Dalībnieka diskusija:Farizejs

Lūdzu neievieto ar autortiesībam aizsargātus tekstus, ja vien pats neesi rakstu autors. Par autortiesībām vikipēdijā vislabāk aprakstīts angļu izdevumā - http://en.wikipedia.org/wiki/Wikipedia:Copyrights --Feens 08:23, 6 decembrī, 2007 (UTC)

Izmantot šos tekstus var, bet nevis pārkopējot, bet pārstāstot saviem vārdiem. Klāt norādot avotu, no kurienes ņemta šī informācija. --Dainis 08:29, 6 decembrī, 2007 (UTC)

labrīt

es te jauns, bet gribēju šo to pievienot no savas sfēras. man te lec teksti par autortiesībām, bet autors esmu es pats. ko darīt?

Tādā gadjumā, varbūt pārāk krasi sāku. :) Laipni lūdzam vikipēdijā, paldies par vēlēšanos to uzlabot. Tātad. Ja Jūs esat autors, piemēram, rakstam par Edgaru Bergu, tad:

a) vikipēdijas autori rakstot rakstus deklarē, ka viņu uzrakstītais, vienkāršoti izsakoties, nonāk "sabiedriskā īpašumā" t. i. katrs var šo tekstu jebkādā veidā lietot (arī pārveidot).

b) nezinu kādas juridiskas attiecības Jums ir ar Latvijas enciklopēdijas izdevējiem (kam pieder teksts).

c) Ja Jūs vēlaties nodot savu tekstu sabiedrībai + Latvijas enciklopēdijas izdevēji (no kurienes ņemts teksts par Edgaru Bergu) nevar tam iebilst, tad raksts šeit paliek un milzīgs paldies par latviešu mācītāju biogrāfiju ievietošanu. --Feens 08:43, 6 decembrī, 2007 (UTC)

Paldies par info! Vai mēs varam uz "tu"? Tā es sapratu no prfila:) Zinu, ka neprašas sagādā problēmas, par to lūdzu mani piedot. Tātad, īsumā. Vienā manā jau publicētā rakstā biju apkopojis vairāku mācītāju īsas biogrāfijas. Tās tapa uz minēto avotu bāzes (Latvijas enciklopēdija un Latviešu konversācijas vārdnīca). Vai tad es nevaru atsaukties uz to. Tieša kopija tā nav, bet izmantots materiāls ir. Tieši tādēļ vēlējos arī ielikt atsauces, bet man tas vēl nesanāk. Kas jālabo? Bet ja nedrīkst uz LE bāzes tapušu biogrāfiju likt, tad es nelikšu.

Ja tas nav tiešs copy-paste, tad droši vari likt! Tātad tās apakšā ir atsauces? Atvaino lūdzu, izskatījās pēc klajas pārrakstīšanas. :) Mēģināšu palabot rakstu Bergu, piemēram. Pēc tam hronoloģijā varēi redzēt kā tas darāms. Protams, ja profilā rakstīts vajadzētu uz tu. :) --Feens 08:54, 6 decembrī, 2007 (UTC)

Diskusijās pieņemts parakstīties. To var izdarīt, beigās ieliekot četras tildes (~~~~) vai nospeiežot attiecīgo pogu virs rediģēšanas loga. --Dainis 09:03, 6 decembrī, 2007 (UTC)

Paldies par padomiem! Vai tagad varu ielikt arī pārējās biogrāfijas?--Farizejs 09:58, 6 decembrī, 2007 (UTC)

Droši! --Dainis 10:05, 6 decembrī, 2007 (UTC)

vēlos lūgt padomu. Kā es varu ielikt atsauces, jo man īsti nesanāk kā Feens salika. Jau iepriekš pateicos! --Farizejs 11:39, 6 decembrī, 2007 (UTC)

Vienkārši ieej pie Edgara Berga raksta, uzspied "Izmainīt šo lapu" un tur parādās viss teksts. Un tad atsauces raksti tieši tāpat, kā ir tajā rakstā, izmantojot "===" un "*" simbolus. -- Mrom 11:46, 6 decembrī, 2007 (UTC)

---

a) Ja rakstīsi šādi:

====Mans virsraksts====, tad iznāks:

Mans virsraksts

Pie tam, jo mazāk tās = liksi jo treknāks un lielāks būs tas virsraksts.

