Apskatīt Baroks izejas kodu

[[Attēls:Michelangelo_Caravaggio_038.jpg|thumb|250px|[[Karavadžo]] glezna "Svētā Pētera krustā sišana" (1601)]]
'''Baroks''' bija [[māksla]]s stils, kas aizsākās [[Eiropa|Eiropā]] ap 1600. gadu un dominēja līdz 18.gs. Baroka mākslai raksturīgas krāšņas krāsas, liektas līnijas un formas, gleznainums, dažādi gaismas efekti, spēcīgs spožas gaismas un ēnas kontrasts, dramatisms. Baroks izpaudās ne tikai tēlotājmākslā, bet arī [[arhitektūra|arhitektūrā]], [[literatūra|literatūrā]] un [[mūzika|mūzikā]].

Baroks radās [[Itālija|Itālijā]] ([[Roma|Romā]]) pēc [[renesanse]]s stila 16. gs. otrajā pusē, un [[Apgaismības laikmets|apgaismības laikmetā]] (17.–18.gs.) tas izplatījās arī daudzās citās Eiropas zemēs.

Baroka nosaukums, iespējams, radies no sena [[portugāļu valoda]]s vārda ''barocco'', kas apzīmē neregulāras formas [[pērle]]s vai arī no vārda "parūka" ([[Itāļu valoda|itāļu]] ''parrucca'', [[franču valoda|franču]] ''perruque'').<ref>Šo hipotēzi izteica Pazaureks 1925. gadā</ref>

Pazīstamākie baroka mākslinieki bija [[Karavadžo]], [[Velaskess]], [[Surbarans]], [[Anibale Karači]], [[Žoržs de Latūrs]], [[Nikolā Pusēns]], [[Rembrants]], [[Risdāls]], [[Pīters Pauls Rubenss]] u.c.; skulptori - [[Džovanni Lorenco Bernīni]], [[Frančesko Boromini]], [[Klods Pero]]. Ievērojamākie komponisti bija [[Johans Sebastiāns Bahs]], [[Georgs Frīdrihs Hendelis]], [[Antonio Vivaldi]].

== Baroka arhitektūra Latvijā ==
[[Attēls:St. Peter's Church.JPG|thumb|250px|Sv. Pētera un Doma baznīcas torņi Vecrīgā (1688–1690, 1774).]]
[[Attēls:Reformatu_baznica_Riga.JPG|thumb|250px|Rīgas Reformātu baznīca (1727–1733).]]
[[Attēls:Aglona Basilica.jpg|thumb|250px|Aglonas Marijas debesbraukšanas bazilika (1768–1780).]]
Līdz mūsdienām Latvijā ir saglabājušās daudzas baroka celtnes. Rīgas kultūras mantojumā baroks ir pārstāvēts ar Doma un Pētera baznīcu torņiem un vairāku ēku portāliem. Baroka arhitektūras virsotne Latvijā ir "Latvijas Versaļa" – Kurzemes hercoga Ernesta Johana Bīrona [[Rundāles pils]], ko uzcēla no 1735. līdz 1738. gadam pēc arhitekta [[Bartolomeo Frančesko Rastrelli]] projekta. Latvijas baroka izskaņā jaušams ne tikai aizvien piesātinātāks [[rokoko]] stilam raksturīgais dekoratīvisms, bet, gluži pretēji, pievēršanās [[klasicisms|klasicisma]] formu tektoniskai skaidrībai.
Itālijas baroks visspilgtākās pēdas atstājis Latgales 18. gadsimta baznīcu arhitektūrā. Lielākajai daļai
no tām ir divi torņi rietumu fasādē, bet katrai ir savas nianses gan kopējā arhitektoniskajā kompozīcijā, gan atsevišķu apdares detaļu izveidojumā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://mantojums.lv/media/uploads/dokumenti/petijumi/arhitekturas_stili_latvija.pdf |title=Jānis Krastiņš. Arhitektūras stili Latvijā |access-date={{dat|2017|07|20||bez}} |archive-date={{dat|2019|09|22||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20190922141102/https://mantojums.lv/media/uploads/dokumenti/petijumi/arhitekturas_stili_latvija.pdf }}</ref> 
* [[Reiterna nams]] (1684–1680) Mārstaļu ielā 2/4 Rīgā
* [[Rīgas Svētā Pētera baznīca]]s tornis un portāli (1688–1690)
* [[Matīšu baznīca]]s tornis (1688)
* [[Burtnieku baznīca]]s tornis (1688)
* [[Danenšterna nams]] (1696) Mārstaļu ielā 21
* [[Rīgas Doma baznīca]]s kora daļa un austrumu zelminis (1727), tornis (1774)
* [[Rīgas Reformātu baznīca]] (1727–1733)
* [[Lielstraupes pils]] (1723–1743)
* [[Lugažu Svētās Katrīnas baznīca]]s austrumu zelminis un tornis (1729)
* [[Raunas baznīca]]s tornis (1736)
* [[Liepājas Svētās Trīsvienības baznīca]] (1742–1758)
* [[Biķeru Svētās Katrīnas baznīca]] (1765–1766)
* [[Popes baznīca]] (1771)
* [[Apukalna baznīca]] (1774)
* [[Valmieras Svētā Sīmaņa baznīca]]s tornis (18. gs.)
* [[Liepupes baznīca]] (1777–1783) Jelgavkrastos
* [[Beļavas muiža]]s kungu māja (ap 1750)
* [[Kabiles muiža]]s kungu māja (1734–1740)
* [[Ungurmuiža]]s kungu nams (1732–1750) 
* [[Dzelzavas muiža]]s kungu māja (1767, atjaunota pēc 1905)
* [[Rundāles pils]] (1735–1738, 1763–1768)
* [[Jelgavas pils]] (1738–1740, 1768–1774)
* [[Zaļenieku muiža]]s pils (1768–1774) 
* Jelgavas [[Academia Petrina]] ēka (1773–1775)
* [[Kroņvircava]]s “Kavalieru nams” (ap 1780)
* [[Krāslavas muiža]]s pils (1760–1791)
* [[Aulejas Svētās Marijas Magdalēnas katoļu baznīca]] (1709)
* [[Dagdas Svētās Trīsvienības katoļu baznīca]] (1741–1743)
* [[Viļānu Svētā Eceņģeļa Miķeļa katoļu baznīca]] (1752)
* [[Krāslavas Svētā Ludviga baznīca]] (1755–1767)
* [[Piedrujas Svētās Jaunavas Marijas debesbraukšanas katoļu baznīca]] (1759–1780)
* [[Feimaņu Svētā Jāņa Kristītāja katoļu baznīca]] (1760) 
* [[Aglonas Marijas debesbraukšanas bazilika]] (1768–1780)
* [[Bērzgales Svētās Annas katoļu baznīca]] (1776)

== Skatīt arī ==
* [[Baroka literatūra]]

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}

{{Mākslas virzieni}}
{{Vēsture-aizmetnis}}
{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Baroks| ]]