Apskatīt Angļu valoda izejas kodu

{{Valodas infokaste
| name          = Angļu valoda
| nativename    = ''English language''
| familycolor   = Indoeiropiešu
| pronunciation = {{IPA|[ˈɪŋɡlɪʃ]}}
| states        = visos kontinentos (norādīts rakstā)
| speakers      = dzimtā valoda: 309—400 miljoni <br />otrā valoda: 199 — 1400 miljoni<ref>[http://www.ethnologue.com/show_language.asp?code=eng Ethnologue] (1984 estimate); [http://www.economist.com/world/europe/displayStory.cfm?Story_ID=883997 The Triumph of English], The Economist, Dec. 20, 2001; [http://www.ethnologue.com/show_language.asp?code=eng Ethnologue] (1999 estimate); {{Tīmekļa atsauce |url=http://www.oxfordseminars.com/Tesol/Pages/Teach/teach_20000jobs.php |title=20,000 Teaching Jobs |accessdate=2007-02-18 |publisher=Oxford Seminars |language=English |archive-date=2011-08-22 |archive-url=https://www.webcitation.org/617r0YMzu?url=http://www.oxfordseminars.com/graduate-career-assistance/esl-teaching-jobs.php }};</ref><ref name="wwenglish">{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.ehistling-pub.meotod.de/01_lec06.php |title=Lecture 7: World-Wide English |accessdate=2007-03-26|publisher=<sub>E</sub>HistLing}}</ref><br />kopā: 0,5—1,8 miljardi<ref name="wwenglish"/><ref name="Ethnologue">{{en ikona}} {{tīmekļa atsauce |url=http://www.ethnologue.com/show_language.asp?code=eng |title=Ethnologue}}</ref>
| rank          = 3 (dzimtā valoda)<br />kopā: 1 vai 2 
| fam1          = [[Indoeiropiešu valodas|Indoeiropiešu]]
| fam2          = [[Ģermāņu valodas|Ģermāņu]]
| fam3          = [[Rietumģermāņu valodas|Rietumģermāņu]]
| fam4          = [[Ziemeļjūras ģermāņu valodas|Ziemeļjūras ģermāņu]] 
| fam5          = [[Angļu-frīzu valodas|Angļu-frīzu]]
| fam6          = [[Angliskās valodas|Angliskās]]
| script        = [[latīņu alfabēts]] (angļu ortogrāfija)
| nation        = [[Valstis ar oficiālo angļu valodu|53 valstis un 24 teritorijas]]<br />{{UNO}}<br />{{EU}}<br />[[Attēls:Flag of the Commonwealth of Nations.svg|border|22px]] [[Nāciju Sadraudzība]]
| iso1          = en
| iso2          = eng
| iso3          = eng
| map           = [[Attēls:Anglospeak (subnational version).svg|center|300px]]{{center|<small>Valstis, kurās angļu valoda ir dominējošā valoda, iekrāsotas tumši zilas; valstis, kurās tā ir oficiālā, bet ne dominējošā — gaiši zilas.</small>}}
}}
'''Angļu valoda''' (''English'', izrunā: {{IPA|[[IPA|[ˈɪŋɡlɪʃ]]]}}) ir viena no [[indoeiropiešu valodas|indoeiropiešu valodu saimes]] valodām. Tā pieder [[ģermāņu valodas|ģermāņu valodu]] grupas [[rietumģermāņu valodas|rietumģermāņu atzara]] valodām. Tiek lēsts, ka tā ir [[dzimtā valoda]] no 309 līdz 400 miljoniem cilvēku, un pēc šī rādītāja angļu valoda ir trešā lielākā valoda pasaulē aiz [[ķīniešu valoda]]s un [[spāņu valoda]]s. Savukārt, pieskaitot visus pārējos šīs valodas pratējus, tā ir visizplatītākā valoda pasaulē un bieži tiek izmantota kā starptautiska saziņas valoda. Kopumā to prot apmēram 1,348 miljardi cilvēku. Valodu plaši lieto visos kontinentos. Divi izteikti angļu valodas dialekti ir [[britu angļu valoda]] un [[amerikāņu angļu valoda]], pastāv arī daudzi citi, piemērām, [[īru angļu valoda]]. Vistuvākās valodas angļu valodai ir [[rietumfrīzu valoda]], [[vācu valoda]] un [[nīderlandiešu valoda]].<ref name="Britannica">{{en ikona}} {{Tīmekļa atsauce | url= http://www.britannica.com/EBchecked/topic/188048/English-language | title= English language | publisher= Britannica Online Encyclopedia | accessdate= 2010-06-05}}</ref> Angļu valodas pierakstam izmanto [[latīņu alfabēts|latīņu alfabētu]].

