Apskatīt Beļģija izejas kodu

<!-- {{dablinks}} -->
{{Valsts infokaste
|         vietējais_nosaukums = ''Koninkrijk België''<br />''Royaume de Belgique''<br />''Königreich Belgien''
|    pilnais_valsts_nosaukums = Beļģijas Karaliste
|            valsts_nosaukums = Belgium
|               karoga_attēls = Flag_of_Belgium_(civil).svg
|            karoga_nosaukums = Beļģijas karogs
|              ģerboņa_attēls =Middle coat of arms of Belgium.svg
|           ģerboņa_nosaukums = Beļģijas ģerbonis
|             ģerboņa_platums = 90px
|                 valsts_moto = ''L'union fait la force''{{spaces|2}}<small>{{fr ikona}}</small><br />''Eendracht maakt macht''{{spaces|2}}<small>{{nl ikona}}</small><br />''Einigkeit macht stark''{{spaces|2}}<small>{{de ikona}}</small>
|                valsts_himna = ''[[La Brabançonne]]''
|               kartes_attēls = Location Belgium EU Europe.png
|             kartes_paraksts = 
|               galvaspilsēta = [[Brisele]]
| latd= | latm= | latNS= | longd= | longm= | longEW=
|             lielākā_pilsēta = galvaspilsēta
|              valsts_valodas = [[nīderlandiešu valoda|nīderlandiešu]], [[franču valoda|franču]] un [[vācu valoda]]
|             etniskās_grupas = 
|        etniskās_grupas_gads = 
|              valsts_iekārta = [[Parlamentāra demokrātija]] un [[konstitucionālā monarhija]]
|        valsts_galvas_tituls = [[Beļģijas karalis|Karalis]]
|                valsts_galva = [[Filips (Beļģija)|Filips]]
|       valsts_galvas_tituls2 = [[Beļģijas premjerministrs|Premjerministrs]]
|               valsts_galva2 = [[Aleksanders de Kro]]
|        neatkarības_iegūšana = [[Beļģijas revolūcija|Neatkarība]]
|         neatkarības_piezīme = no [[Nīderlande]]s
|        neatkarības_notikums = Deklarēta
|          neatkarības_datums = {{Dat|1830|10|4}}
|       neatkarības_notikums2 = Atzīta
|         neatkarības_datums2 = {{Dat|1839|4|19}}
|          iestāšanāsESdatums = {{Dat|1957|3|25}}
|                 platība_km2 = 30 528
|               platība_rangs = 139.
|              procenti_ūdens = 6,4
|          iedzīvotāju_skaits = 11 198 638<ref>{{Tīmekļa atsauce | url= https://www.cia.gov/library/publications/the-world-factbook/geos/be.html | title= People:: Belgium | publisher= CIA - The World Factbook | accessdate= 2009-12-29 | archive-date= 2016-07-10 | archive-url= https://web.archive.org/web/20160710084134/https://www.cia.gov/library/publications/the-world-factbook/geos/be.html }}</ref>
|     iedzīvotāju_skaita_gads = 2014
|    iedzīvotāju_skaits_rangs = 75.
|    apdzīvotības_blīvums_km2 = 363,6
|  apdzīvotības_blīvums_rangs = 33.
|                     IKP_PPP = $434,503 miljardi<ref>{{Tīmekļa atsauce | url= http://www.imf.org/external/pubs/ft/weo/2009/02/weodata/weorept.aspx?sy=2006&ey=2009&scsm=1&ssd=1&sort=country&ds=.&br=1&c=124&s=NGDPD%2CNGDPDPC%2CPPPGDP%2CPPPPC%2CLP&grp=0&a=&pr.x=64&pr.y=12 | title= Belgium | publisher= International Monetary Fund | accessdate= 2009-10-01}}</ref>
|                IKP_PPP_gads = 2014
|               IKP_PPP_rangs = 32.
|          IKP_PPP_per_capita = $38 826
|    IKP_PPP_per_capita_rangs = 20.
|                         HDI = {{palielinājās}} 0,937
|                    HDI_gads = 2021
|              HDI_kategorija = <span style="color:#090;">ļoti augsts</span>
|                   HDI_rangs = 13.
|                        Gini = 26.3
|                   Gini_gads = 2000
|             Gini_kategorija = <span style="color:#090;">zems</span>
|                  Gini_rangs = 33.
|                      valūta = [[Eiro]](€)
|                valūtas_kods = EU
|                  laika_zona = [[Centrāleiropas laiks|CET]]
|                  utc_offset = +1
|              laika_zona_DST = [[CEST]]
|              utc_offset_DST = +2
|                      domēns = [[.be]]
|              tālsarunu_kods = 32
|                iso_kods_num = 056
|              iso_kods_alfa2 = BE
|              iso_kods_alfa3 = BEL
}}

