Apskatīt Apvienotā Karaliste izejas kodu

{{Citas nozīmes|valsti|Lielbritānija (nozīmju atdalīšana)|Lielbritānija}}
{{Valsts infokaste
|         vietējais_nosaukums = ''United Kingdom of Great Britain and Northern Ireland'' <ref name="nosaukums">Apvienotajā Karalistē un tai piederošajās aizjūras zemēs vietējās valodas ir atzītas kā oficiāli izmantojamas reģionālās valodas. Tas ir noteikts Eiropas hartā par reģionālajām vai minoritāšu valodām. Katrā no tām, Apvienotās Karalistes pilnais nosaukums ir šāds:
* {{val|kw|Rywvaneth Unys Breten Veur ha Kledhbarth Iwerdhon}};
* {{val|ga|Ríocht Aontaithe na Breataine Móire agus Thuaisceart Éireann}};
* {{val|sco|Unitit Kinrick o Great Breetain an Northren Irland}};
* {{val|gd|Rìoghachd Aonaichte Bhreatainn Mhòir agus Èireann a Tuath}};
* {{val|cy|Teyrnas Unedig Prydain Fawr a Gogledd Iwerddon}}</ref>
|    pilnais_valsts_nosaukums = Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotā Karaliste
|            valsts_nosaukums = United Kingdom
|               karoga_attēls = Flag of the United Kingdom.svg
|            karoga_nosaukums = Apvienotās Karalistes karogs
|              ģerboņa_attēls = Coat of arms of the United Kingdom (2022, variant 2).svg
|           ģerboņa_nosaukums = Apvienotās Karalistes ģerbonis
|             ģerboņa_platums = 86px
|                 valsts_moto = ''[[Dieu et mon droit]]''
|                valsts_himna = ''[[God Save the King]]''
|               kartes_attēls = Europe-UK.svg
|             kartes_paraksts = 
|               galvaspilsēta = [[Londona]]
| latd=51 | latm=30 | latNS=N | longd=0 | longm=7 | longEW=W
|             lielākā_pilsēta = galvaspilsēta
|              valsts_valodas = [[angļu valoda]] (''de facto'')
|             etniskās_grupas = 
|        etniskās_grupas_gads = 
|              valsts_iekārta = [[Parlamentārisms|Parlamentāra]] [[konstitucionālā monarhija]]
|        valsts_galvas_tituls = [[Apvienotās Karalistes monarhs|Monarhs]]
|                valsts_galva = [[Čārlzs III Vindzors|Čārlzs III]]
|       valsts_galvas_tituls2 = [[Apvienotās Karalistes premjerministrs|Premjerministrs]]
|               valsts_galva2 = [[Kīrs Stārmers]]
|        neatkarības_iegūšana = [[Apvienotās Karalistes vēsture|Izveidošana]]
|         neatkarības_piezīme = 
|        neatkarības_notikums = [[Akts par ūniju]]
|          neatkarības_datums = {{dat|1707|5|1}}
|       neatkarības_notikums2 = [[1800. gada Ūnijas akts]]
|         neatkarības_datums2 = {{dat|1801|1|1}}
|       neatkarības_notikums3 = [[Angļu-īru miera līgums]]
|         neatkarības_datums3 = {{dat|1922|4|12}}
|          iestāšanāsESdatums = {{dat|1973|1|1}}
|          izstāšanāsESdatums = {{dat|2021|1|1}}
|                 platība_km2 = 243,610
|               platība_rangs = 79.
|              procenti_ūdens = 1,34
|          iedzīvotāju_skaits = 67 508 936<ref>{{en ikona}} {{tīmekļa atsauce | url= http://epp.eurostat.ec.europa.eu/tgm/table.do?tab=table&language=en&pcode=tps00001&tableSelection=1&footnotes=yes&labeling=labels&plugin=1 | title= Total population at 1&nbsp;January | publisher= Eurostat | date= 2011-03-11 | accessdate= 2011-04-29}}</ref>
|     iedzīvotāju_skaita_gads = 2022
|    iedzīvotāju_skaits_rangs = 21.
|    apdzīvotības_blīvums_km2 = 246
|  apdzīvotības_blīvums_rangs = 48.
|                     IKP_PPP = $3,131 triljoni<ref name=imf2>{{en ikona}} {{tīmekļa atsauce | url= http://www.imf.org/external/pubs/ft/weo/2011/01/weodata/weorept.aspx?sy=2007&ey=2010&scsm=1&ssd=1&sort=country&ds=.&br=1&c=112&s=NGDPD%2CNGDPDPC%2CPPPGDP%2CPPPPC%2CLP&grp=0&a=&pr.x=25&pr.y=6 | title= United Kingdom | publisher= International Monetary Fund | accessdate= 2011-05-08}}</ref>
|                IKP_PPP_gads = 2021
|               IKP_PPP_rangs = 7.
|          IKP_PPP_per_capita = $31 814<ref name=imf2/>
|    IKP_PPP_per_capita_rangs = 21.
|                         HDI = 0,849
|                    HDI_gads = 2010
|              HDI_kategorija = <font color="#009900">ļoti augsts</font>
|                   HDI_rangs = 26.
|                        Gini = 41
|                   Gini_gads = 2008
|             Gini_kategorija = 
|                  Gini_rangs = 
|                      valūta = [[sterliņu mārciņa]] (£)
|                valūtas_kods = GBP
|                  laika_zona = [[Griničas laiks|GMT]]
|                  utc_offset = +0
|              laika_zona_DST = [[BST]]
|              utc_offset_DST = +1
|                      domēns = [[.uk]]
|              tālsarunu_kods = 44
|                iso_kods_num = 826
|              iso_kods_alfa2 = GB
|              iso_kods_alfa3 = GBR
|regional_languages=[[skotu valoda]]<br />[[velsiešu valoda]]<br />[[korniešu valoda]]<br />[[skotu gēlu valoda]]<br />[[īru valoda]]<br />[[Olsteras skotu valoda]]}}

'''Apvienotā Karaliste''' ({{val|en|United Kingdom}}, izrunā: {{IPA|[[IPA|[juˈnʌɪtɪd ˈkɪŋdəm]]]}}), oficiāli kopš 1922. gada '''Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotā Karaliste''' (''United Kingdom of Great Britain and Northern Ireland''),<ref name="nosaukums"/> sarunvalodā arī '''Lielbritānija''' (''Great Britain'', {{IPA|[greɪt ˈbrɪt(ə)n]}}), ir valsts Eiropas Ziemeļrietumu piekrastē. Tā ir [[salu valsts]],<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.britannica.com/EBchecked/topic/615557/United-Kingdom|title=Encyclopaedia Britannica|quote=Island country located off the north-western coast of mainland Europe|accessdate=2009-10-20}}</ref><ref name="Countries">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.number10.gov.uk/Page823|title=Countries within a country|publisher=www.number-10.gov.uk|accessdate=2003-01-10|quote=Valstis valstī|archiveurl=http://webarchive.nationalarchives.gov.uk/20080909013512/http://www.number10.gov.uk/Page823|archivedate=2008-09-09}}</ref> kuras arhipelāgā iekļaujas [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānijas]] sala, [[Īrija (sala)|Īrijas]] ziemeļaustrumu daļa, kā arī daudzas citas nelielas salas. [[Ziemeļīrija]] ir vienīgā Apvienotās Karalistes daļa, kurai ir sauszemes robeža ar kādu valsti ([[Īrijas Republika|Īrijas Republiku]]).<ref>{{Tīmekļa atsauce| url= http://www.ukinvest.gov.uk/Northern-Ireland/en-GB-list.html| title= UK Region — Northern Ireland - UK| publisher= Ukinvest.gov.uk| date= | accessdate= 2009-07-08| archiveurl= https://web.archive.org/web/20090515154952/http://www.ukinvest.gov.uk/Northern-Ireland/en-GB-list.html| archivedate= 2009-05-15}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|author=Published: 9:05PM BST 24 Jul 2008|url=http://www.telegraph.co.uk/news/uknews/2455710/Border-checks-between-Britain-and-Ireland-proposed.html|title=Border checks between Britain and Ireland proposed | publisher= Telegraph | date= 2008-07-24 | accessdate= 2009-07-08}}</ref> Izņemot šo sauszemes robežu, Apvienoto Karalisti apskalo [[Atlantijas okeāns]], [[Ziemeļjūra]], [[Lamanšs]] un [[Īrijas jūra]]. Lielākā sala ir Lielbritānija, kas caur [[Eirotunelis|Eirotuneli]] ir savienota ar [[Francija|Franciju]]. Valsts iedzīvotājus sauc par [[Briti (tauta)|britiem]].

