Bastīlijas ieņemšana

Bastīlijas ieņemšana
Daļa no Franču revolūcijas
Glezna kurā attēlots uzbrukums
Datums 1789. gada 14. jūlijā Vieta Parīze, Ildefransa, Francijas karaliste 48°51′11″N 2°22′09″E Iznākums nemiernieku uzvara Bastīlija sagrābta atbrīvoti Bastīlijas ieslodzītie komandants Bernārs Renē Žordāns de Lonē sodīts ar nāvi Franču revolūcijas sākums
Karotāji
nemiernieki Franču gvardes dumpinieki	Karaliskā valdība
Komandieri un līderi
Pjērs Ogistēns Julēns Stanislas Maijārs Žakobs Žobs Elī	Bernārs Renē Žordāns de Lonē (sodīts ar nāvi)
Spēks
688–1000 nemiernieki 61 Fraču gvardi 5+ lielgabali	114 karavīri 82 Veterāni 32 šveiciešu karavīri 30 lielgabali
Zaudējumi
94 nogalināti 15 miruši no ievainojumiem 73 ievainoti	1 nogalināts 6–8 nomira pēc sagūstīšanas 105–107 sagūstīti

Prise de la Bastille

Bastīlijas ieņemšana (franču: Prise de la Bastille) bija viena no galvenajām Franču revolūcijas epizodēm 1789. gada 14. jūlijā. Notikuma piemiņai Francijā šajā datumā tiek svinēta Bastīlijas diena.

Bastīlijas cietoksnis tika uzcelts 1382. gadā. Tam bija jākalpo kā nocietinājumam galvaspilsētas pieejās. Drīz vien to sāka izmantot kā cietumu, galvenokārt politieslodzītajiem. Bastīlijas cietumā 400 gadu laikā ieslodzīto vidū bija daudzas slavenas personības. Daudzām paaudzēm cietoksnis bija karaļu visvarenības simbols. Ap 1780. gadu cietums praktiski vairs netika izmantots.

Pēc četru stundu ilgas cīņas un 94 bojāgājušajiem nemierniekiem izdevās iekļūt Bastīlijā. Pēc kapitulācijas tika nogalināts gubernators de Lonē un vairāki garnizona locekļi. Tās krišana bija Franču revolūcijas uzliesmojuma punkts.

Ārējās saites

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Bastīlijas ieņemšana.

• Encyclopædia Universalis raksts (franciski)