Angļu valoda ir [[valsts valoda]] vairākās valstīs: [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]], [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajās Valstīs]], [[Kanāda|Kanādā]], [[Austrālija|Austrālijā]], [[Jaunzēlande|Jaunzēlandē]] un vairākas [[Karību jūra]]s un [[Klusais okeāns|Klusā okeāna]] salu valstīs. Tā ir arī viena no oficiālām valodām [[Indija|Indijā]], [[Filipīnas|Filipīnās]], [[Singapūra|Singapūrā]] un vairākās [[Āfrika]]s valstīs.

Valodnieki uzskata, ka visradnieciskākā valoda ir [[rietumfrīzu valoda]], bet [[islandiešu valoda]], kas maz ir mainījusies vairāku gadsimtu laikā, ir vienīgā neizmirusī valoda, kas pēc gramatiskās struktūras ir vistuvākā [[senangļu valoda]]i,<ref name="Britannica" /> no kuras ir cēlusies angļu valoda. Tomēr liels skaits angļu valodas vārdu arī [[aizguvums|aizgūti]] un darināti no [[latīņu valoda]]s vārdu [[sakne (valodniecība)|saknēm]], jo latīņu valodu ilgu laiku varēja uzskatīt par [[kristieši|kristiešu]] baznīcas un Eiropas intelektuālās dzīves ''[[lingua franca]]''.<ref name="Weissbort">Daniels Veisborts (2006). "Translation: theory and practice : a historical reader". Oxford University Press, 100 lpp.</ref>

== Vēsture ==
Angļu valoda radusies no anglofrīziešu dialektiem, kurus [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānijā]] no ziemeļrietumu [[Vācija]]s un ziemeļu [[Nīderlande]]s ienesa<!--- kā var valodu ienest ---> ģermāņu ieceļotāji un [[Romas impērija|romiešu]] karavīri. [[Senangļu valoda|Senangļu valodu]] spēcīgi ietekmēja [[Skandināvija|skandināvu]] valodās runājošo [[vikingi|vikingu]] karagājieni Anglijā 8. un 9. gadsimtā, bet 11. gadsimtā [[franču valoda|franciski]] runājošo [[normaņi|normaņu]] uzbrukums, kuri izraisīja gramatikas vienkāršošanos un leksikas bagātināšanos. Normaņi valdīja 300 gadus, kuru laikā franču valodai bija lielāks [[prestižs (valodniecība)|prestižs]] kā angļu valodai, kas izraisīja arī izmaiņas rakstībā — {{Unicode|th}} lietošanu burtu {{Unicode|þ}} un {{Unicode|ð}} vietā un [[ģerundijs|ģerundiju]] parādīšanos. Ap 15. gadsimtu notika tā saucamā "lielā patskaņu mija" — izmaiņas garo patskaņu izrunā, kas ir viens no iemesliem, kāpēc mūsdienu angļu valodas rakstība neatbilst [[izruna]]i. Šajā laikā valdības struktūrās izplatījās [[Londona]]s dialekts, izraisot valodas standartizāciju. 17. gadsimtā [[Lielbritānija]] kļuva par koloniālu lielvalsti, kas izraisīja angļu valodas izplatību visā pasaulē un atšķirīgu standartizētu dialektu veidošanos kolonijās.
[[Attēls:Origins of English PieChart.svg|300px|right|Angļu valodas vārdu krājuma izcelsme procentos.]]

