Pāriet uz saturu

Baškīrijas Autonomā Padomju Sociālistiskā Republika

Vikipēdijas lapa
Baškīrijas APSR
Башкирская Автономная Советская Социалистическая Республика
Baškīrijas Autonomā Padomju Sociālistiskā Republika

Karogs Ģerbonis
Pamatinformācija
GalvaspilsētaUfa
Oficiālā valodakrievu
Izveidota
PSRS sastāvā:
 - No
 - Līdz
1919. gada 23. martā

1919
1992
Platība
 - Kopā
 - Ūdens (%)
Pēc platības . PSRS
142 900 km²
Iedzīvotāji
 - Kopā 
 - Blīvums
Pēc iedz. . PSRS
3 943 100 (1989)
cilv./km²
Laika josla UTC +
Oficiālā himnaPadomju Savienības himna
himna
Oficiālā valūtaPSRS rublis
Apbalvojumi

Baškīrijas Autonomā Padomju Sociālistiskā Republika (baškīru: Башҡорт Автономиялы Совет Социалистик Республикаhы, krievu: Башкирская Автономная Советская Социалистическая Республика) bija Autonoma Padomju Sociālistiskā Republika Krievijas PFSR sastāvā. Šobrīd tā līdzīgā statusā ietilpst Krievijas sastāvā kā Baškortostāna.

Baškīrijas APSR bija pirmā Autonomā Padomju Republika KPFSR sastāvā.[1]

Republika aizņēma 143 600 kvadrātkilometrus Krievijas Eiropas daļas dienvidaustrumu stūrī, austrumos robežojoties ar Urālu kalniem, ap 70 kilometrus no Kazahstānas robežas. Reģionā 13. gadsimtā Zelta Ordas dominances laikā bija apmetušies stepes nomadi, Turcijas baškīri. 16. gadsimta vidū ieradās krievi, nodibinot Ufas pilsētu, kas šobrīd ir republikas galvaspilsēta. Nākamajos gadsimtos notika vairākas sacelšanās, pretojoties lielākai krievu populācijas nometināšanai. Baškīri nomadu dzīves veidu atmeta 19. gadsimtā, pieņemot laukkopju dzīves veidu, kas joprojām ir nozīmīgs reģionā. Šobrīd sabiedrībā izzudusi klanu sistēma. Galvenās baškīru reliģijas ir islāms, kas ir nozīmīgākā reliģija un krievu pareizticīgā baznīca. Baškīrijā 1919. gadā notika nozīmīgi Krievijas pilsoņu kara notikumi un republika kļuva par pirmo etnisko reģionu, ko izveidoja kā autonomo republiku jaunā komunistu režīma pārvaldē. Republika 1990. gada 11. oktobrī deklarēja savu suverenitāti Padomju Savienībā kā Baškīrijas Padomju Sociālistiskā Republika un 1992. gadā pilnu neatkarību. Divus gadus vēlāk Baškortostāna piekrita palikt Krievijas Federācijas tiesiskajā regulējumā ar nosacījumu, ka tiek panākta vienošanās par kopējām kompetences jomām.

Republikā atrodas bagātīgi minerālu resursi, īpaši nafta, dabasgāze, dzelzs rūda, mangāns, varš, sāls un celtniecībā izmantojami akmeņi. Padomju valdība uz šo resursu bāzes izveidoja plašu smagās rūpniecības industriju. Joprojām svarīgas ir arī tradicionālās baškīru nodarbes kā lopkopība un biškopība.

  1. Lielā Padomju enciklopēdija, 4. sējums, 1950. gads, 347. lpp

Ārējās saites

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]