Apskatīt Apvienotā Baltijas hercogiste izejas kodu

{{Bijušās valsts infokaste
|vietējais_nosaukums    = 
|nosaukums_latv_val     = Apvienotā Baltijas hercogiste
|sugasvārds             = Apvienotās Baltijas hercogistes
|
|kontinents             = Eiropa
|reģions                = 
|valsts                 = Latvija, Igaunija
|laikmets               = 
|statuss                ={{val|de|Vereinigtes Baltisches Herzogtum}} <br /> {{val|et|Balti Hertsogiriik}}  
|statusa_teksts         = 
|impērija               = Vācijas Impērija
|valdības_veids         = [[Baltijas Reģentu padome]] 
|
|gads_sākums            = 1918. gada 22. septembrī
|gads_beigas            = 1918. gada 28. novembrī
|
|event_start            = Dibināta pēc [[Berlīnes papildvienošanās (1918)|Berlīnes papildvienošanās]], [[Padomju Krievija]]i atsakoties no Baltijas guberņām
|date_start             = 
|event_end              = Beidz pastāvēt Vācijai kapitulējot, beidzoties Brestļitovskas miera līgumam un izveidojoties neatkarīgai Latvijai un Igaunijai
|date_end               = 1918. gada 28. novembris 
|
|event1                 =  
|date_event1            = 
|event2                 = 
|date_event2            = 
|event3                 = 
|date_event3            = 
|event4                 = 
|date_event4            = 
|
|event_pre              = 
|date_pre               = 
|event_post             =  
|date_post              = 
|
|p1                     = 
|flag_p1                = 
|s1                     = 
|flag_s1                = 
|image_flag             = United Baltic Duchy flag.svg
|flag                   = Baltijas hercogistes karogs
|flag_type              = Karogs
|
|image_coat             = Baltic coat of arms.svg
|symbol                 = Baltijas hercogistes ģerbonis
|symbol_type            = Ģerbonis
|
|image_map              = Ostfront Livland 1918 Dragoner Regiment Nr. 17.jpg
|image_map_caption      = Vācijas Impērijas armija Baltijas guberņās, 1918. gada oktobris
|
|galvaspilsēta          = [[Rīga]]
|
|national_motto         = 
|national_anthem        = 
|kopīgas_valodas        = Vācu, Latviešu, Igauņu
|reliģija               = [[Luterisms|Luterticība]]
|nauda                  = 
|
|leader1                = [[Hercogs Ādolfs Frīdrihs|Ādolfs Frīdrihs]]
|leader2                =  
|leader3                =  
|leader4                =  
|year_leader1           = 1918.
|year_leader2           = 
|year_leader3           = 
|year_leader4           = 
|leader                 = 
|title_leader           = [[Hercogs]]
|stat_year1             = 
|stat_platība1          = 
|stat_pop1              =  
|footnotes              = 
}}
'''Apvienotā Baltijas hercogiste''' ({{val|de|Vereinigtes Baltisches Herzogtum}}, {{val|et|Balti Hertsogiriik}}) bija 1918. gadā formāli pastāvējusi [[hercogs|hercogiste]]. Tās izveidošanu organizēja Igaunijas un Latvijas [[Vācbaltieši|vācbaltiešu]] aristokrātija ar vietējo atbalstītāju un [[Vācijas Impērija]]s okupācijas spēku atbalstu. Izveidota [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] pēdējā gadā, kad [[Brestļitovskas miera līgums]]  deva Vācijai uzvaru pār sabrukušo [[Krievijas Impērija|Krievijas Impēriju]]. Beidza pastāvēt līdz ar [[Novembra revolūcija|Novembra revolūciju]] Vācijā un [[Kompjeņas pamiers (1918)|Kompjeņas pamieru]], ar kuru Vācija atteicās no Brestļitovskas miera līguma.

Sarežģītajos [[Latvijas brīvības cīņas|Latvijas brīvības cīņu]] pirmajos mēnešos, daļa Baltijas muižniecības saglabāja ideju par Baltijas valsts veidošanu, kā tas atklājās [[Štrika sazvērestība]]s laikā. Plāni par federatīvu [[Baltenlande|Baltenlandi]] mūsdienu Latvijas un Igaunijas robežās galīgi sabruka [[Cēsu kaujas|Cēsu kauju]] un [[Bermontiāde]]s rezultātā.

