāsa|+5,3}}
| {{Temperatūras krāsa|−2,8}}
| {{Temperatūras krāsa|−3,1}}
| {{Temperatūras krāsa|−12,1}}
|
| {{Temperatūras krāsa|−15,3}}
|-
| align="center" | 4
| align="left" | [[Stende]] ([[Talsi]])
| align="center" bgcolor="#3200fe" | <font color="white">−18,7</font>
| align="center" bgcolor="#0096fe" | −10,7
| align="center" bgcolor="#00c8fe" | −8,4
| align="center" bgcolor="#00c8fe" | −7,0
| align="center" bgcolor="#00e6f0" | −4,4
| align="center" bgcolor="#80ffc1" | +2,8
| align="center" bgcolor="#24f046" | +8,9
| align="center" bgcolor="#40ff83" | +5,3
| align="center" bgcolor="#40ffc6" | −1,0
| align="center" bgcolor="#00e6f0" | −5,8
| align="center" bgcolor="#0096fe" | −9,8
| align="center" bgcolor="#0032fe" | <font color="white">−17,2</font>
|
| align="center" bgcolor="#3200fe" | <font color="white">−18,7</font>
|-
| align="center" | 5
| align="left" | [[Saldus]]
| align="center" bgcolor="#3200fe" | <font color="white">−18,9</font>
| align="center" bgcolor="#0096fe" | −10,0
| align="center" bgcolor="#00e6f0" | −5,1
| align="center" bgcolor="#00e6f0" | −5,7
| align="center" bgcolor="#40ffc6" | −2,4
| align="center" bgcolor="#40ff83" | +4,3
| align="center" bgcolor="#24f046" | +8,9
| align="center" bgcolor="#24f046" | +6,0
| align="center" bgcolor="#80ffc1" | +2,5
| align="center" bgcolor="#00e6f0" | −5,9
| align="center" bgcolor="#0096fe" | −10,1
| align="center" bgcolor="#0064fe" | −14,9
|
| align="center" bgcolor="#3200fe" | <font color="white">−18,9</font>
|-
| align="center" | 6
| align="left" | [[Rīga]]
| align="center" bgcolor="#3200fe" | <font color="white">−19,2</font>
| align="center" bgcolor="#0096fe" | −9,3
| align="center" bgcolor="#00c8fe" | −6,9
| align="center" bgcolor="#00c8fe" | −6,8
| align="center" bgcolor="#40ffc6" | −2,4
| align="center" bgcolor="#24f046" | +7,3
| align="center" bgcolor="#92e50f" | +11,0
| align="center" bgcolor="#92e50f" | +10,1
| align="center" bgcolor="#40ff83" | +4,6
| align="center" bgcolor="#00e6f0" | −5,5
| align="center" bgcolor="#0096fe" | −11,3
| align="center" bgcolor="#0096fe" | −11,2
|
| align="center" bgcolor="#3200fe" | <font color="white">−19,2</font>
|-
| align="center" | 7
| align="left" | [[Jelgava]]
| align="center" bgcolor="#3200fe" | <font color="white">−21,0</font>
| align="center" bgcolor="#0096fe" | −10,4
| align="center" bgcolor="#00c8fe" | −7,6
| align="center" bgcolor="#00c8fe" | −7,8
| align="center" bgcolor="#00e6f0" | −3,8
| align="center" bgcolor="#40ff83" | +3,2
| align="center" bgcolor="#24f046" | +8,3
| align="center" bgcolor="#24f046" | +6,3
| align="center" bgcolor="#80ffc1" | +0,1
| align="center" bgcolor="#00c8fe" | −6,4
| align="center" bgcolor="#0064fe" | −12,1
| align="center" bgcolor="#0032fe" | <font color="white">−17,4</font>
|
| align="center" bgcolor="#3200fe" | <font color="white">−21,0</font>
|-
| align="center" | 8
| align="left" | [[Ainaži]]
| align="center" bgcolor="#3200fe" | <font color="white">−20,0</font>
| align="center" bgcolor="#0096fe" | −9,7
| align="center" bgcolor="#00c8fe" | −8,7
| align="center" bgcolor="#00c8fe" | −8,4
| align="center" bgcolor="#00e6f0" | −3,5
| align="center" bgcolor="#80ffc1" | +2,1
| align="center" bgcolor="#24f046" | +7,2
| align="center" bgcolor="#40ff83" | +4,8 <!-- nav info par 24. līdz 29. dat. -->
| align="center" bgcolor="#80ffc1" | +1,9
| align="center" bgcolor="#00c8fe" | −6,9
| align="center" bgcolor="#0096fe" | −11,8
| align="center" bgcolor="#3200fe" | <font color="white">−18,9</font> <!-- nav info par 25. līdz 29. dat. -->
|
| align="center" bgcolor="#3200fe" | <font color="white">−20,0</font>
|-
| align="center" | 9
| align="left" | [[Priekuļi]]
| align="center" bgcolor="#6400fe" | <font color="white">−21,5</font>
| align="center" bgcolor="#00c8fe" | −8,7
| align="center" bgcolor="#00c8fe" | −8,5
| align="center" bgcolor="#00c8fe" | −6,6
| align="center" bgcolor="#40ffc6" | −1,1
| align="center" bgcolor="#40ff83" | +3,8