'''Beļģija''' ({{val|nl|België}}, {{val|fr|Belgique}} <small>([[Media:Fr-Belgique.ogg|izruna]])</small>, {{val|de|Belgien}} <small>([[Media:De-Belgien.ogg|izruna]])</small>), oficiāli '''Beļģijas Karaliste''' (''Koninkrijk België, Royaume de Belgique, Königreich Belgien''), ir [[valsts]] [[Rietumeiropa|Eiropas ziemeļrietumos]]. To ziemeļos apskalo [[Ziemeļjūra]], kā arī robežojas ar [[Nīderlande|Nīderlandi]] ziemeļos, ar [[Vācija|Vāciju]] austrumos, ar [[Luksemburga|Luksemburgu]] dienvidaustrumos un ar [[Francija|Franciju]] rietumos. Beļģijas kopējā platība ir 30 528 [[km²]] un to ietekmē [[mērenā josla|mērenās joslas]] klimats. Ziemeļrietumos gar Ziemeļjūru plešas piekrastes līdzenumi, vidusdaļu veido plakankalne, bet dienvidaustrumos atrodas mežaina augstiene. Beļģija ar 11,8 miljoniem iedzīvotāju ir [[Eiropas Savienības dalībvalstu uzskaitījums pēc iedzīvotāju skaita|astotā lielākā Eiropas Savienības dalībvalsts]].

[[Benilukss|Beniluksa]] savienības locekle, [[NATO]] un [[Eiropas Savienība]]s dibinātājvalsts. [[Brisele|Briselē]] atrodas Eiropas Savienības galvenā mītne, kā arī vairāku nozīmīgu [[ES institūcijas|ES institūciju]] mītnes. Beļģija ir daļa no [[Šengenas zona]]s, un tajā ir ieviesta Eiropas valūta [[eiro]].

Beļģija ir [[parlamentāra demokrātija]] un [[konstitucionālā monarhija]], kas sastāv no trīs reģioniem un desmit provincēm. Galvaspilsēta un lielākā pilsēta ir [[Brisele]]. Beļģija ir daudzu dažādu [[starptautiska organizācija|starptautisku organizāciju]] dalībvalsts, kā nozīmīgākās ir [[Benilukss]], [[NATO]], [[Apvienoto Nāciju Organizācija|ANO]], [[Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija|ESAO]] kā arī citu organizāciju dalībvalsts.<ref>Beļģija ir dalībvalsts šāds starptautiskās organizācijās: [[ACCT]], [[AfDB]], [[ANO]] [[AsDB]], [[Australia Group]], [[Benelux]], [[BIS]], [[CCC]], [[CE]], [[CERN]], [[EAPC]], [[EBRD]], [[EIB]], [[EMU]], [[Eiropas Kosmosa aģentūra|EKA]], [[Eiropas Savienība|EU]], [[FAO]], [[G-10]], [[IAEA]], [[IBRD]], [[ICAO]], [[ICC]], [[ICRM]], [[IDA]], [[IDB]], [[IEA]], [[IFAD]], [[IFC]], [[IFRCS]], [[IHO]], [[ILO]], [[Starptautiskais Valūtas fonds|SVF]], [[IMO]], [[IMSO]], [[Intelsat]], [[Interpol]], [[Starptautiskā Olimpiskā komiteja|IOC]], [[IOM]], [[ISO]], [[ITU]], [[MONUC]] (novērotāji), [[NATO]], [[NEA]], [[NSG]], [[OAS]] (novērotāji), [[ESAO]], [[OPCW]], [[EDSO]], [[PCA]], [[UNCTAD]], [[UNECE]], [[UNESCO]], [[ANO Augstais komisārs bēgļu jautājumos|UNHCR]], [[UNIDO]], [[UNMIK]], [[UNMOGIP]], [[UNRWA]], [[UNTSO]], [[UPU]], [[WADB]], [[WEU]], [[Pasaules Velības organizācija|PVO]], [[WIPO]], [[WMO]], [[WTrO]], [[ZC]].</ref> Beļģijas ārkārtējais un pilnvarotais [[vēstnieks]] Latvijā ir [[Franks Arnautss]].