== Situācija reģionā ==
[[Attēls:Vācu okupētajā Igaunijā un Vidzemē lietotā pastmarka 1918.jpg|thumb|180px|left|Vācu okupētajā Igaunijā un Vidzemē lietotā pastmarka 1918.]] 
{{main|Oberosts}}
1915. gada vasarā Vācijas Impērijas armija [[Kurzemes ofensīva]]s laikā okupēja gandrīz visu [[Kurzemes guberņa]]s teritoriju. 1915. gada 28. jūlija memorandā "Baltijas vācu uzticības padome" lūdza, lai nākamajās miera sarunās Vidzemi, Igauniju un Kurzemi ieslēgtu Vācijas Impērijas lokā.<ref>{{LKV|X.|19 190}}</ref> Tikmēr reģiona militāro pārvaldi ([[Oberosts]]) īstenoja vācu okupācijas iestādes. 1917. gada 3. septembrī [[Rīgas operācija]]s gaitā Vācijas karaspēks ieņēma Rīgu.

1917. gada 16. novembrī izveidotā [[Latviešu Pagaidu Nacionālā Padome]] 30. novembrī pasludināja Latvijas autonomiju no Krievijas, bet 1918. gada 30. janvārī deklarēja, ka Latvijai jābūt neatkarīgai, demokrātiskai republikai, kura apvienotu Kurzemi, Vidzemi un Latgali. Savukārt [[Autonomā Igaunijas guberņa|Autonomās Igaunijas guberņas]] vēlētā Igaunijas Pārstāvju sanāksme formāli izziņoja savu suverenitāti 1917. gada 28. novembrī, bet neatkarības deklarāciju pieņēma 1918. gada 24. februārī, dienu pirms vācu karaspēks okupēja [[Tallina|Tallinu]].

Vācbaltiešu kontrolētais [[Vidzemes landtāgs]] 1917. gada 31. decembrī nolēma prasīt Igaunijas un Vidzemes atdalīšanu no Krievijas un [[Vidzemes bruņniecība]] pilnvaroja [[Heinrihs fon Štriks|Heinrihu fon Štriku]] tās vārdā slēgt līgumus ārvalstīs. 1918. gada 28. janvārī fon Štriks Stokholmā Padomju Krievijas vēstniekam Zviedrijā Vorovskim iesniedza bruņniecības neatkarības deklarācijas, atsaucoties uz Baltijas provinču senajām privilēģijām un pēc [[Lielais Ziemeļu karš|Lielā Ziemeļu kara]] 1721. gadā [[Nīštates miera līgums|Nīštatē parakstīto Krievijas-Zviedrijas miera līgumu]].<ref>E. Andersons. Latvijas vēsture 1914-1920. Stokholma, 1967. - 237 lpp.</ref> Par pamatu prasībai kalpoja nelikumīgi likvidētā autonomija.

==Kurzemes un Zemgales hercogistes atjaunošana ==
{{pamatraksts|Kurzemes un Zemgales hercogiste (1918)}}
1918. gada 3. martā tika noslēgts [[Brestļitovskas miera līgums]], ar kuru [[Padomju Krievija]] atteicās no tiesībām uz [[Kurzemes guberņa|Kurzemes guberņu]]. 1918. gada 8. martā [[Kurzemes Zemes padome]] (''Kurländischer Landesrat''), ko pamatā veidoja vācbaltieši, proklamēja [[Kurzemes un Zemgales hercogiste (1918)|Kurzemes un Zemgales hercogiste]]s atjaunošanu, kas atrastos personālūnijā ar [[Prūsijas Karaliste|Prūsijas karali]] un Vācijas imperatoru [[Vilhelms II Hohencollerns|Vilhelmu II]].

== Berlīnes papildvienošanās un Baltijas hercogistes veidošana ==
[[Attēls:Rigasche Zeitung 13 aprīlis.JPG|thumb|280px|right|"Rigasche Zeitung" 13. aprīlī ziņo par lēmumu pievienoties Vācijas Impērijai]]
[[Attēls:Adolf Friedrich Albrecht Heinrich, Herzog zu Mecklenburg.jpg|thumb|280px|[[Hercogs Ādolfs Frīdrihs]].]]
1918. gada 12. aprīlī vācbaltiešu aristokrātu kontrolētā [[Vidzemes, Igaunijas, Sāmsalas un Rīgas Apvienotā Zemes padome]] pieņēma lēmumu par atdalīšanos no Krievijas, personālūniju ar [[Prūsijas Karaliste|Prūsijas karali]] un konstitucionālas monarhijas (Apvienotā Baltijas hercogiste) veidošanu.