Apvienotā Karaliste (AK) ir attīstīta valsts un ieņem [[Valstu uzskaitījums pēc nominālā IKP|sesto vietu pasaulē]] pēc [[IKP]] un septīto vietu pasaulē pēc pirktspējas.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.ace.mmu.ac.uk/eae/Global_Warming/Older/Industrial_Revolution.html|title=Industrial Revolution|accessdate=2008-04-27|archiveurl=https://web.archive.org/web/20080427080826/http://www.ace.mmu.ac.uk/eae/Global_Warming/Older/Industrial_Revolution.html|archivedate=2008-04-27}} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20080427080826/http://www.ace.mmu.ac.uk/eae/Global_warming/older/Industrial_Revolution.html |date=2008-04-27 }}</ref> Apvienotā Karaliste bija pirmā [[Industriālā revolūcija|industriālā valsts]] pasaulē, 19. gadsimta beigās un 20. gadsimta sākumā<ref>{{Grāmatas atsauce|last=Ferguson|first=Niall|year=2004|title=Empire, The rise and demise of the British world order and the lessons for global power|url=https://archive.org/details/empire00nial|publisher=Basic Books|isbn=0465023282}}</ref> [[Britu Impērija]] spēlēja noteicošo lomu pasaulē. [[Pirmais pasaules karš]], Britu Impērijas sabrukums un [[Otrais pasaules karš]] Apvienotās Karalistes lomu krietni samazināja, taču vēl joprojām tai ir liela ietekme pasaulē ar spēcīgu [[Apvienotās Karalistes ekonomika|ekonomiku]], [[Lielbritānijas bruņotie spēki|bruņotajiem spēkiem]], [[Lielbritānijas zinātniskie atklājumi|zinātniskajiem atklājumiem]], kā arī tai ir liela ietekme pasaules [[Lielbritānijas politika|politikā]]. Apvienotā Karaliste ir starptautiski atzīta [[kodolvalsts]], kuras valsts budžeta dotācijas aizsardzības nozarei ir trešās lielākās pasaulē. Tā ir arī [[ANO Drošības Padome]]s, [[Nāciju Sadraudzība]]s, [[G7]], [[G20]], [[NATO]], [[ESAO]] un [[Pasaules Tirdzniecības Organizācija]]s locekle. 2020. gada 31. janvāra naktī AK izstājās no [[Eiropas Savienība]]s.

== Pārvaldes forma ==
Apvienotājā Karalistē darbojas [[konstitucionālā monarhija|konstitucionālas monarhijas]] pārvaldes forma un tā ir [[unitāra valsts]], kas sastāv no četrām zemēm (''countries''): [[Anglija]]s, [[Skotija]]s, [[Velsa]]s un [[Ziemeļīrija]]s.<ref>{{Tīmekļa atsauce | url= http://www.statistics.gov.uk/geography/uk_countries.asp | title= The Countries of the UK | publisher= www.statistics.gov.uk | accessdate= 2008-10-10 | archive-date= 2002-03-29 | archive-url= http://webarchive.nationalarchives.gov.uk/20020329130655/http://www.statistics.gov.uk/geography/uk_countries.asp }} {{Webarchive|url=https://www.webcitation.org/5lClXN00l?url=http://www.statistics.gov.uk/geography/uk_countries.asp |date=2009-11-11 }}</ref> To pārvalda [[Apvienotās Karalistes parlaments]] [[Londona|Londonā]], [[Skotijas parlaments]] [[Edinburga|Edinburgā]], Velsas parlaments [[Kārdifa|Kārdifā]] un Ziemeļīrijas asambleja [[Belfāsta|Belfāstā]]. [[Normandijas salas]] — [[Džērsija]] un [[Gērnsija]], kā arī [[Menas Sala]] ir kroņa īpašums un tās nav Apvienotās Karalistes sastāvā,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.direct.gov.uk/en/Governmentcitizensandrights/LivingintheUK/DG_10012517|title=Key facts about the United Kingdom|accessdate=2008-06-26|work=Government, citizens and rights|publisher=[[Directgov]]|quote=The full title of this country is 'the United Kingdom of Great Britain and Northern Ireland'. 'The UK' is made up of England, Scotland, Wales and Northern Ireland. 'Great Britain' (or just 'Britain') does not include Northern Ireland. The Channel Islands and the Isle of Man are not part of the UK.|archive-date=2012-10-15|archive-url=http://webarchive.nationalarchives.gov.uk/20121015000000/http://www.direct.gov.uk/en/Governmentcitizensandrights/LivingintheUK/DG_10012517}}</ref> taču dažos jautājumos, kā piemēram, jautājumos par pilsonību šīs zemes tiek skatītas kā viens veselums ar Apvienoto Karalisti.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.opsi.gov.uk/RevisedStatutes/Acts/ukpga/1981/cukpga_19810061_en_8#pt5-l1g57|title=British Nationality Act 1981|accessdate=2009-09-14|work=Legislation, UK, Acts|publisher=[[Office of Public Sector Information]]|quote=the Islands” means the Channel Islands and the Isle of Man; [...] the United Kingdom” means Great Britain, Northern Ireland and the Islands, taken together;}}</ref>

== Vēsture ==
{{Pamatraksts|Lielbritānijas vēsture}}
[[Britu salas|Britu salu]] arhipelāgs ir apdzīvots jau vairāk nekā 4 tūkstošus gadu. Tā pirmie apdzīvotāji bija 2. gadu tūkstotī p. m. ē. no [[Pireneju pussala]]s ieceļojušie ibēri, kā arī [[Ķelti|ķeltu]] ciltis (gēli, briti), kas ir mūsdienu velsiešu un [[Skoti|skotu]] priekšteči, [[normaņi]] un [[Ģermāņu valodas|ģermāņu]] ciltis ([[anglosakši]]) — [[Angļi|angļu]] priekšteči. Spēcīgākā no viduslaiku feodālajām valstīm — Anglija, neraugoties uz velsiešu pretošanos, 13. gadsimtā iekaroja un pakļāva Velsu, bet 17. gadsimtā — Skotiju un Īriju. Lai gan velsiešu un skotu [[pārtautošana]] norit jau vairākus gadsimtus, tie ir spējuši saglabāt daudz savdabīgu, tradicionālu iezīmju dzīvesveidā, apģērbā, kultūrā un reliģijā.<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/#panel:pp&#124;issue:642303&#124;article:DIVL1234|title=Pasaules ekonomiskā un sociālā ģeogrāfija vidusskolām|last=M. Kasparovica, Z. Melbārde, I. Mūrnieks, M. Rozīte.|first=A. Bauls, G. Berklavs, E. Birznieks, T. Eglīte, B. Frīdenbergs-Ansbergs, J. Jankevics,|date=1995|pages=162-169}}</ref>

[[Lielbritānijas Karaliste|Apvienotā Lielbritānijas Karaliste]] (''United Kingdom of Great Britain'') izveidojās 1707. gadā, apvienojoties ūnijā [[Anglijas Karaliste]]i un [[Skotijas Karaliste]]i. 1800. gadā izveidoja [[Lielbritānijas un Īrijas Apvienotā Karaliste|Lielbritānijas un Īrijas Apvienoto Karalisti]].
1914. gadā britu parlaments ierosināja piešķirt Īrijai autonomiju un parlamentu, bet [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] dēļ neīstenoja pilnībā. [[Olstera]]s province, kurā dominēja protestanti, pieprasīja [[atdalīšanās|atdalīšanos]] no Īrijas.

1921. gadā Īrija noslēdza domīnijas līgumu ar Lielbritāniju, bet ziemeļu grāfistes ar Olsteru priekšgalā palika Lielbritānijas sastāvā kā province.

1973. gadā Apvienotā Karaliste kļuva par [[Eiropas Ekonomikas kopiena]]s dalībnieci.
2014. gadā notika [[Skotijas neatkarības referendums]], kurā 55,3% no vēlētājiem nobalsoja pret Skotijas neatkarības atjaunošanu.

2016. gada 23. jūnija [[referendums par Apvienotās Karalistes dalību Eiropas Savienībā|referendumā par Apvienotās Karalistes dalību Eiropas Savienībā]] Apvienotās Karalistes iedzīvotāju vairākums nobalsoja par Eiropas Savienības pamešanu jeb [[Breksits|Breksitu]].

=== Lielbritānijas monarhu dinastijas ===
* [[Stjuartu dinastija]]
* [[Hannoveres dinastija]]
* [[Vindzoras dinastija]]

== Ģeogrāfija ==
[[Attēls:Uk topo en.jpg|left|thumb|309x309px|Apvienotās Karalistes topogrāfiskā karte]]
Apvienoto Karalisti veido četras ģeogrāfiskās un vēsturiskās zemes: [[Anglija]], [[Skotija]], [[Velsa]] un [[Ziemeļīrija]]. Apvienotā Karaliste aizņem lielāko daļu no [[Britu salas|Britu salām]] (ģeogrāfisks termins, kas apzīmē [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānijas]] un [[Īrija (sala)|Īrijas]] salas, kā arī citas mazākas to tuvumā esošās salas). Anglija, Skotija un Velsa atrodas Lielbritānijas salā, bet Ziemeļīrija — Īrijas salas ziemeļaustrumos.