Beļģija ir mājvieta divām atšķirīgām etniskām grupām: [[nīderlandiešu valoda|nīderlandiešu valodā]] runājošajiem [[flāmi]]em un frančvalodīgajiem [[valoņi]]em. Līdz ar to Beļģija ir sadalīta divos reģionos. Ziemeļos atrodas [[Flandrija]], kurā dzīvo 59% no visiem iedzīvotājiem, bet dienvidos [[Valonija]], kur dzīvo 31% iedzīvotāju. Trešā lielākā etniskā grupa ir [[vācieši]], kas dzīvo galvenokārt Valonijas austrumos.<ref name=germanspeakingcommunity1>{{Tīmekļa atsauce|title=The German-speaking Community|publisher=The German-speaking Community|url=http://www.dglive.be/EN/Desktopdefault.aspx/tabid-1263/2264_read-27181/|accessdate=2007-05-05|archiveurl=https://web.archive.org/web/20070530023348/http://www.dglive.be/EN/Desktopdefault.aspx/tabid-1263/2264_read-27181/|archivedate=2007-05-30}} The (original) [http://www.dglive.be/DesktopDefault.aspx/tabid-84/186_read-448/ version in German language] (already) mentions 73,000 instead of 71,500 inhabitants.</ref> Nereti dažādās jomās veidojas konflikti starp flāmiem un valoņiem.

== Etimoloģija ==
Nosaukumi ''Belgae'' un ''Belgica'' rakstiskajos avotos pirmo reizi ir pieminēti [[Jūlijs Cēzars|Jūlija Cēzara]] darbā "[[Piezīmes par gallu karu]]". Kad 1. gadsimtā pirms mūsu ēras Jūlijs Cēzars iekaroja [[galli|gallu]] apdzīvoto teritoriju, viņš to sadalīja trīs daļās: [[Akvitānija|Akvitānijā]], [[Gallija|Gallijā]] un Beļģijā ([[Belgika]]). Pēc [[Lielā tautu staigāšana|Lielās tautu staigāšanas]] nosaukums ''Belgica'' gandrīz izzuda; tas palika pieminēts tikai rakstiskajos avotos. Tikai [[19. gadsimts|19. gadsimtā]], veidojoties neatkarīgai valstij, atkal teritoriju sāka dēvēt par ''Belgica'', lai atšķirtu to no kaimiņvalstīm.

== Vēsture ==
{{Pamatraksts|Beļģijas vēsture}}
Pirmajā gadsimtā pirms mūsu ēras [[Senā Roma]] sakāva [[ķelti|ķeltu]] ciltis, kuras apdzīvoja mūsdienu Beļģijas teritoriju, un nosauca šo teritoriju par [[Belgika|Belgiku]]. [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā, Beļģijas teritorijā iebruka [[Vācijas Impērija]]s karavīri un Beļģija tika smagi izpostīta. [[Otrais pasaules karš|Otrajā pasaules karā]] vācieši okupēja Beļģiju, bet Beļģijas valdība aizbēga uz [[Anglija|Angliju]]. {{dat|1944|9|3}} britu karaspēks atbrīvoja [[Brisele|Briseli]], bet [[4. septembris|4. septembrī]] kanādieši atbrīvoja arī [[Antverpene|Antverpeni]]. [[1948]]. gadā Beļģija, [[Nīderlande]] un [[Luksemburga]] izveidoja ekonomisku savienību, kuru nosauca par [[Benilukss|Beniluksu]]. {{dat|1949|4|4}} Beļģija kļuva par vienu no [[NATO]] dibinātājvalstīm. Beļģija ir viena no sešām [[Eiropas Savienība]]s dibinātājvalstīm.