1918. gada 27. augustā tika parakstīta un 6. septembrī ratificēta [[Berlīnes papildvienošanās (1918)|Berlīnes papildvienošanās]], ar kuru Padomju Krievija atteicās arī no mūsdienu [[Igaunija]]s un Vidzemes. Krievu-vācu robežu demarkācijas komisijai bija precīzāk jānosaka Igaunijas un Livonijas<ref>Livonijas jēdzienā šajā kontekstā ietverta Dienvidigaunija, Vidzeme, un Latgale</ref> austrumu robeža. Tikai pēc šīs robežas fiksēšanas Vācija apņēmās nekavējoties atbrīvot uz austrumiem no šīs robežas esošo teritoriju.

Vācijas okupācijas iestādes likvidēja [[Baltijas guberņas]] un izveidoja 7 [[kantons (administratīvā vienība)|kantonus]]: trīs igauņu (Igaunijas, Ziemeļlīvzemes un salu) un četrus latviešu (Vidzemes jeb Dienvidlīvzemes, Rīgas, Kurzemes un Latgales). 7. septembrī [[Rīgas pilsētas dome]] pieņēma lēmumu prasīt Vācijas Impērijas valdībai pievienot Vidzemi topošajai Baltijas valstij.

1918. gada 22. septembrī Vilhelms II parakstīja lēmumu "Vācijas valsts vārdā atzīt Vidzemes, Igaunijas, Rīgas un Sāmsalas apgabalus par brīviem un patstāvīgiem", oficiālo atzīšanas rakstu Vidzemes, Igaunijas, Sāmsalas un Rīgas Apvienotā Zemes padomju priekšsēdētājs [[Ādolfs Pilars fon Pilhavs]] saņēma 16. oktobrī.

1918. gada 5. novembrī Rīgā tika proklamēta [[Baltijas valsts]]. Hercoga kronis tika piedāvāts [[Mēklenburga]]s [[Hercogs Ādolfs Frīdrihs|hercogam Ādolfam Frīdriham]], bet līdz viņa atbraukšanai varu bija jākontrolē [[Baltijas Reģentu padome]]i desmit cilvēku sastāvā, ko vadīja [[Vidzemes landmaršali|Vidzemes landmaršals]] Ādolfs Pilars fon Pilhavs kā valsts pārvaldnieks (''Reichsverweser''). Reģentu padome 8. novembrī vienojās par Satversmi un kā valsts pamatprincipus deklarēja: 
* indivīda politiskā un ticības brīvība (ja tā nevēršas pret valsti un līdzpilsoņu reliģiju), 
* pārvietošanās brīvība, 
* personas un organizāciju īpašumu neaizskaramība, 
* nacionālo īpatnību neaizskaramība un 
* visu tautību vienlīdzība.<ref>[[Edgars Andersons]]. Latvijas vēsture 1914-1920. Daugava: Stokholma, 1967. - 291. lpp.</ref>
{{Latvijas vēsture}}
== Valdības izveide ==
Apvienotās zemes padomes sēdē 7. novembrī Rīgā izveidoja Baltijas Reģentu padomi (''Baltischer Regentsschaftsrat''), kurai bija uzticēts pārstāvēt Baltijas hercogisti uz ārieni un pieņemt pagaidu rīkojumus ar likumu spēku, kā arī tos īstenot. Tajā ietilpa
* 10 pastāvīgie locekļi: Ā. Pilars fon Pilhavs,  [[Vilhelms Roberts fon Bulmerinks|V. fon Bulmerinks]], [[Arveds fon Hāns|A. fon Hāns]], E. Hepners, [[Andrejs Krastkalns|A. Krastkalns]], [[Jānis Blaus|J. Blaus]], [[Jānis Bisenieks|J. Bisenieks]], G. Jīrmanis, L. Sār-Kērs un P. Taraska;
* Trīs vietnieki kā minoritāšu pārstāvji: [[Jānis Purgalis|J. Purgalis]], G. Nurms, [[Samsoni-Himmelšernas|F. fon Samsons-Himmelšterna]].

