Baroks

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Karavadžo glezna "Svētā Pētera krustā sišana" (1601)

Baroks bija mākslas periods un stils, kas aizsākās Eiropā ap 1600. gadu un dominēja visu 17.gs. Baroka mākslai raksturīgas krāšņas krāsas, liektas līnijas un formas, gleznainums, dažādi gaismas efekti, spēcīgs spožas gaismas un ēnas kontrasts, dramatisms. Baroks izpaudās ne tikai tēlotājā mākslā, bet arī arhitektūrā, literatūrā un mūzikā.

Baroks radās Itālijā (Romā) pēc renesanses stila 16. gs. otrajā pusē, un apgaismības laikmetā (17.-18.gs.) tas izplatījās arī daudzās citās Eiropas zemēs.

Baroka nosaukums, iespējams, radies no sena portugāļu valodas vārda barocco, kas apzīmē neregulāras formas pērles. 1925. g. Pazaureks izteica hipotēzi, ka vārds "baroks" ir radies no vārda "parūka" (itāliešu parrucca, franču perruque).

Pazīstamākie baroka mākslinieki ir Karavadžo, Velaskess, Surbarans, Anibale Karači, Žoržs de Latūrs, Nikolā Pusēns, Rembrants, Risdāls, Pīters Pauls Rubenss u.c.; skulptori - Džovanni Lorenco Bernīni, Frančesko Boromini, Klods Pero.

Saites[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Baroka literatūrā visspilgtāk izpaudās dzeja. Baroka literatūra pievērsās arī mītam; antīkie mīti tika saistīti ar bībeles un kritietības sižetiem un motīviem.