== Izplatība ==
{{pamatraksts|Valstis ar oficiālo angļu valodu}}
Angļu valoda ir pamatvaloda [[Angilja|Angiljā]], [[Antigva un Barbuda|Antigvā un Barbudā]], [[Austrālija|Austrālijā]], [[Bahamu Salas|Bahamu Salās]], [[Barbadosa|Barbadosā]], [[Bermudu salas|Bermudu Salās]], [[Beliza|Belizā]], [[Britu Indijas Okeāna Teritorija|Britu Indijas Okeāna Teritorijā]], [[Britu Virdžīnas|Britu Virdžīnās]], [[Kanāda|Kanādā]], [[Kaimanu Salas|Kaimanu salās]], [[Dominika|Dominkā]], [[Folklenda salas|Folklenda salās]], [[Gibraltārs|Gibraltārā]], [[Grenāda|Grenādā]], [[Gvajāna|Gvajānā]], [[Menas sala|Menas salā]], [[Jamaika|Jamaikā]], [[Džērsija|Džērsijā]], [[Montserrata|Montserratā]], [[Nauru]], [[Jaunzēlande|Jaunzēlandē]], [[Īrija|Īrijā]], [[Sv. Helēnas sala|Svētās Helēnas salā]], [[Sentlūsija|Sentlūsijā]], [[Sentkitsa un Nevisa|Sentkitsā un Nevisā]], [[Sentvinsenta un Grenadīnas|Sentvinsentā un Grenadīnās]], [[Trinidāda un Tobāgo|Trinidādā un Tobāgo]], [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]], [[ASV Virdžīnas|ASV Virdžīnās]], [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajās Valstīs]] un [[Zimbabve|Zimbabvē]], bez tam tā ir [[valsts valoda|oficiāla valoda]]<ref name="Ethnologue"/> [[ASV Samoa]], [[Botsvāna|Botsvānā]], [[Kamerūna|Kamerūnā]], [[Kuka Salas|Kuka salās]], [[Etiopija|Etiopijā]], [[Fidži]], [[Filipīnas|Filipīnās]], [[Gambija|Gambijā]], [[Gana|Ganā]], [[Kenija|Kenijā]], [[Kiribati]], [[Lesoto]], [[Libērija|Libērijā]], [[Malāvija|Malāvijā]], [[Malta|Maltā]], [[Māršala salas|Māršala salās]], [[Mauritānija|Mauritānijā]], [[Namībija|Namībijā]], [[Nigērija|Nigērijā]], [[Pakistāna|Pakistānā]], [[Palau]], [[Papua-Jaungvineja|Papua-Jaungvinejā]], [[Ruanda|Ruandā]], [[Samoa|Samoā]], [[Seišelas|Seišelās]], [[Sjerraleone|Sjerraleonē]], [[Singapūra|Singapūrā]], [[Somālija|Somālijā]], [[Dienvidāfrika|Dienvidāfrikā]], [[Svatini]], [[Tanzānija|Tanzānijā]], [[Tonga|Tongā]], [[Uganda|Ugandā]], [[Vanuatu]] un [[Zambija|Zambijā]], turklāt ir vairākas valstis, kurās angļu valodu lieto valdības un militārās struktūras, lai arī angļu valoda nav valsts valoda un reizēm pat ne sevišķi izplatīta šajā valstī.{{nepieciešama atsauce}}

Angļu valoda ir vairāku starptautisko organizāciju darba valoda un, saskaņā ar starptautisku vienošanos, saziņas valoda jūras un gaisa satiksmē. Angļu valodas plašo izplatību sekmējusi ne tikai [[Britu impērija]]s ekspansija koloniālajā laikmetā, bet arī salīdzinoši vienkāršā gramatika un vārdu kārtība, kas līdzīga 75% citu pasaules valodu, taču to kavē neatbilstība starp rakstu un mutvārdu valodu.