---

b) Ja rakstīsi šādi:

*grāmata1

*grāmata2

*grāmata3

tad dabūsi

• grāmata1
• grāmata2
• grāmata3

---

Ja gribas var rakstīt arī:

#grāmata1

#grāmata2

#grāmata3

tad dabūsi

1. grāmata1
2. grāmata2
3. grāmata3

--Feens 11:54, 6 decembrī, 2007 (UTC)

Paldies! Lēnām laužos iekšā! Par paraugu izmantoju Bergu:) --Farizejs 11:56, 6 decembrī, 2007 (UTC)Ja kas ne tā, sorre.

Starp citu, apskaties, es Apkalna rakstā saiti uz Lāčplēša ordeni uztaisīju, arī visai vienkārši. --Feens 11:59, 6 decembrī, 2007 (UTC)

Lūdzu apskatīt diskusijas: Diskusija:Edgars Bergs‎, Diskusija:Fricis Šmitchens‎, Diskusija:Ludvigs (Ludis) Bērziņš‎. --Dainis 13:45, 6 decembrī, 2007 (UTC)

Liekas savu esmu padarījis. Kādam laikam trakošana rimusies:) Jautājums, bija divi Kārļi Irbes, pie tam nevis tēvs - dēls (tā varētu vecākais - jaunākais), bet viens bija otra tēva brālis. Īstenībā, mēģināju arī vecākais, bet kaut kas tur nefunkcionē :( Ievadīju pirmo, otro man vairs īsti naļauj rakstīt.--Farizejs 13:48, 6 decembrī, 2007 (UTC)

Sveiks, Farizej, ja gadās kļūda lapas nosaukumā to var pārvietot uz vajadzīgo nosaukumu - lapas augšmalā (turpat kur "izmainīt šo lapu") ir poga "pārvietot". Manuprāt, par ļaunu nenāktu, ja kļūdaino lapu pēc tam nominētu dzēšanai, raksta augšdaļā ierakstot {{dzēst}} (pārvietošanas gadījumā tā tiktu pārveidota par pāradresāciju) - katrā ziņā pāradresācijas, kas balstītas uz retām kļūdām un divas vienādas lapas nav vēlamas ~~Xil...sist! 19:28, 7 decembrī, 2007 (UTC)

Man šķiet, ka Xil atbildēja, ne? --Feens 21:31, 7 decembrī, 2007 (UTC)

paldies, Xil! Centīsimies labot :) jauku dienu! --Farizejs 10:59, 8 decembrī, 2007 (UTC)

Diskusija no Feena lapas

Ja drīkst, iesaistīšos jau sen uzsāktā un ar zināmu viedokļu vienprātību noslēgtā diskusijā. Teoloģija ir mans lauciņš, tādēļ tomēr sacīšu vairākas lietas:

1. Man nav īsti sanācis saskarties ar terminu "katolisms". Pat, ja to kāds lieto ir jāņem vērā kādi aspekti:

a. Katolicitāte ir īpašība, kura definē, visbiežāk, kristīgās baznīcas "vispārīgumu" un "visaptverošo raksturu", pie tam, tas ir ar zināmu tendenciozitāti uz vienīgo pareizo. Tātad, to attiecināt uz vienu konkrētu konfesiju nav terminoloģiska pamatojuma.

