Apelsīns

Saldais apelsīnkoks Citrus × sinensis
Apelsīnkoka augļi un ziedi
Klasifikācija
Valsts	Augi (Plantae)
Nodalījums	Segsēkļi (Magnoliophyta)
Klase	Divdīgļlapji (Magnoliopsida)
Rinda	Sapindu rinda (Sapindales)
Dzimta	Rūtu dzimta (Rutaceae)
Ģints	Citrusaugi (Citrus)
Suga	Saldais apelsīnkoks (C. × sinensis)
Saldais apelsīnkoks Vikikrātuvē

Apelsīns (nīderlandiešu: appelsina — "ķīniešu ābols") ir apelsīnkoka (Citrus sinensis) auglis. Saldais apelsīns ir pasaulē visvairāk audzētais auglis, kas aug kokos.

Apelsīnkoki parasti ir 9-10 metrus augsti, bet dažreiz tie var sasniegt pat 15 metru augstumu. Apelsīni zied ar baltiem ziediem, parasti piecām ziedlapiņām. Ziedu smarža ir ļoti salda, kas piesaista daudz bites. Apelsīnkoki ir mūžzaļi.

Apelsīnam ir izturīga, oranža miza. Iekšpusē auglis ir sadalīts slāņos, kas satur daudz mazu šūnu. Parasti apelsīnā ir desmit vai vairāk slāņu. Katrā no tiem, atkarībā no apelsīna šķirnes, atrodas sēklas. Lielākoties apelsīnkokus var audzēt no šīm sēklām.

Apelsīni ir svarīgi pārtikas produkti daudzās pasaules daļās. Tie ir nozīmīgs C vitamīna avots. Apelsīnus ir viegli transportēt, jo katram auglim ir sava miza, kas ir ļoti izturīga un darbojas kā konteiners. No apelsīniem iegūst arī sulu, kas saglabājas svaiga ilgāk nekā vairums citu augļu sulu. Angļu valodā oranžā krāsa ieguva savu nosaukumu tieši no apelsīniem.

Vēsture

Saldo apelsīnu kokus no Indijas atveda uz Itāliju, Spāniju un Portugāli 15. gadsimtā. Pirms tam Itālijā tika audzēti tikai skābo apelsīnu koki. No Eiropas apelsīnu koki tika pārvesti uz ASV, Dienvidameriku, Āfriku un Austrāliju, kur apelsīnus sāka audzēt pārdošanai.

Ir vairākas saldo apelsīnu šķirnes. Viena no visbiežākajām šķirnēm sauc par "Valencia", apelsīns, kas nāk no Spānijas un tas aug arī Āfrikā un Austrālijā. Tas ir viens no svarīgākajiem "komerciālajiem" apelsīniem. Tas nozīmē, ka tos audzē pārdošanai veikalos.

Vienu šķirni saldo apelsīnu sauc par "sarkano apelsīnu" vai "sārto apelsīnu" (sārts nozīmē asins sarkanā krāsā). Šiem apelsīniem bieži ir sarkanas zīmes uz mizas. Dažu sārto apelsīnu sula izskatās kā sarkanais rubīns.

1850. gadā, Brazīlijā, kāda klostera dārzā auga koks, kuram bija ļoti savādi augļi. Iekšpusē zem ādas bija liels apelsīns bez sēklām. Apakšā zem apelsīna bija "bērnu apelsīns", kas bija patiešām, lielākais apelsīnu dvīnis. Maziem apelsīniem bija dīvains bumbulis apakšā zem apelsīnu ādas, kas izskatījās tāpat kā cilvēka "vēdera-poga". Šie apelsīni tika nosaukti "nabas apelsīniem". Tie garšoja ļoti saldi, tiem nav sēklas un tos mizot ir diezgan viegli. Tas radīja iemeslu, lai tos audzētu komerciāli. Bet tos nevar audzēt no sēklām. Kokus varēja tikai audzēt no spraudeņiem. Mūsdienās tūkstošiem šo apelsīnu koku ir stādīti no spraudeņiem. "Nabas apelsīni" tiek audzēti Kalifornijā un eksportē uz daudzām valstīm pasaulē.

Mūsdienās daudzi cilvēki pasaulē ēd apelsīnus vai dzert apelsīnu sulu katru dienu, jo apelsīni ir viens no labākajiem un lētākajiem C vitamīna avotiem. Cilvēku ķermenis atšķirībā no daudziem citiem dzīvniekiem, neražo C vitamīnu, tāpēc cilvēku vajadzībām vitamīns C jālieto uzturā regulāri. (C vitamīns palīdz organismam augt, dziedēt brūces un cīnīties ar infekcijām.) Apelsīni ir arī ļoti labs šķiedrvielu avots. Bet tie nesatur lielu daudzumu minerālvielu. Vislabāk apelsīnu ēst kopā ar banānu, jo tad, cilvēks nodrošina visu nepieciešamo. Gan vitamīnus, gan minerālvielas.

Augšana

Apelsīnus var audzēt ārā, siltā klimatā un iekštelpās vēsākā klimatā. Apelsīni, tāpat kā lielākā daļa citrusu augi neaugs, ja vien nebūs no 15,5 °C - 29 °C (60 °F - 85 °F). Apelsīnu koki, kas izaudzēti no veikalā iepirkto sēklu augļa, iespējams neražos. Ja augļi tomēr izaug, tie var atšķirties no mātes augļa, jo mūsdienās tiek izmantota hibridizācija. Audzējot sēklas, kas ir veikalā nopirktas, tām nedrīkst ļaut izžūt.

Sastāvs

Apelsīni

Apelsīnu augļi un sula

100 g produkta apelsīna satur:

• Enerģija 46 kcal (192 kJ)
• Ogļhidrāti 11,54 g
  • Cukuri 9,14 g
• Tauki 0,21 g
• Proteīns 0,70 g
• Tiamīns (B₁ vitamīns) 0,100 mg 8% dienas normas
• Riboflavīns (B₂) 0,040 mg 3%
• B₃ vitamīns 0,400 mg 3%
• Pantotēnskābe (B₅ vitamīns) 0,250 mg 5%
• B₆ vitamīns 0,051 mg 4%
• B₉ vitamīns 17 μg 4%
• C vitamīns 45 mg 75%
• Kalcijs 43 mg 4%
• Dzelzs 0,09 mg 1%
• Magnijs 10 mg 3%
• Fosfors 12 mg 2%
• Kālijs 169 mg 4%
• Cinks 0,08 mg 1%
• Varš 0,039 mg

Ieguves apjomi

Apelsīnu raža pasaulē pa gadiem Gads Tūkst. tonnu 1965 18 724 1970 24 868 1975 32 204 1980 39 877 1985 40 687 1990 49 454 1995 58 945 2000 63 858 2005 59 568

Lielākās apelsīnu ražas 2005. gadā Valsts Milj. tonnu Brazīlija 17,8 ASV 8,4 Meksika 4,1 Indija 3,1 Ķīna 2,4 Spānija 2,3 Itālija 2,2 Irāna 1,9 Ēģipte 1,8 Pakistāna 1,6 Pasaulē 61,7