64 biti

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt

64 bitu arhitektūra ir mikroprocesoru arhitektūra un tai atbilstošs instrukciju kopums. 64 bitu arhitektūra ir x86 arhitektūras paplašinājums ar pilnīgu atpakaļsavienojamību. x86-64 (x86_64, AMD64) instrukciju kopumu šobrīd atbalsta Athlon 64, Athlon 64 FX, Athlon 64 X2, Turion 64, Opteron, Pentium D, Pentium Extreme Edition, Celeron D, Core 2 Duo, Xeon, kā arī vēlīnie Pentium 4 un Sempron procesori. Šogad 64 bitu procesoru saimei ir pievienojies arī VIA Isaiah[1]. Microsoft un Sun Microsystems 64 bitu instrukciju kopuma apzīmēšanai izmanto terminu x64.

Mīti[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

64 bitu arhitektūra tradicionālā izpratnē negarantē ātrdarbības pieaugumu, bet gan nodrošina efektīvāku procesora darba dalīšanu un lielāka datu apjoma tūlītēju apstrādi.[2]. Tas ir sevišķi svarīgi, ja jāapstrādā lieli datu masīvi, jāveic profesionāla video vai audio montāža, kā arī grafikas darbi. To uzskatāmi pierāda testi[3].

Kritika[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Neskatoties uz 64 bitu procesoru izplatības lielo līmeni, tā iespējas aizvien netiek pietiekami efektīvi izmantotas. Tas no vienas puses ir saistīts ar procesora instrukciju kopumā pieejamo 32 bitu arhitektūras emulāciju, kas ļauj darbināt gandrīz visas 32 bitu programmas, no otras puses, ar to, ka programmatūras izstrādātāji nav ieinteresēti izdarīt lielus finansiālus ieguldījumus, programmu pārveidē[4], kā ieguvums ir visai apšaubāms no biznesa viedokļa.

Atsauces[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]