[[Latvija|Latvijā]] angļu valoda, sākot no 3. klases, bieži tiek mācīta skolās kā pirmā svešvaloda.<ref>{{Tīmekļa atsauce | title= Angļu valoda 3.–9. klasei | work= Valsts izglītības satura centrs | url= http://visc.gov.lv/saturs/vispizgl/programmas/pamskolai/anval_3_9.pdf | accessdate= 2012. gada 9. augustā | language= latviski | archiveurl= https://web.archive.org/web/20111128214040/http://visc.gov.lv/saturs/vispizgl/programmas/pamskolai/anval_3_9.pdf | archivedate= 2011. gada 28. Novembris }}</ref> Saskaņā ar ''[[Eurobarometer]]'' 2012. gadā publicētajiem datiem, 46% Latvijas iedzīvotāju savas angļu valodas zināšanas vērtē kā pietiekamas, lai tajā varētu sazināties.<ref>{{Laikraksta atsauce |title= Svešvalodu zināšanas – īpaša latviešu priekšrocība  |newspaper=[[Latvijas Avīze]] |author=Aiga Veckalne |authorlink=Aiga Veckalne |url=https://www.la.lv/svesvalodu-zinasanas-ipasa-latviesu-prieksrociba%E2%80%A9-2 |accessdate=2012. gada 9. augustā |language=latviski}}</ref>

[[Britu padome]] prognozējusi, ka līdz 2050. gadam angļu valodu pratīs puse pasaules iedzīvotāju.<ref>{{Tīmekļa atsauce | title= Līdz 2050. gadam angliski runās puse Zemes iedzīvotāju | work= Tvnet | url= http://www.tvnet.lv/zinas/arvalstis/252959-lidz_2050_gadam_angliski_runas_puse_zemes_iedzivotaju | accessdate= 2012. gada 9. augustā | language= latviski | archive-date= 2012. gada 5. Novembris | archive-url= https://web.archive.org/web/20121105010718/http://www.tvnet.lv/zinas/arvalstis/252959-lidz_2050_gadam_angliski_runas_puse_zemes_iedzivotaju }}</ref>

== Gramatika ==
Angļu valodā vairākums vārdu ir kopdzimtē, tomēr reizēm izšķir arī sieviešu un vīriešu dzimti, reizēm [[dzimumu līdztiesība]]s vārdā tiek mēģināts veicināt kopdzimtes vārdu lietošanu. Vārdi tiek locīti minimāli — ir [[nominatīvs]], [[ģenitīvs]] un [[akuzatīvs]], tomēr tos lieto tikai personu vietniekvārdu locīšanai. Tiek izšķirts vienskaitlis un daudzskaitlis. Angļu valodā ir divu veidu [[artikuls|artikuli]] — noteiktais artikuls ''the'' un nenoteiktie artikuli ''a'' un ''an''. Darbības vārdiem ir trīs personas katrā skaitlī.

== Rakstība ==
Angļu valodā kopš 9. gadsimta tiek lietots [[latīņu alfabēts]], pirms tam lietoja anglosakšu [[rūnu raksts|rūnas]]. Angļu rakstība ir vēsturiska, nevis [[Fonētika|fonētiska]], tāpēc vārdu izruna bieži vien ir ļoti atšķirīga no rakstības, sagādājot ievērojamas grūtības valodas apguvē — tiek uzskatīts, ka salīdzinot ar lielāko daļu valodu, kurās lieto [[alfabēts|alfabētu]], angļu valodas rakstība ir vissarežģītākā.{{fact}}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}
* [https://web.archive.org/web/20081203050037/http://www.personvardi.lv/Noteikumi.pdf Ahero A. Angļu īpašvārdu atveide latviešu valodā. / red. R.Jozauska — Zinātne, Rīga, 2006] {{lv ikona}}
* [http://www.bbc.co.uk/worldservice/learningenglish/ Learning English] British Broadcasting Corporation {{en ikona}}
* [http://www.primaryresources.co.uk/english/english.htm English] Primary Resources {{en ikona}}
* [https://web.archive.org/web/20100607074012/http://www.usingenglish.com/ English Language (ESL) Learning Online] UsingEnglish.com {{en ikona}}

{{Ģermāņu valodas}}
{{ES oficiālās valodas}}
{{ANO valodas}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Angļu valoda| ]]