Vairāk nekā pusi no Lielbritānijas teritorijas aizņem vidēji augsti, ledāja nogludināti kalni, pārējo — viļņoti, pauguraini līdzenumi un zemienes ar biezu nogulumiežu kārtu. Zemienes ir visvairāk apdzīvotā un apgūtā teritorija, galvenais lauksaimniecības rajons.

Lielbritānijas klimatu būtiski ietekmē [[Atlantijas okeāns]]. Temperatūras svārstības ir nelielas: janvāra vidējā temperatūra ir no +3 līdz +7 °C, jūlija — no +13 līdz +17 °C. Gadā izkrīt no 625 mm nokrišņu austrumu un dienvidaustrumu daļā līdz 2000—3000 mm rietumos. Raksturīgi ir bieži, stipri vēji, miglas un liels apmākušos dienu skaits (dienvidaustrumu rajonos līdz 140 dienu gadā).

Hidrogrāfisko tīklu veido daudzas nelielas, ūdeņiem bagātas upes ([[Temza]], [[Sevērna]], [[Mērzi]]). Skotija un Kamberlenda bagāta ezeriem. Lielākie hidroenerģētiskie resursi ir Skotijas kalnienes upēm, kur uzbūvētas daudzas [[hidroelektrostacija]]s. Kopējie valsts hidroenergoresursi ir apmēram 1,5 miljoni kW.

Lielbritānijā pārsvarā ir podzolētās un brūnās mežu augsnes. Daudzie purvi ir nosusināti un iekultivēti. Viduslaikos Lielbritānija bija mežu zeme, taču tos izcirta gan kuģubūves vajadzībām un kokogļu iegūšanai, gan nolīda, lai ierīkotu ganības aitām, kas deva vilnu tekstilrūpniecībai. Tagad meži aizņem tikai 7% Lielbritānijas teritorijas un 9/10 nepieciešamās koksnes jāieved<ref name=":0" />

== Administratīvais iedalījums ==
{{see also|Anglijas administratīvais iedalījums}}
{| width=350px align=right
|-
|
{{Image label begin|image=United Kingdom location map.svg|width=350|float=none}}

{{Image label small|x=0.500|y=0.780|scale=500|text=<big>'''[[Anglija]]'''</big>}}
{{Image label small|x=0.350|y=0.370|scale=500|text=<big>'''[[Skotija]]'''</big>}}
{{Image label small|x=0.355|y=0.815|scale=500|text=<big>'''[[Velsa]]'''</big>}}
{{Image label small|x=0.180|y=0.560|scale=500|text=<big>'''[[Ziemeļīrija]]'''</big>}}
{{Image label small|x=0.330|y=0.610|scale=500|text=[[Menas Sala|Menas<br />Sala]]}}
{{Image label small|x=0.400|y=1.070|scale=500|text=[[Džērsija]]}}
{{Image label small|x=0.370|y=1.040|scale=500|text=[[Gērnsija]]}}
{{Image label end}}
|}

Apvienotā Karaliste administratīvi ir sadalīta 4 zemēs (''countries''): Lielbritānijas salas dienvidos atrodas [[Anglija]], ziemeļos — [[Skotija]], rietumos — [[Velsa]], bet Īrijas salas ziemeļaustrumos — [[Ziemeļīrija]].

{| style="background:transparent;" cellspacing="2px"
|
{| class="sortable wikitable"  style="text-align:left; font-size:90%;"
|- style="font-size:100%; text-align:right;"
! width="160px" | [[Apvienotās Karalistes administratīvais iedalījums|Zeme]] (''Country'') || ! width="110px" | Administratīvais centrs || [[Platība]] (km²) || [[Iedzīvotāju skaits|Iedzīvotāji]]
|-
| {{flaga|Anglija}} [[Anglija]] || [[Londona]] || 130 395 || 51 446 000
|-
| {{flaga|Skotija}} [[Skotija]] || [[Edinburga]] || 78 772 || 5 222 100
|-
| {{flaga|Velsa}} [[Velsa]] || [[Kārdifa]] || 20 779 || 2 999 300
|-
| {{flaga|Ziemeļīrija}} [[Ziemeļīrija]] || [[Belfāsta]] || 13 843 || 1 789 000
|}
|}

=== Kroņa un aizjūras teritorijas ===
Apvienotajai Karalistei ir daudz kroņa un aizjūras teritoriju,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.fco.gov.uk/en/fco-in-action/global-network/|title=FCO global network|work=FCO in Action|publisher=[[Foreign and Commonwealth Office]]|accessdate=2008-06-26|archiveurl=http://webarchive.nationalarchives.gov.uk/20080331091058/http://www.fco.gov.uk/en/fco-in-action/global-network/|archivedate=2008-03-31}}</ref> kas ir [[Lielbritānijas impērija|Britu Impērijas]] mantojums.
Atsevišķi tiek izdalītas [[Normandijas salas]] ([[Džērsija]] un [[Gērnsija]]) un [[Menas Sala]], kas nepieder nevienai iepriekš nosauktajai zemei, bet tieši pakļautas karaļa varai jeb "kronim".

{| style="background:transparent;" cellspacing="2px"
|
{| class="sortable wikitable"  style="text-align:left; font-size:90%;"
|- style="font-size:100%; text-align:right;"
! width="160px" | [[Kroņa teritorija]] (''Crown Dependency'') || ! width="110px" | Administratīvais centrs || [[Platība]] (km²) || [[Iedzīvotāju skaits|Iedzīvotāji]]
|-
| {{flaga|Džērsija}} [[Džērsija]] || [[Sentheljēra]] || 116 || 92 500
|-
| {{flaga|Gērnsija}} [[Gērnsija]] || [[Sentpīterporta]] || 78 || 65 573
|-
| {{flaga|Menas Sala}} [[Menas Sala]] || [[Daglasa]] || 572 || 80 085
|}
|}

Apvienotās Karalistes pakļautībā ir arī autonomas aizjūras teritorijas.

{| style="background:transparent;" cellspacing="2px"
|
{| class="sortable wikitable"  style="text-align:left; font-size:90%;"
|- style="font-size:100%; text-align:right;"
! width="160px" | [[Apvienotās Karalistes administratīvais iedalījums|Aizjūras teritorija]] (''Overseas Territory'') || ! width="110px" | Administratīvais centrs || [[Platība]] (km²) || [[Iedzīvotāju skaits|Iedzīvotāji]]
|-
| {{flaga|Angilja}} [[Angilja]] || [[Veli]] || 91 || 13 600
|-
| {{flaga|Bermuda}} [[Bermuda]] || [[Hamiltona (Bermuda)|Hamiltona]] || 53,2 || 67 837
|-
| [[Attēls:Flag of the British Antarctic Territory.svg|22px|border]] [[Britu Antarktiskā teritorija]] || [[Rotera]] || 1 709 400 || 250
|-
| {{flaga|Indijas Okeāna Britu Teritorija}} [[Britu Indijas Okeāna Teritorija]] || [[Djegogarsija]] || 60 || 4 000
|-
| {{flaga|Britu Virdžīnas}} [[Britu Virdžīnas]] || [[Rodtauna]] || 153 || 27 000
|-
| {{flaga|Dienviddžordžija un Dienvidsendviču Salas}} [[Dienviddžordžija un Dienvidsendviču Salas]] || [[Kingedvardpointa]] || 3 903 || 30
|-
| {{flaga|Folklenda Salas}} [[Folklenda Salas]] || [[Stenli]] || 12 173 || 3 140
|-
| {{flaga|Gibraltārs}} [[Gibraltārs]] || [[Gibraltārs]] || 6,8 || 29 431
|-
| {{flaga|Kaimanu Salas}} [[Kaimanu Salas]] || [[Džordžtauna (Kaimanu Salas)|Džordžtauna]] || 264 || 54 878
|-
| {{flaga|Montserrata}} [[Montserrata]] || [[Breidisa]]|| 102 || 5 879
|-
| {{flaga|Pitkērna}} [[Pitkērna]] || [[Adamstauna]] || 47 || 50
|-
| {{flaga|Svētās Helēnas Sala}} [[Svētās Helēnas sala, Debesbraukšanas sala un Tristana da Kuņas salas]] || [[Džeimstauna]] || 122 || 4 255
|-
| {{flaga|Tērksas un Kaikosas}} [[Tērksas un Kaikosas]] || [[Kokbērntauna]] || 430 || 44 819
|}
|}

== Valdība ==

=== Iekšpolitika ===
Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotajā Karalistē darbojas [[Konstitucionālā monarhija|konstitucionālās monarhijas]] pārvaldes forma: valsts galva ir [[karalis]] vai [[karaliene]] (pašlaik karalis [[Čārlzs III Vindzors|Čārlzs]]), bet [[Apvienotās Karalistes premjerministrs|premjerministrs]] ir valdības vadītājs. Likumdošanas varu īsteno divpalātu [[Apvienotās Karalistes parlaments|parlaments]], kas sastāv no [[Lordu palāta]]s un [[Apakšpalāta]]s. [[Demokrātija]]i ir dziļas saknes: jau [[13. gadsimts|13. gadsimtā]] Londonā darbojās [[parlaments]], kurā piedalījās dažādu kārtu pārstāvji. Izņemot pilsoņu kara periodu [[17. gadsimts|17. gadsimtā]], vara ir pakāpeniski pārgājusi no karaļa pie tautas vēlētiem pārstāvjiem. No [[1832]]. līdz [[1884]]. gadam tika pieņemti vairāki likumi, kas piešķīra vēlēšanu tiesības visiem vīriešu dzimuma pilsoņiem, neatkarīgi no mantiskā stāvokļa. Sievietēm vienlīdzīgas vēlēšanas tiesības tika piešķirtas tikai [[1928]]. gadā. [[1979]]. gadā par Lielbritānijas pirmo premjerministri-sievieti tika ievēlēta [[Mārgarita Tečere]], kas šo amatu ieņēma 12 gadus.