== Ģeogrāfija ==
[[Attēls:Semois.jpg|thumb|200px|Ardēnu kalnu ainava]]
Beļģija atrodas [[Rietumeiropa|Rietumeiropā]], un tā robežojas ar četrām valstīm: ar [[Francija|Franciju]] (robežas garums 620 km), [[Luksemburga|Luksemburgu]] (148 km), [[Vācija|Vāciju]] (167 km) un [[Nīderlande|Nīderlandi]] (450 km). Ziemeļrietumos to apskalo [[Ziemeļjūra]]. Beļģijas kopēja platība ir 30 528 km² (gandrīz puse no [[Latvija]]s teritorijas). Var izšķirt trīs lielākus ģeogrāfiskos reģionos: ziemeļrietumos gar Ziemeļjūru plešas piekrastes līdzenumi, vidusdaļu veido plakankalne, bet dienvidaustrumos atrodas mežainā [[Ardēni|Ardēnu]] augstiene. Augstākā virsotne ir [[Botranžs]] (694 m). Gandrīz visas Beļģijas upes ietek [[Ziemeļjūra|Ziemeļjūrā]]. Lielākās upes ir [[Šelda]] (Beļģijas teritorijā 200 km gara), [[Māsa (upe)|Mēza (Māsa)]] (183 km) un [[Izēra]] (50 km). Salīdzinot ar citām valstīm, Beļģijā ir ļoti maz dabisko ezeru.

Beļģijā ir siltas ziemas un ne pārāk karstas vasaras — ziemā vidējā gaisa temperatūra ir apmēram 10 °C, vasarā tā nepārsniedz 23 °C. Laiks ir diezgan mākoņains un līdz ar to bieži arī lietains. [[Klimats|Klimatu]] Beļģijā spēcīgi ietekmē [[Ziemeļatlantijas straume]]. [[Nokrišņi]] visvairāk ir rudens un ziemas mēnešos.

== Administratīvais iedalījums ==
{{pamatraksts|Beļģijas provinces}}
Beļģija administratīvi ir sadalīta 3 reģionos: ziemeļos atrodas [[Flandrija]], kurā runā [[flāmu valoda|flāmu valodā]], dienvidos atrodas [[Valonija]], kurā runā [[franču valoda|franču valodā]], bet galvaspilsētas reģionā [[Brisele|Briselē]] cilvēki runā abās valodās. Gan Flandrija, gan Valonija ir sadalīta vēl piecās provincēs.

{|  style="width:400px; float:right;"
|-
|
{{Image label begin|image=Belgium location map.svg|width=400|float=none}}

{{Image label small|x=0.077|y=0.200|scale=500|text=[[Rietumflandrija]]}}
{{Image label small|x=0.215|y=0.170|scale=500|text=[[Austrumflandrija]]}}
{{Image label small|x=0.400|y=0.160|scale=500|text=[[Antverpene (province)|Antverpene]]}}
{{Image label small|x=0.520|y=0.200|scale=500|text=[[Limburga (Beļģija)|Limburga]]}}
{{Image label small|x=0.345|y=0.225|scale=500|text=[[Flāmu Brabante]]}}
{{Image label small|x=0.330|y=0.300|scale=500|text=[[Valoņu Brabante]]}}
{{Image label small|x=0.290|y=0.340|scale=500|text=[[Eno]]}}
{{Image label small|x=0.440|y=0.390|scale=500|text=[[Namīras province|Namīra]]}}
{{Image label small|x=0.580|y=0.320|scale=500|text=[[Ljēžas province|Ljēža]]}}
{{Image label small|x=0.495|y=0.455|scale=500|text=[[Luksemburgas province|Luksemburga]]}}
{{Image label small|x=0.340|y=0.250|scale=500|text=<big>'''[[Briseles galvaspilsētas reģions|Brisele]]'''</big>}}
{{Image label small|x=0.290|y=0.200|scale=500|text=<big>'''[[Flandrija]]'''</big>}}
{{Image label small|x=0.400|y=0.340|scale=500|text=<big>'''[[Valonija]]'''</big>}}
{{Image label end}}
|}

{| style="background:none;" cellspacing="2px"
|
{| class="sortable wikitable"  style="text-align:left; font-size:90%;"
|- style="font-size:100%; text-align:right;"
! style="width:160px;"| [[Beļģijas administratīvais iedalījums|Reģions]] || ! style="width:110px;"| Admin. centrs || [[Platība]] (km²) || [[Iedzīvotāju skaits|Iedzīvotāji]]
|-
| [[Briseles galvaspilsētas reģions|Briseles reģions]] || [[Brisele]] || 161,4 || 1080790
|-
| [[Flandrija]] || [[Brisele]] || 13522 || 6161600
|-
| [[Valonija]] || [[Namīra]] || 16844 || 3413978
|}
|}

