Dalībnieks:Alma21alma/Smilšu kaste

Krakatau izvirdums Indonēzijā. Vulkāni veidojas tad, ja Zemes garozas atverēs un plaisās izplūst sakusuši ieži, pelni un gāzes. Vulkānu darbību veicina litosfēras plātņu kustība paslīdot vienai zem otras vai attālinoties. Katru gadu pasaulē notiek apmēram 30 vulkānu izvirdumi, kaut arī darbīgo vulkānu ir daudzkārt vairāk- apmēram 500-800(1.)

Indonēzija var lepoties ar 129 vulkāniem, jo šīs valsts teritorijā notiek trīs tektonisko plātņu – Eirāzijas, Klusā okeāna un Austrālijas plātnes  sadursme. Krakatau ir pazīstamākais Indonēzijas vulkāns, kura izvirdums noslaucīja no zemes virsas 165 ciematus un pilsētas, zinātnieki uzskata, ka vulkāna izvirdums sākās ar sprādzienu, kurš 1883. gadā satricināja visu Dienvidāzijas piekrasti, jo tā jauda 13000 reižu pārsniegusi Hirosimas atombumbas jaudu.(2.)

Krakatau izvirdums nenotika pēkšņi. Par to, ka vulkāns sācis darboties, sākumā vairākus mēnešus norādīja dūmi, par kuriem 1883. gadā ziņoja garām kuģojošie kuģi. Sākotnēji darbojās tikai viens vulkāna krāteris, kad šķidrā magma,nonākot kanālā, izplūda virszemē. Krakatau pieder stratovulkāniem,tie ir konusveida vulkāni ar vienu vai vairākiem krāteriem, kuros magma un gāzes ir zemes dzīlēs ieslēgtas ilgi un to apjoms un spiediens laika gaitā pieaug. Krakatau izvirdumā okeāna ūdens ieplūdis vulkāna magmas kanālā, izraisot milzīgu eksploziju. Izvirduma laikā melns dūmu un gāzu mākonis pacēlies aptuveni divdesmit piecu kilometru augstumā . Krakatau izvirdums izsauca milzīgu cunami, kas iznīcināja piekrastes ciematus, Zunda šaurums bija pieblīvēts ar pumeka un vulkānisko pelnu masām, bet 1930. gadā jau varēja novērot jaunas vulkāniskās salas pacelšanos virs jūras līmeņa. 1. Encikopēdija, ilustrēts uzziņu krājums, Zvaigzne ABC, 638. lpp. 2. Ilustrētā zinātne, Lapsa L.Krakatau nav miris, 2012., nr.9.