Apskatīt Benediktiešu ordenis izejas kodu

{{Infobox organization
| name                = Benediktiešu ordenis
| native_name         = Ordo Sancti Benedicti
| native_name_lang = la
| image               = Saint Benedict Medal icon.svg
| caption             = [[Svētā Benedikta medaļa]]s dizains aversā
| abbreviation        = OSB
| formation           = 529. gadā
| founder             = [[Nursijas Benedikts]]
| founding_location   = [[Subiako abatija]]
| type                = [[Katoļu reliģiskais ordenis]]
| headquarters        = [[Svētā Anselma baznīca Aventīnijā]]
| num_members         = 6802 (3419 priesteri) (2020)
| leader_title        = [[Abats primāts]]
| leader_name         = [[Gregorijs Polans]]
| main_organ          = [[Benediktīniešu konfederācija]]
| parent_organization = [[Romas Katoļu baznīca]]
| website             = {{URL|osb.org}}
}}

[[Attēls:Monte_Cassino_Opactwo_1.JPG|thumb|300px|Montekasīno abatija mūsdienās]]
'''Svētā Benedikta ordenis''' ({{val|la|Ordo Sancti Benedicti}}; saīsinājums: OSB) ir senākais [[katoļi|katoļu]] mūku ordenis, dibināts 6. gadsimtā. Devīze: "Lūdzies un strādā" ({{val|la|Ora et labora}}).

2004. gadā benediktiešu ordenis apvienoja 7798 mūkus, t. sk. 4344 priesterus, 344 klosterus, 21 kongregāciju un 6 neatkarīgus klosterus. Organizāciju vada uz 8 gadiem ievēlēts virsabats, kurš pārstāv benediktiešus pie [[Svētais Krēsls|Svētā Krēsla]], taču kuram nav tiesību atcelt un iecelt klosteru vadītājus.

Ordeņa darbības pamatvirzieni ir lūgšanas, zinātne, māksla un evaņģelizācija (misionārisms).

== Svētais Benedikts ==
[[Svētais Benedikts|Sv. Benedikts]] no [[Nursija]]s (''Sanctus Benedictus de Nursia''; ap 480–547), benediktiešu ordeņa dibinātājs, uzsāka eremīta (vientuļnieka) dzīvi [[Apenīni|Apenīnu kalnu]] klints alā pie [[Subiako]]. Kad Benedikta uzturēšanās vieta kļuva zināma, pie viņa sāka plūst ļaudis, lūdzot padomus un mierinājumu. Ap 529. gadu kopiena pārcēlās uz ostgotu nesen nopostīto [[Montekasīno]] ({{val|it|Monte Cassino}}; aptuveni 130 km uz dienvidaustrumiem no [[Roma]]s), kur sagrāva [[Apollons|Apolona]] templi, tā vietā nodibinot [[Klosteris|klosteri]]. Te sv. Benedikts sarakstīja pirmo regulu,<ref>[http://www.intratext.com/X/LAT0011.HTM Pirmā regula]</ref> t.i., mūku kopienas dzīvesveida reglamentu (statūtus).

Ap 577. gadu klosteri nopostīja [[langobardi]], savukārt dzīvi palikušie mūki izklīda pa visu Eiropu, dibinot jaunas kopienas. [[Romas pāvests]] [[Gregors Lielais (pāvests)|Gregors Lielais]] nosūtīja 40 benediktiešu mūkus uz Angliju. Tie lika pamatus [[vestminsteres bīskapija|Vestminsteres]], [[Kenterberijas bīskapija|Kenterberijas]] un [[Jorkas bīskapija|Jorkas bīskapijām]].

Tā kā sv. Benedikta regula neparedzēja centralizētu struktūru, kas apvienotu vienā sistēmā klosteru un kopienu grupas, līdz 9. gadsimtam klosteri, kas dzīvoja saskaņā ar šo regulu, bija autonomi. 10.–11. gadsimtā ordenis piedzīvoja būtiskas iekšējās reformas: izveidojās klosteru [[kongregācija]]s, atšķēlās, izveidojot jaunus ordeņus, [[Cisterciešu ordenis|cistercieši]] un [[kamaldulieši]], īstenota t. s. Klinī ({{val|fr|Cluny}}) reforma (kas pārreglamentēja mūku dzīvi kopienās).

1893. gadā [[Romas pāvests]] [[Leons XIII]] visus benediktiešu klosterus un kongregācijas apvienoja t. s. '''Benediktiešu konfederācijā'''.

