Pāriet uz saturu

Bastīlijas ieņemšana

Vikipēdijas lapa
Bastīlijas ieņemšana
Daļa no Franču revolūcijas

Glezna kurā attēlots uzbrukums
Datums1789. gada 14. jūlijā
Vieta48°51′11″N 2°22′09″E / 48.85306°N 2.36917°E / 48.85306; 2.36917Koordinātas: 48°51′11″N 2°22′09″E / 48.85306°N 2.36917°E / 48.85306; 2.36917
Iznākums

nemiernieku uzvara

Karotāji
nemiernieki
Franču gvardes dumpinieki
Karaliskā valdība
Komandieri un līderi
Pjērs Ogistēns Julēns[1]
Stanislas Maijārs
Žakobs Žobs Elī
Bernārs Renē Žordāns de Lonē (sodīts ar nāvi)
Spēks
  • 688–1000 nemiernieki
  • 61 Fraču gvardi
  • 5+ lielgabali

114 karavīri

  • 82 Veterāni
  • 32 šveiciešu karavīri
  • 30 lielgabali
Zaudējumi
  • 94 nogalināti
  • 15 miruši no ievainojumiem
  • 73 ievainoti
  • 1 nogalināts
  • 6–8 nomira pēc sagūstīšanas
  • 105–107 sagūstīti
Prise de la Bastille

Bastīlijas ieņemšana (franču: Prise de la Bastille) bija viena no galvenajām Franču revolūcijas epizodēm 1789. gada 14. jūlijā. Notikuma piemiņai Francijā šajā datumā tiek svinēta Bastīlijas diena.

Bastīlijas cietoksnis tika uzcelts 1382. gadā. Tam bija jākalpo kā nocietinājumam galvaspilsētas pieejās. Drīz vien to sāka izmantot kā cietumu, galvenokārt politieslodzītajiem. Bastīlijas cietumā 400 gadu laikā ieslodzīto vidū bija daudzas slavenas personības. Daudzām paaudzēm cietoksnis bija karaļu visvarenības simbols. Ap 1780. gadu cietums praktiski vairs netika izmantots.

Pēc četru stundu ilgas cīņas un 94 bojāgājušajiem nemierniekiem izdevās iekļūt Bastīlijā. Pēc kapitulācijas tika nogalināts gubernators de Lonē un vairāki garnizona locekļi. Tās krišana bija Franču revolūcijas uzliesmojuma punkts.

Atsauces

[labot | labot pirmkodu]
  1. Lüsebrink, Hans-Jürgen, Reichardt, Rolf, Schürer, Norbert. The Bastille. Duke University Press, 1997. 43. lpp. ISBN 978-0-8223-1894-1.

Ārējās saites

[labot | labot pirmkodu]