Parlamenta vēlēšanas notiek 650 vēlēšanu apgabalos, un katrs vēlēšanu apgabals mažoritātes vēlēšanās ievēl vienu parlamenta locekli. Vēlēšanu sistēma pēc principa ''first past the post'' nosaka, ka konkrētajā reģionā uzvar tikai tā [[partija]], par kuru nobalsojis vislielākais vēlētāju skaits. Ir daudzpartiju sistēma, trīs tradicionāli ietekmīgākās politiskās partijas ir [[Leiboristu partija (Apvienotā Karaliste)|Darba partija]]<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www2.labour.org.uk/ |title=The Labour Party |access-date={{dat|2010|06|23||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20100702161543/http://www2.labour.org.uk/ |archivedate={{dat|2010|07|02||bez}} }}</ref> jeb t.s. ''leiboristi'' (''The Labour Party''), [[Konservatīvā partija (Apvienotā Karaliste)|Konservatīvā partija]]<ref>[http://www.conservatives.com/ The Conservative Party]</ref> (''The Conservative Party'') un [[Lielbritānijas Liberāldemokrātu partija|Liberāldemokrāti]]<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.libdems.org.uk/home.aspx |title=The Liberal Democrats. |access-date={{dat|2013|08|10||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20130813121236/http://www.libdems.org.uk/home.aspx |archivedate={{dat|2013|08|13||bez}} }}</ref> (''British Liberal Democrats Party''), tomēr 2015. gada vēlēšanās [[Skotu Nacionālā partija]] (SNP) ievēlēto deputātu skaita ziņā pārspēja Liberāldemokrātu partiju.
Politiskā reklāma elektroniskajos medijos ir aizliegta.

=== Ārpolitika ===
Apvienotā Karaliste, kaut zaudējusi savas globālās lielvalsts statusu, ir viena no ietekmīgākajām valstīm pasaulē: [[Apvienoto Nāciju Organizācija|ANO]] Drošības Padomes locekle un [[NATO]] dalībvalsts.

Jau kopš 17. gadsimta neatrisināta ārpolitiska problēma ir [[Ziemeļīrija]]s statuss. 800 gadus [[Īrija]] bija iekļauta Apvienotajā Karalistē. [[1921]]. gadā tā tika sadalīta, lielākajai daļai iegūstot suverenitāti, bet Ziemeļīrijas 9 grāfistēm paliekot Apvienotās Karalistes sastāvā. Kopš tā laika reģions piedzīvo ilgstošus politiski-reliģiskus konfliktus starp īriem katoļiem, kas vēlas apvienoties ar Īriju, un emigrantu pēctečiem protestantiem, t.s. ''unionistiem'', kas vēlas palikt karalistē. Liels panākums bija [[1998]]. gadā noslēgtais [[Lielās piektdienas miera līgums]].
2016. gada 23. jūnijā notika [[Referendums par Apvienotās Karalistes dalību Eiropas Savienībā]], kurā vairums no vēlētājiem nobalsoja par Apvienotās Karalistes izstāšanos no Eiropas Savienības.<ref>[http://www.delfi.lv/news/arzemes/brexit-briti-nobalsojusi-par-izstasanos-no-es.d?id=47600891 'Brexit': Briti nobalsojuši par izstāšanos no ES] delfi.lv, 2016. gada 24. jūnijā</ref>
[[Apvienotās Karalistes izstāšanās no Eiropas Savienības|Apvienotā Karaliste izstājās no Eiropas Savienības]] 2020. gada 31. janvārī.

== Saimniecība ==
Lielbritānijā agrāk nekā citās valstīs sāka attīstīties rūpnieciskā lielražošana. To veicināja milzīga bagātību un kapitāla uzkrāšana 17. un 18. gadsimtā, kad Lielbritānija ekspluatēja lielus [[Britu impērija|koloniālos īpašumus]]. Līdz 20. gadsimta sākumam Lielbritānija bija «pasaules fabrika», daudzu nozaru un tehnisko jaunumu dzimtene (pirmā dzelzceļa līnija, [[tvaika dzinējs]]).<ref name=":0" />

Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes uzņēmējdarbības vide saskaņā ar [[Pasaules Banka]]s 2015. gada ''Doing Business'' reitinga skalu ir atzīta par 8. labāko uzņēmējdarbības vidi pasaulē.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.doingbusiness.org/data/exploreeconomies/united-kingdom/ |title=Doing Business in United Kingdom - World Bank Group |publisher=Doingbusiness.org |date=2013-01-10 |accessdate=2015-10-27 |archive-date=2015-10-30 |archive-url=https://web.archive.org/web/20151030035122/http://www.doingbusiness.org/data/exploreeconomies/united-kingdom }}</ref> Saskaņā ar ''Legatum Institute'' pētījumu Lielbritānija ieņem 13. vietu labklājības indeksā, kurā apskatītas 142 valstis, tās vērtējot pēc astoņiem kritērijiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce |author=About the author admin: |url=http://latvianchamber.co.uk/lv/lielbritanijas_labklajiba/ |title=Apvienotā Karaliste 13. vietā, bet Latvija ieņem 44. vietu - Latvijas Lielbritānijas Tirdzniecības kamera |publisher=Latvianchamber.co.uk |date=2014-02-07 |accessdate=2015-10-27 |archiveurl=https://web.archive.org/web/20151110131126/http://latvianchamber.co.uk/lv/lielbritanijas_labklajiba/ |archivedate=2015-11-10 }}</ref> Lielbritānijas uzņēmējdarbības vide ieņem arī izcilības vietu ''[[Ernst and Young]]'' pētījumā "Eiropas pievilcības apskats 2015. gads",<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.ey.com/UK/en/Issues/Business-environment/2015-UK-attractiveness-survey |title=2015 UK attractiveness survey - EY - United Kingdom |publisher=EY |date=2015-05-27 |accessdate=2015-10-27 |archiveurl=https://web.archive.org/web/20151113051532/http://www.ey.com/UK/en/Issues/Business-environment/2015-UK-attractiveness-survey |archivedate=2015-11-13 }}</ref> kā ārvalstu tiešajām investīcijām vispievilcīgākā valsts.

Nozīmīgākā dabas bagātība — [[akmeņogles]] (krājumi 170 miljardi tonnu). Gadā iegūst vairāk nekā 90 miljoni tonnu ogļu. Nozīmīgu enerģētisko resursu daļu veido [[nafta]] un [[dabasgāze]], kuru ieguve sākta 1973. gadā [[Ziemeļjūra]]s šelfa zonā. Lielbritānija Ziemeļjūrā iegūst vairāk nekā 80 miljonus tonnu naftas un 52 miljonus kubikmetru dabasgāzes, kas nodrošina vairāk nekā pusi no enerģētisko resursu patēriņa.<ref name=":0" />

== Transports ==
Lielbritānijā ir attīstīti visi transporta veidi. Vislielākā nozīme ekonomikas attīstībā ir jūras transportam, kura īpatsvars kopējā kravu apgrozībā sasniedz 9/10, no tām 1/4 ir [[kabotāža]]s pārvadājumi. No sauszemes transporta veidiem kravu pārvadāšanā nozīmīgākais ir automobiļu transports. Autoceļu kopgarums sasniedz 380 tūkstoši kilometru, dzelzceļu — gandrīz 17 tūkstoši kilometru. Pēc naftas un dabasgāzes atradņu apgūšanas Ziemeļjūras šelfā pieaug cauruļvadu transporta nozīme. Valstī ir vairāk nekā 150 lidostu, regulāra gaisa satiksme ir ar apmēram 100 pasaules valstīm. 1994. gada maijā atklāja satiksmes tuneli zem [[Lamanšs|Lamanša jūras šauruma]].<ref name=":0" />

== Demogrāfija ==
[[Attēls:Foreign born population over time in percentage in England and Wales.svg|thumb|175px|Imigrantu īpatsvara pieaugums Anglijā un Velsā]]
Tā kā Apvienotā Karaliste ir salu valsts un atrodas tuvu [[Eiropa]]s kontinentālajai daļai, pagātnē tā ir piedzīvojusi gan izolāciju, gan iebrukumus. Tur ieceļoja [[ķelti]], to iekaroja [[romieši]], kopš 6. gadsimta notika [[anglosakši|anglosakšu]], vēlāk [[vikingi|vikingu]] ([[dāņi|dāņu]] un [[normaņi|normaņu]]) ienākšana. Katra no šīm grupām ir atstājusi paliekošas zīmes valsts vēsturē un etnoģenēzē.
Lai gan [[ķeltu valodas]] vēl pastāv, īpaši [[Skotija|Skotijā]] un [[Velsa|Velsā]], valdošā ir [[angļi|angļu]] valoda. Tā veidojusies no anglosakšu un normaņu franču valodas.

