Apskatīt Apelsīns izejas kodu

{{enciklopēdisks stils}}
[[Attēls:Oranges - whole-halved-segment.jpg|thumbnail|235px|Vesels apelsīns un pusapelsīns]]
[[Attēls:برتقال منزلي طازج من شمال إفريقيا.jpg|thumb|Apelsīns]]
'''Apelsīns''' ({{val|nl|appelsina}} — 'ķīniešu ābols') ir [[apelsīnkoks|saldā apelsīnkoka]] (''Citrus × sinensis'') [[auglis]]. Saldais apelsīns ir pasaulē visvairāk audzētais auglis, kas aug kokos.

Apelsīnkoki parasti ir 9—10 metrus augsti, bet dažreiz tie var sasniegt pat 15 metru augstumu. Apelsīni zied ar baltiem [[zieds|ziediem]], kuriem parasti ir piecas ziedlapiņas. Ziedu smarža ir ļoti salda, tas piesaista daudz [[Bites|bišu]]. Apelsīnkoki ir mūžzaļi.

Apelsīnam ir izturīga, oranža miza. Iekšpusē auglis ir sadalīts daivās, kas satur daudz [[šūna|šūnu]]. Parasti apelsīnā ir desmit vai vairāk daivu. Katrā no tām, atkarībā no apelsīna šķirnes, atrodas [[sēkla]]s. No šīm sēklām lielākoties var izaudzēt apelsīnkokus.

Apelsīni ir svarīgi pārtikas produkti daudzās pasaules daļās. Tie ir nozīmīgs [[C vitamīns|C vitamīna]] avots. Apelsīnus ir viegli transportēt, jo katram auglim ir sava miza, kas ir ļoti izturīga un darbojas kā konteiners. No apelsīniem iegūst arī [[sula|sulu]], kas saglabājas svaiga ilgāk nekā vairums citu augļu sulu. Angļu valodā oranžā krāsa ieguva savu nosaukumu tieši no apelsīniem.

== Vēsture ==
Saldo apelsīnu kokus no [[Ķīna|Ķīnas]] atveda uz [[Itālija|Itāliju]], [[Spānija|Spāniju]] un [[Portugāle|Portugāli]] 15. gadsimtā. Pirms tam Itālijā tika audzēti tikai skābo apelsīnu koki. No Eiropas apelsīnu koki tika pārvesti uz ASV, Dienvidameriku, Āfriku un Austrāliju, kur apelsīnus sāka audzēt pārdošanai.

Ir vairākas saldo apelsīnu šķirnes. Vienu no visbiežākajām šķirnēm sauc par "Valencia", šie apelsīni ir no [[Spānija|Spānijas]] un aug arī [[Āfrika|Āfrikā]] un [[Austrālija|Austrālijā]]. Tā ir viens no svarīgākajiem "komerciālo" apelsīnu šķirnēm. Tas nozīmē, ka tos audzē pārdošanai veikalos.

Citas šķirnes saldo apelsīnu sauc par "[[sarkanais apelsīns|sarkano apelsīnu]]" vai "sārto apelsīnu". Šiem apelsīniem bieži ir sarkanas zīmes uz mizas. Dažu sārto apelsīnu sula izskatās kā sarkanais [[rubīns]].

[[1850]]. gadā [[Brazīlija|Brazīlijā]], kāda [[klosteris|klostera]] dārzā, auga koks, kuram bija ļoti savādi augļi. Iekšpusē zem mizas bija liels apelsīns bez sēklām. Apakšā zem apelsīna bija mazāks apelsīns, kas bija lielākā apelsīna dvīnis. Mazajam apelsīnam apakšā bija dīvains bumbulis zem apelsīna mizas, kas izskatījās tāpat kā cilvēka naba. Šie apelsīni tika nosaukti par "nabas apelsīniem". Tie garšo ļoti saldi, tiem nav sēklu un tos mizot ir diezgan viegli. Tas kļuva par iemeslu, lai tos audzētu komerciāli. Tos nevar izaudzēt no sēklām, bet gan tikai no spraudeņiem. Mūsdienās tūkstošiem šo apelsīnu koku ir stādīti no spraudeņiem. "Nabas apelsīni" tiek audzēti [[Kalifornija|Kalifornijā]] un eksportēti uz daudzām valstīm pasaulē. 