{| style="background:none;" cellspacing="2px"
|
{| class="sortable wikitable"  style="text-align:left; font-size:90%;"
|- style="font-size:100%; text-align:right;"
! style="width:160px;"| [[Beļģijas provinces|Province]] || ! style="width:110px;"| Admin. centrs || [[Platība]] (km²) || [[Iedzīvotāju skaits|Iedzīvotāji]]
|-
| [[Rietumflandrija]] || [[Brige]] || 3125 || 1130040
|-
| [[Austrumflandrija]] || [[Gente]] || 2991 || 1398253
|-
| [[Antverpene (province)|Antverpene]] || [[Antverpene]] || 2867 || 1682683
|-
| [[Limburga (Beļģija)|Limburga]] || [[Haselta]] || 2414 || 805786
|-
| [[Flāmu Brabante]] || [[Lēvena]] || 2106 || 1037786
|-
| [[Valoņu Brabante]] || [[Vavra]] || 1093 || 347423
|-
| [[Eno]] || [[Monsa]] || 3800 || 1283200
|-
| [[Ljēžas province|Ljēža]] || [[Ljēža]] || 3844 || 1034000
|-
| [[Namīras province|Namīra]] || [[Namīra]] || 3664 || 455863
|-
| [[Luksemburgas province|Luksemburga]] || [[Arlona]] || 4443 || 256004
|}
|}

== Valdība ==
Beļģija ir konstitucionāla [[monarhija]] un [[federāla valsts]], tās formālais valdnieks kopš 2013. gada 21. jūlija ir [[Filips (Beļģija)|karalis Filips]]. [[Beļģijas parlaments|Beļģijas parlamentu]] veido divas palātas: [[Beļģijas Pārstāvju palāta|Pārstāvju palāta]], kuras locekļus ievēl uz četriem gadiem, un [[Beļģijas Senāts|Senāts]] jeb augšpalāta, kuras locekļus ievēl vai kooptē.<ref name="ES portāls">{{Tīmekļa atsauce | url= http://europa.eu/abc/european_countries/eu_members/belgium/index_lv.htm | title= Beļģija | publisher= Eiropas Savienības portāls | accessdate= 2009-12-29 | archiveurl= https://web.archive.org/web/20091221071645/http://europa.eu/abc/european_countries/eu_members/belgium/index_lv.htm | archivedate= 2009-12-21 }}</ref>

[[1993]]. gadā tika mainīta [[Beļģijas konstitūcija]], lai novērstu šķelšanos starp franciski runājošiem [[valoņi]]em un nīderlandiski runājošiem [[flāmi]]em. Neraugoties uz to, starp abām kopienām aizvien pastāv politiskas, kultūras, valodas un ekonomiskas nesaskaņas.

{| class="wikitable"
|+ '''Beļģijas varas struktūra'''
! Nosaukums
! Kompetences robežas
! Lēmējvara
! Izpildvara
|-
| [[Federāla valsts]]
| Visa valsts
| [[Beļģijas Federālais parlaments|Federālais parlaments]], kuru veido:
* [[Beļģijas parlamenta Pārstāvju palāta|Pārstāvju palāta]]
* [[Beļģijas parlamenta Senāts|Senāts]]
| Federālā valdība
|-
| [[Flāmu kopiena]] un [[Flāmu reģions]]
| [[Flāmu reģiona provinces]], [[Brisele]]s reģiona divvalodu kopiena, kur tās kompetencē ir tikai kopienas jautājumi
| [[Flāmu parlaments]]
| [[Flāmu valdība]]
|-
| [[Beļģijas franču kopiena]]
| [[Piecas Valonijas reģiona provinces]] (izņemot deviņas vāciski runājošās administratīvās vienības), kā arī 19 divvalodīgās administratīvās vienības Briseles reģionā
| Franču kopienas parlaments
| Franču kopienas valdība
|-
| [[Beļģijas vāciski runājošā kopiena]]
| Deviņas vāciski runājošās administratīvās vienības
| Beļģijas vāciski runājošās kopienas parlaments (''Parlament der Deutschsprachigen Gemeinschaft'')
| Beļģijas vāciski runājošās kopienas valdība
|-
| [[Valonijas reģions]]
| [[Valonijas provinces]]
| [[Valoņu parlaments]]
| [[Valoņu valdība]]
|-
| td rowspan="2" | [[Brisele]]s reģions
| td rowspan="2" | 19 divvalodīgās administratīvās vienības [[Brisele]]s reģionā
| [[Briseles parlaments]]
| [[Briseles valdība]]
|-
| Kopienu komisiju asamblejas (''Cocom, Cocof un Vgc'')
| Kopienu komisiju kolēģijas (''Cocom, Cocof un Vgc'')
|}