| align="center" bgcolor="#92e50f" | +9,9
| align="center" bgcolor="#24f046" | +6,9
| align="center" bgcolor="#40ffc6" | −1,1
| align="center" bgcolor="#00c8fe" | −7,9
| align="center" bgcolor="#0064fe" | −12,7
| align="center" bgcolor="#0032fe" | <font color="white">−16,5</font>
|
| align="center" bgcolor="#6400fe" | <font color="white">−21,5</font>
|-
| align="center" | 10
| align="left" | [[Zosēni (Zosēnu pagasts)|Zosēni]]
| align="center" bgcolor="#9600fe" | <font color="white">−24,3</font>
| align="center" bgcolor="#0064fe" | −13,0
| align="center" bgcolor="#0096fe" | −10,3
| align="center" bgcolor="#00c8fe" | −8,9
| align="center" bgcolor="#00e6f0" | −3,6
| align="center" bgcolor="#40ff83" | +3,1 <!-- nav info par min. t. 27. dat. -->
| align="center" bgcolor="#92e50f" | +9,2
| align="center" bgcolor="#40ff83" | +5,8
| align="center" bgcolor="#40ffc6" | −0,8
| align="center" bgcolor="#0096fe" | −10,9
| align="center" bgcolor="#0096fe" | −11,9
| align="center" bgcolor="#3200fe" | <font color="white">−18,3</font>
|
| align="center" bgcolor="#9600fe" | <font color="white">−24,3</font>
|-
| align="center" | 11
| align="left" | [[Madona]]
| align="center" bgcolor="#6400fe" | <font color="white">−22,9</font>
| align="center" bgcolor="#0032fe" | <font color="white">−16,2</font>
| align="center" bgcolor="#00c8fe" | −8,8
| align="center" bgcolor="#00c8fe" | −8,3
| align="center" bgcolor="#40ffc6" | −2,8 <!-- nav info par 26.-31. dat. -->
| align="center" bgcolor="#80ffc1" | +2,3 <!-- nav info par 1.-4., 7.-8. un 15. dat un min. par 9. un 16. dat. -->
| align="center" bgcolor="#FFFFFF" | <!-- + -->
| align="center" bgcolor="#FFFFFF" | <!-- + -->
| align="center" bgcolor="#FFFFFF" | <!-- + -->
| align="center" bgcolor="#FFFFFF" | <!-- + -->
| align="center" bgcolor="#FFFFFF" | <!-- + -->
| align="center" bgcolor="#FFFFFF" | <!-- + -->
|
| align="center" bgcolor="#FFFFFF" | <!-- + -->
|-
| align="center" | 12
| align="left" | [[Zīlāni]] ([[Jēkabpils]])
| align="center" bgcolor="#6400fe" | <font color="white">−21,0</font>
| align="center" bgcolor="#0096fe" | −10,2
| align="center" bgcolor="#00c8fe" | −8,6
| align="center" bgcolor="#00c8fe" | −6,7
| align="center" bgcolor="#40ffc6" | −1,5
| align="center" bgcolor="#40ff83" | +4,6
| align="center" bgcolor="#FFFFFF" | <!-- + -->
| align="center" bgcolor="#FFFFFF" | <!-- + -->
| align="center" bgcolor="#FFFFFF" | <!-- + -->
| align="center" bgcolor="#FFFFFF" | <!-- − -->
| align="center" bgcolor="#FFFFFF" | <!-- − -->
| align="center" bgcolor="#FFFFFF" | <!-- − -->
|
| align="center" bgcolor="#FFFFFF" | <!-- − -->
|-
| align="center" | 13
| align="left" | [[Daugavpils]]
| align="center" bgcolor="#6400fe" | <font color="white">−22,8</font>
| align="center" bgcolor="#0096fe" | −11,1
| align="center" bgcolor="#00c8fe" | −8,9
| align="center" bgcolor="#00c8fe" | −8,1
| align="center" bgcolor="#00e6f0" | −4,3
| align="center" bgcolor="#40ff83" | +3,9
| align="center" bgcolor="#FFFFFF" | +9,1
| align="center" bgcolor="#FFFFFF" | +6,8
| align="center" bgcolor="#FFFFFF" | −0,7
| align="center" bgcolor="#FFFFFF" | −9,6
| align="center" bgcolor="#FFFFFF" | −13,8 <!-- nav datu par 30.nov. -->
| align="center" bgcolor="#FFFFFF" | −18,4 <!-- nav datu par 1. un 2.dec, un 31.dec. -->
|
| align="center" bgcolor="#FFFFFF" | −18,4
|-
| align="center" | 14
| align="left" | [[Rēzekne]]
| align="center" bgcolor="#6400fe" | <font color="white">−22,5</font>
| align="center" bgcolor="#0096fe" | −11,6
| align="center" bgcolor="#0096fe" | −11,1
| align="center" bgcolor="#00c8fe" | −7,4
| align="center" bgcolor="#40ffc6" | −2,3
| align="center" bgcolor="#80ffc1" | +1,6
| align="center" bgcolor="#FFFFFF" | <!-- + -->
| align="center" bgcolor="#FFFFFF" | <!-- + -->
| align="center" bgcolor="#FFFFFF" | <!-- + -->
| align="center" bgcolor="#FFFFFF" | <!-- − -->
| align="center" bgcolor="#FFFFFF" | <!-- − -->
| align="center" bgcolor="#FFFFFF" | <!-- − -->