b. Konkrētu konfesiju sauc "Romas katoļi". Protama lieta, viņiem ir ļoti izdevīgi sevi pozicionēt par vienīgajiem katoliskajiem un pareizajiem (lai mani atvaino visi Romas katoļi, kas šo lasa; tā sakot, nekā personiska, tikai studiju pieredze; bet tā kritika attiecināma arī uz citiem), taču, atkal jau manuprāt, nebūtu vajadzīgs turpināt šo diezgan kļūdaino praksi.

c. Patiesībā, terminu "katolisks" visprecizāk, lai cik tas arī neizklausītos paradoksāli, tulkot ir kā "vispasaules" un "pareizticīgs".

d. Uz konkrētu konfesiju, vispareizāk, būtu attiecināt viņas pašas oficiāli lietoto terminoloģiju - "Romas katoļi".

e. Bez tam, ir vēl citi "katoļi" (veckatoļi).

f. Summējot, piedāvāju to lietu dēvēt "Romas katoļi". Savukārt, vienkārši ievadot "katolis", dot izvēli, par kuriem katoļiem cilvēks vēlās uzzināt.

2. Par luterāņiem un protestantiem. Sadaļā reliģija (http://lv.wikipedia.org/wiki/Kategorija:Reli%C4%A3ija) ir protestantisms, zem kura ir luterāņi. Vēlējos piedāvāt šo lietu mainīt un luterāņu iznest ārā. Iemesli:

a. Termins "protestants" apzīmē tikai daļu luterāņu (kā norādīts arī šķirklī "protestantisms"), kamēr neiekļauj vēsturiski luterisko teoloģiju, kas, istenībā, ir krietni distancējusies no "protestantisma". Savas savstarpējas līdzībs, protams, ir, bet tās tāpat ir ar Romas katoļiem un pareizticīgajiem, bet tāpēc neviens taču luterāņus tur nestūķē.;) Tātad, tur ir kļūda pēc būtības, zinu, populārā valodā cilvēkiem tas nerūp, bet, ja nu ir vēlme būt precīziem...

b. Vēl, konkrēti latviešu valodas kontkstā "protestants" visbiežāk ir baptists, metodists, pestīšanas armijas pārstāvis vai kaut kā tā, savukārt "luterānis" ir kaut kas atšķirīgs. Tā nu vēsturiski ir iznācis, ka luterāņi te ir pastāvīgi bijuši, bet par protestantiem saukti un saucas vēlāku gadsimtu ienācēji.

3. Par luterticīgajiem. Nezinu, kurš mācītājs to ir teicis. Manā pieredzē, esmu to dzirdējis, varbūt, pāris reizes. Tiesa, vēsturiski tāda lieta pastāvēja, bet tie laiki ir garām. Vēlējos padalīties savas sfēras aspektos. Uz izdošanos! --Farizejs 23:26, 8 decembrī, 2007 (UTC)

1.Manuprāt katolicitātei ir tāda pati saikne ar katolismu kā pareizai ticībai ar pareizticību vai adventei ar adventistiem. T. i. katolisms vai pareizticība ir tikai nosaukums, kas neapzīmē šo mācību vai prakšu īpašības. Vienkārši latviešu valodā tradicionāli iegājies tā saukt dažas reliģiskās konfesijas. Latviski pasakot katoļi, ierindas cilvēks domās par Romas katoļu baznīcas sekotāju, nevis par katolicismu, veckatoli vai kādu citu baznīcu, kas dēvē sevi par katoļu (skat. angļu vikipēdijā [1]). Tāpēc, domāju, vārdam katoļi, ja tas ir, piemēram, Latvijas vēstures kontekstā nav nekādas vainas. Tomēr galvenajam rakstam, protams, būtu jābūt Romas katoļu baznīca. Tiesa, pat angļu vikipēdijas rakstā parādās The Catholic Church or Roman Catholic Church (skat. [2]).

2. Šo īsti nesapratu, ko Tu esi domājis. Jebkurā zinātniskā vai vēsturiskā grāmatā, ko esmu lasījis (tiesa varbūt neesmu gluži baznīcas pētnieks), luterānisms ir viena no spilgtākajām protestantisma izpausmēm, un tur arī tiek ierindota. Ja varētu citēt no kāda avota(-iem) ir atziņa Termins "protestants" apzīmē tikai daļu luterāņu, tad varētu padiskutēt.

