Apskatīt Aleksandrs I Batenbergs izejas kodu

{{Valsts amatpersonas infokaste 
| vārds               =Aleksandrs I
| vārds_orģ           = ''Александър I''
| attēls              =Alexander-von-Battemberg.jpg
| amats               =[[Bulgārijas kņazs]]
| term_sākums         =	{{dat|1879|04|29}}
| term_beigas         = {{dat|1886|09|07}}
| priekštecis         =-
| pēctecis            =[[Ferdinands I Sakss-Koburgs-Gota|Ferdinands I]]
| dzim_dati           ={{dat|1857|04|05}}
| dzim_vieta          =[[Verona]], [[Austrijas impērija]]<br/>({{ITA}})
| dzīves_vieta        =
| mir_dati            ={{dat|1893|10|23}}
| mir_vieta           =[[Grāca]], [[Austroungārija]]<br/>({{AUT}})
| tēvs                =[[Hesenes-Darmštates Aleksandrs]]
| māte                =[[Jūlija Hauke]]
| dinastija           =[[Batenbergu dinastija]]
| dzīvesb             =Johanna Loizingere
| bērni               =2 bērni
| reliģija            =[[luterisms]]
| apglabāts           =[[Batenberga mauzolejs]], [[Sofija]]<br />{{BUL}}
| paraksts            =
| piezīmes            =
}}
[[Attēls:Mausoleo de Alejandro I de Batenberg - 4.jpg|thumb|right|Aleksandra I kapavieta]]
'''Aleksandrs I''' ({{val|bg|Александър I}}); dzimis {{dat|1857|04|05}}, miris {{dat|1893|10|23}}) bija [[Bulgārijas kņaziste]]s pirmais kņazs no 1879. gada 29. aprīļa līdz 1886. gada 7. septembrim.

Dzimis [[Verona|Veronā]], [[Hesene]]s prinča Aleksandra [[morgāniskā laulība|morgāniskā laulībā]]. [[Krievija]]s cara [[Aleksandrs II Romanovs|Aleksandra II]] brālēns, jo cara sieva [[Marija Aleksandrovna (Aleksandra II sieva)|Marija Aleksandrovna]] bija Aleksandra I tēvamāsa, tāpēc jaunībā Aleksandrs bieži uzturējās [[Sanktpēterburga|Sanktpēterburgā]].

Pavadīja imperatoru Aleksandru II [[Krievu—turku karš (1877—1878)|krievu-turku kara]] laikā 1877. gadā. Krievijas militārajai uzvarai seko [[Sanstefano līgums]], kas paredz plašas bulgāru valsts izveidošanu. Rietumvalstu spiediena rezultātā seko [[Berlīnes kongress]], kas paredz daudz mazākas bulgāru kņazistes izveidošanu, kurai jāpaliek par [[Osmaņu impērija]]s vasaļvalsti.

Bulgārijas Nacionālā asambleja nobalsoja par Aleksandru I kā Bulgārijas kņazu. Pirms tam apmeklēdams Krievijas imperatoru un Osmaņu sultānu, Aleksandrs I ieradās Bulgārijā, kur tika uzņemts ar entuziasmu. 1879. gada 8. jūlijā viņš zvērēja pie [[Tirnovas konstitūcija]]s un iegāja galvaspilsētā [[Sofija|Sofijā]].

Nevēlēdamies būt tikai marionete Krievijas rokās, tomēr būdams politiskajā dzīvē nepieredzējis un nepazīdams Bulgārijas apstākļus, Aleksandrs I pamazām zaudēja atbalstu savā valstī. 1880. gadā viņš atlaiž parlamentu un 1881. gada 9. maijā aptur liberālās Tirnovas konstitūcijas darbību. 1883. gada 19. septembrī viņš konstitūcijas darbību atjaunoja, izraisot konfliktu ar Krieviju. Lai saglabātu reģionā mieru un Krievijas politiskās intereses, sāka rasties nepieciešamība pēc ambiciozā kņaza gāšanas.

Naktī uz 1885. gada 18. septembri [[Rumēlija|Austrumrumēlijā]] sākas plaša sacelšanās. Province pasludināja savu neatkarību un apvienošanos ar Bulgāriju. [[Serbijas karaliste]]s karalis Milans I izmantoja šo brīdi, lai izvirzītu bulgāriem teritoriālās pretenzijas, un pieteica karu. Jau 19. novembrī serbi cieš smagu sakāvi. No sagrāves serbus glāba tikai [[Austroungārijas impērija]]s iejaukšanās. 1886. gada 3. martā Bukarestē tiek noslēgts miera līgums. Pārāk ambiciozo kņazu šī uzvara tomēr neglāba. 1886. gada 20. augustā, armijas spiediena rezultātā Aleksandrs I Batenbergs atsakās no troņa un tiek nosūtīts uz Krievijas teritoriju. Krievija ļauj kņazam doties trimdā uz netālo [[Ļviva|Lembergu]], Austroungārijā. Apvērsuma rīkotājiem trūkst atbalsta, un astoņas dienas vēlāk notiek jauns valsts apvērsums, kura rezultātā pie varas atgriežas Aleksandrs I Batenbergs. Šajā brīdī Krievija skaidri liek saprast, ka neatbalsta kņaza varas atjaunošanu un viņš 1886. gada 8. septembrī otro reizi atsakās no troņa.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://vestnik.mgpu.ru/pdf/2008.pdf |title=Эволюция внешней политики Болгариив отношении Российской империипосле Сан-Стефанской конференции (1878–1885) |access-date={{dat|2021|02|23||bez}} |archive-date={{dat|2021|08|31||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20210831213308/https://vestnik.mgpu.ru/pdf/2008.pdf }}</ref>

Pēc dažiem gadiem apprecēdams austriešu aktrisi Johannu Loizingeri, Aleksandrs dzīves atlikušo daļu pavadīja [[Grāca|Grācā]], kur arī miris. Vēlāk pārapbedīts Sofijā.

==Atsauces==
{{atsauces}}

==Ārējās saites==
{{sisterlinks-inline}}

{{Bulgārija-aizmetnis}}
{{cilvēks-aizmetnis}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:1857. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:1893. gadā mirušie]]
[[Kategorija:Veneto dzimušie]]
[[Kategorija:Batenbergu dinastija]]
[[Kategorija:Bulgārijas monarhi]]
[[Kategorija:Jura ordeņa kavalieri]]