== Ieguldījums kultūrā ==
[[Attēls:Hildegard_von_Bingen.jpg|thumb|Abate [[Hildegarde no Bingenas]] mūkiem pieraksta mistisku vīziju]]
Benediktiešu ordenis ir būtiski ietekmējis visu kristīgo kultūru. Tas ir dāvājis baznīcai vairāk nekā 20 pāvestus, simtiem kardinālu un tūkstošiem bīskapu. Baznīca ir mantojusi benediktiešu mūku pārrakstītās grāmatas. Mūku darbs ir sekmējis arī Eiropas saimniecisko attīstību.

Benediktiešu klosteros tika izveidotas plašas bibliotēkas, kur pēc m.ē. pirmajos gadsimtos ilgušā antīkā kultūras mantojuma iznīcināšanas tika apkopoti saglabājušies antīkās literatūras manuskripti. Bez tam līdz pat [[Dominikāņu ordenis|dominikāņu]] ordeņa izveidošanai benediktieši nodrošināja tās pieticīgās izglītības iespējas, kādas Eiropā pastāvēja [[Viduslaiki|viduslaikos]]: benediktiešu klosteros pārrakstīja [[manuskripts|manuskriptus]], rakstīja hronikas, apmācīja jauniešus. Pie klosteriem tika veidoti amatnieku tirgi, slimnīcas.

=== Liķieris ''Benedictine'' ===

Dzēriena recepti 1510. gadā izveidoja Fekamas (''Fecamp'') klostera mūks Bernardo Vinčelli. Sākotnēji liķieris tika lietots kā zāles pret [[Malārija|malāriju]]. 1863. gadā senā recepte tika atkal atrasta klostera bibliotēkā, un drīz vien tika atsākta liķiera ražošana. Dzēriens satur kadiķi, mirres, krustnagliņas, kardamonu, kanēli, vaniļu, tēju, medu un citas sastāvdaļas. Labi sabalansēts, ar sarežģītu struktūru, un baudītājs var labi sajust daudzo sastāvdaļu nianses, īpaši vaniļas akcentu pēcgaršā. Uz katras īsta benediktīna pudeles ir abreviatūra D.O.M. (''Deo Optimo Maximo'' — 'Dievam vislabākajam, visdiženākajam') un sarkana vaska zīmogs.

=== Eiropas kultūrā ievērojamākie benediktieši ===

* '''Beda Cienījamais''' (angl. ''The Venerable Bede'', ap 673—735), viens no pirmajiem Lielbritānijas hronistiem, sarakstījis "Anglijas tautas baznīcas vēsturi" (lat. ''Historia ecclesiastica gentis Anglorum'').
* '''Alkuins''' (lat. ''Alcuinus''; ap 735—804), dēvēts arī par "Horaciju Flaku", viens no pirmajiem [[Viduslaiki|viduslaiku]] Eiropas intelektuāļiem, viens no t. s. [[Karolingu renesanse]]s aizsācējiem, izveidojis Āhenē (''Aachen'') pirmo laicīgo skolu, t.s. ''Akadēmiju''.
* '''[[Damiāni Petrs]]''' (1006—1072)
* sv. '''Anselms no Kenterberijas''' (lat. ''Anselmus''; angl. ''Anselm of Canterbury'', 1033—1109) — filozofs, racionālists, viens no [[sholastika]]s pamatlicējiem.
* '''Floriāns Treflers''' (''Floriano Treflero'') — 16. gadsimtā uzrakstījis pirmo bibliotēku kataloga veidošanas teorijai veltīto zinātnisko darbu.

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}
* [http://www.osb.org/ Ordeņa centrālā mājaslapa]
* [https://web.archive.org/web/20160305175602/http://bences.hu/english Pannonhalmas (Ungārija) benediktiešu mājas lapa]
* [https://web.archive.org/web/20080509144956/http://www.osb.org/rb/rbbib/toc.html A Bibliography for Students of the Rule of Saint Benedict] {{en ikona}}
* [http://www.intratext.com/X/LAT0011.HTM Sancti Benedicti Regula — Latin text, translations and indices in Biblioteca Benedictina Intratext] {{en ikona}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Benediktiešu ordenis| ]]
[[Kategorija:Romas katoļu mūku ordeņi]]
[[Kategorija:Romas katoļu ordeņi un kongregācijas]]