Apelsīns

Vesels apelsīns un pusapelsīns

Apelsīns (nīderlandiešu: appelsina — 'ķīniešu ābols') ir saldā apelsīnkoka (Citrus × sinensis) auglis. Saldais apelsīns ir pasaulē visvairāk audzētais auglis, kas aug kokos.

Apelsīnkoki parasti ir 9—10 metrus augsti, bet dažreiz tie var sasniegt pat 15 metru augstumu. Apelsīni zied ar baltiem ziediem, parasti piecām ziedlapiņām. Ziedu smarža ir ļoti salda, kas piesaista daudz bites. Apelsīnkoki ir mūžzaļi.

Apelsīnam ir izturīga, oranža miza. Iekšpusē auglis ir sadalīts daivās, kas satur daudz mazu šūnu. Parasti apelsīnā ir desmit vai vairāk daivu. Katrā no tām, atkarībā no apelsīna šķirnes, atrodas sēklas. Lielākoties apelsīnkokus var audzēt no šīm sēklām.

Apelsīni ir svarīgi pārtikas produkti daudzās pasaules daļās. Tie ir nozīmīgs C vitamīna avots. Apelsīnus ir viegli transportēt, jo katram auglim ir sava miza, kas ir ļoti izturīga un darbojas kā konteiners. No apelsīniem iegūst arī sulu, kas saglabājas svaiga ilgāk nekā vairums citu augļu sulu. Angļu valodā oranžā krāsa ieguva savu nosaukumu tieši no apelsīniem.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Saldo apelsīnu kokus no Ķīnas atveda uz Itāliju, Spāniju un Portugāli 15. gadsimtā. Pirms tam Itālijā tika audzēti tikai skābo apelsīnu koki. No Eiropas apelsīnu koki tika pārvesti uz ASV, Dienvidameriku, Āfriku un Austrāliju, kur apelsīnus sāka audzēt pārdošanai.

Ir vairākas saldo apelsīnu šķirnes. Viena no visbiežākajām šķirnēm sauc par "Valencia", apelsīns, kas nāk no Spānijas un tas aug arī Āfrikā un Austrālijā. Tas ir viens no svarīgākajiem "komerciālajiem" apelsīniem. Tas nozīmē, ka tos audzē pārdošanai veikalos.

Vienu šķirni saldo apelsīnu sauc par "sarkano apelsīnu" vai "sārto apelsīnu" (sārts nozīmē asins sarkanā krāsā). Šiem apelsīniem bieži ir sarkanas zīmes uz mizas. Dažu sārto apelsīnu sula izskatās kā sarkanais rubīns.

1850. gadā, Brazīlijā, kāda klostera dārzā auga koks, kuram bija ļoti savādi augļi. Iekšpusē zem ādas bija liels apelsīns bez sēklām. Apakšā zem apelsīna bija "bērnu apelsīns", kas bija patiešām, lielākais apelsīnu dvīnis. Maziem apelsīniem bija dīvains bumbulis apakšā zem apelsīnu ādas, kas izskatījās tāpat kā cilvēka "vēdera-poga". Šie apelsīni tika nosaukti "nabas apelsīniem". Tie garšoja ļoti saldi, tiem nav sēklas un tos mizot ir diezgan viegli. Tas radīja iemeslu, lai tos audzētu komerciāli. Bet tos nevar audzēt no sēklām. Kokus varēja tikai audzēt no spraudeņiem. Mūsdienās tūkstošiem šo apelsīnu koku ir stādīti no spraudeņiem. "Nabas apelsīni" tiek audzēti Kalifornijā un eksportē uz daudzām valstīm pasaulē.

Mūsdienās daudzi cilvēki pasaulē ēd apelsīnus vai dzert apelsīnu sulu katru dienu, jo apelsīni ir viens no labākajiem un lētākajiem C vitamīna avotiem. Cilvēku ķermenis atšķirībā no daudziem citiem dzīvniekiem, neražo C vitamīnu, tāpēc cilvēku vajadzībām vitamīns C jālieto uzturā regulāri. (C vitamīns palīdz organismam augt, dziedēt brūces un cīnīties ar infekcijām.) Apelsīni ir arī ļoti labs šķiedrvielu avots. Bet tie nesatur lielu daudzumu minerālvielu. Vislabāk apelsīnu ēst kopā ar banānu, jo tad, cilvēks nodrošina visu nepieciešamo. Gan vitamīnus, gan minerālvielas.

Augšana[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Apelsīnus var audzēt ārā, siltā klimatā un iekštelpās vēsākā klimatā. Apelsīni, tāpat kā lielākā daļa citrusu augi neaugs, ja vien nebūs no 15,5—29 °C. Apelsīnu koki, kas izaudzēti no veikalā iepirkto sēklu augļa, iespējams neražos. Ja augļi tomēr izaug, tie var atšķirties no mātes augļa, jo mūsdienās tiek izmantota hibridizācija. Audzējot sēklas, kas ir veikalā nopirktas, tām nedrīkst ļaut izžūt.