=== Imigrācija ===
Ilgu laika darbaspēka pieplūdumu valstī nodrošināja [[īri|īru]] imigranti. Lielas kopienas izveidojuši iebraucēji no agrākajām britu kolonijām [[Āfrika|Āfrikā]], [[Karību jūra|Karību reģionā]] un [[Āzija|Dienvidāzijā]], kā arī [[ķīnieši]], [[ebreji]] un ieceļotāji no citām [[Eiropa]]s valstīm. Apmēram 10 miljoni jeb 15% no valsts iedzīvotājiem ir dzimuši ārpus Apvienotās Karalistes. Tādējādi valstī ir izveidojusies daudzkulturāla sabiedrība ar ļoti daudzveidīgu mūziku, mākslu, kulināriju un reliģisko dzīvi.

{| class="wikitable" style=text-align:right
|+Iedzīvotāju skaita aplēses pēc dzimšanas valsts<ref>[https://www.ons.gov.uk/peoplepopulationandcommunity/populationandmigration/internationalmigration/datasets/populationoftheunitedkingdombycountryofbirthandnationality Population of the UK by country of birth and nationality — Office for National Statistics]</ref>
!scope=col|
!scope=col|2010
!scope=col|2015<ref>[https://www.ons.gov.uk/peoplepopulationandcommunity/populationandmigration/internationalmigration/bulletins/ukpopulationbycountryofbirthandnationality Population of the UK by country of birth and nationality — Office for National Statistics (2016)]{{Novecojusi saite}}</ref>
!scope=col|2017<ref>[https://www.ons.gov.uk/peoplepopulationandcommunity/populationandmigration/internationalmigration/bulletins/ukpopulationbycountryofbirthandnationality/2017#toc Population of the UK by country of birth and nationality — Office for National Statistics (2017)]</ref>
!scope=col|2018
!scope=col|2019
!scope=col|2020
!scope=col|2021<ref>[https://www.ons.gov.uk/peoplepopulationandcommunity/populationandmigration/populationestimates/articles/demographyandmigrationdatacontent/2022-11-02#demography-migration ons.gov.uk (2022)]</ref>
|-
|align=left|Kopējais iedzīvotāju skaits
| {{formatnum:61958000}}
| {{formatnum:64265000}}
| {{formatnum:65176000}}
| {{formatnum:65611000}}
| {{formatnum:66006000}}
| {{formatnum:66282000}}
| {{formatnum:67026292}}
|-
|align=left|Dzimšanas valsts:<br>{{Apvienotā Karaliste}}
| {{formatnum:54699000}}
| {{formatnum:55642000}}
| {{formatnum:55777000}}
| {{formatnum:56245000}}
| {{formatnum:56502000}}
| {{formatnum:56710000}}
| {{formatnum:57000000}}
|-
|Ārvalstīs dzimušie:
| {{formatnum:7505000}}
| {{formatnum:8569000}}
| {{formatnum:9382000}}
| {{formatnum:9342000}}
| {{formatnum:9482000}}
| {{formatnum:9539000}}
| {{formatnum:10000000}}
|-
|align=left|{{Indija}}
| {{formatnum:694000}}
| {{formatnum:795000}}
| {{formatnum:829000}}
| {{formatnum:832000}}
| {{formatnum:863000}}
| {{formatnum:880000}}
| {{formatnum:920361}}
|-
|align=left|{{Polija}}
| {{formatnum:579000}}
| {{formatnum:831000}}
| {{formatnum:922000}}
| {{formatnum:832000}}
| {{formatnum:818000}}
| {{formatnum:691000}}
| {{formatnum:743083}}
|-
|align=left|{{Pakistāna}}
| {{formatnum:482000}}
| {{formatnum:503000}}
| {{formatnum:522000}}
| {{formatnum:535000}}
| {{formatnum:547000}}
| {{formatnum:479000}}
| {{formatnum:623557}}
|-
|align=left|{{Rumānija}}
| {{formatnum:79000}}
| {{formatnum:220000}}
| {{formatnum:390000}}
| {{formatnum:392000}}
| {{formatnum:427000}}
| {{formatnum:345000}}
| {{formatnum:538840}}
|-
|align=left|{{Īrija}}
| {{formatnum:407000}}
| {{formatnum:382000}}
| {{formatnum:390000}}
| {{formatnum:369000}}
| {{formatnum:360000}}
| {{formatnum:415000}}
| {{formatnum:324670}}
|-
|align=left|{{Itālija}}
| {{formatnum:118000}}
| {{formatnum:162000}}
| {{formatnum:232000}}
| {{formatnum:253000}}
| {{formatnum:233000}}
| {{formatnum:257000}}
| {{formatnum:276669}}
|-
|align=left|{{Bangladeša}}
| {{formatnum:212000}}
| {{formatnum:217000}}
| {{formatnum:263000}}
| {{formatnum:241000}}
| {{formatnum:260000}}
| {{formatnum:243000}}
| {{formatnum:273042}}
|-
|align=left|{{Nigērija}}
| {{formatnum:191000}}
| {{formatnum:199000}}
| {{formatnum:194000}}
| {{formatnum:205000}}
| {{formatnum:215000}}
| {{formatnum:281000}}
| {{formatnum:270768}}
|-
|align=left|{{Vācija}}
| {{formatnum:274000}}
| {{formatnum:286000}}
| {{formatnum:318000}}
| {{formatnum:309000}}
| {{formatnum:289000}}
| {{formatnum:340000}}
| {{formatnum:263368}}
|-
|align=left|{{Dienvidāfrika}}
| {{formatnum:191000}}
| {{formatnum:200000}}
| {{formatnum:228000}}
| {{formatnum:246000}}
| {{formatnum:252000}}
| {{formatnum:267000}}
| {{formatnum:217180}}
|-
|align=left|{{ASV}}
| {{formatnum:177000}}
| {{formatnum:181000}}
| {{formatnum:153000}}
| {{formatnum:170000}}
| {{formatnum:161000}}
| {{formatnum:197000}}
| {{formatnum:203281}}
|-
|align=left|{{ĶTR}}
| {{formatnum:120000}}
| {{formatnum:197000}}
| {{formatnum:216000}}
| {{formatnum:207000}}
| {{formatnum:217000}}
| {{formatnum:213000}}
| {{formatnum:182376}}
|-
|align=left|{{Spānija}}
| {{formatnum:68000}}
| {{formatnum:125000}}
| {{formatnum:156000}}
| {{formatnum:150000}}
| {{formatnum:159000}}
| {{formatnum:164000}}
| {{formatnum:166916}}
|-
|align=left|{{Lietuva}}
| {{formatnum:87000}}
| {{formatnum:151000}}
| {{formatnum:178000}}
| {{formatnum:190000}}
| {{formatnum:168000}}
| {{formatnum:145000}}
| {{formatnum:164158}}
|-
|align=left|{{Portugāle}}
| {{formatnum:83000}}
| {{formatnum:140000}}
| {{formatnum:139000}}
| {{formatnum:141000}}
| {{formatnum:165000}}
| {{formatnum:166000}}
| {{formatnum:156295}}
|-
|align=left|{{Francija}}
| {{formatnum:111000}}
| {{formatnum:153000}}
| {{formatnum:175000}}
| {{formatnum:170000}}
| {{formatnum:185000}}
| {{formatnum:189000}}
| {{formatnum:155322}}
|-
|align=left|{{Filipīnas}}
| {{formatnum:123000}}
| {{formatnum:132000}}
| {{formatnum:150000}}
| {{formatnum:141000}}
| {{formatnum:153000}}
| {{formatnum:163000}}
| {{formatnum:155016}}
|-
|align=left|{{Bulgārija}}
| {{formatnum:52000}}
| {{formatnum:69000}}
| {{formatnum:84000}}
| {{formatnum:103000}}
| {{formatnum:128000}}
| {{formatnum:108000}}
| {{formatnum:150255}}
|-
|align=left|{{Šrilanka}}
| {{formatnum:117000}}
| {{formatnum:132000}}
| {{formatnum:144000}}
| {{formatnum:128000}}
| {{formatnum:117000}}
| {{formatnum:117000}}
| {{formatnum:144296}}
|-
|align=left|{{Jamaika}}
| {{formatnum:160000}}
| {{formatnum:137000}}
| {{formatnum:118000}}
| {{formatnum:134000}}
| {{formatnum:123000}}
| {{formatnum:117000}}
| {{formatnum:142154}}
|-
|align=left|{{Kenija}}
| {{formatnum:128000}}
| {{formatnum:134000}}
| {{formatnum:129000}}
| {{formatnum:127000}}
| {{formatnum:121000}}
| {{formatnum:145000}}
| {{formatnum:134944}}
|-
|align=left|{{Gana}}
| {{formatnum:84000}}
