Apskatīt Banka Baltija izejas kodu

{{Uzņēmuma infokaste
| Nosaukums           = "Banka Baltija"
| Logo                = [[Attēls:BankaBaltijaLogo.jpg|250px]]
| Sauklis             =
| Uzņēmuma_veids      = [[Banka]]
| Dibināšanas_datums  = 1993
| Slēgšanas_datums    = 1995
| Sēdeklis            = {{vieta|Latvija|Rīga}}
| Birža               = 
| Indekss             = 
| Vērtība             = 
| Vadība              = [[Aleksandrs Lavents]] (padomes priekšsēdētājs),<br />[[Tālis Freimanis]] (prezidents)
| Darbinieku_skaits   = 1300
| Apgrozījums         = 
| Aktīvi              = 500 miljoni dolāru (1995)   
| Bilance             = 
| Peļņa               = 
| Nozare              = Finanšu pakalpojumi
| Produkti            = 
| Mājaslapa           = 
}}
'''"Banka Baltija"''' bija [[banka]] [[Latvija|Latvijā]] (1993—1995), {{dat|1995|6|27}} tiesa atzina banku par maksātnespējīgu. Saistības ar noguldījumu turētājiem un kreditoriem netika dzēstas. "Banka Baltija" lietā tika uzsākta krimināllieta, tiesas procesu vadīja prokurors [[Jānis Skrastiņš (prokurors)|Jānis Skrastiņš]]. [[2007. gads|2007]]. gadā [[Latvijas Augstākā tiesa]] piesprieda bijušajiem "Banka Baltija" padomes priekšsēdētājam [[Aleksandrs Lavents|Aleksandram Laventam]] un bankas prezidentam [[Tālis Freimanis|Tālim Freimanim]] cietumsodu.

== Priekšvēsture ==
[[Perestroika]]s laikā 1988. gada decembrī [[Aleksandrs Lavents]] kopā ar partneriem nodibināja [[valūta]]s maiņas kooperatīvu K.A.S.I.O., pirmais maiņas kantoris atradās [[Augusta Deglava iela (Rīga)|Augusta Deglava ielā]] 2.

== Darbība ==
Banka Baltija savu darbību uzsāka visai pieticīgi, taču vēlāk ievērojami auga gan tās [[aktīvi]], gan [[Filiāle|filiāļu]] skaits. Tās aktīvi pieauga no 25 miljoniem ASV dolāru 1993. gada janvārī līdz 242 miljoniem ASV dolāru 1994. gada janvārī, 1995. gada sākumā sasniedzot 500 miljonus ASV dolāru. 1994. gadā BB kļuva par lielāko komercbanku aktīvu, [[Pašu kapitāls|pašu kapitāla]] un [[Noguldījums|noguldījumu]] apjoma ziņā. Bankas pašu kapitāls no 1 miljona ASV dolāru 1993. gada sākumā pieauga līdz 20 miljoniem 1994. gada janvārī un 44 miljoniem 1995. gada janvārī. Tai bija 37 filiāles un 49 [[Norēķinu grupa|norēķinu grupas]] visā Latvijā, un kopumā tā nodarbināja 1300 darbinieku. 1995. gada aprīlī, kad sākās banku krīze, bankā bija piesaistīti noguldījumi 392 miljonu ASV dolāru apjomā un izsniegti [[Kredīts|kredīti]] 283 miljonu ASV dolāru apjomā. Bankas īpašnieku [[identitāte]] no jau paša sākuma bija neskaidra, taču pastāvēja viedoklis, ka bankai ir [[Krievija|Krievijas]] biznesa atbalsts. Galvenajiem deviņiem bankas [[Akcionārs|akcionāriem]] piederēja 91% no kopējā [[Akcijas (vērtspapīrs)|akciju]] skaita. Ap 59% akciju piederēja bankas Uzraudzības padomes priekšsēdētāja Aleksandra Laventa ģimenei (daži no Laventa uzņēmumiem bija reģistrēti [[Ārzona|ārzonās]]).

== Ārējās saites ==
* [https://web.archive.org/web/20130524062923/http://www.tiesas.lv/index.php?id=2120 Bankas Baltija un Latvijas Bankas lietu turpinās skatīt 2007. gadā]
* [http://www.diena.lv/sabiedriba/zinas/ekspremjers-gailis-banka-baltija-sabruka-jo-repse-meloja-13887920 Ekspremjers Gailis: Banka Baltija sabruka, jo Repše meloja]
* [http://www.financenet.lv/zinas/352241-bankas_baltija_bankrota_vainojama_ari_lb_vadiba «Bankas Baltija» bankrotā vainojama arī LB vadība] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20101102151404/http://www.financenet.lv/zinas/352241-bankas_baltija_bankrota_vainojama_ari_lb_vadiba |date={{dat|2010|11|02||bez}} }}
{{Organizācija-aizmetnis}}{{Bankas Latvijā}}[[Kategorija:Latvijas bankas]]