|
| align="center" bgcolor="#FFFFFF" | <!-- − -->
|-
| align="center" | 15
| align="left" | [[Gulbene]]
| align="center" bgcolor="#6400fe" | <font color="white">−22,0</font>
| align="center" bgcolor="#0096fe" | −10,9
| align="center" bgcolor="#00c8fe" | −8,0
| align="center" bgcolor="#00c8fe" | −6,9
| align="center" bgcolor="#40ffc6" | −2,9
| align="center" bgcolor="#80ffc1" | +1,9
| align="center" bgcolor="#FFFFFF" | <!-- + -->
| align="center" bgcolor="#FFFFFF" | <!-- + -->
| align="center" bgcolor="#FFFFFF" | <!-- + -->
| align="center" bgcolor="#FFFFFF" | <!-- − -->
| align="center" bgcolor="#FFFFFF" | <!-- − -->
| align="center" bgcolor="#FFFFFF" | <!-- − -->
|
| align="center" bgcolor="#FFFFFF" | <!-- − -->
|-
| align="center" | 16
| align="left" | [[Alūksne]]
| align="center" bgcolor="#6400fe" | <font color="white">−21,6</font>
| align="center" bgcolor="#0096fe" | −10,8
| align="center" bgcolor="#0096fe" | −9,5
| align="center" bgcolor="#00c8fe" | −7,5
| align="center" bgcolor="#40ffc6" | −2,5
| align="center" bgcolor="#80ffc1" | +1,2
| align="center" bgcolor="#FFFFFF" | <!-- + -->
| align="center" bgcolor="#FFFFFF" | <!-- + -->
| align="center" bgcolor="#FFFFFF" | <!-- + -->
| align="center" bgcolor="#FFFFFF" | <!-- − -->
| align="center" bgcolor="#FFFFFF" | <!-- − -->
| align="center" bgcolor="#FFFFFF" | <!-- − -->
|
| align="center" bgcolor="#FFFFFF" | <!-- − -->
|-
| align="center" | 17
| align="left" | [[Rūjiena]]
| align="center" bgcolor="#6400fe" | <font color="white">−21,9</font>
| align="center" bgcolor="#0096fe" | −10,1
| align="center" bgcolor="#00c8fe" | −7,5
| align="center" bgcolor="#00c8fe" | −7,0
| align="center" bgcolor="#00e6f0" | −3,1
| align="center" bgcolor="#80ffc1" | +1,9
| align="center" bgcolor="#FFFFFF" | <!-- + -->
| align="center" bgcolor="#FFFFFF" | <!-- + -->
| align="center" bgcolor="#FFFFFF" | <!-- + -->
| align="center" bgcolor="#FFFFFF" | <!-- − -->
| align="center" bgcolor="#FFFFFF" | <!-- − -->
| align="center" bgcolor="#FFFFFF" | <!-- − -->
|
| align="center" bgcolor="#FFFFFF" | <!-- − -->
|}

{| class="wikitable" style="font-size:95%;border:0px;line-height:175%;"
|- bgcolor="#CCCCCC"
| align="center" colspan="16" bgcolor="#CCCCCC" | '''[[Gaisa temperatūra]]s absolūtais mēneša maksimums 2014. gadā ([[°C]])'''
|-
! width="40" rowspan="2" | Nr.
! width="120" rowspan="2" | Vieta
! width="600" colspan="12" | Mēnesis
! width="5" |
! width="100" rowspan="2" colspan="2" | Gadā
|- bgcolor="#CCCCCC"
! width="50" | [[Janvāra klimats Latvijā|Jan]]
! width="50" | [[Februāra klimats Latvijā|Feb]]
! width="50" | [[Marta klimats Latvijā|Mar]]
! width="50" | [[Aprīļa klimats Latvijā|Apr]]
! width="50" | [[Maija klimats Latvijā|Mai]]
! width="50" | [[Jūnija klimats Latvijā|Jūn]]
! width="50" | [[Jūlija klimats Latvijā|Jūl]]
! width="50" | [[Augusta klimats Latvijā|Aug]]
! width="50" | [[Septembra klimats Latvijā|Sep]]
! width="50" | [[Oktobra klimats Latvijā|Okt]]
! width="50" | [[Novembra klimats Latvijā|Nov]]
! width="50" | [[Decembra klimats Latvijā|Dec]]
|-
| align="center" | 1
| align="left" | [[Liepāja]]
| align="center" bgcolor="#24f046" | +6,7
| align="center" bgcolor="#24f046" | +7,9
| align="center" bgcolor="#fee100" | +15,6
| align="center" bgcolor="#fe9600" | +24,4
| align="center" bgcolor="#e66400" | +30,2
| align="center" bgcolor="#feaf00" | +22,2
| align="center" bgcolor="#e66400" | +31,1
| align="center" bgcolor="#dc4b1e" | +35,6
| align="center" bgcolor="#fe9600" | +24,0
| align="center" bgcolor="#fee100" | +16,4
| align="center" bgcolor="#92e50f" | +11,6
| align="center" bgcolor="#24f046" | +7,5
|
| align="center" bgcolor="#dc4b1e" | +35,6
|-
| align="center" | 2
| align="left" | [[Ventspils]]
| align="center" bgcolor="#24f046" | +6,8
| align="center" bgcolor="#24f046" | +8,0
| align="center" bgcolor="#fee100" | +15,4
| align="center" bgcolor="#feaf00" | +22,6
| align="center" bgcolor="#e66400" | +31,7