== Ārpolitika ==
Beļģijā, galvenokārt, [[Brisele|Briselē]], atrodas vairāku starptautisko organizāciju galvenās mītnes. Šeit ir arī lielākā daļa no [[Eiropas Savienība]]s iestādēm un [[NATO]] galvenā pārvalde.

== Demogrāfija ==
2007. gada sākumā aptuveni 92% no iedzīvotājiem bija Beļģijas pilsoņi, savukārt vēl 6% bija kādas [[Eiropas Savienība]]s valsts pilsoņi. Aptuveni 58% no iedzīvotājiem ir [[flāmi]], bet 31% ir [[valoņi]]. No ārvalstu pilsoņiem Beļģijā visvairāk ir [[itāļi]] (172 tūkstoši), [[franči]] (125 tūkstoši), [[nīderlandieši]] (117 tūkstoši), [[marokāņi]] (80,6 tūkstoši), [[spāņi]] (42,8 tūkstoši), [[turki]] (39,4 tūkstoši) un [[vācieši]] (37,6 tūkstoši).<ref>{{Tīmekļa atsauce | title= European Migration Network—Annual Statistical Report on migration and asylum in Belgium (Reference year 2003)—section A. 1) b) Population by citizenship & c) Third country nationals, 1 January 2004 | year= 2006 | month= April | author= Perrin, Nicolas,  UCLouvain, Study Group of Applied Demographics (Gédap) | pages= 5—9 | publisher= Belgian Federal Government Service (ministry) of Interior—Immigration Office | url= http://www.dofi.fgov.be/nl/statistieken/belgian%20migration%20point/punt%208%20Belgian%20Statistical%20Report%20on%20Asylum%20and%20Migration%202003.pdf | format= PDF | accessdate= 2007-05-28 | archiveurl= https://web.archive.org/web/20070614025224/http://www.dofi.fgov.be/nl/statistieken/belgian%20migration%20point/punt%208%20Belgian%20Statistical%20Report%20on%20Asylum%20and%20Migration%202003.pdf | archivedate= 2007-06-14 }}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://ecodata.mineco.fgov.be/mdn/Vreemde_bevolking.jsp |title=De vreemde bevolking |access-date={{dat|2002|10|08||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20021008133014/http://ecodata.mineco.fgov.be/mdn/Vreemde_bevolking.jsp |archivedate={{dat|2002|10|08||bez}} }}</ref>

Gandrīz visi Beļģijas iedzīvotāji dzīvo pilsētās (2004. gadā 97% no visiem iedzīvotājiem).<ref>{{Tīmekļa atsauce | title= Quelques résultats des précédents recensements—Indicateurs de logement (1991) | publisher= Belgian Federal Government Service (ministry) of Economy—Directorate-general Statistics Belgium | year= © 1998/2007 | language= French switchable to Dutch | url= http://statbel.fgov.be/census/previous_fr.asp | accessdate= 2007-05-08 | archiveurl= https://web.archive.org/web/20070625171813/http://www.statbel.fgov.be/census/previous_fr.asp | archivedate= 2007-06-25 }}</ref> [[Apdzīvotības blīvums]] Beļģijā ir viens no augstākajiem Eiropā, tas ir, 342 cilvēki uz km². Iedzīvotāji vairāk koncentrējas valsts ziemeļu daļā. Dienvidos, kur ir [[Ardēni|Ardēnu]] kalni, iedzīvotāju blīvums ir zems.

Beļģijā ir trīs [[valsts valoda]]s. [[Flandrija|Flandrijā]] runā [[flāmu valoda|flāmu valodā]], [[Valonija|Valonijā]] — [[franču valoda|franču valodā]]. Galvaspilsēta ir bilingvāla, kur iedzīvotāji runā abās valodās. Trešā valsts valoda ir [[vācu valoda]], kurā runā valsts austrumos salīdzinoši neliela iedzīvotāju grupa (apmēram 70 tūkstoši).