| {{formatnum:108000}}
| {{formatnum:109000}}
| {{formatnum:120000}}
| {{formatnum:114000}}
| {{formatnum:113000}}
| {{formatnum:132577}}
|-
|align=left|{{Turcija}}
| {{formatnum:72000}}
| {{formatnum:72000}}
| {{formatnum:83000}}
| {{formatnum:99000}}
| {{formatnum:71000}}
| {{formatnum:62000}}
| {{formatnum:127644}}
|-
|align=left|{{Zimbabve}}
| {{formatnum:130000}}
| {{formatnum:112000}}
| {{formatnum:122000}}
| {{formatnum:124000}}
| {{formatnum:128000}}
| {{formatnum:123000}}
| {{formatnum:124146}}
|-
|align=left|{{Honkonga}}
| {{formatnum:}}
| {{formatnum:}}
| {{formatnum:}}
| {{formatnum:}}
| {{formatnum:}}
| {{formatnum:}}
| {{formatnum:121429}}
|-
|align=left|{{Austrālija}}
| {{formatnum:112000}}
| {{formatnum:125000}}
| {{formatnum:138000}}
| {{formatnum:140000}}
| {{formatnum:153000}}
| {{formatnum:166000}}
| {{formatnum:112971}}
|-
|align=left|{{Brazīlija}}
| {{formatnum:44000}}
| {{formatnum:53000}}
| {{formatnum:72000}}
| {{formatnum:87000}}
| {{formatnum:101000}}
| {{formatnum:113000}}
| {{formatnum:111480}}
|-
|align=left|{{Irāna}}
| {{formatnum:70000}}
| {{formatnum:86000}}
| {{formatnum:70000}}
| {{formatnum:73000}}
| {{formatnum:72000}}
| {{formatnum:74000}}
| {{formatnum:109168}}
|-
|align=left|{{Somālija}}
| {{formatnum:110000}}
| {{formatnum:114000}}
| {{formatnum:101000}}
| {{formatnum:108000}}
| {{formatnum:99000}}
| {{formatnum:79000}}
| {{formatnum:108921}}
|-
|align=left|{{Ungārija}}
| {{formatnum:41000}}
| {{formatnum:80000}}
| {{formatnum:93000}}
| {{formatnum:82000}}
| {{formatnum:98000}}
| {{formatnum:105000}}
| {{formatnum:95400}}
|-
|align=left|{{Irāka}}
| {{formatnum:69000}}
| {{formatnum:71000}}
| {{formatnum:66000}}
| {{formatnum:73000}}
| {{formatnum:67000}}
| {{formatnum:58000}}
| {{formatnum:89394}}
|-
|align=left|{{Latvija}}
| '''{{formatnum:48000}}'''
| '''{{formatnum:94000}}'''
| '''{{formatnum:105000}}'''
| '''{{formatnum:86000}}'''
| '''{{formatnum:89000}}'''
| '''{{formatnum:87000}}'''
| '''{{formatnum:88585}}'''
|-
|align=left|{{Afganistāna}}
| {{formatnum:54000}}
| {{formatnum:76000}}
| {{formatnum:85000}}
| {{formatnum:73000}}
| {{formatnum:79000}}
| {{formatnum:42000}}
| {{formatnum:85693}}
|-
|align=left|{{Grieķija}}
| {{formatnum:30000}}
| {{formatnum:57000}}
| {{formatnum:72000}}
| {{formatnum:75000}}
| {{formatnum:66000}}
| {{formatnum:78000}}
| {{formatnum:80120}}
|-
|align=left|{{Nepāla}}
| {{formatnum:35000}}
| {{formatnum:67000}}
| {{formatnum:65000}}
| {{formatnum:64000}}
| {{formatnum:76000}}
| {{formatnum:55000}}
| {{formatnum:78620}}
|-
|align=left|{{Slovākija}}
| {{formatnum:48000}}
| {{formatnum:85000}}
| {{formatnum:79000}}
| {{formatnum:72000}}
| {{formatnum:72000}}
| {{formatnum:58000}}
| {{formatnum:73940}}
|-
|align=left|{{Kipra}}
| {{formatnum:56000}}
| {{formatnum:60000}}
| {{formatnum:64000}}
| {{formatnum:52000}}
| {{formatnum:57000}}
| {{formatnum:59000}}
| {{formatnum:72560}}
|-
|align=left|{{Kanāda}}
| {{formatnum:81000}}
| {{formatnum:87000}}
| {{formatnum:95000}}
| {{formatnum:87000}}
| {{formatnum:95000}}
| {{formatnum:116000}}
| {{formatnum:69096}}
|-
|align=left|{{Albānija}}
|
| {{formatnum:28000}}
| {{formatnum:36000}}
| {{formatnum:32000}}
| {{formatnum:47000}}
| {{formatnum:40000}}
| {{formatnum:68670}}
|-
|align=left|{{Nīderlande}}
| {{formatnum:55000}}
| {{formatnum:69000}}
| {{formatnum:65000}}
| {{formatnum:81000}}
| {{formatnum:68000}}
| {{formatnum:80000}}
| {{formatnum:67375}}
|-
|align=left|{{Uganda}}
| {{formatnum:48000}}
| {{formatnum:60000}}
| {{formatnum:56000}}
| {{formatnum:58000}}
| {{formatnum:52000}}
| {{formatnum:48000}}
| {{formatnum:62060}}
|-
|align=left|{{Malaizija}}
| {{formatnum:60000}}
| {{formatnum:62000}}
| {{formatnum:75000}}
| {{formatnum:69000}}
| {{formatnum:61000}}
| {{formatnum:73000}}
| {{formatnum:61510}}
|-
|align=left|{{Krievijas Federācija}}
| {{formatnum:40000}}
| {{formatnum:46000}}
| {{formatnum:59000}}
| {{formatnum:47000}}
| {{formatnum:59000}}
| {{formatnum:73000}}
| {{formatnum:56055}}
|-
|align=left|{{Moldova}}
| {{formatnum:}}
| {{formatnum:}}
| {{formatnum:}}
| {{formatnum:}}
| {{formatnum:}}
| {{formatnum:}}
| {{formatnum:55385}}
|-
|align=left|{{Taizeme}}
| {{formatnum:35000}}
| {{formatnum:39000}}
| {{formatnum:45000}}
| {{formatnum:47000}}
| {{formatnum:54000}}
| {{formatnum:45000}}
| {{formatnum:49710}}
|-
|align=left|{{Jaunzēlande}}
| {{formatnum:72000}}
| {{formatnum:59000}}
| {{formatnum:65000}}
| {{formatnum:62000}}
| {{formatnum:67000}}
| {{formatnum:91000}}
| {{formatnum:49149}}
|-
|align=left|{{Čehija}}
| {{formatnum:32000}}
| {{formatnum:49000}}
| {{formatnum:54000}}
| {{formatnum:45000}}
| {{formatnum:44000}}
| {{formatnum:40000}}
| {{formatnum:46170}}
|-
|align=left|{{Ēģipte}}
| {{formatnum:28000}}
| {{formatnum:38000}}
| {{formatnum:41000}}
| {{formatnum:45000}}
| {{formatnum:39000}}
| {{formatnum:37000}}
| {{formatnum:43515}}
|-
|align=left|{{Sīrija}}
| {{formatnum:}}
| {{formatnum:}}
| {{formatnum:}}
| {{formatnum:}}
| {{formatnum:}}
| {{formatnum:}}
| {{formatnum:42875}}
|-
|align=left|{{Singapūra}}
| {{formatnum:42000}}
| {{formatnum:44000}}
| {{formatnum:50000}}
| {{formatnum:52000}}
| {{formatnum:44000}}
| {{formatnum:56000}}
| {{formatnum:40925}}
|-
|align=left|{{Ukraina}}
| {{formatnum:}}
| {{formatnum:}}
| {{formatnum:31000}}
| {{formatnum:33000}}
| {{formatnum:38000}}
| {{formatnum:32000}}
| {{formatnum:39515}}
|-
|align=left|{{Maurīcija}}
| {{formatnum:43000}}
| {{formatnum:34000}}
| {{formatnum:42000}}
| {{formatnum:39000}}
| {{formatnum:34000}}
| {{formatnum:43000}}
| {{formatnum:38860}}
|-
|align=left|{{Kolumbija}}
|
|
| {{formatnum:30000}}
| {{formatnum:38000}}
| {{formatnum:38000}}
| {{formatnum:39000}}
| {{formatnum:37830}}
|-
|align=left|{{Sudāna}}
|
|
| {{formatnum:33000}}
| {{formatnum:32000}}
| {{formatnum:33000}}
| {{formatnum:44000}}
| {{formatnum:37395}}
|-
|align=left|{{Vjetnama}}
| {{formatnum:}}
| {{formatnum:}}
| {{formatnum:}}
| {{formatnum:}}
| {{formatnum:}}
| {{formatnum:}}
| {{formatnum:37215}}
|-
|align=left|{{Eritreja}}
| {{formatnum:}}
| {{formatnum:}}
| {{formatnum:}}
| {{formatnum:}}
| {{formatnum:}}
| {{formatnum:33000}}
| {{formatnum:36370}}
|-
|align=left|{{Japāna}}
| {{formatnum:38000}}
| {{formatnum:43000}}
| {{formatnum:45000}}
| {{formatnum:48000}}
| {{formatnum:39000}}
| {{formatnum:33000}}
| {{formatnum:35020}}
|-
|align=left|{{Tanzānija}}
| {{formatnum:}}
| {{formatnum:}}
| {{formatnum:}}