| align="center" bgcolor="#feaf00" | +22,9
| align="center" bgcolor="#e66400" | +32,1
| align="center" bgcolor="#c8321e" | '''<font color="white">+37,8</font>'''
| align="center" bgcolor="#fe9600" | +25,2
| align="center" bgcolor="#fee100" | +15,7
| align="center" bgcolor="#c8e308" | +13,7
| align="center" bgcolor="#24f046" | +7,0
|
| align="center" bgcolor="#c8321e" | '''<font color="white">+37,8</font>'''
|-
| align="center" | 3
| align="left" | [[Kolka]]
| align="center" bgcolor="#24f046" | +7,8
| align="center" bgcolor="#92e50f" | +10,4
| align="center" bgcolor="#c8e308" | +13,6
| align="center" bgcolor="#fec800" | +20,4
| align="center" bgcolor="#feaf00" | +22,3
| align="center" bgcolor="#feaf00" | +23,5 <!-- nav info par 6. un 7. dat. -->
| align="center" bgcolor="#e67d00" | +29,6
| align="center" bgcolor="#e67d00" | +27,4
| align="center" bgcolor="#fec800" | +20,1
| align="center" bgcolor="#fee100" | +15,8
| align="center" bgcolor="#fee100" | +15,3
| align="center" bgcolor="#24f046" | +7,7
|
| align="center" bgcolor="#e67d00" | +29,6
|-
| align="center" | 4
| align="left" | [[Stende]] ([[Talsi]])
| align="center" bgcolor="#24f046" | +7,1
| align="center" bgcolor="#92e50f" | +9,2
| align="center" bgcolor="#c8e308" | +13,5
| align="center" bgcolor="#feaf00" | +21,1
| align="center" bgcolor="#e67d00" | +29,7
| align="center" bgcolor="#fe9600" | +24,1
| align="center" bgcolor="#e66400" | +31,3
| align="center" bgcolor="#e66400" | +32,5
| align="center" bgcolor="#feaf00" | +23,5
| align="center" bgcolor="#fee100" | +15,7
| align="center" bgcolor="#c8e308" | +12,2
| align="center" bgcolor="#24f046" | +6,4
|
| align="center" bgcolor="#e66400" | +32,5
|-
| align="center" | 5
| align="left" | [[Saldus]]
| align="center" bgcolor="#24f046" | +7,4
| align="center" bgcolor="#24f046" | +8,6
| align="center" bgcolor="#c8e308" | +14,9
| align="center" bgcolor="#feaf00" | +22,3
| align="center" bgcolor="#e67d00" | +28,4
| align="center" bgcolor="#fe9600" | +24,3
| align="center" bgcolor="#e66400" | +31,3
| align="center" bgcolor="#dc4b1e" | +33,1
| align="center" bgcolor="#feaf00" | +23,3
| align="center" bgcolor="#fee100" | +16,8 <!-- nav info no 1. līdz 10. dat. -->
| align="center" bgcolor="#92e50f" | +10,9
| align="center" bgcolor="#24f046" | +8,0
|
| align="center" bgcolor="#dc4b1e" | +33,1
|-
| align="center" | 6
| align="left" | [[Rīga]]
| align="center" bgcolor="#24f046" | +8,1
| align="center" bgcolor="#24f046" | +8,6
| align="center" bgcolor="#fee100" | +15,4
| align="center" bgcolor="#feaf00" | +23,0
| align="center" bgcolor="#e67d00" | +29,4
| align="center" bgcolor="#e67d00" | +27,5
| align="center" bgcolor="#e66400" | +31,6
| align="center" bgcolor="#dc4b1e" | +33,0
| align="center" bgcolor="#feaf00" | +23,4
| align="center" bgcolor="#fee100" | +17,5
| align="center" bgcolor="#92e50f" | +10,7
| align="center" bgcolor="#24f046" | +8,8
|
| align="center" bgcolor="#dc4b1e" | +33,0
|-
| align="center" | 7
| align="left" | [[Jelgava]]
| align="center" bgcolor="#24f046" | +8,2
| align="center" bgcolor="#92e50f" | +9,4
| align="center" bgcolor="#fee100" | +16,5
| align="center" bgcolor="#fe9600" | +24,9
| align="center" bgcolor="#e67d00" | +29,2
| align="center" bgcolor="#e67d00" | +27,0
| align="center" bgcolor="#e66400" | +32,1
| align="center" bgcolor="#dc4b1e" | +33,2
| align="center" bgcolor="#fe9600" | +24,6
| align="center" bgcolor="#fec800" | +19,3
| align="center" bgcolor="#92e50f" | +10,6
| align="center" bgcolor="#24f046" | +8,2
|
| align="center" bgcolor="#dc4b1e" | +33,2
|-
| align="center" | 8
| align="left" | [[Ainaži]]
| align="center" bgcolor="#24f046" | +6,4
| align="center" bgcolor="#24f046" | +7,6
| align="center" bgcolor="#c8e308" | +12,4
| align="center" bgcolor="#feaf00" | +23,1
| align="center" bgcolor="#e67d00" | +29,8
| align="center" bgcolor="#e67d00" | +27,8
| align="center" bgcolor="#e66400" | +30,6
| align="center" bgcolor="#e66400" | +32,9