{{Beļģijas lielākās pilsētas}}
{{clear}}

== Tautsaimniecība ==
Mūsdienās Beļģijai raksturīgajās [[smagā rūpniecība|smagās rūpniecības]] nozarēs ([[akmeņogles|ogļu]] ieguve un [[tērauds|tērauda]] ražošana) ir novērojama lejupslīde. Tās aizstāj jaunākas rūpniecības nozares, tas ir, ķimikāliju ([[minerālmēsli|minerālmēslu]] un [[soda]]s ražošana) un elektrisko ierīču ražošana, un apkalpojošās nozares, piemēram, banku sektors un administrācija. Beļģijā divi no trim strādājošajiem nodarbināti apkalpojošā sfērā. Rietumeiropā valstis specializējušās atsevišķās [[mašīnbūve]]s nozarēs. Beļģijā ražo smagās rūpniecības darbmašīnas.

Beļģijas galvaspilsēta [[Brisele]] ir valsts [[tirdzniecība]]s centrs.

Beļģija ir ar visblīvāko ceļu tīklu Eiropā (4205 km /1000 km²).<ref>{{Tīmekļa atsauce | url= http://www.celojumubode.lv/?valsts_page_id=26&Be%C4%BC%C4%A3ija | title= Beļģija | publisher= Ceļojumubode.lv | accessdate= 2009-12-29 | archiveurl= https://web.archive.org/web/20110609213703/http://www.celojumubode.lv/?valsts_page_id=26&Be%C4%BC%C4%A3ija | archivedate= 2011-06-09 }}</ref>

== Kultūra ==
Beļģijas kultūru var sadalīt divās daļās: ziemeļos dominē [[flāmi|flāmu]] kultūra, bet dienvidos — [[valoņi|valoņu]] kultūra. [[Rietumeiropa]]s kultūra ir spēcīgi ietekmējusi visas valsts kultūras dzīvi.

Vieni no slavenākajiem beļģiem ir komiksu sērijas "[[Tintiņa piedzīvojumi]]" autors [[Žoržs Remī]], rakstnieki [[Žoržs Simenons]] un [[Hugo Klauss]], kā arī komponists-dziedātājs [[Žaks Brels]]. Beļģija ir arī dzimtene vairākiem slaveniem gleznotājiem. Slavenākais no tiem noteikti ir flāmu gleznotājs [[Pīters Pauls Rubenss]]. Arī viņa sekotāji [[Džeimss Ensors]], [[Pols Delvo]] un [[Renē Magrits]] mūsdienās ir ieguvuši pasaules slavu.

Daudzi [[klasiskā mūzika|klasiskās mūzikas]] komponisti ir dzimuši [[Brisele|Briselē]]. Arī [[saksofons|saksofona]] izgudrotājs [[Ādolfs Sakss]] ir dzimis Beļģijā. Briseles Karaliskā opera ''[[La Monnaie]]'' katru gadu piedāvā skatītājiem virkni jauniestudējumu, kur piedalās pasaules izcilākie mūziķi.

Beļģijā ir dzimis arī viens no [[Holivuda (Losandželosa)|Holivudas]] aktieriem [[Žans Klods van Damme]].

Beļģija ir ļoti slavena ar [[šokolāde|šokolādi]], kura ir guvusi atzinību visā pasaulē. Iecienītākie beļģu ēdieni ir [[ēdamgliemenes]] un [[frī kartupeļi]], kuru recepte saskaņā ar leģendu ir radusies tieši Beļģijā.<ref name="ES portāls" /> Valstī ražo arī vairāk nekā 1000 alus šķirnes.