| {{formatnum:}}
| {{formatnum:}}
| {{formatnum:}}
| {{formatnum:34865}}
|-
|align=left|{{Zviedrija}}
| {{formatnum:28000}}
| {{formatnum:31000}}
| {{formatnum:38000}}
| {{formatnum:40000}}
| {{formatnum:42000}}
| {{formatnum:41000}}
| {{formatnum:33005}}
|-
|align=left|{{Maroka}}
| {{formatnum:}}
| {{formatnum:}}
| {{formatnum:}}
| {{formatnum:}}
| {{formatnum:}}
| {{formatnum:}}
| {{formatnum:32645}}
|-
|align=left|{{Saūda Arābija}}
|
| {{formatnum:}}
| {{formatnum:32000}}
| {{formatnum:}}
| {{formatnum:33000}}
| {{formatnum:39000}}
| {{formatnum:31385}}
|-
|align=left|{{Beļģija}}
| {{formatnum:}}
| {{formatnum:35000}}
| {{formatnum:39000}}
| {{formatnum:31000}}
| {{formatnum:35000}}
| {{formatnum:37000}}
| {{formatnum:31270}}
|-
|align=left|{{Kosova}}
| {{formatnum:}}
| {{formatnum:}}
| {{formatnum:}}
| {{formatnum:}}
| {{formatnum:}}
| {{formatnum:}}
| {{formatnum:30515}}
|-
|align=left|{{Alžīrija}}
| {{formatnum:}}
| {{formatnum:}}
| {{formatnum:}}
| {{formatnum:}}
| {{formatnum:}}
| {{formatnum:}}
| {{formatnum:29845}}
|-
|align=left|{{Kongo DR}}
| {{formatnum:}}
| {{formatnum:}}
| {{formatnum:}}
| {{formatnum:}}
| {{formatnum:}}
| {{formatnum:}}
| {{formatnum:29440}}
|-
|align=left|{{Zambija}}
| {{formatnum:}}
| {{formatnum:}}
| {{formatnum:}}
| {{formatnum:}}
| {{formatnum:}}
| {{formatnum:}}
| {{formatnum:26255}}
|-
|align=left|{{Sjerraleone}}
| {{formatnum:}}
| {{formatnum:}}
| {{formatnum:}}
| {{formatnum:}}
| {{formatnum:}}
| {{formatnum:}}
| {{formatnum:24800}}
|-
|align=left|{{Malta}}
| {{formatnum:23000}}
| {{formatnum:28000}}
| {{formatnum:30000}}
| {{formatnum:}}
| {{formatnum:29000}}
| {{formatnum:35000}}
| {{formatnum:24475}}
|-
|align=left|{{Šveice}}
| {{formatnum:}}
| {{formatnum:}}
| {{formatnum:}}
| {{formatnum:}}
| {{formatnum:}}
| {{formatnum:}}
| {{formatnum:22830}}
|-
|align=left|{{AAE}}
| {{formatnum:}}
| {{formatnum:}}
| {{formatnum:}}
| {{formatnum:}}
| {{formatnum:}}
| {{formatnum:29000}}
| {{formatnum:22610}}
|-
|align=left|{{Izraēla}}
| {{formatnum:}}
| {{formatnum:}}
| {{formatnum:}}
| {{formatnum:}}
| {{formatnum:}}
| {{formatnum:}}
| {{formatnum:22545}}
|-
|align=left|{{Kuveita}}
| {{formatnum:}}
| {{formatnum:}}
| {{formatnum:}}
| {{formatnum:}}
| {{formatnum:}}
| {{formatnum:}}
| {{formatnum:22175}}
|-
|align=left|{{Etiopija}}
| {{formatnum:}}
| {{formatnum:}}
| {{formatnum:}}
| {{formatnum:}}
| {{formatnum:}}
| {{formatnum:}}
| {{formatnum:22150}}
|-
|align=left|{{Trinidāda un Tobāgo}}
| {{formatnum:}}
| {{formatnum:}}
| {{formatnum:}}
| {{formatnum:}}
| {{formatnum:}}
| {{formatnum:}}
| {{formatnum:21660}}
|-
|align=left|{{Dānija}}
| {{formatnum:}}
| {{formatnum:}}
| {{formatnum:}}
| {{formatnum:}}
| {{formatnum:}}
| {{formatnum:42000}}
| {{formatnum:21015}}
|-
|align=left|{{Venecuēla}}
| {{formatnum:}}
| {{formatnum:}}
| {{formatnum:}}
| {{formatnum:}}
| {{formatnum:}}
| {{formatnum:}}
| {{formatnum:19980}}
|-
|align=left|{{Libāna}}
| {{formatnum:}}
| {{formatnum:}}
| {{formatnum:}}
| {{formatnum:}}
| {{formatnum:}}
| {{formatnum:}}
| {{formatnum:19885}}
|-
|align=left|{{Angola}}
| {{formatnum:}}
| {{formatnum:}}
| {{formatnum:}}
| {{formatnum:}}
| {{formatnum:}}
| {{formatnum:}}
| {{formatnum:19715}}
|-
|align=left|{{Ekvadora}}
| {{formatnum:}}
| {{formatnum:}}
| {{formatnum:}}
| {{formatnum:}}
| {{formatnum:}}
| {{formatnum:}}
| {{formatnum:19615}}
|-
|align=left|{{Jemena}}
| {{formatnum:}}
| {{formatnum:}}
| {{formatnum:}}
| {{formatnum:}}
| {{formatnum:}}
| {{formatnum:}}
| {{formatnum:19270}}
|-
|align=left|{{Korejas Republika}}
| {{formatnum:}}
| {{formatnum:}}
| {{formatnum:}}
| {{formatnum:}}
| {{formatnum:}}
| {{formatnum:}}
| {{formatnum:19200}}
|-
|align=left|{{Gajāna}}
| {{formatnum:}}
| {{formatnum:}}
| {{formatnum:}}
| {{formatnum:}}
| {{formatnum:}}
| {{formatnum:}}
| {{formatnum:18300}}
|-
|align=left|{{Norvēģija}}
| {{formatnum:}}
| {{formatnum:}}
| {{formatnum:}}
| {{formatnum:}}
| {{formatnum:}}
| {{formatnum:}}
| {{formatnum:18040}}
|-
|align=left|{{Lībija}}
| {{formatnum:}}
| {{formatnum:}}
| {{formatnum:}}
| {{formatnum:}}
| {{formatnum:}}
| {{formatnum:}}
| {{formatnum:17800}}
|-
|align=left|{{Gambija}}
| {{formatnum:}}
| {{formatnum:}}
| {{formatnum:}}
| {{formatnum:}}
| {{formatnum:}}
| {{formatnum:}}
| {{formatnum:17410}}
|-
|align=left|{{Austrija}}
| {{formatnum:}}
| {{formatnum:}}
| {{formatnum:}}
| {{formatnum:}}
| {{formatnum:}}
| {{formatnum:}}
| {{formatnum:16855}}
|-
|align=left|{{Malāvija}}
| {{formatnum:}}
| {{formatnum:}}
| {{formatnum:}}
| {{formatnum:}}
| {{formatnum:}}
| {{formatnum:}}
| {{formatnum:16500}}
|-
|align=left|{{Argentīna}}
| {{formatnum:}}
| {{formatnum:}}
| {{formatnum:}}
| {{formatnum:}}
| {{formatnum:}}
| {{formatnum:}}
| {{formatnum:16415}}
|-
|align=left|{{Barbadosa}}
| {{formatnum:}}
| {{formatnum:}}
| {{formatnum:}}
| {{formatnum:}}
| {{formatnum:}}
| {{formatnum:}}
| {{formatnum:15355}}
|-
|align=left|{{Kamerūna}}
| {{formatnum:}}
| {{formatnum:}}
| {{formatnum:}}
| {{formatnum:}}
| {{formatnum:}}
| {{formatnum:}}
| {{formatnum:14615}}
|-
|align=left|{{Somija}}
| {{formatnum:}}
| {{formatnum:}}
| {{formatnum:}}
| {{formatnum:}}
| {{formatnum:}}
| {{formatnum:}}
| {{formatnum:13580}}
|-
|align=left|{{Meksika}}
| {{formatnum:}}
| {{formatnum:}}
| {{formatnum:}}
| {{formatnum:}}
| {{formatnum:}}
| {{formatnum:}}
| {{formatnum:13175}}
|-
|align=left|{{Horvātija}}
| {{formatnum:}}
| {{formatnum:}}
| {{formatnum:}}
| {{formatnum:}}
| {{formatnum:}}
| {{formatnum:}}
| {{formatnum:12825}}
|-
|align=left|{{Indonēzija}}
| {{formatnum:}}
| {{formatnum:}}
| {{formatnum:}}
| {{formatnum:}}
| {{formatnum:}}
| {{formatnum:}}
| {{formatnum:12180}}
|-
|align=left|{{Serbija}}
| {{formatnum:}}
| {{formatnum:}}
| {{formatnum:}}
| {{formatnum:}}
| {{formatnum:}}
| {{formatnum:}}
| {{formatnum:11715}}
|-
|align=left|{{Peru}}
| {{formatnum:}}
| {{formatnum:}}
| {{formatnum:}}
| {{formatnum:}}
| {{formatnum:}}
| {{formatnum:}}
| {{formatnum:10945}}
|-
|align=left|{{Mjanma}}
| {{formatnum:}}
| {{formatnum:}}
| {{formatnum:}}
| {{formatnum:}}
| {{formatnum:}}
| {{formatnum:}}
| {{formatnum:10625}}
|-
|align=left|{{Taivāna}}
| {{formatnum:}}
| {{formatnum:}}
| {{formatnum:}}
| {{formatnum:}}
| {{formatnum:}}
| {{formatnum:}}
| {{formatnum:10290}}
|-
|align=left|{{Igaunija}}
| {{formatnum:}}
| {{formatnum:}}
| {{formatnum:}}
| {{formatnum:}}
| {{formatnum:}}
| {{formatnum:}}
| {{formatnum:10015}}
|-
|}