| align="center" bgcolor="#fe9600" | +24,1
| align="center" bgcolor="#fee100" | +15,0
| align="center" bgcolor="#92e50f" | +11,9
| align="center" bgcolor="#24f046" | +6,4 <!-- nav info par 25. līdz 29. dat. -->
|
| align="center" bgcolor="#e66400" | +32,9
|-
| align="center" | 9
| align="left" | [[Priekuļi]]
| align="center" bgcolor="#24f046" | +6,7
| align="center" bgcolor="#24f046" | +7,5
| align="center" bgcolor="#c8e308" | +14,1
| align="center" bgcolor="#feaf00" | +22,1
| align="center" bgcolor="#e67d00" | +28,5
| align="center" bgcolor="#e67d00" | +27,6
| align="center" bgcolor="#e66400" | +30,2
| align="center" bgcolor="#e66400" | +30,9
| align="center" bgcolor="#feaf00" | +22,9
| align="center" bgcolor="#fee100" | +15,5
| align="center" bgcolor="#92e50f" | +10,9
| align="center" bgcolor="#24f046" | +7,3
|
| align="center" bgcolor="#e66400" | +30,9
|-
| align="center" | 10
| align="left" | [[Zosēni (Zosēnu pagasts)|Zosēni]]
| align="center" bgcolor="#24f046" | +6,6
| align="center" bgcolor="#24f046" | +7,8
| align="center" bgcolor="#c8e308" | +14,3
| align="center" bgcolor="#feaf00" | +22,7
| align="center" bgcolor="#e67d00" | +28,6
| align="center" bgcolor="#e67d00" | +27,3
| align="center" bgcolor="#e66400" | +30,7
| align="center" bgcolor="#e66400" | +31,3
| align="center" bgcolor="#feaf00" | +22,6
| align="center" bgcolor="#fee100" | +15,9
| align="center" bgcolor="#92e50f" | +10,9
| align="center" bgcolor="#24f046" | +7,0 <!-- nav info par 17. un 18. dat. -->
|
| align="center" bgcolor="#e66400" | +31,3
|-
| align="center" | 11
| align="left" | [[Madona]]
| align="center" bgcolor="#24f046" | +6,4 <!-- nav info par 7. un 8. -->
| align="center" bgcolor="#24f046" | +8,2
| align="center" bgcolor="#c8e308" | +14,8 <!-- nav info par 26. un 27. -->
| align="center" bgcolor="#feaf00" | +22,4
| align="center" bgcolor="#e67d00" | +29,3 <!-- nav info par 26.-31. dat. -->
| align="center" bgcolor="#feaf00" | +23,5 <!-- nav info par 1.-4., 7.-8. un 15. dat un min. par 9. un 16. dat. -->
| align="center" bgcolor="#FFFFFF" | <!-- + -->
| align="center" bgcolor="#FFFFFF" | <!-- + -->
| align="center" bgcolor="#FFFFFF" | <!-- + -->
| align="center" bgcolor="#FFFFFF" | <!-- + -->
| align="center" bgcolor="#FFFFFF" | <!-- + -->
| align="center" bgcolor="#FFFFFF" | <!-- + -->
|
| align="center" bgcolor="#FFFFFF" | <!-- + -->
|-
| align="center" | 12
| align="left" | [[Zīlāni]] ([[Jēkabpils]])
| align="center" bgcolor="#24f046" | +7,5
| align="center" bgcolor="#24f046" | +8,1
| align="center" bgcolor="#c8e308" | +14,8
| align="center" bgcolor="#feaf00" | +22,4
| align="center" bgcolor="#e67d00" | +29,5
| align="center" bgcolor="#e67d00" | +27,8
| align="center" bgcolor="#FFFFFF" | <!-- + -->
| align="center" bgcolor="#FFFFFF" | <!-- + -->
| align="center" bgcolor="#FFFFFF" | <!-- + -->
| align="center" bgcolor="#FFFFFF" | <!-- + -->
| align="center" bgcolor="#FFFFFF" | <!-- + -->
| align="center" bgcolor="#FFFFFF" | <!-- + -->
|
| align="center" bgcolor="#FFFFFF" | <!-- + -->
|-
| align="center" | 13
| align="left" | [[Daugavpils]]
| align="center" bgcolor="#24f046" | +7,3
| align="center" bgcolor="#24f046" | +7,1
| align="center" bgcolor="#fee100" | +17,7
| align="center" bgcolor="#feaf00" | +23,5
| align="center" bgcolor="#e67d00" | +29,0
| align="center" bgcolor="#e67d00" | +27,2
| align="center" bgcolor="#FFFFFF" | +31,2
| align="center" bgcolor="#FFFFFF" | +33,4
| align="center" bgcolor="#FFFFFF" | +24
| align="center" bgcolor="#FFFFFF" | +16,6
| align="center" bgcolor="#FFFFFF" | +11,8 <!-- nav datu par 30.nov. -->
| align="center" bgcolor="#FFFFFF" | +8,1 <!-- nav datu par 1. un 2.dec, un 31.dec. -->
|
| align="center" bgcolor="#FFFFFF" | +33,4
|-
| align="center" | 14
| align="left" | [[Rēzekne]]
| align="center" bgcolor="#24f046" | +7,1
| align="center" bgcolor="#40ff83" | +5,8
| align="center" bgcolor="#fee100" | +17,2
| align="center" bgcolor="#feaf00" | +23,4