== Sports ==
[[Attēls:Eddy Merckx Molteni 1973.jpg|thumb|150px|Edijs Merkss 1973. gadā.]]
Populārākie sporta veidi Beļģijā ir [[futbols]] un [[riteņbraukšana]]. Beļģu riteņbraucējs [[Edijs Merkss]] piecas reizes ir uzvarējis ''[[Tour de France]]'' un ir nosaukts par visu laiku labāko riteņbraucēju.<ref>{{Tīmekļa atsauce | title= Great, but there are greater | author= Majendie, Matt | publisher= BBC Sport | date= 2005-04-18 | quote= [the Author's] top five [cyclists] of all time: 1 Eddy Merckx, 2 Bernard Hinault, 3 Lance Armstrong, 4 Miguel Indurain, 5 Jacques Anquetil | url= http://news.bbc.co.uk/sport1/hi/other_sports/cycling/3925265.stm | format= stm | accessdate= 2007-09-20}}</ref> Savukārt no futbolistiem viens no visu laiku labākajiem vārtsargiem bija [[Žans-Marī Pfafs]] (''Jean-Marie Pfaff'').<ref>"[http://www.goalkeepersaredifferent.com/keeper/goalkeeping_greats.htm Goalkeeping Greats]" Goalkeepersaredifferent.com. Retrieved on June 29, 2008</ref> Beļģija kopā ar [[Nīderlande|Nīderlandi]] bija izvirzījušas savu kandidatūru [[2018. gada FIFA Pasaules kauss|2018. gada FIFA Pasaules kausa]] organizēšanai, bet šis gods tika atdots [[Krievija]]i. Abas valstis jau rīkoja [[2000. gada Eiropas čempionāts futbolā|2000. gada Eiropas čempionātu futbolā]]. Beļģijā notika arī [[1972. gada Eiropas čempionāts futbolā|1972. gada Eiropas čempionāts]]. Slavenākie beļģu futbola klubi ir ''[[Standard Liège]]'', ''[[Club Brugge K.V.|Club Brugge]]'' un ''[[Briseles "Anderlecht"|Anderlecht]]''.

Pasaules slavu ir ieguvušas arī tenisistes [[Kima Kleistersa]] un [[Žustīne Enāna]]. Viens no ''[[Formula 1]]'' posmiem norisinās arī Beļģijā: [[Beļģijas Grand Prix|Beļģijas ''Grand Prix'']] [[Spā-Frankošampa|Spā-Frankošampā]].

Vienīgās [[olimpiskās spēles]], kas notikušas Beļģijā, bija [[1920. gada vasaras olimpiskās spēles]] [[Antverpene|Antverpenē]]. Beļģijas sportisti nav piedalījušies tikai pirmajās divās mūsdienu [[vasaras olimpiskās spēles|vasaras olimpiskajās spēlēs]]. Arī [[ziemas olimpiskās spēles|ziemas olimpiskajās spēlēs]] Beļģijas sportisti nav piedalījušies divas reizes (1960. un 1968. gadā). No 2001. līdz 2013. gadam [[Starptautiskā Olimpiskā komiteja|Starptautiskās Olimpiskās komitejas]] prezidents bija beļģis [[Žaks Roge]].

== Skatīt arī ==
* [[Beļģijas karaļi]]

== Ārējās saites ==
{{Vikikrātuves kategorija|Belgium|Beļģija}}
; Valdība
* [http://www.monarchie.be/ Beļģijas monarhijas oficiālā tīmekļa vietne]
* [http://www.Belgium.be/ Beļgijas Federālās valdības oficiālā tīmekļa vietne]
* [https://web.archive.org/web/20070612233630/https://www.cia.gov/library/publications/world-leaders-1/world-leaders-b/belgium.html Chief of State and Cabinet Members]

; Vispārēja informācija
* [https://www.cia.gov/library/publications/the-world-factbook/geos/be.html Belgium] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160710084134/https://www.cia.gov/library/publications/the-world-factbook/geos/be.html |date={{dat|2016|07|10||bez}} }} entry at ''[[The World Factbook]]''
{{enciklopēdiju ārējās saites}}
* [https://web.archive.org/web/20080607084449/http://ucblibraries.colorado.edu/govpubs/for/belgium.htm Belgium] at ''UCB Libraries GovPubs''
* [https://web.archive.org/web/20110905025655/http://www.state.gov/p/eur/ci/be/ Belgium] information from the United States Department of State
* [http://www.loc.gov/rr/international/european/belgium/be.html Portals to the World] from the United States Library of Congress
* [http://www.fao.org/countryprofiles/index.asp?lang=en&iso3=BEL&subj=1&paia= FAO Country Profiles: Belgium]
{{wikiatlas|Belgium}}
* [https://web.archive.org/web/20061010035411/http://www.diplomatie.be/riga/ Beļģijas Karalistes vēstniecība Latvijā]

== Atsauces un piezīmes ==
{{atsauces|2}}

{{Eiropa}}
{{ES valstis}}
{{NATO}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Beļģija| ]]
[[Kategorija:Eiropas valstis]]
[[Kategorija:1830. gads]]