=== Lielākās pilsētas ===
{{Apvienotās Karalistes lielākās pilsētas}}

== Izglītība ==
Vairāk nekā 90% bērnu iegūst bezmaksas izglītību valsts skolās, bet turīgāko vecāku atvases bieži vien mācās privātskolās. Augstākajās valsts pārvaldes un uzņēmējdarbības institūcijas visvairāk amatu ieņem tieši privātskolu beidzēji.

== Kultūra ==
[[Attēls:Shakespeare.jpg|thumbnail|175px|Viljams Šekspīrs]]
Apvienotā Karaliste ir slavena ar savām teātra mākslas tradīcijām, ko [[16. gadsimts|16. gadsimtā]] iedibināja [[Viljams Šekspīrs]]. Viņa lugas kopš sarakstīšanas ir gandrīz nepārtraukti iestudētas teātros; bieži tiek veidoti arī [[17. gadsimts|17]]. un [[18. gadsimts|18. gadsimta]] autoru lugu uzvedumi. Senās tradīcijas turpina iedzīvināt 20. gadsimta dramaturgi, piemēram, [[Toms Stopards]], [[Alans Eikborns]] un [[Deivids Hērs]]. Viņu darbus raksturo spilgta valoda un spēja komēdijā aplūkot nopietnas tēmas. Britu aktieri, piemēram, [[Vanesa Redgreiva]], [[Aiens Makelens]], [[Reifs Fainss]] un [[Entonijs Hopkinss]] ir ieguvuši pasaules slavu.

Lai gan britu teātra mākslas centrs ir [[Londona]], izrādes var skatīt arī daudzās citās valsts pilsētās. Nozīmīgs notikums ir Edinburgas festivāls un ar to saistītie pasākumi, kas piedāvā teātra un mūzikas priekšnesumus jebkurai gaumei. Visā valstī, īpaši vasarā, notiek daudzi mūzikas festivāli, bet gadskārtējie literatūras festivāli notiek Hejā pie Vajas un Celtnemā. Čoseram, kurš [[14. gadsimts|14. gadsimtā]] sarakstīja darbu "[[Kenterbijas stāsti]]", ir bijis daudz dedzīgu sekotāju; dažādos laikmetos sacerētus dzejoļus var lasīt pat Londonas metro vagonos un uz staciju platformām līdzās reklāmām un sludinājumiem.

Valstī pastāv arī senas tēlotājmākslas tradīcijas, īpaši — portretu gleznošanas, karikatūru, ainavu un akvareļu jomā. Mūsdienās pasaules slavu ir iemantojuši gleznotāji [[Deivids Hoknijs]] un [[Frānsiss Bēkons]], kā arī tēlnieki [[Henrijs Mūrs]] un [[Barbara Hepvērta]]. Slaveni arhitekti, piemēram, [[Kristofers Rens]], [[Inigo Džonss]], [[Džons Nešs (arhitekts)|Džons Nešs]] un [[Roberts Adams]], radīja britu pilsētām raksturīgo veidolu, bet mūsdienās [[Terijs Ferels]] un [[Ričards Rodžerss]] būvē jaunas, postmodernisma stila celtnes. Daudzi izcili britu modes dizaineri savu novatoriskās pavasara un rudens kolekcijas demonstrē [[Parīze|Parīzē]].

=== Virtuve ===
[[Attēls:Fish and chips blackpool.jpg|thumb|Panēta zivs ar kartupeļiem]]
Britu ieguldījums pavārmākslā ir angļu brokastis, pēcpusdienas tējas un [[pudiņš|pudiņi]]. Ātro uzkodu priekšteči bija panēta zivs ar kartupeļiem, [[sendvičs|sendviči]] un Kornvolas pīrāgi. Mūsdienu britu virtuve ir radoša un daudzveidīga. Tradicionāli ēdieni ir liellopu, jēra un medījumu gaļa. Lielbritānija ir sala, tāpēc britu ēdienkartē jau kopš senlaikiem ir zivis un vēžveidīgie.

Angļu brokastis sastāv no cepta šķiņķa un olām, sēnēm, desiņas, tomātiem, apceptas maizītes, asinsdesas un pupiņām. Savukārt zemnieka brokastis (angļu: ''ploughman's lunch'') pasniedz daudzos krogos. Tās sastāv no maizes, siera (bieži — [[Čedaras siers]]) un marinētiem dārzeņiem un tiek greznotas ar salātiem. Siera vietā var arī būt šķiņķis vai [[pastēte]].

Sierus bieži pasniedz pusdienu vai vakariņu noslēgumā. Katram novadam ir raksturīgi savi Čedaras siera paveidi. Arvien iecienītāki kļūst sieri ar zilā pelējuma dzīsliņām, piemēram, [[Stiltonas siers]].

==== Tējas laiks ====
Pēcpusdienu tēja (ap 16.00) ir tradicionāla britu maltīte, ko mēdz ieturēt gan tējnīcās, gan lepnās viesnīcās. Parasti tiek pasniegta Indijas vai Ceilonas tēja, ko var dzert ar pienu un cukuru, bet tā var būt arī smaržīga Ķīnas vai augļu tēja ar citronu vai bez tā. Vispirms ēd nelielus, rūpīgi sagrieztus sendvičus, ko tradicionāli pilda ar gurķu šķēlītēm. Tiem var sekot kviešu vai miežu plāceņi ar džemu un saldo krējumu, kas īpaši iecienīti Anglijas rietumdaļā. Pie tējas var ēst arī grauzdētas maizītes ar sviestu, gabaliņu augļu kūkas vai biskvīta ar džemu, šokolādes eklērus vai kādu novada gardumu, piemēram, skotu smilšu cepumus.

== Skatīt arī ==
* [[Apvienotās Karalistes pilsētu uzskaitījums]]
* [[Lielbritānija (sala)]]
* [[Lielbritānijas Grand Prix|Lielbritānijas ''Grand Prix'']]
* [[Lielbritānijas rokmūzika]]
* [[Vietas Lielbritānijā UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā]]

== Atsauces un piezīmes ==
{{Atsauces|colwidth=30em}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}
* [http://www.historic-uk.com/HistoryUK/Scotland-History/ActofUnion.htm Anglijas un Skotijas apvienošanās]
* [http://www.jdawiseman.com/papers/union-jack/union-jack.html The flag of the United Kingdom, the "Union Jack"]

{{Eiropa}}
{{NATO}}
{{Nāciju sadraudzība}}
{{G8}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Apvienotā Karaliste| ]]