| align="center" bgcolor="#e66400" | +30,0
| align="center" bgcolor="#e67d00" | +28,2
| align="center" bgcolor="#FFFFFF" | <!-- + -->
| align="center" bgcolor="#FFFFFF" | <!-- + -->
| align="center" bgcolor="#FFFFFF" | <!-- + -->
| align="center" bgcolor="#FFFFFF" | <!-- + -->
| align="center" bgcolor="#FFFFFF" | <!-- + -->
| align="center" bgcolor="#FFFFFF" | <!-- + -->
|
| align="center" bgcolor="#FFFFFF" | <!-- + -->
|-
| align="center" | 15
| align="left" | [[Gulbene]]
| align="center" bgcolor="#24f046" | +6,5 <!-- nav info par 8. janvāri līdz 14:00 -->
| align="center" bgcolor="#24f046" | +7,7
| align="center" bgcolor="#c8e308" | +14,3
| align="center" bgcolor="#feaf00" | +22,9
| align="center" bgcolor="#e67d00" | +29,6
| align="center" bgcolor="#e67d00" | +27,6
| align="center" bgcolor="#FFFFFF" | <!-- + -->
| align="center" bgcolor="#FFFFFF" | <!-- + -->
| align="center" bgcolor="#FFFFFF" | <!-- + -->
| align="center" bgcolor="#FFFFFF" | <!-- + -->
| align="center" bgcolor="#FFFFFF" | <!-- + -->
| align="center" bgcolor="#FFFFFF" | <!-- + -->
|
| align="center" bgcolor="#FFFFFF" | <!-- + -->
|-
| align="center" | 16
| align="left" | [[Alūksne]]
| align="center" bgcolor="#24f046" | +6,6
| align="center" bgcolor="#24f046" | +7,2
| align="center" bgcolor="#c8e308" | +14,4
| align="center" bgcolor="#feaf00" | +22,0
| align="center" bgcolor="#e67d00" | +29,6
| align="center" bgcolor="#e67d00" | +27,0
| align="center" bgcolor="#FFFFFF" | <!-- + -->
| align="center" bgcolor="#FFFFFF" | <!-- + -->
| align="center" bgcolor="#FFFFFF" | <!-- + -->
| align="center" bgcolor="#FFFFFF" | <!-- + -->
| align="center" bgcolor="#FFFFFF" | <!-- + -->
| align="center" bgcolor="#FFFFFF" | <!-- + -->
|
| align="center" bgcolor="#FFFFFF" | <!-- + -->
|-
| align="center" | 17
| align="left" | [[Rūjiena]]
| align="center" bgcolor="#24f046" | +7,0
| align="center" bgcolor="#24f046" | +8,2
| align="center" bgcolor="#c8e308" | +14,3
| align="center" bgcolor="#feaf00" | +22,8
| align="center" bgcolor="#e67d00" | +29,7
| align="center" bgcolor="#e67d00" | +27,6
| align="center" bgcolor="#FFFFFF" | <!-- + -->
| align="center" bgcolor="#FFFFFF" | <!-- + -->
| align="center" bgcolor="#FFFFFF" | <!-- + -->
| align="center" bgcolor="#FFFFFF" | <!-- + -->
| align="center" bgcolor="#FFFFFF" | <!-- + -->
| align="center" bgcolor="#FFFFFF" | <!-- + -->
|
| align="center" bgcolor="#FFFFFF" | <!-- + -->
|}

=== Laikapstākļu statistika Rīgā ===
[[Gaisa temperatūra]]s absolūtais mēneša minimums, maksimums ([[°C]]) un mēneša vidējā temperatūra, kā arī tās novirze no ilggadējās novērojumu normas. Mēneša [[Nokrišņi|nokrišņu]] summa ([[Milimetrs|mm]]), nokrišņu summa pa dekādēm un vienas [[diennakts]] nokrišņu maksimums.

Dati no [[Starptautiskā lidosta "Rīga"|Starptautiskās lidostas "Rīga"]] meteoroloģiskās novērojumu stacijas.<ref>[http://pogoda.ru.net/monitor.php?id=26422 Погода в Риге. Температура воздуха и осадки.] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20130118233001/http://pogoda.ru.net/monitor.php?id=26422 |date={{dat|2013|01|18||bez}} }}, pogoda.ru.net {{ru ikona}}</ref><!-- Nokrišņu dati [[Decembra klimats Latvijā|decembrim]] ņemti no [[Centrs (Rīga)|Rīgas centra]] meteoroloģiskās novērojumu stacijas.<ref>[http://www.meteo.lv/public/informativie_materiali.html Novērojumi / Meteoroloģija / Operatīvā informācija], meteo.lv</ref> -->

{|
| valign="top" |
{| class="wikitable" border=1
!width="550" colspan="7" style="background:#DDDDDD;" | [[Temperatūra]]
|-
!width="100" style="background:#DDDDDD; font-size: 90%;" | Mēnesis
!width="70" style="background:#efefef; font-size: 90%;" | Minimums
!width="100" style="background:#efefef; font-size: 90%;" | Datums
!width="70" style="background:#efefef; font-size: 90%;" | Maksimums
!width="100" style="background:#efefef; font-size: 90%;" | Datums
!width="110" colspan="2" style="background:#DDDDDD; font-size: 90%;" | Vidējā temp.