Vienlaikus ar Reģentu padomi izveidoja Zemes komiteju (''Landesausschuß'') no 60 locekļiem Eduarda fon Delingshauzena vadībā, kurā ietilpa arī 10 reģenti. Latviešu pārstāvji bija [[Kārlis Morics Lejiņš|K. M. Lejiņš]], [[Paulis Lejiņš|P. Lejiņš]], [[Konstantīns Pēkšēns|K. Pēkšēns]], [[Eižens Laube|E. Laube]], [[Alfrēds Ģīmis|A. Ģīmis]], ģenerālmajors [[Jēkabs Plūme|J. Plūme]], draudzes vecākais Pēteris Treija un citi.<ref>[http://www.lza.lv/index.php?option=com_content&task=view&id=1777&Itemid=243 Paulis Lejiņš – pirmais Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidents, kāds viņš bija?] [[Jānis Stradiņš]], Zinātnes Vēstnesis 2013. gada 8. jūlijā</ref>

Zemes komitejai uzticēja izstrādāt Baltijas hercogistes konstitūcijas projektu, kā arī uzdeva par pienākumu izstrādāt paņēmienu, kā konstitūcijas projektu apstiprināt kādā jaunievēlētā plašas tautas pārstāvniecībā.<ref>[http://vesture.eu/index.php/Baltijas_valsts#cite_note-7 vesture.eu]</ref>

== Likvidēšana ==
Pēc Vācijas kapitulācijas 11. novembrī, [[Novembra revolūcija]]s un [[Latvijas valsts pasludināšana]]s 1918. gada 18. novembrī Vācija 25. novembrī ar [[Vinniga nota|Vinniga notu]] provizoriski atzina [[Latvijas Pagaidu valdība|Latvijas Pagaidu valdību]]. Vācu militārā pārvalde 1918. gada 26. novembrī nodeva savas pilnvaras Pagaidu valdībai. Vācijas ģenerālpilnvarotais Baltijas zemēs [[Augusts Vinnigs]] līdzīgu vienošanos ar Igaunijas Pagaidu valdību parakstīja jau 1918. gada 19. novembrī.

Apvienotās Baltijas hercogistes Reģentu padome nolika savas pilnvaras 1918. gada 28. novembrī, tomēr mēģinājumi militārā ceļā atjaunot [[Baltijas valsts|Baltijas valsti]] turpinājās arī 1919. gadā. 1919. gada 18. februārī Liepājā robežkontroles laikā Vidzemes landmaršala [[Heinrihs fon Štriks|Heinriha fon Štrika]] un zviedru virsnieka Nilsa Ēlunda bagāžā tika atrasta aizzīmogota pakete ar apvērsuma plānu pret Pagaidu valdību. Sazvērnieku tālejošais mērķis bija izveidot apvienotu Baltijas valsti (''Baltenland'') Vācijas vai arī pēc boļševiku sakāves restaurētās Krievijas protektorātā. Latvijas Pagaidu valdības Iekšlietu ministrs [[Miķelis Valters]] izdeva pavēli apcietināt H. fon Štriku un izsludināja naudas prēmiju viņa uzrādītājam 10 000 rubļu apmērā, tomēr fon Štrikam laimējās 20. februārī atstāt Latviju un viņš savu politisko karjeru līdz ar to beidza.<ref>Ādolfs Šilde. Latvijas Vēsture 1914-1940. Daugava, Stokholma, 1976.</ref>

== Nauda ==
Pēc Lietuvas un Kurzemes vasaļvalstu izveides 1918. gada aprīlī [[Kauņa|Kauņā]] tika iespiestas [[ostmarkas]] ar tekstu vācu, lietuviešu un latviešu valodās. Divas ostmarkas bija līdzvērtīgas 1 ostrublim.
<gallery perrow="8" widths="100px">
Ostmark.jpg|1 markas bankas zīme (izlaista 1918)
Reverse Ostmark.jpg|1 ostmarka (reverss, 1918)
OST 2 Mark rev.jpg|2 ostmarkas (reverss, 1918)
OST 5 Mark rev.png|5 ostmarkas (reverss, 1918)
OST 20 Mark rev.png|20 ostmarkas (reverss, 1918)
50 marks oberost 1918 reverse.jpg|50 ostmarku (reverss, 1918)
100 marks oberost 1918 obverse.jpg|100 marku bankas zīme (averss, 1918)
GER-R134-Darlehnskassenschein-1000 Mark (1918).jpg|1000 marku bankas zīme (1918)
</gallery>

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}
* [http://hrono.ru/organ/ru19170050.html Балтийское герцогство] {{ru ikona}}
* [http://vesture.eu/index.php/Baltijas_valsts Baltijas valsts // Kultūrvēstures terminu skaidrojošā vārdnīca]

{{Baltijas valstis}}

[[Kategorija:Baltijas valstis]]
[[Kategorija:Bijušās monarhijas]]
[[Kategorija:Latvijas vēsture]]
[[Kategorija:Igaunijas vēsture]]
[[Kategorija:Latvijas brīvības cīņas]]
[[Kategorija:Vācbaltieši]]