3. Par šo pilnīgi piekrītu.

--Feens 00:03, 12 decembrī, 2007 (UTC)

1. Priekšnieks lai lemj ;) Es te arī šito atradu: [3]. Mēs varam palikt pie, piedod, bet manuprāt, provinciāliem uzskatiem (lai gan Latvijā oficiāli ir Romas katoļi, nevis katoļi), bet teoloģiski korekti katolisms skar ne tikai Romas katoļus, bet arī pareizticīgos, anglikāņus un luterāņus. Izņēmums ir protestantiskās baznīcas un pentakostālā kustība, kuru teoloģija balstīta nedaudz cita tipa teoloģijā. Es gan balsotu par cilvēku izglītošanu, nevis pielāgošanos paviršībām, kā tas ir mūsu mīļajā valodiņā, bet es esmu tikai ieteicējs.

<Atkāpe> Esmu tikpat liels priekšnieks kā cienījamaais Farizejs, un manas domas nav "svarīgākas" par Tavējām. </Atkāpe> :) Mana doma bija šāda (varbūt par garu izteicos). Protams, rakstam par konfesiju, kam "vadītājs" ir Romas pāvests, būtu jāsaucas Romas katoļu baznīca, tomēr "parastos" rakstos var rakstīt katoļi un linku uz Romas katoļu baznīcu. Bet rakstā katolisms aprakstīt to īpašību. --Feens 21:16, 14 decembrī, 2007 (UTC)

2. Pieļauju, ka Tev ir svešs dialogs ne vienā vien luterāņu baznīcā oficiālo nosaukumu mainīt no evaņģēliski luteriskā un evaņģēliski katolisko. Tas respektē faktu, ka luterāņi (ja vien ir turējušies pie savas tradīcijas, nevis ieslīguši protestantismā) ir ne vien ar atšķirīgu, bet prat vairākos jautājumos radikāli pretēju uzskatu. Nevienu neizceļot vai noniecinot, tikai cenšoties būt faktoloģiski precīzam:)

Manuprāt, tā ir tikai teoloģiska vai baznīcas ideoloģijas (vai PR :) ) lieta. Nosaukumu baznīca var mainīt kā tā vēlas. Es esmu paradis, (varbūt mūsdienās tas atzīts par kļūdainu, tad labo mani) par protestantismu saukt nevis baznīcas ar kādām īpašām teorētiskām iezīmēm (kaut arī visiem šiem novirzieniem, iespējams, ir līdzīgas iezīmes), bet baznīcu organizācijas, kuras definējās XVI gs. Eiropas ziemeļos (ideoloģiski tām, protams, ir senākas saknes). Neesmu lasījis arī kādu zinātnisku apcerējumu par to, ka kāds būtu apgalvojis, ka luterānisms kā tāds nebūtu protestantisms. Iespējams, un Tu, protams, to zini daudz labāk par mani, Latvijas apstākļos, ņemot vērā, ka Latvijas evaņģēliski luteriskā pieder pie pasaules luterāņu konservatīvā gala, notiek kādas iekšējas pārmaiņas (sakarā ar homoseksualites, sieviešu ordinācijas u. c. jautājumiem), bet tas ir Jūsu (cik saprotu, Tu pārstāvi Latvijas luterāņus) iekšējs jautājums un definīcija, kas nav obligāts reliģijas zinātniekiem. --Feens 21:16, 14 decembrī, 2007 (UTC)