|-
| bgcolor="#88BBFF" | [[Janvāra klimats Latvijā|Janvāris]]
| bgcolor="#88BBFF" | <center> −19,2 °C
| bgcolor="#88BBFF" | [[24. janvāris]]
| <center> +8,1 °C
| [[8. janvāris]]
| {{Temperatūras krāsa|−5,6}} °C
| {{Temperatūras krāsa Novirze no normas|−2,9}}
|-
| [[Februāra klimats Latvijā|Februāris]]
| <center> −9,3 °C
| [[5. februāris]]
| <center> +8,6 °C
| [[24. februāris]]
| {{Temperatūras krāsa|+0,7}} °C
| {{Temperatūras krāsa Novirze no normas|+3,8}}
|-
| [[Marta klimats Latvijā|Marts]]
| <center> −6,9 °C
| [[17. marts]]
| <center> +15,4 °C
| [[21. marts]]
| {{Temperatūras krāsa|+3,9}} °C
| {{Temperatūras krāsa Novirze no normas|+3,4}}
|-
| [[Aprīļa klimats Latvijā|Aprīlis]]
| <center> −6,8 °C
| [[1. aprīlis]]
| <center> +23,0 °C
| [[21. aprīlis]]
| {{Temperatūras krāsa|+7,3}} °C
| {{Temperatūras krāsa Novirze no normas|+1,0}}
|-
| [[Maija klimats Latvijā|Maijs]]
| <center> −2,4 °C
| [[3. maijs]]
| <center> +29,4 °C
| [[24. maijs]]
| {{Temperatūras krāsa|+12,4}} °C
| {{Temperatūras krāsa Novirze no normas|+0,4}}
|-
| [[Jūnija klimats Latvijā|Jūnijs]]
| <center> +7,3 °C
| [[21. jūnijs]]
| <center> +27,5 °C
| [[4. jūnijs]]
| {{Temperatūras krāsa|+14,9}} °C
| {{Temperatūras krāsa Novirze no normas|−0,5}}
|-
| [[Jūlija klimats Latvijā|Jūlijs]]
| <center> +11,0 °C
| [[3. jūlijs]]
| <center> +31,6 °C
| [[30. jūlijs]]
| {{Temperatūras krāsa|+21,4}} °C
| {{Temperatūras krāsa Novirze no normas|+3,2}}
|-
| bgcolor="#FFBB66" | [[Augusta klimats Latvijā|Augusts]]
| <center> +10,1 °C
| [[22. augusts]]
| bgcolor="#FFBB66" | <center> +33,0 °C
| bgcolor="#FFBB66" | [[3. augusts|3.]], [[4. augusts]]
| {{Temperatūras krāsa|+18,4}} °C
| {{Temperatūras krāsa Novirze no normas|+1,1}}
|-
| [[Septembra klimats Latvijā|Septembris]]
| <center> +4,6 °C
| [[24. septembris]]
| <center> +23,4 °C
| [[8. septembris]]
| {{Temperatūras krāsa|+14,2}} °C
| {{Temperatūras krāsa Novirze no normas|+1,8}}
|-
| [[Oktobra klimats Latvijā|Oktobris]]
| <center> −5,5 °C
| [[24. oktobris]]
| <center> +17,5 °C
| [[10. oktobris]]
| {{Temperatūras krāsa|+7,7}} °C
| {{Temperatūras krāsa Novirze no normas|+0,4}}
|-
| [[Novembra klimats Latvijā|Novembris]]
| <center> −11,3 °C
| [[30. novembris]]
| <center> +10,7 °C
| [[11. novembris]]
| {{Temperatūras krāsa|+3,1}} °C
| {{Temperatūras krāsa Novirze no normas|+1,0}}
|-
| [[Decembra klimats Latvijā|Decembris]]
| <center> −11,2 °C
| [[30. decembris]]
| <center> +8,8 °C
| [[19. decembris]]
| {{Temperatūras krāsa|−0,2}} °C
| {{Temperatūras krāsa Novirze no normas|+1,5}}
|-
|}
| valign="top" |
{| class="wikitable" border=1
!width="240" colspan="6" style="background:#DDDDDD;" | [[Nokrišņi]]
|-
!width="70" style="background:#efefef; font-size: 90%;" | Summa
!width="35" style="background:#D9EAFD; font-size: 90%;" | 1.
!width="35" style="background:#D9EAFD; font-size: 90%;" | 2.
!width="35" style="background:#D9EAFD; font-size: 90%;" | 3.
