Pāriet uz saturu

Maiņas tirdzniecība

Vikipēdijas lapa
(Pāradresēts no Bārters)
Arābi ar britu karavīriem netālu no Sirtas maina tēju pret olām (Ziemeļāfrikas kampaņa, 1942)

Maiņas tirdzniecība, prečmaiņa jeb bārters (no angļu: barter) — apmaiņas sistēma, kurā divas puses apmainās ar precēm vai pakalpojumiem, darījumā neiesaistot naudu.

Likumiskais regulējums Latvijā

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Maiņas tirdzniecība tiek attiecināta pie maiņas līguma un ir regulēta Civillikuma 2091.—2095. pantā un saskaņā ar 2092. pantā paredzēto arī likuma noteikumos par pirkuma līgumu, kā arī Komerclikumā iekļautajos noteikumos (407. un 414. pants) par komercpirkumu, ja vismaz viena no pusēm ir komersants un maiņas līguma priekšmeta objekts ir prece (pārdošanai paredzēta kustama lieta, kas nav izņemta no privāttiesiskās apgrozības).[1][2]

Maiņas līgums saskaņā ar likuma 2091.panta 1.daļu ir divu personu abpusējs apsolījums dot vienu priekšmetu pret otru bez naudas starpniecības. Līguma objekts var būt ne tikai ķermeniskas lietas, bet arī prasījumi u.c. tiesības. Maiņas līguma būtiskā sastāvdaļa ir maiņas priekšmeta (lietas vai tiesības) nodošana pret līdzvērtīga maiņas priekšmeta saņemšanu.[3]

Izšķir divus maiņas tirdzniecības pamatveidus: slēgto (klasisko) un atvērto (neatkarīgo) apmaiņu.

Slēgtajā apmaiņā piedalās divas puses; prece/pakalpojums X tiek apmainīts vienīgi pret preci/pakalpojumu Y; dalībnieki ir saistīti ar laiku (tūlītējs vienreizējs darījums) un ir ierobežoti ar fiksēto darījuma apjomu (līdzvērtīgs apjoms).

Atvērtajā apmaiņā var piedalīties vairāk nekā divas puses; prece/pakalpojums Х var tikt apmainīts pret precēm/pakalpojumiem Y, Z, N dažādās proporcijās; apmaiņa var tikt veikta dažādos laika posmos. Faktiski, viena no pusēm, sniedzot savu preci/pakalpojumu, iegūst iespēju izvēlēties, ko un kad vēlas iegūt radīta parāda segšanai. Šie nolūki nav iepriekš deklarējami obligātajā kārtā, tie var mainīties laika gaitā. Pēc atvērtās maiņas principa darbojas ārpusbanku elektroniskās naudas sistēmas.[4]

  • preču un pakalpojumu apmaiņa bez naudas izmaksas;
  • saglabājot organizācijas finansu līdzekļus, iespēja palielināt apgrozījumu;
  • palielināts organizācijas pakalpojumu noiets;
  • maiņas darījums ir izdevīgāks, nekā darījums ar naudu, jo maiņas tirdziecība piesaista klientu interesi, tādejādi paaugstinot preču/pakalpojumu apgrozījumu.[4]

Ārējās saites

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
  1. «Civillikums. CETURTĀ DAĻA. Saistību tiesības». LIKUMI.LV (latviešu). Arhivēts no oriģināla, laiks: 2017-09-05. Skatīts: 2020-05-13.
  2. «Komerclikums». LIKUMI.LV (latviešu). Arhivēts no oriģināla, laiks: 2019-08-30. Skatīts: 2020-05-13.
  3. «Kas jāzina par bartera līgumu?». itiesibas.lv. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2021-05-15. Skatīts: 2020-05-13.
  4. 4,0 4,1 «Aktuāli – barters» (lv-LV). Arhivēts no oriģināla, laiks: 2017-06-06. Skatīts: 2020-05-13.