Apskatīt Baškīrijas Autonomā Padomju Sociālistiskā Republika izejas kodu

{{PSR infokaste
| nosaukums             = Baškīrijas APSR
| nosaukums-krieviski   = Башкирская Автономная Советская Социалистическая Республика
| pilns-nosaukums       = Baškīrijas Autonomā Padomju Sociālistiskā Republika
| karogs                = Flag of Bashkir ASSR.svg
| ģerbonis              = Coat of arms of Bashkir ASSR.svg
| karte                 = SovietUnionBashkir.png
| galvaspilsēta         = Ufa
| valoda1               = krievu
| valoda2               = baškīru
| valsts-izveidota      = {{dat|1919|3|23}}
| psrs-no               = 1919
| psrs-līdz             = 1992
| pēc-platības          = <!-- Visur jāliek TIKAI cipari, izņemot gadījumus, kur norādīts savādāk -->
| platība               = 142 900
| ūdens                 = 
| pēc-iedzīvotājiem     = 
| iedzīvotāji           = 3 943 100
| iedzīvotāji-gads      = 1989
| blīvums               = 
| laika-josla           = 
| himna                 = [[Padomju Savienības himna]]
| republ-himna          = 
| nosaukums-saisin      = <!-- LPSR -->
| valūta                = PSRS rublis <!-- parasi nemainīsies -->
| apbalvojumi           = 
| psr-no-tikai-gads     = <!-- tikai gadu -->
| psr-līdz-tikai-gads   = <!-- tikai gadu -->
| p1                  = <!-- Valsts pirms PSR (nosaukums: piem. Latvija) -->
| flag_p1             = <!-- Valsts pirms PSR (karogsa nosaukums piem. Flag of Latvia) -->
| s1                  = <!-- Valsts pēc PSR (nosaukums: piem. Latvija) -->
| flag_s1             = <!-- Valsts pēc PSR (karogsa nosaukums piem. Flag of Latvia) -->
}}
'''Baškīrijas Autonomā Padomju Sociālistiskā Republika''' ({{val|ba|Башҡорт Автономиялы Совет Социалистик Республикаhы}}, {{val|ru|Башкирская Автономная Советская Социалистическая Республика}}) bija [[Autonoma Padomju Sociālistiskā Republika]] [[Krievijas Padomju Federatīvā Sociālistiskā Republika|Krievijas PFSR]] sastāvā. Šobrīd tā līdzīgā statusā ietilpst Krievijas sastāvā kā [[Baškortostāna]].

Baškīrijas APSR bija pirmā Autonomā Padomju Republika KPFSR sastāvā.<ref>[[Lielā Padomju enciklopēdija]], 4. sējums, 1950. gads, 347. lpp</ref>

Republika aizņēma 143 600 kvadrātkilometrus Krievijas Eiropas daļas dienvidaustrumu stūrī, austrumos robežojoties ar [[Urāli|Urālu]] kalniem, ap 70 kilometrus no [[Kazahstāna]]s robežas. Reģionā 13. gadsimtā [[Zelta Orda]]s dominances laikā bija apmetušies stepes nomadi, Turcijas [[baškīri]]. 16. gadsimta vidū ieradās krievi, nodibinot [[Ufa]]s pilsētu, kas šobrīd ir republikas galvaspilsēta. Nākamajos gadsimtos notika vairākas sacelšanās, pretojoties lielākai krievu populācijas nometināšanai. Baškīri nomadu dzīves veidu atmeta 19. gadsimtā, pieņemot laukkopju dzīves veidu, kas joprojām ir nozīmīgs reģionā. Šobrīd sabiedrībā izzudusi klanu sistēma. Galvenās baškīru reliģijas ir [[islāms]], kas ir nozīmīgākā reliģija un [[krievu pareizticīgā baznīca]]. Baškīrijā 1919. gadā notika nozīmīgi [[Krievijas pilsoņu karš|Krievijas pilsoņu kara]] notikumi un republika kļuva par pirmo etnisko reģionu, ko izveidoja kā autonomo republiku jaunā komunistu režīma pārvaldē. Republika 1990. gada 11. oktobrī deklarēja savu [[Suverenitāte|suverenitāti]] Padomju Savienībā kā Baškīrijas Padomju Sociālistiskā Republika un 1992. gadā pilnu neatkarību. Divus gadus vēlāk [[Baškortostāna]] piekrita palikt Krievijas Federācijas tiesiskajā regulējumā ar nosacījumu, ka tiek panākta vienošanās par kopējām kompetences jomām.

Republikā atrodas bagātīgi minerālu resursi, īpaši [[nafta]], [[dabasgāze]], [[dzelzs rūda]], [[mangāns]], [[varš]], [[sāls]] un celtniecībā izmantojami akmeņi. Padomju valdība uz šo resursu bāzes izveidoja plašu [[smagā rūpniecība|smagās rūpniecības]] industriju. Joprojām svarīgas ir arī tradicionālās baškīru nodarbes kā [[lopkopība]] un [[biškopība]].

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}

{{Krievijas PFSR}}

[[Kategorija:Baškortostāna]]
[[Kategorija:PSRS autonomās teritorijas]]
[[Kategorija:Autonomās republikas]]