Te nu mēs nonākam pie jautājuma, kas nosaka teoloģiju, tai skaitā tās terminoloģiju? Cik sapratu, Tavuprāt, tie ir reliģijas zinātnieki. Vai tiem visvairāk neatbilst teologi? Es tā, teiksim, domātu par fiziķiem, kas būtu fizikas zinātnieki, bet no konteksta, man rodas sajūta, ka Tu runā par kādiem reliģijas zinātniekiem, kas būtu pāri par teologiem un diktētu noteikumus ar galēju autoritāti. Manis minētajā piemērā ar fiziķiem, sanāktu, ka pār fiziķiem būtu vēl kādi lielāki fizikas speciālisti. Bet par terminu izcelsmi ir tā, ka par protestantiem savus oponentus lamāja pāvesta piekritēji (Romas katoļi), bez izšķirības viņu mācībā un praksē. (līdzīgs piemērs, par barbariem grieķiem un romiešiem bija visi, kas nerunāja viņu kultūras valodā, tomēr tur bija gan slāvi, gan ģermāņi gan citi, mūsdienās visas šīs tautas vairs sen nnesauc par barbariem kā kopēju apzīmējumu). Šis termins (protestanti) lielā mērā savu lietojumu uz luterāņiem ir pārdzīvojis, jo luterāņi neiekļāvās protestantu politiskajās spēlēs, kuras vadīja anglikāņi un reformētie. Ir tādi, kas šo terminu ļoti labprāt attiecina uz sevi arī šodien - tie paši anglikāņi, baptisti, reformētie, metodisti. Minētajam terminam ir savs lietojums angļu un vācu valodā, lai gan pēdējā precīzāk ir ewangelische. Ja Tev ir interese, varam arī turpināt :) --Farizejs 16:24, 18 decembrī, 2007 (UTC)

Daudzās lietās negribētu Tev piekrist, tomēr labāk turpināt diskusijas konkrēti pie rakstiem, jo citādi iegrimsim, tiesa vērtīgā un interesantā, bet laiku prasošā diskusijā. Galu, galā mūsu mērķis šeit ir nevis diskutēt par to, kā mēs skatāmies uz vienu vai otru jautājumu, bet uzrakstīt kvalitatīvus rakstus, šajā gadījumā par reliģiskiem jautājumiem. --Feens 18:13, 25 decembrī, 2007 (UTC)

Laimīgu šo jau sākušos gadu! Pasēdēšanu un parunāšanu par teoloģiskiem tematiem atliksim uz laiku, kad man būs vairāk laika un kad Tu nebūsi pārāk aizņemts:) Lai izdodas!--81.243.228.31 19:53, 12 janvārī, 2008 (UTC)

Piedod, negribu izskatīties jaunulis, kas te visu zina labāk un diktē. Ja tas uz to velk, tad esmu neprecīzi izpaudis savu domu. Mana vēlme ir nedaudz darboties sfērā, kuru pārzinu, pieļauju esmu ar katram piemītošām brillēm, bet mēģinu argumentēt ar savā rīcībā esošo informāciju. Tā sakot: Uz izdošanos!

Katram savas brilles, man arī, un kurš saka, ka nav - tam saulesbrilles. :) Un Tu absolūti neizskaties pēc cilvēka, kurš grib ko diktēt, bet pēc tāda, kas ir atvērts diskusijai un domu apmaiņai. --Feens 21:16, 14 decembrī, 2007 (UTC)

--Farizejs 20:44, 13 decembrī, 2007 (UTC)

Vikipēdijas darbnīca

Labdien!

6. jūnijā (otrdien) Vikipēdijas projektam latviešu valodā paliek 14 gadu. Lai to atzīmētu, aicinām visus, kas iepriekš darbojušies projektā, dienas laikā (00.00—24.00) uzrakstīt kādu jaunu rakstu. Vairāk informācijas atrodams iniciatīvas lapā. Tēma ir vēlama no vajadzīgo rakstu saraksta, bet derēs arī cita. Paldies arī par Tavu iepriekšējo ieguldījumu Vikipēdijas projektā! -- Edgars2007 (diskusija) 2017. gada 5. jūnijs, plkst. 18.52 (EEST)