!width="70" style="background:#efefef; font-size: 90%;" | Diennaktī
!width="120" style="background:#efefef; font-size: 90%;" | Datums
|-
| bgcolor="#CCE3FF" | <center> 35,6 mm
| bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 25,6
| bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 10,0
| bgcolor="#FFFFFF" style="font-size: 95%;" | <center> 0,0
| bgcolor="#CCE3FF" | <center> 16,0 mm
| bgcolor="#CCE3FF" | [[10. janvāris]]
|-
| bgcolor="#CCE3FF" | <center> 26,6 mm
| bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 4,0
| bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 21,4
| bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 1,2
| bgcolor="#CCE3FF" | <center> 8,0 mm
| bgcolor="#CCE3FF" | [[19. februāris]]
|-
| bgcolor="#CCE3FF" | <center> 30,8 mm
| bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 2,0
| bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 15,2
| bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 13,6
| bgcolor="#CCE3FF" | <center> 5,0 mm
| bgcolor="#CCE3FF" | [[15. marts|15.]], [[20. marts|20.]], [[22. marts]]
|-
| bgcolor="#CCE3FF" | <center> 34,6 mm
| bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 32,6
| bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 2,0
| bgcolor="#FFFFFF" style="font-size: 95%;" | <center> 0,0
| bgcolor="#CCE3FF" | <center> 21,0 mm
| bgcolor="#CCE3FF" | [[9. aprīlis]]
|-
| bgcolor="#CCE3FF" | <center> 63,2 mm
| bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 19,4
| bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 24,6
| bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 19,2
| bgcolor="#CCE3FF" | <center> 18,0 mm
| bgcolor="#CCE3FF" | [[21. maijs]]
|-
| bgcolor="#CCE3FF" | <center> 78,3 mm
| bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 11,4
| bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 36,3
| bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 30,6
| bgcolor="#CCE3FF" | <center> 11,5 mm
| bgcolor="#CCE3FF" | [[20. jūnijs]]
|-
| bgcolor="#CCE3FF" | <center> 60,9 mm
| bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 19,6
| bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 6,0
| bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 35,3
| bgcolor="#CCE3FF" | <center> 20,0 mm
| bgcolor="#CCE3FF" | [[31. jūlijs]]
|-
| bgcolor="#99C7FF" | <center> 161,7 mm
| bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 45,6
| bgcolor="#99C7FF" style="font-size: 95%;" | <center> 72,8
| bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 43,3
| bgcolor="#99C7FF" | <center> 43,0 mm
| bgcolor="#99C7FF" | [[9. augusts]]
|-
| bgcolor="#CCE3FF" | <center> 26,7 mm
| bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 4,0
| bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 1,3
| bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 21,4
| bgcolor="#CCE3FF" | <center> 11,0 mm
| bgcolor="#CCE3FF" | [[23. septembris]]
|-
| bgcolor="#CCE3FF" | <center> 83,1 mm
| bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 7,2
| bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 68,8
| bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 7,1
| bgcolor="#CCE3FF" | <center> 30,0 mm
| bgcolor="#CCE3FF" | [[14. oktobris]]
|-
| bgcolor="#FFFFFF" | <center> 21,3 mm
| bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 14,3
| bgcolor="#FFFFFF" style="font-size: 95%;" | <center> 0,0
| bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 7,0
| bgcolor="#CCE3FF" | <center> 9,3 mm
| bgcolor="#CCE3FF" | [[7. novembris]]
|-
| bgcolor="#CCE3FF" | <center> 34,9 mm
| bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 3,5
| bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 12,2
| bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 19,2
| bgcolor="#CCE3FF" | <center> 8,0 mm
| bgcolor="#CCE3FF" | [[19. decembris]]
|}
|}

=== Gaisa temperatūras fakti Rīgā ===
{{Col-begin|width=50%}}
Dienas zemākā gaisa temperatūra un nakts augstākā gaisa temperatūra Rīgā. Dati no [[Starptautiskā lidosta "Rīga"|Starptautiskās lidostas "Rīga"]] meteoroloģiskās novērojumu stacijas.
{{Col-2}}
Zemākā gaisa temperatūra dienā:
* −11,3 °C — [[30. janvāris]]
* −10,9 °C — [[23. janvāris]]
* −10,2 °C — [[26. janvāris|26.]], [[29. janvāris]]
* −9,9 °C — [[22. janvāris]]
* −9,7 °C — [[19. janvāris]]

{{Col-2}}
Augstākā gaisa temperatūra naktī:
* +20,5 °C — [[28. jūlijs]]
* +20,3 °C — [[6. augusts]]
* +20,2 °C — [[3. augusts]]
* +20,1 °C — [[8. jūlijs|8.]], [[25. jūlijs]]
* +20,0 °C — [[31. jūlijs]]
<!-- * +19,9 °C — [[27. jūlijs]] -->
{{Col-end}}

== Skatīt arī ==
* [[Latvijas klimats]]
* [[Rīgas klimats]]
* [[2014. gads Latvijā]]

== Piezīmes un atsauces ==
=== Piezīmes ===
{{atsauces|group=P}}

=== Atsauces ===
{{Meteo atsauce}}
{{atsauces2}}

== Ārējās saites ==
{{Meteo ārējā saite}}

{{Latvijas laikapstākļi}}

[[Kategorija:Latvijas klimats]]
[[Kategorija:2014. gads Latvijā]]