Mūsdienās daudzi cilvēki pasaulē ēd apelsīnus vai dzer apelsīnu sulu katru dienu, jo apelsīni ir viens no labākajiem un lētākajiem [[C vitamīns|C vitamīna]] avotiem. Cilvēku ķermenis, atšķirībā no daudziem citiem dzīvniekiem, neražo C vitamīnu, tāpēc cilvēku vajadzībām vitamīns C jālieto uzturā regulāri. (C vitamīns palīdz [[organisms|organismam]] augt, dziedēt brūces un cīnīties ar infekcijām.) Apelsīni ir arī ļoti labs [[šķiedrvielas|šķiedrvielu]] avots, bet tie nesatur lielu daudzumu minerālvielu. Vislabāk apelsīnu ēst kopā ar [[Banāni|banānu]], jo tad cilvēks nodrošina sev visu nepieciešamo - gan vitamīnus, gan [[minerālvielas]].

== Augšana ==
Apelsīnus var audzēt ārā, siltā [[klimats|klimatā]] un iekštelpās vēsākā klimatā. Apelsīni, tāpat kā lielākā daļa citrusu [[augs|augi]] neaugs, ja vien nebūs no 15,5—29 °C. Apelsīnu koki, kas izaudzēti no veikalā iepirkto sēklu augļa, iespējams neražos. Ja augļi tomēr izaug, tie var atšķirties no mātes augļa, jo mūsdienās tiek izmantota hibridizācija. Audzējot sēklas, kas ir veikalā nopirktas, tām nedrīkst ļaut izžūt.

== Sastāvs ==
[[Attēls:Orange and cross section.jpg|thumbnail|300px|Apelsīni]]
[[Attēls:Oranges and orange juice.jpg|thumbnail|175px|Apelsīnu augļi un sula]]
100 g produkta apelsīna satur: 
* [[Enerģija]] 46 kcal (192 kJ)
* [[Ogļhidrāti]] 11,54 g 
** [[Cukurs|Cukuri]] 9,14 g 
* [[Tauki]] 0,21 g 
* [[Olbaltumvielas]] 0,70 g 
* [[Tiamīns]] (B<sub>1</sub> vitamīns) 0,100 mg 8% dienas normas 
* [[Riboflavīns]] (B<sub>2</sub>) 0,040 mg 3% 
* B<sub>3</sub> vitamīns 0,400 mg 3% 
* [[Pantotēnskābe]] (B<sub>5</sub> vitamīns) 0,250 mg 5% 
* B<sub>6</sub> vitamīns 0,051 mg 4% 
* B<sub>9</sub> vitamīns 17 μg 4% 
* [[C vitamīns]] 45 mg 75% 
* [[Kalcijs]] 43 mg 4% 
* [[Dzelzs]] 0,09 mg 1% 
* [[Magnijs]] 10 mg 3% 
* [[Fosfors]] 12 mg 2% 
* [[Kālijs]] 169 mg 4% 
* [[Cinks]] 0,08 mg 1%
* [[Varš]] 0,039 mg

== Ieguves apjomi ==
<table border="0">
<tr><td valign="top">
{| class="wikitable"
 |+Apelsīnu raža [[pasaule|pasaulē]] pa gadiem
 ! Gads || Tūkst. tonnu
 |-
 | [[1965]] || 18 724
 |-
 | [[1970]] || 24 868
 |-
 | [[1975]] || 32 204
 |-
 | [[1980]] || 39 877
 |-
 | [[1985]] || 40 687
 |-
 | [[1990]] || 49 454
 |-
 | [[1995]] || 58 945
 |-
 | [[2000. gads|2000]] || 63 858
 |-
 | [[2005. gads|2005]] || 59 568
 |}

</td><td>
{| class="wikitable" align="left" style="clear:right"
|+Lielākās apelsīnu ražas [[2005. gads|2005]]. gadā<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://faostat.fao.org/faostat/form?collection=Production.Crops.Primary&Domain=Production&servlet=1&hasbulk=0&version=ext&language=EN |title=FAO statistika |access-date={{dat|2009|01|24||bez}} |archive-date={{dat|2006|06|19||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20060619150659/http://faostat.fao.org/faostat/form?collection=Production.Crops.Primary&Domain=Production&servlet=1&hasbulk=0&version=ext&language=EN }}</ref>
! Valsts || Milj. tonnu
|-
| {{BRA}} || align="right" | 17,8
|-
| {{USA}} || align="right" | 8,4
|-
| {{MEX}} || align="right" | 4,1
|-
| {{IND}} || align="right" | 3,1
|-
| {{CHN}} || align="right" | 2,4
|-
| {{ESP}} || align="right" | 2,3
|-
| {{ITA}} || align="right" | 2,2
|-
| {{IRN}} || align="right" | 1,9
|-
| {{EGY}} || align="right" | 1,8
|-
| {{PAK}} || align="right" | 1,6
|-
||'''[[Pasaule|Pasaulē]]''' || align="right" | 61,7
|-
|}
</td></tr>
</table>

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}

{{botānika-aizmetnis}}

[[Kategorija:Citrusaugi]]
[[Kategorija:Augļi]]